Nozares tirgus spēlētāji atšķirīgi vērtē telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom apvienošanās sekas, vienlaikus secina, ka tas nozarei nebūtu vēlamākais risinājums.

Kā skaidroja Izzi valdes locekle Sandra Kraujiņa, divu nozarē vadošo telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās iezīmēs beigu sākumu konkurencei telekomunikāciju nozarē. «Būtībā tikai dažu gadu laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un Konkurences padomei vienkārši vairs nebūs īsti, ko regulēt un uzraudzīt, jo būs izveidots viens milzīgs uzņēmums, ar kuru neviens nespēs konkurēt,» uzsver S. Kraujiņa.

Savukārt patērētājiem tas, visticamāk, nozīmēšot cenu kāpumu pakalpojumiem. Konkurence esot tas instruments, ar ko tirgū tiek noregulētas cenas. «Pateicoties tai, šobrīd cilvēkiem uz Eiropas fona par zemām cenām ir pieejami vismodernākie telekomunikāciju pakalpojumi, tostarp viena no ātrākajām datu pārraidēm pasaulē, kas, nenoliedzami, dod zināmas priekšrocības arī Latvijas uzņēmumiem - datu pārraide mūsdienās ir kļuvusi par nozīmīgu infrastruktūru uzņēmējdarbībai,» uzsver Izzi valdes locekle.

Baltcom valdes loceklis Gints Kiršteins savukārt uzskata, ka nozarē jau kādu laiku konkurētspēju vairs ne tik daudz nosaka izmērs un resursu pieejamība, cik ātrums un spēja pielāgoties un radīt kaut ko jaunu. «Telekomunikāciju jomā ir tāds termins big enough jeb pietiekami liels, jo, liekot kaut ko vēl klāt, neko tas īpaši nemainīs. Līdz ar to apvienošanās situāciju būtiski nemainīs,» uzskata G. Kiršteins. Esot arī jāsaprot, ka apvienošanās laikā abos uzņēmumos sāktos haoss. «Visticamāk, ka darbinieku skaits katrā uzņēmumā atsevišķi ir nedaudz par lielu, un tas nozīmētu, ka apvienojoties daļa darbinieku būtu jāatlaiž. Pieļauju iespēju, ka tajā haosā kaut kādas tirgus daļas tiktu zaudētas,» skaidro G. Kiršteins.

No akcionāru viedokļa raugoties, esot jāvērtē pasaules pieredze. Parasti, kad apvienojas divi lieli uzņēmumi, viņu kopējā akciju vērtība samazinoties. «Uzņēmumi jau apvienojas ne jau aiz labas dzīves. Ja vienam samazinās vērtība un otram samazinās vērtība, nevar būt, ka, saliekot kopā, to vērtība augs. Nav arī nevienas pazīmes, ka uzņēmumam pēc tam būtu strauji jāaug,» uzsver Baltcom valdes loceklis.

Akcionāri gribot būvēt monstru, bet, «ja uzņēmumā sāksies nepatikšanas, vai tad būs jāglābj tāpat kā Liepājas metalurgs», vaicā G. Kiršteins. Viņš uzsver, ka nevajadzētu būvēt milzīgus uzņēmumus ar valsts kapitāldaļām.

Viņš arī pieļauj - ja apvienojoties sāktos haoss un vadītāji būtu vairāk aizņemti, būvējot struktūras, ne pētot klientu vajadzības, tad, piemēram, tāds uzņēmums kā Baltcom varētu klientus piesaistīt sev. «Monopola riskus es redzu mazākus. Ja valsts grib aiziet no šī biznesa, vislabāk ir pirms apvienošanās pārdot akcijas brīvajā tirgū,» uzsver G. Kiršteins.

Kā ziņots, nākamā gada laikā varētu tikt apvienoti telekomunikāciju uzņēmumi SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un SIA Lattelecom, vēsta žurnāls Ir, atsaucoties uz tā rīcībā nonākušu slepenu ziņojumu, kas iesniegts valdībā un par ko plānots lemt tuvākajā laikā.

Ekonomikas ministrija (EM) biznesa portālu "Nozare.lv" informēja, ka patlaban netiek apspriesta uzņēmumu privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu un servisa līmeni klientiem.

Sākotnējais ekspertu izvērtējums liecina, ka patlaban LMT un Lattelecom ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm. Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus, norāda EM.

Preses konferencē Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) informēja, ka pašlaik šis jautājums esot aktualizējies, bet vēl nav nonācis valdības dienaskārtībā. Premjers plāno tikties gan ar iesaistītajām ministrijām, gan ar kapitālsabiedrībām, lai šo jautājumu izrunātu un pēc tam lemtu par tā tālāko virzību.

Slepenajā ziņojumā esot norādīts, ka LMT vērtība kopš 2008. gada ir pastāvīgi samazinājusies un 2013. gadā varētu būt ap 149 miljoniem latu, bet Lattelecom šajā laikā tā ir bijusi visai stabila un 2013. gadā varētu būt ap 238 miljoniem latu. Aprēķinā esot izmantota formula: sareizināt peļņu pirms nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA ar pieci un no iegūtā skaitļa atņemt aizņēmumus no kredītiestādēm.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra