Plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām.

Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu.

Strīdi par zemes īpašumu, uz kura uzcelta RK, sākās 2005. gadā, kad toreizējie zemes īpašnieki Velta Lazda un Dzintars Abuls sniedza prasību tiesā par 10 gadus nemaksāto nomas maksu. Četrus gadus vēlāk tika panākts izlīgums, taču V. Lazda un Dz. Abuls zemes īpašumu ar visu parādu pārdeva uzņēmumiem VK Estate un Šmerļa terases, kas sāka aktīvu parāda piedziņu. RK valdes priekšsēdētājs Armands Liberts atzīst, ka nespēja vienoties par īpašumu ir viena no galvenajām problēmām, kas steidzami jārisina.

Japānas interneta lietotājiem, kas nelikumīgi lejupielādēs ar autortiesībām aizsargātu materiālu, var tikt piespriests divus gadus ilgs cietumsods vai naudassods līdz 25,7 tūkstošiem ASV dolāru.

Ar autortiesībām aizsargāta satura lejupielādēšana Japānā bijusi nelegāla jau kopš 2010. gada, taču saskaņā ar jaunajiem likumdošanas grozījumiem turpmāk par to draudēs arī cietumsods, vēsta BBC.

Japānā jau ir spēkā likumdošanas norma, saskaņā ar kuru veicot ar autortiesībām aizsargāta satura augšupielādēšanu var saņemt līdz desmit gadus ilgu cietumsodu.

Šāds solis sperts, lai Japānā, kas ir pasaules otrs lielākais mūzikas tirgus, apturētu krītošos mūzikas tirdzniecības apjomus. Nozares pārstāvji aplēsuši, ka Japānā tikai viena no desmit lejupielādēm ir likumīga.

To apliecinājis kāds 2010. gadā veikts pētījums, kurā secināts, ka Japānas iedzīvotāji togad iegādājušies 440 miljonus mūzikas un filmu failus, bet nelikumīgi lejupielādējuši 4,36 miljardus.

Pēdējos mēnešos dažādās dzīves jomās nākas saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – apkure, elektrība, pārtika, degviela ir vienas no galvenajām pozīcijām, kas tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus.

Kamēr valstiskā līmenī tiek lemts, kā mērķtiecīgi atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tiek arī plānotas aktivitātes inflācijas ierobežošanai. Tomēr patēriņa preču cenu kāpums nav vienīgā nepatīkamā inflācija pieauguma blakne. Kā inflācija ietekmē kredītņēmējus un ikmēneša maksājumus, veicot kredītu apmaksu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, inflācija ietekmē arī kredītu procentu likmju apmērus. Jo augstāks inflācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka tiks paaugstinātas arī naudas aizdevumu procentu likmes. Kad procentu likmes ir zemas, noteiktas preces ir lētākas un pieejamākas. Piemēram, mājokļa iegāde maksā mazāk, ja hipotekāro izdevumu likmes ir zemākas. Lētākas un vieglāk iegādājamas preces veicina lielāku pieprasījumu, savukārt lielāks pieprasījumus dzen augšup preču un pakalpojumu cenas. Lai nepieļautu pārāk strauju cenu pieaugumu, centralizēti tiek paaugstinātas procentu likmes, padarot aizņemšanās iespējas mazāk simpātiskas un palielinot vēlmi noguldīt. Tas savukārt mazina spiedienu uz patēriņu un tālāku cenu kāpumu.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ieguldīt var ikviens, un pietiek arī ar nelielām naudas summām, atzīst Nordea bankas Ieguldījumu produktu attīstības nodaļas vadītāja Latvijā Anželika Dobrovoļska.

Latvijā vēl joprojām nav un tikai lēnām sāk izveidoties ieguldījumu veidošanas tradīcija, un pastāv uzskats, ka ieguldīt var tikai turīgākie klienti, norāda eksperte. Svarīgi saprast, ka ieguldīšana ir ne tikai akciju tirdzniecība vai ieguldījumi nekustamajā īpašumā, bet tā ir arī, piemēram, līdzekļu krāšana pensiju fondos.

Principā ieguldījumu veikšanai tiešām ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas par ekonomiku, tirgu un uzņēmumu darbību, tomēr ir arī ieguldījumu produkti, kas paredzēti plašākam cilvēku lokam. iespējas agrāka ieguldījumu uzsākšana.

Sākotnēji ir jāveic savu izdevumu analīze, izvērtējot, kam tiek tērēta nauda. Lielākā daļa cilvēku zina savu ienākumu apjomu, savukārt, kad runa ir par izdevumiem, nereti viņi zina tikai aizņēmumu un komunālo maksājumu tēriņus. Tomēr ir jāpievērš uzmanība tēriņiem pārtikai un emocionāliem pirkumiem. Starp pēdējiem bieži vien ir nelieli, nevajadzīgi pirkumi, un šos līdzekļus var novirzīt ieguldījumiem.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Eiropas lielākās ziņu aģentūras otrdien pārmetušas uzņēmumiem «Google» un «Facebook» ziņu piesavināšanos un aicinājušas interneta gigantus vairāk dalīties savos ienākumos ar medijiem.

Publikācijā, ko parakstījuši 20 aģentūru, tostarp Francijas «Agence France-Presse» (AFP), Lielbritānijas «Press Association» un Vācijas «Deutsche Presse-Agentur» (DPA), vadītāji, Eiropas Parlaments (EP) aicināts modernizēt autortiesības Eiropas Savienībā (ES), lai palīdzētu novērst «grotesko nevienlīdzību».

Ziņu aģentūru vadītāji norādījuši, ka interneta kompāniju prakse piesavināties mediju saturu un izplatīt to par velti, kā arī to gūtā peļņa no reklāmām rada draudus gan patērētājiem, gan demokrātijai.

EP likumdevēji šomēnes gatavojas apspriest jauno autortiesību noteikumu direktīvu, kas liktu interneta gigantiem vairāk maksāt par radošo saturu, kas tiek izmantoti to platformās, piemēram, ziņām, mūziku un filmām.

Zobārstniecības kabineti, visdrīzāk, izvairīsies no licenču iegādes mūzikas atskaņošanai.

Tendence ņemt licenci par mūzikas atskaņošanu darba telpās šajā gadā ir pieaugusi, DB norāda Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) preses sekretārs Reinis Briģis, to skaidrojot ar AKKA/LAA zemajiem tarifiem par mūzikas izmantojumu biroja telpās, jo, piemēram, par biroju līdz pieciem cilvēkiem ir jāmaksā 5 Ls gadā.

«Finanšu iestādes, apdrošinātāji, publisko pakalpojumu sniedzēji, arī veselības iestādes u. c. ņem licences par uzgaidāmajām, klientu apkalpošanas telpām jau konstanti un ilgstoši neatkarīgi no publiskajām debatēm par autortiesībām. Ja tiks pieņemta pašreizējā piedāvātā redakcija, šāds pienākums saglabāsies. Turpretī par mūzikas atskaņošanu tieši zobārstu kabinetos individuāli praktizējošiem komersantiem, kuri atskaņo mūziku tikai sev, licence, visdrīzāk, nebūs nepieciešama,» klāstīja R. Briģis.

Populārā BitTorrent interneta vietne IsoHunt, kurā varēja atrast lejupielādei ar autortiesībām aizsargātus materiālus, tiks slēgta un tās īpašniekam būs jāmaksā 110 miljonus ASV dolāru liela soda nauda ASV Kino asociācijai (MPAA).

Interneta vietni tiesā bija iesūdzējušas vairākas izklaides kompānijas, apsūdzot autortiesību apzinātā pārkāpšanā. Dažādas tiesvedības ilga aptuveni septiņus gadus, līdz vietnes īpašnieks Gerijs Fangs piekrita mierizlīgumam «Esmu aizvadījis labu cīniņu. Esmu sasniedzis finišu un visu ceļu palicis uzticīgs,» G. Fanga sacīto citē BBC.

Paredzams, ka G. Fangs nebūs spējīgs samaksāt 110 miljonus lielo soda naudu un ASV Kino asociācijai nāksies samierināties ar summu robežās no diviem līdz četriem miljoniem dolāru.

Lai gan G. Fanga advokāti norādīja, ka ar autortiesībām aizsargāts materiāls vietnē neatrodas, bet torrent failus, kurus var izmantot nelegālām lejupielādēm, izvieto tās lietotāji, Kalifornijas tiesa tam neesot piekritusi. «Tiesas lēmums ir spēcīga ziņa tiem, kas vēlas veidot savu biznesu, atbalstot, ļaujot, vai palīdzot citiem nodarboties ar autortiesību pārkāpumiem,» teikts MPAA paziņojumā.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autortiesību likumā, tajā nosakot, ka par ar autortiesībām aizsargāta darba publisku atskaņošanu uzskatāma tā atskaņošana « vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem».

Saskaņā ar Kultūras ministrijas interpretāciju, šāda norma nozīmē, ka, piemēram, nelielu biroju darbiniekiem un sabiedriskā transporta līdzekļu vadītājiem nebūs jāmaksā par ar autortiesībām aizsargātu darbu atskaņošanu.

Tāpat likums papildināts ar normu, kas noteic, ka, nosakot autoratlīdzības apmēru par, piemēram, mūzikas atskaņošanu publiskā telpā, autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir jāņem vērā tiešo komerciālo labumu, kas tiek gūts attiecīgā izmantojuma rezultātā.

Jau ziņots, ka šomēnes Konkurences padome pieņēmusi lēmumu par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodīt autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrību AKKA/LAA, piemērojot tai sodu 45 646 latu apmērā, liecina KP informācija.

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Viens no Eiropas Savienības intelektuāļu un interneta lietotāju karstākajiem strīdiem ir par 26. martā Eiropas Parlamentā (EP) pieņemto Direktīvu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kas gan vēl jāpieņem Eiropas Padomē.

Jaunā direktīva paredz, ka turpmāk lielās interneta platformas, piemēram, Youtube, Facebook un Google New, būs tieši atbildīgas par tajās augšuplādēto saturu: tām vajadzēs slēgt vienošanos ar publicētā satura autortiesību turētājiem – ierakstu kompānijām, izdevniecībām un medijiem, nodrošinot pienācīgu atlīdzību izpildītājiem un žurnālistiem, no kuru darba šīs platformas gūst peļņu.

Tāpat paredzēts, ka interneta platformām augšupielādes brīdī būs jāspēj identificēt ar autortiesībām aizsargātu saturu, tādējādi aizliedzot to publicēt bez līguma ar autoru. Jāteic, ka direktīvai ir gan karsti atbalstītāji (piemēram, Lady Gaga), gan asi kritiķi. Vislielākās diskusijas izsauc direktīvas 13. pants, kas paredz, ka tiešsaistes platformas, kurās to lietotāji augšuplādē saturu un dalās ar to, ir atbildīgas, lai šis saturs nepārkāpj autortiesības. Tas nozīmē, ka jebkuras tīmekļa vietnes, kurās ir liels daudzums lietotāju radīta satura (YouTube, Twitter un Facebook) ir atbildīgas par satura izņemšanu, ja tas pārkāpj autortiesības. Lai to īstenotu, tiešraides platformām būs jāizmanto satura atpazīšanas tehnoloģijas jeb augšupielādes filtri. Taču, kā norāda 13. panta kritiķi, šie filtri nespēs atpazīt parodijas un interneta mēmes (attēls, video, teksta fragments, kas ir plaši izplatīts interneta vidē ar nelielām variācijām).

Aizvadītajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir SIA Baltic Film studio, kuras pamatkapitāls ir 3,37 miljoni eiro. Uzņēmuma vienigā īpašniece ir a/s Rīgas kinostudija, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Uzņēmuma valdē darbojas divas amatpersonas – Alvis Krasovskis un Armands Liberts. A Liberts darbojas a/s Rīgas kinostudija valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt A. Krasovskis atrodams 2009. gada veidotā Latvijas informācijas, izglītības un komunikācijas nozares miljonāru sarakstā.

Jau ziņots, ka plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām. Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu. Parāds bankai ir vairāk nekā viens milj. Ls. Vēl nozīmīgas summas RK ir parādā Latvenergo, a/s Rīgas siltums, VID, bet mazākas – dažādiem piegādātājiem utt. A. Liberts iepriekš skaidroja DB, ka bez investoru palīdzības atrisināt konfliktu par zemes īpašumu un atbrīvoties no parādu sloga nav iespējams.

Tiek pieļauta liela kļūda, pieņemot, ka noteikti pastāv saistība starp pirātisma ierobežošanu un mūzikas industrijas uzņēmumu apgrozījuma palielināšanu – Japānā pierādījies pretējais, jo pēc stingro antipirātisma likumu pieņemšanas sarukuši arī mūzikas pārdošanas apjomi, raksta techdirt.com.

Pēc «drakoniskā likuma», kas par nelegālām lejupielādēm paredz arī cietumsodu, pieņemšanas patērētāji tērē mazāk mūzikas lejupielādei nekā pirms likuma pieņemšanas. Medijs skaidro, ka tas noticis tādēļ, ka valdības pieņemtais pretpirātisma likums cilvēkus iebiedējis tiktāl, ka viņi, bīdamies no nonākšanas cietumā, mūziku no interneta neielādē vispār – pat no legāliem avotiem.

«Tādējādi, pat ja ir izdevies samazināt pirātismu (kas ir maz ticams), nav pierādījumu, ka pirātisma apkarošana palīdzētu palielināt legālo pārdošanu,» raksta medijs.

Jau vēstīts, ka Japānā nesen pieņemts bargs likums, kas paredz interneta lietotājiem, kas nelikumīgi ielādē ar autortiesībām aizsargātu materiālu, līdz diviem gadiem cietumā vai naudassodu līdz 25,7 tūkstošiem ASV dolāru.

Lai atbalstītu dīkstāvē esošos Latvijas mūziķus un mūzikas producentus un palielinātu Latvijas mākslinieku ieņēmumus no autortiesībām, mazumtirdzniecības tīkls "ELVI" līdz ārkārtas situācijas beigām atskaņos tikai Latvijā radītu mūziku dažādās valodās.

SIA "ELVI Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine stāsta: "Tā kā "ELVI" ir Latvijas zīmols, kas apvieno dažādus mazos un vidējos Latvijas tirdzniecības uzņēmumus, mēs zinām, cik krīzes situācijā ir svarīgi atbalstīt mūsu valsts cilvēkus – ražotājus, uzņēmējus, pircējus, jo, tikai strādājot kopā, mēs varam nodrošināt, ka mūsu nauda paliek Latvijai un tās cilvēkiem.

Tā kā īpaši grūti šobrīd klājas radošo industriju pārstāvjiem un mūziķiem, kam pulcēšanās ierobežojumu dēļ ir nācies atcelt daudzus koncertus un uzstāšanās, esam pieņēmuši lēmumu "ELVI" radio, kas dzirdams lielākajā daļā veikalu tīkla iepirkšanās vietu, līdz ārkārtas situācijas beigām atskaņot tikai pašmāju mākslinieku radītus darbus."

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.