2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē par jaunu vīrusu Net-Worm.Win32.Maslan.a. Datorvīrus satur komponenti, kas pārvērš datoru vadāmā zombijā. Pašlaik mazās izplatības dēļ tas tiek vērtēts ar zemu bīstamības pakāpi. Ievērības cienīgs šķiet fakts, ka tas no inficētajiem datoriem rīko sadalīto uzbrukumu (DDoS) Čečenijas nemiernieku lapām: kavkazcenter.com kavkazcenter.net kavkazcenter.info kavkaz.uk.com kavkaz.org.uk kavkaz.tv chechenpress.com chechenpress.info Viena no šīm lapām, kavkazcenter.com, pēdējā laikā ir bijusi uzmanības degpunktā. Šī lapa ir kļuvusi par vairāku tīkla uzbrukumu mērķi. Tā ir tikusi slēgta un izsviesta no vairākām valstīm, t.sk. Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Patlaban tā darbojas Zviedrijā

Pēc nozīmīgā surogātpasta daudzuma pieauguma februārī, martā liekpasta apjoms ir nostabilizējies 70,1% līmenī, taču e-pastos ievērojami palielinājās kaitīgo pielikumu īpatsvars, sasniedzot 4%, tā secinājuši Kaspersky Lab speciālisti.

Martā surogātpasta izplatītāji uzmanības piesaistīšanai savām vēstulēm tradicionāli centās izmantot svētku tēmu, kā arī vēsti par Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa nāvi. Vieni no pirmajiem uz notikumu reaģēja interneta krāpnieki, kas lielapjoma e-pastos sāka aktīvi izmantot ar Bolivāra Republiku saistītus tematus. Piemēram, viena no krāpnieciskajām vēstulēm tika izplatīta it kā Venecuēlas ostas priekšnieka vārdā, kurš it kā lūdz palīdzēt viņam saglabāt naudu, kas saņemta par dīzeļdegvielas pārdošanu Dienvidsudānai. Turklāt pirmajā vēstulē blēži nesola adresātam noteiktu summu par palīdzību, un tikai turpmākās sarakstes gaitā tiek piedāvāta naudas atlīdzība.

Iespējams, ka patiesībā globālā sasilšanas problēma ir uzpūsta, jo nesen hakeru nelegāli iegūtā un internetā publicētā informācija liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā Zemes temperatūra ir samazinājusies.

Pēc tam, kad kāds hakeris «ielauzies» Lielbritānijas klimata izpētes centra sistēmā, pārkopējis vairākus e-pastus un vēlāk tos publicējis, internetā sākusies plaša šo e-pastu izvērtēšana.

Atrodami vairāki skeptiķu emuāri, kuros dažādi speciālisti pauž viedokli, ka globālā sasilšanas problēma patiesībā šobrīd vairs nav tik aktuāla, jo pēdējo gadu laikā Zemes temperatūra ir samazinājusies.

Paši šo e-pastu autori gan norāda, ka tajos paustā informācija nav oficiāla un to nevar ņemt par pamatu klimata maiņas analizēšanai.

No e-pastiem noprotams, ka zinātnieki centušies panākt vienošanos par kopīga viedokļa paušanu attiecībā uz teoriju par cilvēka darbību izraisītu klimata maiņu. Turklāt e-pastos arī runāts par to, kā «apslēpt temperatūras mazināšanos» pēdējā laikā. Vairākos e-pastos zinātnieki pieteikuši viens otram izdzēst konkrētu informāciju, lai tā nenonāktu «nepareizo cilvēku» rokās.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vējš, kas plosās šodien, 28.novembrī, un vakar, 27.novembrī, nav radījis AS Latvenergo energosistēmā transformatoru apakšstaciju atslēgšanos un elektroenerģijas piegādes traucējumus, liecina Latvenergo sniegtā informācija medijiem.

Kā ziņo Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) speciālisti, vakar, 27.novembrī, un šorīt, 28.novembrī, Latvijā plosās stiprs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas brāzmās sasniedz 25 metrus sekundē.

AS Latvenergo brīdina iedzīvotājus, - netuvoties elektriskajām līnijām un citām elektroietaisēm, būt īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem pie elektrolīnijām, kuras atrodas mežu malās un stigās vai lielu koku tuvumā. Stiprā vēja ietekmē koki šajās vietās var lūzt un gāzties, iekaroties līnijās radīt bīstamas situācijas un apdraudēt cilvēku dzīvību.

Ņemot vērā sinoptiķu prognozes, ka vējš dienas laikā pakāpeniski pierims, Latvenergo aicina iedzīvotājus ievērot maksimālus drošības un piesardzības pasākumus.

Jau vairākas dienas Latvijas interneta lietotāju e-pastos, radot nevajadzīgu ažiotāžu, ir atrodams kārtējais viltus brīdinājums par paaugstinātas bīstamības datorvīrusu. Brīdinājuma vēstulē ir sākotnējais teksts angļu valodā un tā daļējs tulkojums latviešu valodā, kas aicina uzmanīties no e-pasta vēstulēm ar pievienotu Power Point prezentācijas failu "Life is beautiful.pps", kura atvēršana, kā tiek apgalvots, draud ar visas datorā esošās informācijas iznīcināšanu. Tam klāt pievienots arī aicinājums pārsūtīt šo brīdinājumu draugiem, kolēģiem u.t.t. Angļu tekstā lielākai ticamībai vēl ir pieminēti tādi pazīstami vārdi kā Yahoo, Hotmail, AOL, bet kā trauksmes avoti tiek minēti Microsoft un Norton. Šāda veida vēstules nav jaunums ne pasaulē, ne Latvijā. Angļu valodā tām pat ir speciāls apzīmējums – “hoax” (mānīšanās, joks). Internetā eksistē portāli, kas veltīti šādiem “jokiem” un kā liecina informācija tajos, “Life is beautiful” nav nekas jauns. Izpildot e-pastā norādītās instrukcijas destruktīvo darbību veic pats apmuļķotais lietotājs un piedevām viņš rekomendē to izdarīt arī saviem draugiem un paziņām. Lielos mērogos šī šķietami nevainīgā parādība var nest ievērojamus zaudējumus, kas rodas no darbalaika izniekošanas un liekas e-pasta vēstuļu plūsmas. Diemžēl daudzi datoru lietotāji pasaulē un arī Latvijā aktīvi turpina pārsūtīt šos brīdinājumus, tādējādi realizējot autoru kaitnieciskās ieceres. “Viltus brīdinājums parasti satur uzstājīgu aicinājumu pārsūtīt to draugiem, kas arī ir šīs vēstules īstenais mērķis,” stāsta Valdis Šķesters, Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā. “Šādi viltus brīdinājumi izmanto sociālo inženieriju un zināmā mērā līdzinās datorvīrusiem, tikai to kods šoreiz tiek izpildīts datorlietāja smadzenēs.” “Es gribētu aicināt interneta lietotājus Latvijā, pārsūtot jebkādus datorvīrusu brīdinājumus, pārliecināties par draudu realitāti, piemēram, apskatoties antivīrusu kompāniju interneta lapas vai pajautājot uzņēmuma datorsistēmu administratoram,” aicina Valdis Šķesters. “Pretējā gadījumā pastāv liela varbūtība tikt apmuļķotam un to pašu izdarīt ar saviem draugiem, vai, vēl ļaunāk, ieteikt viņiem nodzēst kādu nevainīgu un nepieciešamu operētājsistēmas failu.”

Krievijas valdības stratēģija izejai no krīzes vērsta uz lielo korporāciju īpašnieku glābšanu, norādījis Krievijas Nacionālās stratēģijas institūta prezidents, politologs Staņislavs Belkovskis.

"Visa stratēģija vērsta uz to, lai atlikušās valsts rezerves sadalītu starp pēdējo 15 gadu privatizācijas lielākajiem ieguvējiem, glābjot pat ne kompānijas, bet to īpašniekus," S.Belkovska teikto citē dpmoney.ru. Eksperts norāda, ka, krīzei Krievijā gaidāmi divi augstākie punkti: marta beigās- aprīļa sākumā un septembra beigās – oktobra sākumā. "Pavasarī būs pirmais atlaišanu vilnis, kad tūkstošiem atlaisto sapratīs, ka viņi zaudējuši iztikas avotu, bet no otras puses tas ir kārtējais cenu lēciens importa precēm, pirmkārt, pārtikai. Preces, kas ir pārdošanā šobrīd, lielā mērā ir 2008. gada pievedums par pirmskrīzes cenām. Otrais šo tendenču lēciens gaidāms rudenī: būs kārtējais atlaišanu vilnis, vairāki miljoni cilvēku, un kārtējais importa preču cenu lēciens rubļa kursa krituma dēļ," prognozē S.Belkovskis.

Līdz ar iespējamo dabas resursu nodokļa palielināšanu uzņēmumiem nāksies vairāk maksāt arī par ūdeni; bezalkoholisko dzērienu ražotājiem tas ir kārtējais trieciens, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Likmes būtiski mainīsies arī avotu un pazemes ūdeņu izmantošanai, un šis ir jautājums, kas skars pārtikas ražotājus. Iepriekš avotu un pazemes ūdeņiem tika piedāvāts palielināt nodokli līdz pat 50% apmērā, un tas nozīmētu, ka, visticamāk, arī galaprodukts veikalos maksās dārgāk. Kā norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), uzņēmumiem izdevies izcīnīt labāko iespējamo variantu, tomēr fakts pats par sevi ir nepatīkams. «Protams, ka nodokļu paaugstināšana nav pozitīvi vērtējama, it īpaši, ja bija solīts nodokļus nepaaugstināt. Šis bija kārtējais pārsteigums uzņēmumiem. Pozitīvi gan ir vērtējams, ka mums izdevās panākt dabas resursa nodokļa paaugstināšanu tikai līdz 30%, ne 50%, kā bija plānots sākotnēji. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā konkurences apstākļus bezalkoholisko dzērienu segmentā Baltijas valstīs. Proti, Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur bezalkoholiskajiem dzērieniem ir akcīzes nodoklis, un dabas resursu nodokļa strauja paaugstināšana konkurētspēju noteikti neuzlabotu,» norāda LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Vecgada vakarā un Jaungada naktī Taxify mobilajā platformā plānots palielināt tarifus četras līdz septiņas reizes, pārsniedzot Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktos maksimālos tarifus, noskaidroja aģentūra LETA.

Platformas pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka Taxify lietotnē Vecgada vakarā un Jaungada naktī piemēros augstākus tarifus, ņemot vērā vēsturiski augsto klientu pieprasījumu. Tarifu mērķis ir arī motivēt vadītājus, lai visiem klientiem, kuri to vēlas, būtu pieejami taksometri. Par tarifiem gan vadītāji, gan klienti būs informēti iepriekš e-pastos, kā arī katra taksometra tarifs vienmēr ir redzams Taxify lietotnē pirms taksometra izsaukšanas.

«Vecgada vakarā taksometru klientu pieprasījums ir ievērojami lielāks nekā ikdienā. Vienlaikus vadītājiem tā ir nakts, kuru viņi pavada darbā, nevis tuvinieku lokā. Tāpēc augstāks tarifs ir pamatots solis, kas ir pieņemams abām iesaistītajām pusēm. Vienlaikus mūs ļoti satrauc satrauc starp citiem taksometru vadītājiem, kuri nepaaugstina tarifus, pastāvošā prakse Jaungada naktī mudināt pasažierus vienoties par brauciena maksu neoficiāli un braukt, izslēdzot skaitītāju. Tā kā mums rūp mūsu klientu drošība un maksājumu caurspīdība, mēs šādu praksi nepieļaujam un tieši tāpēc esam noteikuši oficiālu paaugstināto tarifu lietotnē, lai reģistrēti tiktu visi braucieni,» skaidroja Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš.

Krievijas un Ukrainas interneta portālos tiek publicēti sludinājumi, kas uzturēšanās atļaujas Latvijā piedāvā iegūt arī bez nopietnām investīcijām valsts tautsaimniecībā.

Šādu «biznesu» veicina fakts, ka Latvijas kā Eiropas Savienības un Šengenas zonas valsts uzturēšanās atļaujas ir iekārojams dokuments tiem, kuri paši sev vēlas atvērt vārtus uz Eiropu ilgākam laikam nekā paredz to parastais vīzu režīms, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījumsar e-pastu starpniecību uzrunāja personas, kas šādus sludinājumus izplata, uzdodoties par kādu Dmitriju no Krievijas, kurš vēlas nokārtot šo atļauju sev, savai sievai un diviem bērniem. Lielākā daļa no uzrunātajiem sludinājumu autoriem savos atbildes e-pastos iekļāva detalizētu shēmu, kā tieši pie uzturēšanās atļaujām tikt un atbilstoši tam arī pakalpojuma izcenojumus.

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Eiropas Komisija (EK) ir pilnīgi pārliecināta par tās izmantoto ierīču drošību, neskatoties pēdējā laikā aktualizējušos skandālu par datu neaizsargātību Apple ražotajos viedtelefonos iPhone, kurus izmanto tūkstošiem EK darbinieku, raksta EUObserver.

«Mēs izvēlējāmies mūsu sistēmas un aparatūru, balstoties uz vairākiem kritērijiem, ieskaitot drošību. Mums ir pilnīga pārliecība mūsu drošības risinājumos,» norāda EK pārstāvis Maikls Manns (Michael Mann).

Berlīnes Federālais Informācijas drošības birojs gan izplatījis ziņojumu, kurā teikts, ka iPhone, kas darbojas ar Apple operētājsistēmām iOS no 3.1.2. līdz 4.0.1. versijas, ir vārīgi pret hakeru uzbrukumiem. Īpaši neaizsargāti esot tie iPhone lietotāji, kuri atver PDF dokumentus vai hipersaites pienākušajos e-pastos.

Arī pašai kompānijai Apple šis Vācijas ziņojums ir licis sarosīties, un iPhone ražotājs jau strādā pie programmatūras uzlabojumiem, kas šo «drošības caurumu» likvidēs.

Absolūtais vairākums jeb 85% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir pārliecināti, ka ārvalstu izlūkdienestiem ir piekļuve Latvijas iedzīvotāju e-pastiem un sociālajos tīklos esošajai informācijai (44% - noteikti jā; 41% - drīzāk jā), liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT raidījuma 900 sekundes veiktais pētījums.

Šādu pārliecību salīdzinoši biežāk pauž Rīgā dzīvojošie, kā arī tie respondenti, kas ģimenē runā citā, ne latviešu, valodā.

Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Parlamenta debatēs ar Eiropas Komisijas un Eiropadomes priekšsēdētājiem tika asi kritizētas ASV, kas, saskaņā ar presē izskanējušo informāciju, spiegojušas Eiropas Savienības iestādēs gan Eiropas teritorijā, gan ārpus tās.

6% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju apgalvo, ka, viņuprāt, ārvalstu izlūkdienestiem nav piekļuves Latvijas iedzīvotāju e-pastos un sociālajos tīklos esošajai informācijai (5% - drīzāk nē; 1% - noteikti nē). Savukārt 9% aptaujāto nav skaidras atbildes uz šo jautājumu.

Martā pieprasījums pēc cūkkopības uzņēmuma "Kunturi" ražotās gaļas būtiski pieauga, taču aprīlī tirdzniecība ir atgriezusies ierastajā "pirmskrīzes" līmenī, biznesa portālam db.lv stāsta SIA "Kunturi" projektu vadītāja Gunta Bole.

Atšķirība ir viena pirkuma apjomā - ja iepriekš pircēji iegādājās vairāk mazus pirkumus, tad skaitliski šobrīd klienti nāk uz veikaliem mazāk, bet iepērkas ilgākam laikam.

"Šobrīd daudzkārtīgi palielinās pasūtījumi internetā, arī mums. Tie klienti, kuri līdz šim bija piesardzīgi ar pārtikas pasūtīšanu internetā, tagad, apstākļu spiesti, to dara un secina – nav nemaz tik slikti. Iespējams, arī pēc krīzes turpināsies internetveikalu un piegāžu mājās uzvaras gājiens, jo klientam ir ērti, ja vien ir, kas saņem atvesto. Mūsu priekšrocība bija mūsu jau gatavā e-veikala platforma, ko palaidām apmēram pirms pusgada," piebilst G. Bole.

Plāns attīstīt liellopu gaļas piegādi attaisnojas 

Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība "Jundas" turpina attīstīties un plāno uzlabot liellopu gaļas...

Kopumā "Kunturiem" pašreiz ir 8 firmas veikali un 2 autoveikali, bet cūkgaļu tirgo 11 "top!" veikalos Vidzemē, kā arī uzņēmums vairāk nekā 10 gadus noteiktās dienās veic piegādes mājās Vidzemē un Rīgā.

"Esam pateicīgi, ka mūsu nozare ir lauksaimniecība un pārtikas ražošana – lai vai kādas krīzes nāktu, šie produkti ir un būs vajadzīgi. Velkam zināmas paralēles ar 2008.gada krīzi – arī tās sākuma stadijā bija milzīgs pieprasījums pēc Latvijas precēm, visi importa preču cienītāji pēkšņi atcerējās, ka arī Latvijā ražo un piegādā labas lietas. Tagad notiek tas pats. Kā būs tālāk, to rādīs laiks, jo tieši šāda krīze pasaulē vēl nekad nav bijusi," viņa piebilst.

"Mēs visi straujiem soļiem esam spiesti kļūt gudrāki tieši tehnoloģijās, kā arī pārvērtēt katrs savas prioritātes. Tas nemaz nav slikti. Ticam un ceram, ka no krīzes iznāksim gudrāki un spēcīgāki – katrs pats un uzņēmums kopumā," saka "Kunturi" pārstāve. Viņa gan atzīst, ka visas tikšanās ar piegādātājiem un sadarbības partneriem ir pārceltas uz nenoteiktu laiku "pēc krīzes", cik iespējams, kompānijas pārstāvji sazinās e-pastos, sazvanās un tiekas "Zoom" platformā.

G. Bole uzsver, ka kopumā saimniecība "Kunturi" šajā laikā strādā, kā ierasts, ievērojot papildus noteikumus par aizsargstikliem starp klientu un pārdevēju, dezinfekcijas līdzekļu un cimdu lietošanu tirdzniecības vietās, tāpat iespēju robežās tiek dalītas laikā dažādu ražošanas mikrokolektīvu atpūtas pauzes, lai darbinieki maksimāli ievērotu distancēšanos, un veic papildus durvju kliņķu un citu dažādu virsmu dezinfekciju.

"Lursoft" dati liecina, ka uzņēmumam SIA "Kunturi" pagājušais gads bijis stabils, jo apgrozījums audzis par 3,9%, taču tajā pašā laikā, kā norāda uzņēmuma vadība, 2019.gads nav bijis labākais, jo lopbarības cenas pirmajos deviņos mēnešos turējās ļoti augstas, kas attiecīgi samazināja iespējamo peļņu no cūkkopības. Šī iemesla dēļ SIA "Kunturi" vadība ir gandarīta par to, ka 2019.gadu tomēr izdevies noslēgt lai arī ar nelielu, taču peļņu.

"Lursoft" pieejamais gada pārskats rāda, ka cūkkopības uzņēmuma peļņa gada laikā samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, sarūkot no 66,52 tūkstošiem eiro 2018.gadā līdz 12,97 tūkstošiem eiro pērn. SIA "Kunturi" apgrozījums pērn sasniedzis 2,06 miljonus eiro. Kā savā iesniegtajā pārskatā norādījusi uzņēmuma vadība, apgrozījuma pieaugumu nodrošinājis gaļas produktu cenas pieaugums.

"Lursoft" dati rāda, ka SIA "Kunturi" nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā 2019.gadā palielinājušies līdz 420,79 tūkstošiem eiro.

SIA "Kunturi" dalībnieku sarakstā atrodamas deviņas personas, no kurām lielākais kapitāldaļu turētājs ir SIA "SAKTAS ZS" ar 87% kapitāldaļu. SIA "Kunturi" patiesais labuma guvējs ir Jurģis Krastiņš, kuram pieder 98,5% SIA "SAKTAS ZS" kapitāldaļu.

Lattelecom maina nosaukumu un koncentrēsies uz tehnoloģiskiem risinājumiem un izklaidi

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas teju katrai Latvijas ģimenei telefonsakarus, interneta pieslēgumu vai televīzijas pakalpojumu nodrošināja uzņēmums Lattelecom. Tagad tas pāršķir jaunu lappusi – uzņēmums izaudzis ārpus telekomunikāciju jomas, un no 1.aprīļa tas būs zināms ar citu nosaukumu – SIA Tet. Pāreja uz jauno identitāti notiks pakāpeniski, tam vajadzētu atvieglot pierašanu pie trīsburtu vārda.

Vispirms jaunais nosaukums un zīmols ienāks uzņēmuma saziņā, ierastajos publiskajos Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas interneta tīkls tiks pārsaukts jau 2. aprīlī, un gandrīz 4600 vietās Latvijā atrodamie Wi-Fi piekļuves punkti turpmāk sauksies Tet-free, Tet-skola un Tet_plus. Tos lietojot pirmo reizi, ierīcē būs jānomaina tīkls un līdzšinējā Lattelecom_plus lietotājiem no jauna jāievada parole.

Pēc drošības programmatūras "ESET" statistikas sistēmas "LiveGrid Virus Radar Trends" datiem, pēc ārkārtējās situācijas beigām pieci vīrusi masveidā izplatās, apdraudot iedzīvotājus un uzņēmumus visā Latvijā.

1.vieta: ielaušanās uzņēmumu failu sistēmās ar "SMB.Attack.Generic"

Latvijā šobrīd izplatītākā krāpšanas metode ir vīruss "SMB.Attack.Generic". Saīsinājums SMB nozīmē attālināta failu sistēma "Windows" vidē, kuru izmanto uzņēmumi un kura atļauj, piemēram, failu koplietošanu, centralizētu datu pārvaldību, drukāšanu tīklā.

Uzbrūkot SMB, kibernoziedznieku mērkis ir iekļūt uzņēmumu tīklā un to lietotāju ierīcēs. Uzņēmumiem un lietotājiem jāpievērš uzmanība sistēmas atjauninājumiem, kurus "Microsoft" regulāri izlaiž, un tos jālejupielādē ierīcēs, lai pasargātu sevi no kiberuzbrukumiem.

2. Interneta pārlūka darbības pārņemšana ar "JS/Mindspark"

Negodīgi cilvēki mantkārīgos nolūkos aizvien biežāk mēģina izkrāpt slepenu informāciju ar e-pasta vēstuļu palīdzību, novērojis Inbox.lv.

Tiesa, arī pašiem e-pasta lietotājiem jābūt piesardzīgiem, nenododot svarīgus datus trešajām personām, jo līdz šim daudz klientam svarīgas informācijas tika zaudēta nevis krāpnieku veiklības dēļ, bet gan lietotāju neuzmanības un pārāk vieglprātīgās attieksmes dēļ.

Tāpat vajadzētu izvēlēties grūtāk atminamas paroles ar burtu un ciparu kombinācijām, nevis kā paroli izmantot savu lietotāja vārdu, arī vārdu «parole» vai «1234» un citām līdzīgām.

Inbox.lv novērojis, ka saņemtās vēstules e-pastos nereti tiek noformētas lietišķā stilā, radot saņēmējā ticību par sūtījuma autentiskumu. Piemēram, nereti banku vārdā tiek lūgts nosūtīt maksājumu karšu numurus un CVV kodus, kā arī datus no klienta internetbankas kodu kartes.

Finanšu nozares asociācija vērš uzmanību saistībā ar atkārtoti notikušajiem pikšķerēšanas mēģinājumiem nolūkā izkrāpt finanšu līdzekļus, informē asociācijas pārstāve Ilze Vītola. '

Kopš aizvadītās piektdienas, 27. septembra, vairāki iedzīvotāji, tostarp SEB bankas klienti, savos e-pastos saņēmuši krāpnieciska rakstura ziņu, ar aicinājumu pārbaudīt savu bankas kontu. Kā ziņojuma sūtītājs norādīta SEB banka, tādēļ asociācija vērš uzmanību, ka bankas šāda veida paziņojumus klientiem nav sūtījušas.

Saņemot ziņojumu, kas šķietami nosūtīts no jebkuras finanšu iestādes, aicinām to izvērtēt ļoti kritiski. Īpaši, ja tajā tiek lūgts atvērt kādu saiti un ievadīt datus. Ja ziņojums šķiet aizdomīgs, nekādā gadījumā nevajadzētu atvērt tajā norādītās saites un neievadīt prasīto informāciju, tai skaitā piekļuves kodus, veikt maksājumus vai atjaunot personas datus. Obligāti jāpārbauda, vai sūtītāja adrese tiešām atbilst sūtītāja nosaukumam un vai tīmekļa vietnes adrese atbilst reālajai.

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs e-pastos nolēma apkopot ietekmīgāko otro amatpersonu topu, proti, tādu amatpersonu, kas nav ne institūciju vadītāji, dažkārt pat ne to vietnieki, tomēr apveltīti vai arī ilgstošā laikā ieguvuši tādu ietekmi, kas jau sāk ietekmēt ne tikai uzņēmējdarbības vidi, bet arī politisko balansu valstī.

Neskaitāmi izteikumi par birokrātijas pārlieko ietekmi Latvijā, arī deputātu klaji pārmetumi par funkcionāru komunikāciju liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā, un uzņēmēju teiktais Dienas Biznesam to vien apstiprina. Proti, valsti praktiski vada pavisam citi cilvēki, nekā mēs iedomājamies, ejot uz vēlēšanām, vai redzam televīzijā.

Par šāda topa izveides vadmotīvu kļuva deputāta Sanda Riekstiņa izteikumi sociālajā tīklā Twitter. Piemēram, deputāts šā gada 5. jūlijā Twitter raksta: “Viena daļa ierēdņu, kuri strādā vadošajos amatos, mūsu iepazīšanos sāk ar uzbrūkošu tekstu: “Es te jau vairāk nekā 20 gadus strādāju, un mums te viss ir kārtībā!” Kurš viņiem ir iestāstījis, ka tas palīdz?” Nedaudz vēlāk seko cits izteikums: “Ierēdņu armija 8 mēnešus nespēj nosūtīt vēstuli adresātam. Pieslēdzos un divu dienu laikā izdarīju, bet ar pārmetumu par politisko iejaukšanos. Nopietni? Atbildes vēstule ir politiskā iejaukšanās? Parlamentārā sekretāra amats būs smags, jau jūtu...”

Eiropas Komisija (EK) sešiem automašīnu gaisa kondicionēšanas un dzinēja dzesēšanas sistēmu detaļu ražotājiem piemērojusi kopumā 155 miljonu eiro naudassodu par viņu iesaistīšanos piegāžu kartelī.

EK norāda, ka detaļu piegādātāji - Vācijas Behr, Japānas Calsonic, Denso, Panasonic un Sanden, kā arī Francijas Valeo - atzinuši iesaistīšanos šajā kartelī un piekrituši vienošanās panākšanai.

Komisija vēsta, ka bijuši četri atsevišķi karteļi, kas aptvēra detaļu piegādes dažādiem autoražotājiem. EK konstatējusi, ka uzņēmumi koordinējuši cenas vai tirgus un apmainījušies ar sensitīvu informāciju tikšanās reizēs, e-pastos vai ar telefonu zvaniem Eiropā un Japānā.

Denso nav piešķirts naudassods par trīs no šiem karteļiem, jo uzņēmums ziņojis varasiestādēm par to esamību, bet Panasonic šī paša iemesla dēļ izvairījusies no soda naudas vienā no šiem karteļiem.

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

Aviolīnijas Spanair avārijā gājuši bojā vismaz 45 cilvēki un vēl 57 – ievainoti, Spānijas medijus informējusi šīs valsts Iekšlietu ministrija. Tikai ap 20 cilvēkiem spējuši no lidmašīnas izkļūt dzīvi.

Informācija par cilvēku skaitu uz klāja atšķiras – dažādos avotos tiek minēti skaitļi 164 un 166. Laikraksts El Pais Iekšlietu ministrijā noskaidrojis, ka aviokatastrofā miruši vismaz 45 cilvēki. Joprojām tiek dzēsta aizdegusies lidmašīna, no tās paši izkļuvuši nedaudz 20 – 30 cilvēki, ziņo El Mundo.

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek izmantots DHL Latvia uzņēmuma nosaukums dažādos spam e-pastos un paziņojumos, liecina medijiem sniegtā informācija.

E-pastā tiek piedāvāts piedalīties loterijā, balvā solot vērtīgu dāvanu, vai izsekot DHL sūtījumu, uzspiežot uz noteikta linka vai arī atverot pielikumu e-pastam. Bieži vien šie e-pasti ir angļu valodā, bet tie var būt arī latviešu valodā. Tāpat var tikt izveidots Twitter paziņojums par telefonu izlozi.

Ja esat saņēmis krāpniecisku e-pastu vai paziņojumu:

Neatveriet e-pastu;

Nespiediet uz linka / izsekošanas numura, kas ir norādīts e-pastā;

Neatveriet dokumentus pielikumā;

Izdzēsiet e-pastu no Jūsu e-pastkastes.

DHL Latvia uzsver, ka uzņēmumam nav nekādas saistības ar šīm aktivitātēm.