Citas ziņas

Eksperti paredz četrus turpmākos pasaules attīstības scenārijus

Oskars Prikulis, 16.01.2009

Jaunākais izdevums

Pēc ekonomiskās krīzes pasaule sadalīsies blokos un valstis viena no otras attālināsies, vai arī gluži pretēji – ”saaugs” vēl ciešāk, lai kopīgi pārvarētu krīzes sekas. Šādus attīstības scenārijus ir izstrādājuši Vispasaules ekonomikas foruma (VEF) eksperti, ziņo portāls newsru.com.

Eksperti ir vienisprātis, ka krīze tik drīz nebeigsies un tā jau ir mainījusi finanšu sistēmas pamatus, valdības lomu finanšu sistēmā, regulējošo iestāžu nozīmi.

Pirmajā scenārijā krīze ASV un Eiropā tuvākajos gados padziļināsies un attīstītās valstis, lai atjaunotu savas ekonomikas, noslēgsies un atteiksies no brīvas tirdzniecības un rietumnieciskajām idejām. Tirdzniecības un finanšu plūsma pamatā norisināsies trijos valstu blokos: ASV, Eiropas un austrumu. Attiecīgi pieaugs kapitāla dārdzība globālajām kompānijām un ļaus attīstīties vietēja mēroga kompānijām. Āzija ar Ķīnu priekšgalā kļūs par pasaules ekonomika smagsvaru, bet eiro un ASV dolārs zaudēs savu galveno valūtu statusu. Pasaulē vidēji ekonomika augs par 3.2%, iekšzemes kopprodukts ASV un Eiropā augs vidēji par 1.2 % gadā, kamēr Āzija par 9%.

Otrais scenārijs paredz, ka krīze pirmkārt skars jaunattīstības valstis, bet rietumi saglabā savu līdera statusu, restrukturizējot finanšu sistēmu un kompānijas. Reformas skars pasaules finanšu institūcijas, kā rezultātā izveidosies pārnacionāla regulējoša sistēma. Finanšu sektors atkal kļūst par ekonomikas un izaugsmes dzinējspēku. Tomēr reformas pilnībā neatrisina jaunattīstības valstu problēmas, kas pastiprina bažas par vēl dziļāku krīzi. Pasaules ekonomika augs vidēji par 3.6%, attīstītajās valstīs vidēji par 3.1%, bet jaunattīstības valstīs – par 6%.

Vispesimistiskākajā, trešajā, scenārijā pasaule tiks ierauta starpvalstu un iekšzemes konfliktos, saasinot cīņu par dabas resursiem. Daudzas valstis ievieš ierobežojumus kapitāla kustībai, plaukst populisms un nacionālisms. Daudzās valstīs tiek nacionalizēta banku sistēma, Eirozona sabrūk 2014. gadā dalībvalstu konfliktu dēļ. Visa pasaules ekonomika aug vidēji tikai par 2.3%

Savukārt ceturtais scenārijs paredz, ka ASV pārcieš vairākas krīzes, bet jaunattīstības valstis cīnās ar savām problēmām. Politiķi saprot, ka kopīga koordinēta rīcība ir vienīgā izeja no krīzes. Atzīstot, ka jaunattīstības valstis ir «galvenie spēlētāji» pasaules tirgū, tiek panākts, ka izveidojas kopīgi turpmākā risku pārvarēšanas un attīstības principi. Palīdz arī starptautisko finanšu institūciju reformas. Pasaules ekonomika sākotnēji aug lēnām, par 2.5% gadā. Pēc tam attīstības tempi pieaug līdz 3.6% gadā. Pasaules finanšu sistēma galveno lomu spēlēs kompānijas, kas orientētas uz jaunattīstības valstīm: pirmkārt Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Likvīdāko vidū daudz finanšu starpnieku

Māris Ķirsons, 13.11.2009

Tieši globālā un lokālā ekonomiskā krīze lika maksimāli ātri un efektīvi izvērtēt uzņēmuma turpmākās attīstības scenārijus, atzīst a/s Ventspils nafta prezidente/valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visaugstāko likviditāti pērn uzrāda uzņēmumi ar samērā nelielu apgrozījumu un nelieliem īstermiņa parādiem. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā pieejamajiem 2008. gada pārskatiem.

Tieši globālā un lokālā ekonomiskā krīze lika maksimāli ātri un efektīvi izvērtēt uzņēmuma turpmākās attīstības scenārijus, atzīst a/s Ventspils nafta prezidente/valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)Tieši globala un lokala ekonomiska krize lika maksimali atri un efektivi izvertet uznemuma turpmakas attistibas scenarijus, atzist a/s Ventspils nafta prezidente/valdes priekšsedetaja Olga Petersone. (Foto: Vitalijs Stipnieks, Db)«Uzņēmumu likviditāte rāda uzņēmuma spējas segt savas īstermiņa saistības un ideālā gadījumā šim koeficientam būtu jābūt tuvu ciparam 1,» skaidro SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš atzīst, ka pašreizējās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos likviditāte var strauji sarukt. Tomēr, pēc A. Brūveļa teiktā, pārmērīgi augsta likviditāte rāda to, ka uzņēmuma rīcībā esošie apgrozāmie līdzekļi un krājumi (gatavās produkcijas + izejvielu) ir ļoti lieli un būtiski pārsniedz īstermiņa parādu segšanai nepieciešamo apmēru. Pārmērīgi augsts likviditātes rādītājs vedina domāt par līdzekļu racionālu izmantošanu vai arī par to, ka uzņēmums pārtrauc darbu, atgūst agrāk nesaņemto samaksu no pircējiem un pēc tam lems par tās izlietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vērtēs attālinātā darba ieviešanu, klātienē ļaujot strādāt ražotājiem

LETA, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvā vadības grupa piedāvā divus scenārijus epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai, abos variantos paredzot attālinātā darba ieviešanu, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Minēto priekšlikumus otrdien skatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

"A" scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinātu ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka viens no galvenajiem mūsu valsts mērķiem tuvākajā piecgadē ir izspiest no saviem nodokļu maksātājiem vēl pēdējo santīmu, nedodot ne mazāko cerību uz veselīgu Latvijas ekonomikas atgūšanos.Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi četrus iespējamos scenārijus turpmākajai valsts nodokļu politikai, piedāvājot visai interesantu izvēli - vai nu saglabāt esošo nodokļu sistēmu, vai arī virzīties uz turpmāku nodokļu palielināšanu.

Patīkami apzināties, ka ministrijas darbinieki, droši vien apņēmīgi spītēdami pavasara saules spožumam un valsts iestādēs tik iecienīto kafijas paužu šķindai, ir strādājuši gana cītīgi, lai radītu pat veselus četrus scenārijus tam, kāda varētu būt mūsu valsts nodokļu nākotne no 2011. līdz 2016. gadam. Tomēr, spriežot pēc FM publiskotā informatīvā materiāla, šeit ir kāds ļoti būtisks trūkums. Lai būtu iespējams izdarīt izvēli, ir skaidri jāsaprot visi par un pret: proti, ko dos vai nedos tāds vai cits no ieteiktajiem pasākumiem.

Citiem vārdiem sakot - kāds ir to mērķis.Ņemot vērā Latvijas amatpersonu izteikumus, ilgu laiku bija sajūta, ka visu nodokļu sistēmā veicamo korekciju iemesls un mērķis ir starptautisko aizdevēju prasību izpilde. Taču šobrīd kā pirmo variantu FM ir norādījusi iespēju, kas paredz saglabāt esošo nodokļu sistēmu, kamēr izpildīt saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem (t.i., pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu un izvērtēt izmaiņas transportlīdzekļu nodevu sistēmā) paredz otrais un pārējie varianti. Saprotams, ka iespēja «atstāt visu, kā ir» no četrām piedāvātajām ir vistīkamākā - vismaz uz brīdi nodokļu maksātājs (vai potenciālais investors) varēs atvilkt elpu un nepārkalkulēt savu budžetu katru trešo mēnesi līdz ar jaunām spīdošām idejām te no mūsu pašu valdības, te no starptautisko aizdevēju puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Ainis Dābols - Kārtējā nodokļu reforma

Māris Ķirsons, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība kārtējo reizi plāno pārskatīt nodokļus un informatīvais ziņojums ir paredz 12 dažādus scenārijus. Šoreiz pārskatīs arī mikrouzņēmumu nodokļa likvidāciju un IIN nodokļa aprēķina kārtību.

Ainis Dābols sarunā ar Māri Ķirsonu izskatīja:

1) Nodokļu reformu scenārijus, to stiprās un vājās puses,

2) Analizēja pieņēmumus, kas slēpjas informatīvajā ziņojumā,

3) Latvijas attīstības scenārijus pašreizējā tirgū un ar pašreizējo likumdošanu un

4) Kādi ir ekonomiskās krīzes radīšanas priekšnosacījumi.

Video fragmenti:

00:01:43 - Informatīvais ziņojums par jauno nodokļu reformu

00:04:19 - Vai būs labums nodokļu maksātājiem?

00:08:43 - 12 nodokļu reformas varianti

00:11:11 - VID nebūs spējīgs jau uz nākamo gadu automatizēt nodokļu aprēķinu

00:14:13 - Cilvēki nesaprot, kas ir diferencētais neapliekamais minimums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumi SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi, šodien lēma valdība.

Vienlaikus Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt nozares izvērtējumu un piedāvāt valdībai nākotnes rīcības scenārijus. Šī uzdevuma veikšanai līdz 1.oktobrim ir jāpiesaista konsultants, bet līdz gada beigām valdībā jānāk klajā ar ziņojumu, kā rīkoties turpmāk.

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā ministri skatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par abu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanu, kas paredzēja divus scenārijus - uzņēmumus apvienot vai saglabāt pašreizējo situāciju. Valdība deva priekšroku otrajam variantam.

Valdība arī atbalstīja priekšlikumu saglabāt valsts kontroli pār abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

#standwithukraine jeb uzņēmumu publiskā komunikācija šī brīža apstākļos

Inga Šīna, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl īsti neatgūstot no pandēmijas, pasaule piedzīvo šausminošos notikumus Ukrainā, kas ilgst jau vairāk nekā mēnesi. Virkne starptautisku uzņēmumu viens pēc otra pamet Krievijas tirgu, aizvien vairāk kompāniju pauž atbalstu Ukrainai, tostarp ziedojot. Vienlaikus daudzu uzņēmumu dienaskārtībā ir jautājums, kā šobrīd plānot komunikāciju publiskajā telpā un mārketinga aktivitātes?

Turpināt aktivitātes, neraugoties uz notiekošo Ukrainā, apturēt vai mainīt komunikācijas saturu? Kā sabalansēt atbalstu Ukrainai un uzņēmuma mērķu sasniegšanu?

Daļa uzņēmumu, kas jūtas līdzatbildīgi, aktuālās tēmas iekļauj arī savā komunikācijā – gan pandēmijas laikā, piemēram, publicējot atbilstošu saturu un lietojot tēmturus #PaliecMājās, #EsiPiesardzīgs, #IevēroDistanci, gan sākoties Ukrainas notikumiem, piemēram, #StandWithUkraine, #Ukraine, #HelpUkraine u.tml. Gan pandēmijas, gan Ukrainas kara laikā uzņēmumi komunikācijā aizvien vairāk iekļauj drošības tēmu un iespējamos riskus, piemēram, airBaltic vēsta - “Pie mums lidot ir droši.” Virkne uzņēmumu veido arī informatīvās un izglītojošās publikācijas, piesaistot vēstnešus jeb influencerus, kuri runā par aktuālām tēmām, kā arī piedāvājot bezmaksas tiešsaistes pasākumus, piemēram, diskusijas vai seminārus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valsts nav atsaukusies aicinājumam pārrunāt tālāko Skultes termināļa projekta virzību

LETA, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš valdības lēmuma par Skultes termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas nav atsaukušās AS "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai, pauda viena no "Skulte LNG Terminal" akcionāra AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš skaidroja, ka valsts iesaiste LNG termināļu infrastruktūras izveidei ir tipiska visur Eiropā. Somijas un Lietuvas termināļu gadījumā valsts iesaiste un atbalsts ir mērāms daudzu desmitu miljonu eiro apmērā katru gadu.

Latvijas gadījumā šāda iesaiste pat nebūtu nepieciešama, ja AS "Latvenergo" nebūtu noslēdzis 10 gadu līgumu ar Lietuvas Klaipēdas termināli.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

"Zīmīgi un reizē arī ļoti savdabīgi ir tas, ka šāds līgums tika noslēgts burtiski dažas dienas pēc tam, kad Latvija lēma par sava termināļa nepieciešamību un Skultes terminālim tika piešķirts Nacionālā Interešu objekta statuss," pauda Vība, skaidrojot, ka Klaipēdas terminālis un lietuvieši tādējādi "ļoti eleganti izmantoja situāciju, lai bremzētu sava konkurenta Skultes termināla attīstību Latvijā". Vība arī uzsvēra, ka šis 10 gadu līgums var tikt definēts kā mūsu valsts garantija, kas bez nekādām diskusijām, bez īpašas publicitātes ir iedota Klaipēdas terminālim.

Kā skaidroja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs, zinot, ka AS "Latvenergo" kā lielākais Latvijas dabasgāzes patērētājs ir "ieslēgts" uz 10 gadiem Klaipēdas līgumā, kā arī to, ka Skultes projekts prasa vērienīgas investīcijas no stratēģiskā investora puses, "Skulte LNG Terminal" lūdza no valsts iesaisti finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos darbības gados provizoriskā apmērā līdz pieciem miljoniem eiro gadā, atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

"Šī valsts iesaiste tiktu atlīdzināta, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Tāpat tika lūgti daži administratīvas dabas atvieglojumi," skaidroja Vība, piebilstot, ka, viņaprāt, tā nav liela cena par Latvijas energoneatkarību, ja salīdzina ar līdzīgu situāciju citās valstīs, kā arī, ja salīdzina ar Latvijas valsts iespējamo plānu termināli būvēt pašiem, kas valsts budžetam būtu ievērojamas izmaksas, turklāt būvniecības process notiktu arī daudz ilgāk birokrātiskā sloga iepirkumu veikšanā un citu jautājumu dēļ.

Vība skaidroja, ka uzņēmums no valsts puses sagaida konstruktīvu dialogu un pauda nožēlu, ka tas šobrīd nenotiek.

"Kopš valdības lēmuma par termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas vismaz pagaidām tā arī nav atsaukušās "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai. Uzskatām, ka abām pusēm būtu jāpāriet uz daudz intensīvāku sarunu ritmu, lai diskutētu tālākos scenārijus projekta veiksmīgai realizācijai," pauda Vība, piebilstot, ka fiziskas tikšanās būtu daudz produktīvāks sarunu veids nekā "simboliska vēstuļu sūtīšana reizi pāris mēnešos", uz dažām no kurām joprojām nav saņemtas atbildes.

Vība pauda pārliecību, ka šādas komunikācijas rezultātā varētu nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju, valsts ekonomikas un drošības interesēs.

Viņš arī norādīja, ka būtu nepieciešams veltīt visas pūles, lai nenonāktu situācijā, kad "Latvija kārtējo reizi izšķiež vējā unikālu iespēju veicināt savai ekonomikai pozitīvu efektu radošu projektu līdzīgi, kā tas jau ir noticis iepriekš ar citiem vērienīgiem investīciju projektiem", kas, neredzot valsts ieinteresētību un politisko uzņēmību, to realizēšanā ir aizmigrējuši uz kaimiņvalstīm, kur rada jaunas investīcijas un darba vietas.

"Tā rezultātā ekonomikas attīstības ziņā pēdējā desmitgadē Latvijā turpinām atpalikt no kaimiņvalstīm par spīti mūsu valsts priekšrocībām ar kvalitatīva darba spēka pieejamību un izdevīgu ģeogrāfisko atrašanas vietu," pauda Vība.

Viņš skaidroja, ka Latvijai vismaz nākamos 10-15 gadus būs nepieciešama dabasgāze, jo ar tās palīdzību tiek ražota elektroenerģija un siltums TEC. Tāpat dabasgāze tiek izmantota daudzos ražojošos uzņēmumos kā ērts un ilgtermiņā cenas ziņā salīdzinoši konkurētspējīgs enerģijas avots.

"Tuvāko gadu laikā Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka. Lai noturētu elektrības frekvenci Baltijā vajadzīgajā līmenī, būs nepieciešamība ražot papildu elektrību. Tādā gadījumā dabasgāzes patēriņš provizoriski var pieaugt par trīs teravatstundām (TWh), no aptuvenā pēdējo gadu vidējā līmeņa, kas ir 10 TWh, līdz potenciāli 13 TWh gadā," skaidroja Vība, uzsverot, ka tāpēc viedoklim par to, kā pēc pāris gadiem Latvijā vairs netiks lietota dabasgāze, nav absolūti nekāda racionāla pamatojuma.

Viņš arī uzsver, ka tajā pašā laikā ir svarīgi audzēt atjaunojamo energoresursu (AER) jaudas Latvijā, taču tas ir investīciju ziņā apjomīgs un laika ziņā ilgstošs process, tāpēc dabasgāzes kā enerģijas avota nozīmība Baltijas reģionā vidējā termiņā paliks ļoti būtiska.

Vība arī skaidroja, ka mūsu reģiona dabasgāzes tirgus ir jāskata Somijas, Baltijas un Polijas mērogā. Pašlaik šī reģiona ikgadējais patēriņš ir aptuveni 80 TWh, kamēr reģionā pašlaik esošo termināļu jauda, kuri atrodas Somijā un Lietuvā ir 60 TWh.

"Bieži ir dzirdēts arguments, ka šo termināļu jauda ir pietiekama, lai apgādātu Baltiju un Somiju, tomēr jāatgādina, ka jau pašlaik liela daļa no Klaipēdas termināļa jaudām tiek virzītas uz mēroga ziņā būtisko Polijas tirgu, tāpēc, manuprāt, tirgū ir vieta vēl vienam terminālim, kas atrastos Latvijā, tādējādi nodrošinot Latviju ne tikai ar energo neatkarību, bet arī ar jaunām investīcijām, darba vietām un augstu potenciālu izkonkurēt kaimiņvalstīs esošos termināļus," norādīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs.

Vība arī skaidroja, ka Latvijai ir unikāla dabas dota priekšrocība - Inčukalna dabasgāzes krātuve. Praktiski nekur citur Eiropā nav vērojama tāda ģeogrāfiska situācija, kur dabasgāzes krātuve atrodas tik tuvu jūrai un ir savienojama ar gāzes vadu, nešķērsojot pilsētas un citas blīvi apdzīvotas vietas. Tas nozīmē, ka Skultes gadījumā nav jāveic vērienīgas investīcijas LNG krātuvē, kā tas, piemēram, ir Klaipēdā un Somijā, kur šīs krātuves funkcijas pilda dārgs kuģis, bet ir iespēja virzīt piegādāto dabasgāzi tieši no termināla uzreiz uz Inčukalna krātuvi.

"Šāds risinājums prasa aptuveni četras reizes zemākas investīcijas. Tāpat dabasgāzei nav jāmēro daudzu simtu kilometru ceļš uz un no Inčukalna, kā tas ir konkurējošos termināļos, kas prasa būtisku enerģijas patēriņu un pārvades tarifu maksāšanu," pauda Vība, skaidrojot, ka attiecīgi Skultes risinājums spētu piedāvāt krietni zemāku termināļa tarifu nekā citi reģionālie termināļi, kas dotu iespēju pārņemt lielos dabasgāzes patērētājus no Klaipēdas un Somijas, kā arī rezultētos zemākās dabasgāzes un elektrības cenās Latvijas iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets februāra otrajā pusē noraidīja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Pēc Kariņa vārdiem, investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Pēc vairāku gadu turēšanas cietumā tiesa atbrīvo Stranci un Štramu no apcietinājuma

LETA, 11.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa šodien apmierināja aizstāvju lūgumus un no apcietinājuma atbrīvoja Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā apsūdzēto bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Vilni Štramu un viņa bijušo vietnieku Pēteri Stranci.

Abi tika atbrīvoti tiesas zālē. Viņiem tagad kā drošības līdzeklis noteikti uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un aizliegums izbraukt no valsts. Līdz šim aiz restēm viņi atradās aptuveni četrus gadus.

Abi apsūdzētie pēc tiesas lēmuma neslēpa savas emocijas. Strancis, kurš apcietinājumā pavadīja četrus gadus un trīs mēnešus, izteicās, ka «beidzot ledus ir lūzis», aprakstot savas sajūtas kā fantastiskas un neslēpjot savu prieku. Jautāts, ko viņš plāno darīt, Strancis noteica, ka «patlaban vissvarīgākais ir būt kopā ar ģimeni».

Arī Štrams norādīja, ka tiesas lēmums ir likumsakarīgs un pareizs. «Jāgaida, kāds būs spriedums, un jāskatās, vai nāksies atgriezties cietumā vai tomēr nē,» izteicās Štrams, prognozējot, ka jebkurā gadījumā spriedumu, visticamāk, kāda no pusēm pārsūdzēs. Štrams apcietinājumā pavadīja četrus gadus un četrus mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu piramīda MMM-2011 iekļuvusi augsta riska zonā un varētu sabrukt pēc pāris mēnešiem, raksta Газета.ру, kas apkopojusi četrus dažādus piramīdas sabrukšanas scenārijus.

Saskaņā ar piramdīdas izveidotāja Sergeja Mavrodi portālā ievietoto informāciju, finanšu piramīdai ir pievienojušies aptuveni 35 miljoni cilvēku. Pat, ja piramīdai pievienojušos cilvēku skaits ir desmit reizes mazāks, tā ir unikāla parādība Krievijas ekonomikā, raksta medijs. Jāatgādina, ka finanšu piramīda MMM-2011 darbojas arī Latvijā, un patlaban Saeimā plāno virzīt grozījumus likumos, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Kopumā MMM-2011 piramīdai ir atvērti 600 biroji 16 valstīs, un internetā atrodami 460 blogi saistībā ar šīs finanšu piramīdas darbību, vēsta medijs, kas arī apkopojis četrus iespējamus piramīdas sabrukuma scenārijus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) aicinās valdību atkārtoti skatīt darba grupas iesniegtos piecus Vāgnera zāles iespējamos attīstības scenārijus un lemt par finansējuma piesaisti, informē VNĪ.

Ir noslēdzies noteiktais izsoles pieteikšanās termiņš vēsturiskā Vāgnera nama iespējamai nomai. Pēc valdības lēmuma izsoles ceļā piedāvāt Vāgnera namu privātam nomniekam, VNĪ valdības uzdevumā izsludināja divas pieteikšanās vēsturiskās ēkas nomas tiesībām uz 30 gadiem, saglabājot nosacījumu – ēkai pēc nomas tiesību beigām jāpaliek valsts īpašumā un tajā jāsaglabā un jāīsteno kultūras funkcija. Pretendents, kurš Vāgnera namā būtu gatavs piedāvāt vēsturiskās ēkas mantojuma saglabāšanu un valsts noteiktās kultūras funkcijas īstenošanu, līdzšinējā izsoļu termiņā pagaidām nav pieteicies.

«Ēka ir kultūrvēsturiski saistošs stāsts. Ir skaidrs, ka valstij tik vērtīgs nams nevar tikt izsolīts kā īpašums ar zemu «ieejas» slieksni, un atdots, piemēram, kādas viesnīcas vai tamlīdzīgas nomas mērķim. VNĪ ir jāsaglabā šis īpašums Latvijas valstij un vienlaikus jārod saprātīgs risinājums no uzņēmējdarbības vai pielietojuma viedokļa - nomniekam jānāk ne tikai ar ekonomisku aprēķinu, bet ar pievienoto saturisko vērtību», uzskata Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija līdz 2040.gadam var kļūt par "Baltijas tīģeri", bet var arī vientuļi atpalikt

LETA, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji, sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, uzskata nesen izveidotā domnīca "Laser", kurā pamatā apvienojušies Latvijā zināmi uzņēmējdarbības pārstāvji.

Domnīcas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu profesora Dauņa Auera sagatavotajā ziņojumā atzīmēts, ka pēdējā desmitgadē Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, ir vērojama stratēģiskās prognozēšanas institucionalizācija. Pirms trīsdesmit gadiem skaidra vīzija par valsts nākotni, proti, par Latvijas atgriešanos Eiropā un vietu Rietumu pasaulē, bija arī Latvijas politiķiem un sabiedrībai. Taču šobrīd Latvija citu valstu vidū izceļoties ar to, ka stratēģiska prognozēšana valsts politikas plānošanā vairs netiekot sistemātiski izmantota. Lai to stimulētu, domnīca "Laser" Latvijas politikas īstenotājiem piedāvā četrus attīstības scenārijus, kas veidoti pēc amerikāņu zinātnieka Frānsisa Fukujamas dimensiju modeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PB: Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču jāpieņem grūti lēmumi

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā

Māris Ķirsons, 13.12.2021

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien, 24.martā, diskutēs par ārkārtējās situācijas nepagarināšanu pēc 6.aprīļa un par pakāpenisku ierobežojumu mīkstināšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Operatīvās vadības grupa Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadībā vēl izstrādā konkrētus priekšlikumus par rīcību pēc 6.aprīļa, kas patlaban ir noteikts kā ārkārtējās situācijas beigu datums.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka valdība varētu apspriest priekšlikumu nepagarināt ārkārtējo situāciju pēc 6.aprīļa, vienlaikus paredzēts diskutēt par patlaban valstī noteikto ierobežojumu pakāpenisku mīkstināšanu.

Operatīvās vadības grupas eksperti joprojām izstrādā scenārijus, kurus piedāvās trešdien izskatīt Ministru kabineta sēdē.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jau pagājušajā nedēļā pieļāva, ka valdība šonedēļ varētu diskutēt par valstī ieviesto ierobežojumu pārskatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno 2010. gadu pasaules finanšu-ekonomiskā sabiedrība sagaidīja ar īstu atvieglojuma sajūtu un optimismu. Pagājušajā 2009. gadā galvenajiem finanšu tirgiem beidzot izdevās atjēgties pēc trieciena, ko tiem nodarīja visā pasaules vēsturē lielākā finanšu krīze.

2009. gadā pasaules akciju tirgū cenas kompensēja lielāko 2008. gada zaudējumu daļu (sk. tabulu). Obligāciju tirgum 2009. gadā izdevās kompensēt gandrīz visus ciestos zaudējumus, jo šeit cenas atgriezās pie pirmskrīzes līmeņiem. Bet pasaules banku sistēma, kaut arī vēl joprojām ir stipri ievainota (un nav pilnīgi atguvusi savas funkcijas, īpaši kreditēšanas sfērā), vairs nestāv uz sabrukuma robežas. Lai arī krīze turpināja izdarīt triecienus uz šo sistēmu arī 2009. gadā – Amerikā vien gada laikā bankrotēja 140 bankas (salīdzinot ar tikai 25 bankām 2008. gadā) – tas nespēja satricināt sistēmas pamatus.

2008. gadā beigās pasaules vadošo valstu vadību paustā apņemšanās glābt sistēmu veidojošās bankas tika izpildīta - pat neskatoties uz glābšanas izmaksām. Pēc visa spriežot, šis lēmums bija pareizs. Iespējams, tieši tas ļāva izvairīties no 1929. gadam līdzīga ekonomiskā haosa pasaules mērogā. Pateicoties lielam valsts atbalstam un citām nozarēm, nacionālo ekonomiku lielākā daļa 2009. gada otrajā pusē atgriezās pie izaugsmes. Un kaut arī pasaules IKP 2009. gadā tomēr zaudēs ap 1% (pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara), pozitīvas tendences ir acīmredzamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No diviem piedāvātajiem epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārijiem valdība otrdien konceptuāli pauda atbalstu mērenākajam scenārijam, ar kuru valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem nāksies strādāt attālināti, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Otrs piedāvātais scenārijs - "D" - paredzēja lielākus ierobežojumus jeb lokdaunu. Gala lēmumu par "A" scenāriju plānots pieņemt valdības sēdē ceturtdien, 11.martā.

Lai arī variants "C", kas paredz mīkstināt ierobežojumus, tādējādi prognozējami būtiski pasliktinot epidemioloģisko situāciju, netika iekļauts starp izvēles variantiem, tomēr izglītības un izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un labklājības ministrei Ramonai Petravičai (PCL; KLPV LV) tieši šis variants šķita atbilstošākais. Tiesa, ministres līdz ar pārējiem kolēģiem atbalstīja variantu "A" par mērenākiem ierobežojumiem.

Operatīvā vadības grupa izstrādāja kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai tika piedāvāts lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Dienas tēma: Turki liek kārti uz lidostas izaugsmi

Egons Mudulis, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Havas Europe piecos gados ieguldījis Rīgā septiņus miljonus eiro, cer uz līgumu ar SAS un airBaltic attīstību

Nav neviena iemesla, lai uz Rīgu neattiektos izaugsmes prognozes globālajā aviācijā, proti, 4–5% pieaugums gadā turpmākos 20 gadus. Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Havas Europe, kas starptautiskajā lidostā Rīga sniedz virszemes pakalpojumus, Latvijas biroja vadītājs Mutlu Baškans, operatīvās vadības direktors Simons Zitcers un Havas Ground Handling pārdošanas un mārketinga menedžeris S. Mete Erna.

Havas kā pirmais un lielākais lidostas virszemes pakalpojumu uzņēmums Turcijā ietilpst TAV Airports uzņēmumu grupā, nodrošinot pasažieru un lidlauka pakalpojumus 25 lidostās Turcijā un septiņās lidostās Eiropā. 2014. gadā Havas grupa apkalpoja vairāk nekā 350 tūkst. lidojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uz piektdienu, 12.martu, pārceļ lemšanu par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārija ieviešanu.

Ceturtdien kārtējā valdības sēdē bija plānots lemt par izmaiņām ierobežojumos, tostarp valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā nodrošināt attālināto darbu, kā arī lemtu par izmaiņām par atļauto pasažieru skaistu sabiedriskajā transportā.

Tomēr sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izsludināja 15 minūšu pārtraukumu, lai pārliecinātos, vai valdības sēdes dienaskārtībā nav "iezagusies viena nepilnība". Pēc pārtraukuma premjers apliecināja, ka valdības sēdes dienaskārtībā iekļautajos jautājumos ir "būtiski trūkumi".

Viņš atzina, ka šo otrdien valdība lēma ar 17.martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tomēr ceturtdien bija plānots lemt par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītājs: no nerezidentu naudas nav jābaidās

Inguna Ukenābele, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru