Kārtējo reizi viena no dienas lielākajām zaudētājām izrādījās sterliņu mārciņa. Bažas par jau tā vārīgo britu ekonomikas stāvokli pastiprināja Lielbritānijas šodien publiskotais pagājušā gada ceturtā ceturkšņa IKP rādītājs.

Tomēr dolāra varoņdarbi neapstājās tik pie mārciņas vien. Eiro/dolāra kurss piektdien noslīdēja līdz pēdējo sešu nedēļu zemākajam līmenim – 1.2766 EUR/USD. Lai gan piektdienas eiro zonas dati atklāja, ka reģiona ražošanas un pakalpojumu sektors janvārī sarucis nedaudz mazākos tempos, dati norādīja uz dziļas recesijas esamību. Eiropas Centrālajai bankai var neatlikt nekas cits kā atkal strauji samazināt eiro bāzes procentlikmi (pašlaik tā ir 2 %).

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Pat realizējot šobrīd iecerētos uzlabojumus un pasākumus rindu mazināšanai uz Latvijas - Krievijas robežas, jūtamus rezultātus tas, visticamāk, nedos.

Db aptaujātie šoferi, robežsargi un nozares eksperti norāda, ka rindu jautājumu nākotnē neizdosies atrisināt ar pašreizējām iecerēm, tāpēc Latvijas - Krievijas robežu vēl ilgu laiku rotāšot kravas automašīnu rindas. Satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks Georgs Lancmanis norāda, ka situācija uz robežām nākotnē būtiski neuzlabosies, jo kravu apjoms starp Eiropas Savienību un Krieviju tikai pieaugs, bet Latvijas tranzītceļš būs galvenais šīs plūsmas nodrošināšanai. Db devās uz Terehovu un pārliecinājās, ka galvenais rindu iemesls uz Latvijas - Krievijas robežas ir Krievijas robežsargu gausais darbs - laukums starp Latvijas robežkontroles punktu un Krievijas robežkontroles punktu bija pārpildīts, un līdz ar to Latvijas robežsargi vairs nespēja apkalpot kravas automašīnas, jo tās nebija kur novietot neitrālā zonā. Latvijas robežsargi norāda, ka Krievijas kolēģi strādājot «pēc garastāvokļa» - dažkārt viņi pārbaudot un apkalpojot 20 kravas automašīnas stundā, bet bieži arī tikai 10 un mazāk.

InterContinental Hotels Group (IHG), noslēdzot vairāk kā 100 attīstības darījumu Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā, paātrinājusi savu paplašināšanos. Tuvākajā laikā uzņēmums paredzējis atvērt: 5 InterContinental viesnīcas Ēģiptē, Kiprā, Vācijā un Jordānijā, 4 Crowne Plaza viesnīcas Somijā, Slovākijā un Lielbritānijā, 26 Holiday Inn viesnīcas Francijā, Vācijā, Krievijā, Kuveitā, Itālijā, Somijā, Lielbritānijā un Apvienotajos Arābu Emirātos un 14 Express by Holiday Inn viesnīcas Čehijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā un Lielbritānijā. Informācija liecina, ka ir parakstīti līgumi par papildus 80 viesnīcu atvēršanu: 8 InterContinental viesnīcas plānots atvērt Ēģiptē, Saūda Arābijā, Spānijā, Nigērijā, Kuveitā, Apvienotajos Arābu Emirātos, kā arī Serbijā un Melnkalnē, 9 Crowne Plaza viesnīcas Itālijā, Spānijā, Jordānijā, Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Lielbritānijā, 28 Holiday Inn viesnīcas Bulgārijā, Ēģiptē, Francijā, Lielbritānijā, Somijā, Vācijā, Itālijā, Kuveitā, Polijā, Spānijā, Krievijā, Nigērijā, Austrijā, Jordānijā, Serbijā un Montenegro, Ukrainā un Azerbaidžānā, 30 Express by Holiday Inn viesnīcas Francijā, Vācijā, Itālijā, Īrijā, Spānijā un Lielbritānijā un 2 Staybridge Suites viesnīcas Lielbritānijā. Šobrīd InterContinental Hotels Group pieder 618 viesnīcas ar vairāk nekā 108 507 istabām Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā.

Apvienotajos Arābu Emirātos dzīvojošais 78 bērnu tēvs Daads Mohammeds Murads Abduls Rahmans (Daad Mohammed Murad Abdul Rahman) apprecējis vēl divas sievietes, lai piepildītu savu plānu - līdz 2015.gadam kļūt par 100 bērnu tēvu, vēsta CNN.

Abduls Rahmans, kuram ir 60 gadi, ir invalīds - viņam ir tikai viena kāja. Viņam jau bijušas 15 sievas, bet ar lielāko daļu no viņām viņam bijis jāšķirās, lai nepārkāptu likumu. Apvienotajos Arābu Emirātos vienam vīrietim drīkst būt četras sievas.

"2015.gadā es būšu 68 gadus vecs un man būs 100 bērni," Abduls Rahmans pavēstījis vietējiem medijiem. Pēc tam gan viņš pārtraukšot jaunu sievu meklēšanu.

Vecākajam viņa bērnam pašlaik ir 36 gadi, bet jaunākais ir tikai 20 dienas vecs. Divas no viņa pašreizējām trīs sievām patlaban esot stāvoklī.

Abdula Rahmana ģimene dzīvo 15 mājās. Viņi iztiekot no viņa militārās pensijas un valdības finansiālā atbalsta.

Parakstīts Latvijas dalības "EXPO 2020 Dubai" paviljona īres līgums, kas paredz, ka dalība izstādē Latvijai izmaksās 1,4 miljonus eiro, informē Ekonomikas ministrija.

Iepriekš valdība lēma Latvijas dalībai "Expo 2020" no valsts budžeta atvēlēt 4,4 miljonus eiro. Tomēr vēlāk, lemjot lauzt līgumu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) par valsts dalības rīkošanu izstādē, tika rasts risinājums, kas paredz, ka Latvija paviljonu īrēs no AAE. Tādējādi Latvijas izmaksas dalībai "Expo 2020" saruka līdz 1,4 miljoniem eiro.

Līgumu no Apvienoto Arābu Emirātu puses parakstīja Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā Hanāna Halfāna Ubaidu Alī Almadhanī (Hanan Khalfan Obaid Ali Al Madhani) un no Latvijas puses - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas Republikas oficiālais pilnvarotais pārstāvis izstādē "EXPO 2020 Dubai" Raimonds Aleksejenko.

Latvijā ir jāstrādā pie šoferu profesijas prestiža atjaunošanas, lai risinātu šajā profesijā strādājošo iztrūkumu, intervijā sacīja automašīnu transportētāja "Kurbads" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Uz jautājumu, vai vienīgais risinājums šoferu trūkumam varētu būt darbaspēka importēšana, Pikāns atbildēja noliedzoši.

"Nedomāju, ka tas ir vienīgais risinājums. Institūcijām, kuras ar to nodarbojas, - tostarp Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) - vajadzētu vairāk pievērsties šim jautājumam, un mēs sagaidām no viņiem lielāku iesaistīšanos tajā, kā atgriezt prestižu šoferu profesijai," teica "Kurbada" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka iepriekš ilgstoši bija dzirdamas runas, ka tā ir izmirstoša profesija, drīz būs roboti, šoferi vairs nebūs vajadzīgi. "Kādēļ jauniešiem iet to apgūt, ja viņi redz, ka tā tiek dēvēta par izmirstošu profesiju? Nu kāda izmirstoša profesija? Šoferi būs nepieciešami, mazākais, vēl gadus 10," teica Pikāns, piebilstot, ka, piemēram, uzņēmumā šoferi ir augsta līmeņa menedžeri pie stūres.

Ierodoties Romā ar lidmašīnu, būs problēmas dabūt taksometru. Taksometru šoferi Leonardo da Vinci lidostā protestē pret to, ka turpmāk daudz vieglāk varēs saņemt taksometru licenci. Nedēļas nogalē daudzi taksometru šoferi atteicās nogādāt pasažierus uz pilsētu. Šoferu protesti ar pārtraukumiem ilgst apmēram 10 dienas. Saskaņā ar Itālijas ziņu aģentūras Ansa pausto informāciju, līdzīgas problēmas ir arī Neapolē, Dženovā un Milānā. Ar šo streiku šoferi cīnās pret Itālijas valdības jaunajiem liberalizācijas pasākumiem. Saskaņā ar tiem turpmāk būs vieglāk saņemt taksometru licenci. Ministru prezidents Romano Prodi izteicās, ka viņš nepadosies. Tomēr sarunas starp valdību un taksometru šoferu pārstāvjiem notikšot. Šī streika dēļ problēmas radās ostas pilsētās, kur ieradās daudzi atpūtnieki ar kuģiem un auto prāmjiem, lai uzsāktu savus ceļojumus. Streiki turpināsies arī nākošajās dienās.

Girteka Logistics paši apmāca šoferus un ņem vērā darbinieku viedokli problēmu risināšanā.

Šis ir risinājums šoferu trūkumam, ar ko saskaras transporta kompānijas, par pērn uzbūvēto šoferu akadēmiju saka Kristians Kāss Mortensens, kas Girteka Logistics (GL) attbild par sabiedriskajām attiecībām un lielākajiem kompānijas klientiem. Tas, kā GL izturas pret saviem šoferiem, neesot ierasts industrijas standarts, turklāt citām kompānijām Eiropā nav tik labu šoferiem paredzētu telpu. Ap 10 milj. eiro vērtajā ēkā ir gan biroju telpas darbiniekiem, gan apmācību, atpūtas, virtuves, dušu telpas šoferiem, gan iespēja izmazgāt un izžāvēt darba drēbes pēc reisa uz kompānijas rēķina.

Dienā, kad Dienas Bizness apmeklēja Šauļus, darbā pieteikties bija atnākuši seši šoferi, savukārt vienā no telpām apmācības notika krievu valodā, kas liek domāt, ka tie bija potenciālie šoferi no Ukrainas, Baltkrievijas un, iespējams, arī Latvijas. GL darbā pieņemot tikai tos, kam jau ir pieredze, un papildu apmāca, kā braukt ekonomiski, izvairīties no negadījumiem vai apieties ar refrižeratoru. Pēc viņa teiktā, GL netiek īstenota industrijā ierastā prakse piestādīt šoferiem rēķinu, piemēram, par auto skrāpējumiem u. tml. lietām. Patlaban kompānijai ir ap 7000 šoferu. GL aplēsusi, ka kompānijas darbinieku mainības rādītājs ir par 20% labāks nekā konkurentiem. Ieguvums no tā, ka šoferiem tiek nodrošināta apmācība, labi darba apstākļi, jaunas mašīnas un labas algas (ienākumi esot vismaz 2000 eiro uz rokas, bet Skandināvijas virzienā vairāk) ir tas, ka katru gadu no jauna nav jāpieņem darbā 1500 šoferi. Vizuāli GL vadītāji izskatījās jaunāki (ap 35 gadiem) nekā Latvijā, kur kompānijas sūdzas par jaunās paaudzes neieinteresētību kļūt par tālbraucējiem. Katram GL šoferim ir par viņu atbildīgais vadītājs, kura pārziņā ir ap 30 šoferu. DB vizītes dienā GL uzsvēra savu misiju Mēs rūpējamies (par saviem darbiniekiem, klientiem, sabiedrību), organizējot darbiniekiem, jo īpaši šoferiem, izklaides un saliedēšanās pasākumu. Ik pa brīdim to patraucēja militārās lidmašīnas, kas pacēlās no blakus tieši esošā NATO lidlauka.

Rīgas mikroautobusu satiksme norāda uz Autotransporta direkcijas nepadarīto darbu.

Valsts Autotransporta direkcija (ATD) publiskajā telpā vērsās pret pilnsabiedrību Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) ar aizdomām par iespējamu krāpniecību aizdomīgi daudz pārvadāto invalīdu skaita dēļ, saņemot vairāk dotāciju. Uzņēmums pārmetumus noliedz un norāda uz ATD nepadarītajiem darbiem.

Dienas Bizness situāciju skaidrot aicināja RMS pārstāvi, SIA B-Bus valdes priekšsēdētāju Vitāliju Komaru. SIA B-Bus uzņēmumu grupā ietilpst struktūrvienības – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme, SIA Sabiedriskais autobuss, SIA Ekspress-Ādaži, SIA Migar un UAB B-Bus Lietuvā.

Fragments no intervijas

Kāds ir iemesls teikt, ka ATD pārmetumi par pārlieku liela skaita invalīdu pārvadājumiem RMS ir nepamatoti?

Šobrīd tiek strādāts pie jauniem priekšlikumiem, lai panāktu izmaiņas kopbraukšanas regulējumā, padarot to vienkāršāku, intervijā DB norāda taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvniecības Latvijā jaunais vadītājs Kārlis Ķezberis.

Viņš atzīmē, ka sakārtot nozari ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, tāpēc arī tiek izvērtēti dažādi risinājumi un labākie iespējamie tiks iesniegti tālāk regulatoriem. Taxify no konkurences nebaidās un atzīst, ka tirgū ir vieta arī citiem spēlētājiem. Jāatgādina, ka šā gada maijā Taxify noslēdza investīciju raundu 175 milj. ASV dolāru apmērā, plānojot ieguldīt tehnoloģiju attīstībā un strādāt pie risinājumiem, kā pārvietoties pilsētās, galvenokārt, Eiropas un Āfrikas tirgos.

Fragments no intervijas

Kā nonāci Taxify un transporta nozarē?

Iepriekš strādāju konsultāciju uzņēmumā Deloitte un vēl citos līdzīgos uzņēmumos, sniedzu biznesa stratēģijas un vadības padomus uzņēmumiem. Mans uzdevums nebija tikai analizēt finanses, bet gan iedziļināties uzņēmumu procesos, salīdzināmajos rādījumos u.c.. Pāriet uz taksometru un transporta nozari pamudināja Taxify uzaicinājums pievienoties uzņēmumam. Tā kā ikdienā jau kādus divus gadus lietoju Taxify, biju jau ļoti labi iepazinies ar uzņēmumu un pakalpojumu. Līdz ar to izdomāju, ka šī varētu būt lieliska iespēja dzīvē kaut ko pamainīt.

Draugiem Group autoparku kontroles sistēmas izstrādātājs SIA Mapon datu analīzē sper soli tālāk un piedāvā instrumentu digitālā tahogrāfa datu pārvaldībai

Likumi Eiropā nosaka šoferu darba un atpūtas režīmu. Pēdējos desmit gadus tā uzskaite notiek digitāli, visiem šoferiem ir kartītes, kas reģistrē darba un atpūtas laiku. Ir precīzi un sarežģīti noteikumi, kas nosaka, cik daudz viņš drīkst braukt, kad jāveic atpūta, cik tā ir ilga utt. Bieži šoferi paši līdz galam nesaprot šos noteikumus, kā rezultātā nespēj tos ievērot. Tāpēc Mapon izstrādājis risinājumu Tachogram, kas ļauj analizēt datus, identificēt pārkāpumus un mācīties no tiem. «Ņemot vērā noteikumu sarežģītību un soda apmēru par to neievērošanu, šoferiem tas ir diezgan liels apgrūtinājums. Latvijā sodi varbūt ir salīdzinoši nelieli, bet Eiropā esam redzējuši arī vairāk nekā desmit tūkstošu eiro sodu. Viss atkarīgs no policijas inspektora interpretācijas, bet, piemēram, Vācijā soda nevis par vienu pārkāpumu, bet piestāda rēķinu par visiem pēdējā mēneša pārkāpumiem,» stāsta Ingus Rūķis, SIA Mapon vadītājs. Viņš uzskata, ka noteikumu pārkāpšana, sodu maksāšana rada liekus izdevumus un tādējādi samazina uzņēmuma konkurētspēju.

Konkursā par Nacionālās bibliotēkas būvnniecību šobrīd pievilcīgākais ir Nacionālās būvkompāniju apvienības piedāvājums par 139 miljoniem latu.

To intervijā laikrakstam Dienas bizness atzīst aģentūras Jaunie trīs brāļi vadītājs Zigurds Magone, piebilstot, ka tas, tiks vai netiks uzbūvēta Gaismas pils, šobrīd esot atkarīgs no Ministru kabineta.

Atbilstoši šobrīd iesniegtajām būvnieku tāmēm, Gaismas pils izmaksas svārstās ap pusmiljardu latu…

Pasakas!

Kas Jums ļauj tā domāt?

Ir divi piedāvātie cipari - 139 miljoni un 185 miljoni latu kā būvniecības izmaksas. Cita runa ir par to, ko pieprasa 501. Latvijas būvnormatīvs, ka kopā ar būvizmaksām ir jāprognozē arī sadārdzinājums. Būvnieki piedāvā darbus veikt četros gados un sadārdzinājumu prognozē, ņemot par pamatu iepriekšējo gadu, kad inflācija Latvijas būvniecībā bija visaugstākā - tuvu pie 28 %. Līdz ar to šis sadārdzinājuma cipars ir ļoti liels. Secinājums tam visam ir vienkāršs - tik milzīgam, ilglaicīgam projektam šim būvnormatīvam vajag izņēmumu. Protams, indeksācijai ir jābūt, un es šeit redzu vienu ceļu - man tiek ļauts noslēgt līgumu par būvniecības izmaksām, ņemot vērā pamatsummu, bet sadārdzinājumu m����s rēķinām pēc fakta katru ceturksni. Jo biežāk mēs veiksim indeksāciju, jo precīzākas būs izmaksas, jo tās arī būs mazākas. Lai es šādu atļauju saņemtu, man ir jāvēršas Ministru kabinetā, un pašlaik šis process caur Kultūras ministriju tiek gatavots.

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

No šī gada 1.septembra Eiropas Savienības teritorijā uzņēmēji vairs nevarēs ražot un laist tirgū 100 W kvēldiega spuldzes.

Par to Db.lv informēja Ekonomikas ministrija. Jau iepriekš informējām, ka šī gada 13.aprīlī spēkā stājās Komisijas regula par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā izmantojamām kliedētas gaismas lampām, kas paredz pakāpenisku kvēldiega spuldžu ražošanas pārtraukšanu.

Regulas prasības attiecas, galvenokārt, uz spuldžu ražotājiem, kuri sākot no regulā noteiktajiem termiņiem vairs nedrīkstēs ražot energoneefektīvas spuldzes. Savukārt, iedzīvotāji un uzņēmēji varēs iegādāties kvēlspuldzes un citas mazāk efektīvās spuldzes, kamēr tās vēl ir pieejamas veikalu plauktos un noliktavās. Regula neuzliek iedzīvotājiem vai arī uzņēmējiem pienākumu nomainīt jau lietošanā esošās spuldzes uz energoefektīvākām spuldzēm.

Valsts mantas pārdošana var būt izeja no tālākas budžeta izdevumu apcirpšanas un nodokļu sloga palielināšanas

Tādas iespējas neformālās sarunās atzīst ne tikai uzņēmēji, bet arī politiķi. Piemēram, tā rīkojas Polija, Igaunija, Krievija, arī Lietuva nesen paziņoja, ka plāno pārdot pēdējo valsts daļu Mazeikiu Nafta (ap 10%), lai varētu naudu izmantot valsts budžetam un neaizņemties no SVF. Vairāki uzņēmēji pat norāda uz savu pieredzi, kad, pārdodot kādu aktīvu, izdevies virs ūdens noturēt pamatbiznesu, un tāpat varot rīkoties arī valsts. Tiesa, pēc uzņēmēju domām, ja to dara, tad pirms tam jāveic inventarizācija un pārdošanai nevar pakļaut «mugurkaula» uzņēmumus, lai nezaudētu iespēju ietekmēt ne tikai konkrētas jomas, bet sabiedrībai svarīgus jautājumus.

Pasaules ekonomikai pēdējā laikā mesti vairāki nozīmīgi izaicinājumi – spītīgi nav vērojams gals piegāžu problēmām, strauji pieaugusi izejmateriālu cena, dažviet sevi pieteikusi enerģijas krīze un turklāt joprojām uz šī kokteiļa fona ir jāapkaro arī pandēmija.

Piemēram, zināms satraukums ir par to, ka Covid-19 lipīgais delta variants būs mutējies “delta plus” variantā, kas potenciāli var būt pat vēl lipīgāks. Rezultātā daudzas pazīmes liecina par to, ka pasaules ekonomikas temperatūra jau ir kļuvusi vēsāka un turklāt paši izaicinošākie brīži šajā ziņā var vien būt vēl priekšā.

Tāpat pie augošajām cenām centrālās bankas drīzāk var lemt par savu monetāro stimulu apmēru ierobežošanu. Šādus mājienus devusi ASV monetārās stabilitātes sargi. Arī valdībām pēc to nesenās mētāšanās ar naudu pie uzblīdušajiem budžetu deficītiem var būt grūtības balstīt ekonomiku, ja tās saguršana būs noturīgāka parādība. Šis viss var nozīmēt, ka inficēts tiek arī akciju tirgus.

Valdība visbeidzot nākusi klajā ar ilgi gaidīto inflācijas samazināšanas plānu jeb glābšanas riņķi, kam būtu jāizskaidro, ar kādiem paņēmieniem tā grasās saglābt ekonomiku no pārkaršanas draudiem.

Komentējot inflācijas samazināšanas plānu, A.Kalvītis atzinis, ka mērķis ir ierobežot valstī patēriņu, un nodēvējis plānu par "radikālu un stingru".

Protams, šī viedokļa pašmērķis nav noknābt minēto dokumentu, taču nevar nepievērst uzmanību tam, ka, pārskatot valdības piedāvātos risinājumus, kā ierobežot inflāciju, tie vairāk šķiet pretrunu pilni un bezzobaini, pārklāti ar biezu varbūtību "uzlabosim, pilnveidosim, veicināsim un stimulēsim" mērci. Acīmredzot, lai mazinātu būvniecības straujo tempu atstātās negatīvās sekas uz inflāciju, Ministru kabinets (MK) ik gadus vēlas saņemt informāciju un apstiprināt lielos (virs 3,5 milj. Ls) būvniecības grafikus. Tajā pašā laikā premjers atzinis, ka valdība tomēr būvēs Nacionālo bibliotēku, uz jautājuma zīmes atstājot koncertzāli. Vai šāda daudzmiljonu projektu realizācija nevarētu veicināt inflāciju?

Trakot un vēlēties mainīt pasauli ir jauno daļa – ik pa kādām desmitgadēm tas notiek demonstratīvi. Šobrīd atkal ir tāds laiks, ko varam redzēt arī daudzviet Eiropā, kad jaunieši nepacietīgi, izlēmīgi un drosmīgi ne tikai piedalās protesta akcijās, bet uzrunā arī vadošos politiķus un lielos koncernus, pārmetot, ka vecākās paaudzes nedara pietiekami klimata krīzes novēršanai.

Nē, tā nav tikai zviedru skolniece Grēta Tunberga, kura šodienas 13–19 gadus veco jauniešu vidū ir ne mazāk pazīstama kā populāras TV vai futbola zvaigznes. No 1995. līdz 2010. gadam dzimušie jaunieši ir atkal kļuvuši tik politiski un ekonomiski ieinteresēti, kā sen nav bijis – viņi intensīvi uzdod jautājumus, ir radikāli un vizionāri noskaņoti un grib lietas mainīt uz labo pusi tūlīt, te un tagad.

Pieaugošā digitālā paaudze ir arī varens patēriņa spēks, jo tā ir salīdzinoši turīga. Tikai ASV vien tā gadā patērē ap 143 miljardiem dolāru, tātad uzņēmumiem ir ko iespringt, lai šo emocionālo, nekonsekvento un hedonistisko klientu daļu piesaistītu. Šī paaudze pārliecības dēļ lielā mērā lieto vegānu uzturu, mīl braukt ar vilcienu, velosipēdu vai elektroskūteri, personīgo mašīnu uzskata par lieku greznību, toties brīvdienās labprāt aizlido atpūsties uz Jaunzēlandi. Tā sauktā Z paaudze gan zina, ka viedtelefonu ražošanā bieži tiek pārkāptas cilvēktiesības, bet pāriet uz mazāk jaudīgu «zaļo telefonu»? Laikam tomēr ne. Viņi nesaskata jēgu, lai iepirktos lielveikalos, toties neuzticas tam, ko Google dara ar viņu datiem, bet kosmētikas produktu sastāvdaļas grib zināt visai skrupulozi. Vienlaikus šī paaudze pazīst bailes no terora, ir piedzīvojusi globālās finanšu krīzes sekas, kas rada tai papildu nedrošību par nākotni un neuzticēšanos.

Nodokļu jomā pasaulē novērojama tendence paaugstināt netiešo nodokļu likmes, lai palielinātu valsts budžetu ieņēmumus, un vienlaikus samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļus (UIN), lai valstis kļūtu pievilcīgākas investoriem, liecina KPMG veiktais pētījums.

Savukārt Latvijā salīdzinājumā ar kopējo tendenci pasaulē ir bijusi novērojama pretēja virzība netiešo nodokļu jomā, jo pērn tika samazināta PVN likme.

Pērn vidējā netiešo nodokļu likme pasaulē pieauga par 0,17 procentpunktiem un sasniedza 15,5%. Vislielākais pieaugums reģistrēts Āfrikā un Āzijā – attiecīgi no 14,17% līdz 14,57% un no 11,84% līdz 12,24%.

Latvija var lepoties ar PVN likmes samazināšanu pērn par 1 procentpunktu atšķirībā no vispārējām tendencēm pasaulē, kur netiešo nodokļu likmes pārsvarā pieaug, uzsver Gunta Kauliņa, KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju nodaļas eksperte. Savukārt UIN likme 15% līmenī ir nostabilizējusies un nav mainīta jau deviņus gadus.

Igaunijas uzņēmēju organizācijas paziņojušas, ka uzņēmēji nevēlas segt pusi no izdevumiem par valsts dalību pēc diviem gadiem Dubaijā paredzētajā starptautiskajā izstādē «Expo», tāpēc Igaunija šajā izstādē nepiedalīsies, otrdien ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Igaunijas valdība bija izvirzījusi nosacījumu, ka uzņēmējiem ir jāsedz puse no izdevumiem par dalību «Expo», un tādā gadījumā otru pusi šo izdevumu segtu valsts.

Atbildē valdībai Igaunijas uzņēmēju asociācijas norādījušas, ka uzņēmēji uzskata par lietderīgāku ieguldīt līdzekļus Igaunijas pārstāvniecības atvēršanā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), jo ar vienreizēju dalību pasākumā nav pietiekami, lai attīstītu lietišķos kontaktus ar Persijas līča valstīm.

Igaunija šā gada otrajā pusē plāno atklāt AAE Investīciju un tirdzniecības aģentūras (EAS) pārstāvniecību. Tiek plānota arī vēstniecības atvēršana.

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija augustā ieteica valdībai neatbalstīt Igaunijas dalību Dubaijas «Expo», tomēr valdība nolēma, ka Igaunija varētu piedalīties, ja pusi finansējuma piešķirtu uzņēmēji.

Krievijā, Itālijā, Malaizijā un Turcijā zelta tirdzniecībai parādījušies automāti.

Iekārtas jau sekmīgi pārbaudītas «izšķērdības atmosfērā» Apvienotajos Arābu emirātos (AAE), tomēr profesionāli ieguldītāji joprojām pret šo novitāti izturas skeptiski. Ekonomiskās krīzes radītās bailes pacēlušas zelta cenu nebijušos augstumos. Londonas biržā 28. maijā zelta cena sasniedza 1214,1 dolārus par gramu, bet Ņujorkas Comex tā pieauga līdz 1216,1 dolāriem par gramu. Vācijas kompānija TG-Gold-Super-Markt pūlas no tā gūt sev labumu. Tā mēnesī izgatavo 50 GOLD to go bankomātus, kas pārdod zelta stieņus, pēc kuriem pasaulē audzis pieprasījums, ziņo CNNMoney.com.

Db.lv jau ziņoja, ka Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), Abu Dabī viesnīcā Emirates Palace atklāts automāts, kas izsniedz zelta stieņus.

Neraugoties uz mājokļu cenu krituma tempa samazināšanos, Latvija arvien ir dzīvokļu cenu samazinājuma līdere pasaulē, liecina Global Property Guide šā gada 3. ceturkšņa apkopojums.

Pētījuma autori norāda, ka visā pasaulē mājokļu tirgus atgūstās dažādi, attīstība ir nevienmērīga. Daudzviet arvien ir vērojams mājokļu cenu samazinājums. No 27 valstīm, kas ietvertas apkopojumā, 17 zemēs dzīvokļu cenas ir kritušas, bet 10 valstīs tās ir palielinājušās. Īpaši pētījumā tiek akcentēta Latvija, kuras mājokļu cenu kritums gada griezumā (šā gada 3. ceturksnis pret pagājušā gada attiecīgo laika posmu) bijis 59.7 % (ņemot vērā inflāciju). Šāds kritums esot «bezprecedenta gadījums». Tiesa, arī Apvienotajos Arābu Emirātos dzīvokļu cenas ir samazinājušās teju uz pusi — par 48.1 %. Ievērojamu kritumu piedzīvojusi arī Bulgārija (28.7 %), Īslande (21.2 %), Krievija (19.5 %), Slovākija (15.3 %).

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Apvienotajos Arābu Emirātos vadītājs Aigars Štokenbergs norāda, ka šajā valstī var ienākt tikai ar kvalitatīvu nišas produktu

Fragments no intervijas:

Jāatzīst, bija pārsteigums, ieraugot, ka esat kļuvis par LIAA pārstāvniecības vadītāju AAE. Kā līdz tam nonācāt?

Ja nopietni, tad divus gadus es sēdēju mājās un vienkārši lasīju grāmatas. Tad, ja atceraties, bija tā sāga ap Airbaltic – kārtējo reizi pietrūka kapitāla, bija sūdzības par to, ka netiek meklēts investors. Kādā no televīzijas raidījumiem LIAA šefs Andris Ozols jautāja, kāpēc investors netiek meklēts ar LIAA palīdzību. Īsu brīdi pēc tam tika izsludināts konkurss uz aģentūras pārstāvniecības vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), un es tam pieteicos.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas ieradusies oficiālā vizītē Apvienotajos Arābu Emirātos, mudinājusi lietuviešu uzņēmējus, moderno tehnoloģiju speciālistus un lauksaimniekus apgūt šīs Persijas līča valsts tirgu un nostiprināties tajā.

Viņa norādījusi, ka Lietuvas zinātnieku prasmes var noderēt lāzeru tehnoloģiju centra attīstīšanā jaundibinātajā Masdaras zinātnes un tehnoloģiju universitātē Abū Dabī, savukārt uzņēmēji Apvienotajiem Arābu Emirātiem var piedāvāt saules baterijas.

Kā norādīts prezidentes preses dienesta paziņojumā, vizītes laikā pabeigta gaļas un olu eksporta sertifikātu saskaņošana, kas var pavērt Lietuvai tirdzniecības ceļus uz visu Persijas līča reģionu. Pašlaik Lietuvas uzņēmumi uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem eksportē labību, piena produktus un zivis, bet gaļai un olām īpašo prasību dēļ šis tirgus līdz šim bijis slēgts.

Grībauskaiti šai braucienā pavada ārlietu ministrs Lins Linkevičs, enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičiūns un uzņēmēju delegācija.