Britu grupa Pink Floyd ceturtdien (11. martā) uzvarēja tiesas prāvā pret mūzikas ierakstu kompāniju EMI, ziņo Moneycontrol.

Grupa iebilda, ka ierakstu kompānija pārdod atsevišķas dziesmas no viņu albumiem, norādot, ka šādā veidā tiek pārkāpta pušu noslēgtā vienošanās.

Tiesa nolēma, ka abu pušu līgums nepieļauj pārdot dziesmas atsevišķi no albumiem bez rakstiskas vienošanās. Tiesnesis Endrjū Morits (Andrew Morritt) uzsvēra, ka līguma punkta mērķis bija pasargāt albumu māksliniecisko viengabalainību.

Nav zināms, cik par pārkāpumu mūzikas ierakstu kompānijai EMI būs jāizmaksā grupai. Tas netiek atklāts komercnoslēpuma dēļ. Taču Rollingstone.com ziņo, ka runa varētu būt par vairākiem miljoniem. Zināms vien, ka EMI būs jāapmaksā tiesu izdevumi - 60 000 sterliņu mārciņas (46 440 LVL).

ASV banku gigants Citigroup pārņēmis EMI - mūzikas kompāniju, kur tas bija galvenais kreditors - savā īpašumā, ziņo BBC.

Banka bija aizdevusi naudu Gaja Handa (Guy Hands) privātā kapitāla uzņēmumam Terra Firma, palīdzot tam iegādāties kompāniju 2007.gadā.

Taču 4,2 miljardus Lielbritānijas sterliņu mārciņu vērtais darījums izrādījās neveiksmīgs, un Terra Firma atzīst, ka tā ievērojami pārmaksājusi par kompānijas iegādi.

Tagad tā bija spiesta atdot EMI Citigroup, jo nespēja veikt procentu maksājumus.

EMI, kas ir «mājvieta» tādiem māksliniekiem kā Lilija Alena, The Beatles un Coldplay, informējusi, ka vadības maiņa nav plānota, un tā tagad ir pilnībā nodalīta no iepriekšējā īpašnieka.

Savukārt Citigroup pavēstījusi, ka tās plānos ietilpst ar laiku pārdot EMI.

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik tālu ir aizceļojuši jūsu instrumenti?

Mans tālākais klients ir Ņujorkā. Klienti ir visā Eiropā, vesela virkne no tiem ir Francijā, šķiet, ka francūžiem mani instrumenti visvairāk iet pie sirds. Ir arī klienti Anglijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā. Ir arī pasūtījumi no Brazīlijas, Malaizijas. Instrumenti nav lēti, dažiem ilgāku laiku jākrāj nauda, pirms tos pasūtīt. Domāju, ka Ķīnai es nespētu sabūvēt, tāpēc tur domāju atrast uzņēmumu, kas ražotu pēc licences. Kad īstais laiks būs pienācis, tas ir reāli izdarāms.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Kompetentas institūcijas „Darba Vide” pārstāvjiem no citu darba devēju puses ir nācies dzirdēt dažādus jautājumus par darba aizsardzības ieviešanu uzņēmumos. Piemēram, vai uzņēmumā, kurā strādā 2 darbinieki, ir nepieciešams norīkot darba aizsardzības speciālistus? Un vai darba aizsardzības speciālistus ir jānorīko arī ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecībās? Jā, ir nepieciešams norīkot, jo Darba aizsardzības likums nosaka, ka, neatkarīgi no darbinieku skaita, katram darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā.

Pareiza ugunsdzēsības iekārtu apkope un atbilstoša personāla apmācība palīdzēs izvairīties no situacijas, kad neliels ugunsgrēks pārvēršas par katastrofu.

Ja darba devējam nav iespēja norīkot un apmācīt darba aizsardzības speciālistus vai arī darba devējs veic kādu no komercdarbības veidiem, kuru ir noteicis Ministru kabinets, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā ir jāiesaista kompetenta institūcija.

Kādas ir priekšrocības, ja uzņēmumā ir savs darba aizsardzības speciālists, kurš ir apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu programmu 160 stundu apjomā? Ņemiet vērā, ka savs uzņēmuma darbinieks labi pārzina uzņēmuma darbību, tādēļ darba aizsardzības sistēmu iespējams vieglāk integrēt uzņēmuma darbībā, kā arī savam darba aizsardzības speciālistam ir ciešāks kontakts ar uzņēmuma darbiniekiem, kā rezultātā vieglāk darba aizsardzības jautājumu risināšanā iesaistīt pašus attiecīgos darbu veicējus.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Ar pareizi izvēlētas mūzikas palīdzību var palielināt darba ražīgumu un līdz ar to arī uzņēmuma peļņu, norāda eksperti. Lai atspoguļotu mūzikas nozīmi dažādās uzņēmējdarbības jomās, mūzikas industrijas pārstāvji Latvijas Izpildītāju un Producentu Apvienības (LaIPA) vadībā izveidojuši informatīvu mājas lapu www.muzikabiznesam.lv.

«Uzņēmumu vadītājiem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, kāda mūzika tiek atskaņota uzņēmumā, un ne tikai apkalpojošā nozarē strādājošajiem, jo darbinieku noskaņojums ir tieši saistīts ar darba ražīgumu,» uzskata Mercuri Urval Latvia vadītāja, biznesa konsultante Dace Lāce.

Īpašu uzmanību vajagot pievērst, ja monotons darbs tiek veikts divas stundas un vairāk. Tas var būt gan ražotnēs un noliktavās, gan arī birojos, kur notiek datu ievadīšana, piemēram, bankās un grāmatvedības uzņēmumos. Jo monotonāks ir darbs, jo efektīvāka ir mūzikas ietekme uz darba ražīgumu un kvalitāti. Šo faktu esot apstiprinājis Lielbritānijas bankā veikts pētījums, kura laikā salīdzināja datu ievadīšanas nodaļas darbinieku darba ražīgumu, kad neatskaņo mūziku, kad atskaņo ritmisku mūziku un kad atskaņo mierīgu mūziku. Par 22% pieauga ievadīto datu apjoms dienās, kad atskaņoja ritmisku mūziku, salīdzinājumā ar dienām, kad atskaņoja mierīgu muziku. Savukārt par 12% vairāk ievadīja datus dienās, kad atskaņoja ritmisku mūziku, salīdzinājumā ar dienām, kad mūziku neatskaņoja vispār.

Vairākas pasaules lielākās ierakstu kompānijas, aprēķinot šā gada otrā ceturkšņa finanšu rādītājus, konstatē, ka ieņēmumi no mūzikas kompaktdisku pārdošanas ievērojami samazinājušies. Par iemeslu tam, galvenokārt, tiek minēts lielais pieprasījums pēc lejupielādējamās mūzikas.

Warner Music Group

Kompānija Warner Music Group, kas ir ceturtā lielākā ierakstu kompānija pasaulē, šā gada otro ceturksni un kompānijas finanšu gada trešo ceturksni nobeidza ar 17 miljonu USD lieliem zaudējumiem jeb 0,12 USD par akciju, raksta Associated Press.

Gadu iepriekš Warner Music zaudējumi bija 14 miljoni USD jeb 0,10 USD par akciju. Kompānijas apgrozījums gada laikā samazinājies par 2%, nokrītot no 822 miljoniem USD līdz 804 miljoniem USD.

EMI

Ierakstu kompānijas EMI ieņēmumi no kompaktdisku pārdošanas šā gada otrajā ceturksnī samazinājušies par 19,8%. Kompānija to skaidro ar lielo pieprasījumu pēc lejupielādējamās mūzikas, raksta BBC.

Par blakustiesību atlīdzības nemaksāšanu SIA Maxima Latvija veikaliem visā valstī uz laiku aizliegts atskaņot mūziku. Šādu lēmumu pieņēmusi Rīgas rajona tiesa.

Tiesa apmierinājusi biedrības Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienības (LaIPA) pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu prasībā pret SIA Maxima Latvija par zaudējumu kompensācijas piedziņu izpildītājiem un fonogrammu producentiem un aizliegt publiski atskaņot fonogrammas SIA Maxima Latvija veikalos līdz brīdim, kad puses būs noslēgušas līgumu par atlīdzības samaksu.

«Tiesas lēmums ir pirmais šāda veida precedents Latvijā blakustiesību pārkāpumu gadījumos, kad tiek piemērots pagaidu aizsardzības līdzeklis, saskaņā ar kuru ir aizliegts publiski atskaņot fonogrammas līdz ir noslēgts līgums par atlīdzības samaksu», apmierināta ar tiesas lēmumu ir advokāte Līga Fjodorova.

Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi dabas aizsardzības plānu izstrādi 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) Latvijā, informē pārvaldes pārstāvji.

Dabas aizsardzības plāns nosaka nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus un pieļaujamo saimniecisko darbību konkrētajai teritorijai. ĪADT dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam (parasti 7-15 gadi), un šī dokumenta uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Dabas aizsardzības plānu izstrādes procesu uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt to apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāni ir rekomendējoši teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai.

Tas secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

VK norāda, ka visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, tā kā revīzija par valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību veikta laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, bet revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, pastiprināta uzmanība pievērsta Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtēts institūciju paveiktais civilās aizsardzības sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā.

Koncertu organizētāji atzīst, ka nu jau koncertu organizēšanu var sākt uzskatīt par biznesu, taču iespēju attīstīties vēl ir daudz.

Koncertaģentūru jeb t.s. promouteru pārstāvji min vairākus iemeslus, kādēļ pēdējā laikā pasaulē labi pazīstami mākslinieki vēlas koncertēt Latvijā. Kā atzīst koncertaģentūras Postivus Music pārstāvis Ģirts Majors, pirms pāris gadiem koncertu organizēšanu Latvijā vispār bijis grūti saukt par biznesu, taču tagad aģentūras sākušas kaut ko pelnīt. Tiesa, šis tomēr esot diezgan riskants bizness, jo tā izmaksas ir visai augstas, bet ienākumi - grūti prognozējami, jo ir neiespējami paredzēt, vai tiks iztirgots pietiekami daudz biļešu.

Arēnas Rīga faktors

Būtisku impulsu koncertu dzīves un šī biznesa attīstībai radījusi Arēnas Rīga atvēršana. «Pusotra gada laikā kopš arēnas atvēršanas mēs esam organizējuši pat vairāk pasākumu nekā iepriekšējos 5 gados pirms tam. Šogad jau pieci lieli pasākumi, pērn četri. Tagad mēs varam aicināt māksliniekus uz Rīgu, jo ir lielākas ietilpības norises vieta zem jumta, kas strādā jebkurā gada laikā. Arēna ir ļoti kvalitatīva,» tā Kristaps Kārkliņš, SIA BDG Events mārketinga speciālists. Šī koncertaģentūra Rīgā rīkojusi tādu pasaulē pazīstamu mūziķu kā Depeche mode, Pink un Aerosmith šovus un tās rīkoto koncertu apmeklētāju skaits šogad sasniedzis jau 77 tūkstošus. «Arēnas Rīga atvēršana ir zināms impulss, būtisks, bet to nevajadzētu pārvērtēt. Liela nozīme ir tam, ka cilvēki ir gatavi tērēt naudu par koncertiem, pirms 5-6 gadiem situācija bija pavisam citādāka. Tomēr arēna ir būtiska infrastruktūras daļa, lai šis bizness attīstītos,» atzīst Positivus Music pārstāvis Ģ. Majors, kura pārstāvētā kompānija organizējusi Muse koncertu Arēnā Rīga, Moby koncertu Ķīpsalas hallē, kā arī vairākus citus pasākumus, piemēram, šīs nedēļas nogalē notiekošo mūzikas festivālu Positivus AB. Koncertu rīkotāji ir pārliecināti, ka, neraugoties uz Arēnas Rīga esamību, Latviju nebūt nevar uzskatīt par pietiekami nodrošinātu ar vietām lielu pasākumu rīkošanai. Ģ. Majors norāda, ka šovbiznesa attīstībai par labu nāktu stadions ar kādiem 50 000-70 000 skatītāju vietu, kas ļautu piesaistīt augstākā līmeņa populāros mūziķus. «Cits jautājums ir - cik vispār pasaulē ir mūziķu, kas spētu Latvijā savākt tik lielu publiku,» viņš teica. Sava loma tam, kādēļ promouteriem, runājot ar populārās mūzikas zvaigžņu aģentiem, izdodas pārliecināt viņus, ka ir vērts rīkot koncertu Rīgā, arī faktam, ka Baltijas un Latvijas tirgus daļai mākslinieku ir vēl neatklāts. Latvijas promouteriem nākoties konkurēt ar citu valstu koncertaģenūrām par to, lai konkrēta mūziķa koncerts notiktu tieši Latvijā, jo izpildītāju koncertturneju grafikā parasti konkrētam reģionam paredzēts ierobežots koncertu skaits.

Viena no lielākajām pasaules ierakstu kompānijām Sony BMG šā gada janvārī sāks tirgot MP3 formāta mūziku internetā bez kopēšanas aizsardzības. Sony bija pēdējā no lielajām ierakstu kompānijām, kas atteicās no kopēšanas aizsardzības savai mūzikai, ziņo Associated Press.

Sony BMG Music Entertainment oficiālais pārstāvis Tokijā skaidro, ka kompānija MP3 formāta mūziku bez kopēšanas aizsardzības tirgos tikai ASV, citos pasaules valstu tirgos līdzīga rīcība pašlaik netiek plānota.

2007. gada decembrī no MP3 formāta mūzikas kopēšanas aizsardzības atteicās arī kompānija Warner Music Group. Universal un EMI to izdarīja jau agrāk.

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Darbību sācis pirmais nacionālais mūzikas straumēšanas serviss Streamus, kas sniedz iespēju datorā vai mobilajā telefonā klausīties mūziku. Streamus arī piedāvā plašu Latvijas mūziķu dziesmu katalogu, kā arī pasaules, tostarp NVS valstu mūzikas ierakstus.

Streamus tapis ar Tele2 līdzdalību un ar tā starpniecību mūziku iespējams klausīties datorā, apmeklējot interneta vietni streamus.lv vai lejupielādējot straumēšanas pakalpojuma aplikāciju viedtālrunī. Sākotnēji lietojumprogramma būs pieejama Android ierīcēm, bet drīzumā paredzēts arī iPhone atbalsts. Reģistrējoties ar savu numuru, Tele2 klienti pakalpojumu varēs mēnesi izmantot bez maksas, tāpat uzņēmuma klientiem tiks piedāvāti tarifu plāni, kuros integrēta Streamus lietošana.

Pakalpojuma izstrādātāji norāda, ka ir noslēgti līgumi ar pasaulē lielāko mūzikas izdevēju Universal Music Group un citām pasaules mēroga ierakstu kompānijām, tādējādi Streamus lietotājiem sniedzot iespēju klausīties vairākus miljonus dziesmu – gan, piemēram, agrīnos The Rolling Stones albumus, gan jaunākos Lady Gaga, Lana Del Ray, U2, Metallica u. c. mūziķu. Tāpat ir noslēgta sadarbība ar teju visiem Latvijas populārāko mūziķu izdevējiem.

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto - 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktajā aptaujā.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

"Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā," skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

"Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību," uzsver Liena Grīna. "Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku," uzskata LaIPA izpilddirektore.

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts, secināts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sagatavotajā ziņojumā par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli par laika periodu no 2013.gada līdz 2018.gadam.

Kā atzina DAP ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Gunta Gabrāne, ziņojums, kas iesniegts Eiropas komisijai (EK), apliecina, ka ir neliels progress un uzlabojumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tomēr joprojām ir daudz darāmā.

Viņa uzsvēra, ka iepriekšējais apliecinājums tam bija nesen publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums, kurā bija uzsvērts, ka pastāvīgi nepietiekamais finansējuma un darbaspēka trūkums liedz īstenot kvalitatīvu dabas saglabāšanas politiku valstī.

2019.gadā 38% ES nozīmes biotopu kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts, tomēr tas ir salīdzinoši labāks vērtējums nekā iepriekš, kad 50% biotopu aizsardzības stāvoklis tika novērtēts kā slikts. Salīdzinot ziņojuma datus ar citām ziemeļu reģiona valstīm, secināms, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā, vairāku meža dzīvotņu aizsardzība ir novērtēta kā slikta un nepietiekama, kā arī zālāju aizsardzības stāvoklis būtiski nav uzlabojies.

Lai uzlabotu situāciju darba aizsardzības jomā, kā arī nodrošinātu darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanu, Labklājības ministrija (LM) turpmāko trīs gadu periodā piedāvā konkrētus pasākumus darba aizsardzības situācijas uzlabošanai, Db.lv informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments.

Tie iekļauti LM izstrādātajā Darba aizsardzības jomas attīstības programmā 2008.-2010.gadam, kas šodien, 27.martā, izsludināta valsts sekretāru sanāksmē. Programma vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

LM norāda, ka galvenās darba aizsardzības jomā atklātās problēmas ir informācijas un kapacitātes trūkums darba aizsardzības politikas attīstībai, zemais normatīvo aktu ievērošanas līmenis praksē un sabiedrības neinformētība par darba aizsardzības jautājumiem.

Lai tās novērstu, programmā noteikti seši galvenie darbības virzieni:

1)nelaimes gadījumu darbā riska samazināšana un labāka darba aizsardzības normatīvo aktu ieviešana praksē;

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijā nākotnē varētu nākties evakuēt iedzīvotājus no piekrastes teritorijām, kuras ietekmēs jūras krasta erozija, šodien otrajā visaptverošās valsts aizsardzības apspriedē akcentējuši Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) šodien paudis gandarījumu par pārējo valdības ministru līdz šim paveikto darbu, apkopojot informāciju un izstrādājot savus plānus visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Lai nodrošinātu jaunās visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas efektivitāti, Ministru kabinetam to vajadzēs pārskatīt un pilnveidot katru gadu, pēc apspriedes sacīja aizsardzības ministrs.

Sanāksmes laikā Pabriks norādīja uz jautājumiem, kuru risināšanai ministrijām jāveido informatīvi ziņojumi vai kopīgas darba grupas, jo, piemēram, tika apspriesta skaidras naudas aprite un enerģijas apgādes nodrošināšana iespējamā krīzes situācijā. Tāpat uzklausīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais plāns cilvēku evakuācijai, kā arī nodrošināšanai ar pārtiku un ūdeni.