Eiropas Parlaments tikko apstiprināja jauno Eiropas Savienības 27 komisāru Komisiju, ar kuras sastāvu trešdienas rītā deputātus oficiāli iepazīstināja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.

Deputāti nākamo komisāru komandu atbalstīja ar 423 balsīm par, 209 pret un 67 atturoties.

Jaunā Komisija oficiāli jāieceļ arī ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai 1. novembrī tā varētu sākt pildīt sava piecu gadu pilnvaru termiņa pienākumus.

Iepriekšējo, Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju Eiropas Parlaments apstiprināja 2010. gada 9. februārī ar 488 balsīm par, 137 pret un 72 atturoties. Savukārt aizpērnā ES Komisija, ko arī vadīja Barrozu, 2004. gada novembrī guva 449 deputātu atbalstu, 149 balsojot pret un 82 atturoties.

Jaunajā EK apstiprināti

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga),

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

«Ekonomiskie rādītāji tieši nesaistās ar katras ģimenes budžetu, tāpēc to izaugsmi neizjūt uzreiz,» jautāts par to, kāpēc iedzīvotāji nepieredz to izaugsmi, par kuru runā politiskajās aprindās un kuras dēļ Latvijas attīstību dēvē par veiksmes stāstu, norādīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Jebkurai izaugsmei ir jāatsaucas uz tām iedzīvotāju grupām, kas ir mazāk nodrošinātas. Tas nozīmē, ka jābūt vienlīdzīgai nodokļu sistēmai,» sacīja komisārs diskusijā par Eiropas nākotni. Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka ne jau labi ekonomiskie rādītāji ir pašmērķis, bet gan tas, lai cilvēki izjustu izaugsmi.

Diskusijā pārrunāja ES konkurētspēju ar ASV un Ķīnu, ņemot vērā, ka ES pastāv augsti sociālie izdevumi. A. Piebalgs uz šīm bažām atbildēja, ka «sociālais modelis ir jāpatur»«, jo tas iedzīvotājiem ļauj dzīvot labklājīgi. Komisārs uzsvēra, ka sociālais modelis ir tas, ka iedzīvotājus piesaista Eiropai, bet diemžēl citās jomās tā atpaliek no citiem reģioniem, piemēram, ASV. «ES zaudē konkurētspēju, jo enerģijas izmaksas ir pārāk augstas. Mums ir arī zema konkurētspējība izglītībā un zinātnē. Pat Eiropas labākās augstskolas reitingos atrodas zemāk par ASV augstākās izglītības iestādēm,» sacīja A. Piebalgs, piebilstot, ka bažas, ka ASV un Ķīna var apsteigt Eiropu, ir pamatotas.

Eiropai vajadzētu salauzt «gandrīz pilnīgo atkarību» no naftas, pavēstījis Eiropas Savienības (ES) Transporta lietu komisārs Sīms Kallass. Tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka tuvākajos gados nafta kļūs retāk sastopama, norādīja komisārs, vēsta The Parliament.

«Mūsu transporta sistēma galvenokārt attīstījusies lētas naftas apstākļos, tāpēc tagad ir jāpielāgojas pavisam citiem apstākļiem,» sacīja S. Kallass. Komisārs arī stāstīja, ka tuvākajos gados nafta sāks beigties, taču pieprasījums pēc tās ir augsts. «Paskatieties, cik maz ir nepieciešams, lai kāptu naftas cenas. Tāpēc nepieciešamas drošas alternatīvas,» akcentēja S. Kallass.

ES komisārs arī uzsvēra, ka Eiropai nepieciešams modernizēties un transformēt savu transporta sistēmu. «Eiropas Savienībai nepieciešams ieņemt vadošu lomu un sadarboties ar dalībvalstīm, lai izveidotu alternatīvās degvielas uzpildes struktūru, kas nodrošinātu videi draudzīgu transportlīdzekļu kustību,» klāstīja komisārs.

Lai varētu turpināt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecību, līdz nākamā gada pavasarim nepieciešams valdības lēmums par vismaz 16 miljonu eiro paredzēšanu šim mērķim, otrdien žurnālistiem sacīja slimnīcas valdes loceklis, Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisars.

Viņš norādīja, ka finansējums nav nepieciešams uzreiz, bet tas jāiezīmē līdz pavasarim uz 2021.gadu. No kopumā 30,684 miljoniem eiro, kas nepieciešami papildus saistībā ar izmaksu sadārdzinājumu, galvenais, lai valdība pieņemtu lēmumu par šo 16 miljonu eiro piešķiršanu, pretējā gadījumā nebūs iespējams slēgt līgumu par būvniecību, piebilda Komisārs.

Pēc viņa paustā, sadārdzinājums saistīts ar daudziem faktoriem, tostarp par 30% sadārdzinājušās būvniecības izmaksas, tāpat daļa finansējuma paredzēta tehnoloģiskajam nodrošinājumam, kā arī autostāvvietas izbūvei.

Komisārs skaidroja, ka iepriekšējie aprēķini, kuros Stradiņa slimnīcas projekta izmaksas 91,069 miljonu eiro apmērā, tika veikti 2016.gadā, un kopš šī laika daudz kas mainījies, tostarp mainījušās slimnīcas funkcijas. Latvijā attīstījusies neatliekamās palīdzības sniegšana, tāpēc pieaugusi arī nepieciešamība pēc lielāka gultu apmēra un labāka tehniskā nodrošinājuma, piebilda slimnīcas pārstāvis.

Lielbritānijai joprojām ir iespēja izstrādāt abpusēji izdevīgu vieglo Breksitu, intervijā ziņu aģentūrai AFP piektdien atzina Eiropas Savienības (ES) eiro un finanšu pakalpojumu komisārs Valdis Dombrovskis.

Šādi komisārs izteicās dienu pēc tam, kad Eiropadomes prezidents Donalds Tusks bija brīdinājis - vienīgā alternatīva smagajam Breksitam ar vienotā tirgus pamešanu un stingras imigrācijas kontroles ieviešanu ir Breksitu neīstenot.

Nu, raugoties no Eiropas Komisijas skatu punkta, mēs tagad uzsveram, ka bumba ir Apvienotās Karalistes pusē. Apvienotās Karalistes valdībai ir jāizlemj, kādu sadarbības modeli ar ES tā vēlas paredzēt, sacīja komisārs.

Tomēr palikt iekšējā tirgū var kopā ar virkni nosacījumu. Ja Apvienotā Karaliste ir gatava respektēt šos nosacījumus, protams, tad ir iespēja diskutēt par tā dēvēto vieglo Breksitu, sacīja komisārs.

Arī mazo Eiropas valstu pārstāvjiem ir izredzes uz augstiem ES institūciju amatiem, taču to ieguvei svarīgs atbilstošs pretendenta sniegums, nevis tukšas pļāpas.

Lai arī Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka nav vīlies par faktu, ka viņu neievēlēja Eiropas Padomes vadītāja postenī, sabiedrībā šī vilšanās, kā liecina cilvēku ieraksti sociālajos tīklos, tomēr bija manāma. Un kā lai tas tā nebūtu, ja pie Valda Dombrovska gaišā tēla radīšanas vismaz Latvijas sabiedrības acīs ir strādāts ne pa jokam. Visu laiku labākais premjers, valsts izvedējs no krīzes, Eiropas līderu ļoti augstu novērtēts un tāpēc tūlīt, tūlīt ieņems visaugstākos un visatbildīgākos Briseles amatus, kļūs par Eiropas Komisijas prezidentu! Hm, nu labi, nekļuva. Tad katrā ziņā kļūs par Eiropas Padomes prezidentu! Nevar būt, atkal nekļuva. Bet vēl jau paliek kāds ļoti liels un nozīmīgs eirokomisāra postenis, kuru Eiropa lūgtin lūdzas pieņemt mūsu Valdim. Kopumā par Valda Dombrovska izredzēm uz augstajiem amatiem tagad palicis tāds ļoti nenopietns iespaids, un galvenā atbildība par šo panākto efektu laikam jāuzņemas Dombrovska partijas biedriem, kas vienmēr publiski sākuši daudzināt un dalīt augsto amatu lāčādu, kamēr pats lācis vēl bijis mežā.

Ar vai bez SVF aizdevuma, bet no konsolidācijas neizvairīties.

Tā ekonomiskās krīzes situācijā savas valsts politiku vērtē Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs.

Vai ungāri mājokļu kredītu krīzes jautājumā, vienpusēji samazinot Šveices frankos maksājamo kredītu valūtas kursu, ir ņēmuši par piemēru kādu agrāku precedentu?

Pēdējos mēnešos Ungārija par to ir daudz kritizēta par izvēlēto kredītu atmaksāšanas veidu. Esam mēģinājuši atrast to labāko, bet gatava piemēra gan mums nav bijis.

Runājot par to, jāņem vērā pirmām kārtām tas, ka Ungārijas ekonomika pašlaik ir viegli ievainojama gan valsts, gan privātpersonu ārzemju valūtās ņemto aizdevumu dēļ. Bija kaut kas jādara, un nav šaubu, ka gan starptautiski, gan pašmāju finanšu tirgū tas nozīmē dažu interešu aizskaršanu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs savu problēmu nevarētu risināt tieši šādi.

Itālijas vārgā ekonomika nevar atļauties politisku nestabilitāti, uzrunājot šīs valsts parlamentu pavēstījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Politiskā nestabilitāte, kas saistīta ar bijušā premjera Silvio Berluskoni tiesvedību, var atbaidīt investorus, un to Itālijas ekonomika nevar atļauties, norādījis O. Rēns. Silvio Berluskoni partija vairākkārt draudējusi pamest Enriko Letas valdību, ja tā atņems Itālijas bijušajam premjeram deputāta statusu saistībā ar viņa notiesāšanu augustā par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka Itālijas parlaments par S. Berluskoni deputāta statusu lems trešdienas pēcpusdienā.

Tāpat O. Rēns kritizējis Itālijas lēmumu par atteikšanos no sabiedrībā nepopulārā mājokļu nodokļa, kas radījis bažas par šīs valsts spējām pārvaldīt savu budžetu un uzlabot ekonomiskās izaugsmes potenciālu. «Mēs esam ieteikuši pārcelt nodokļu slogu no ražošanas uz nekustamo īpašumu un patēriņu, tādējādi mājokļu nodokļa atcelšana ir solis pretējā virzienā,» sacīja O. Rēns.

Starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard & Poor’s (S&P) brīdinājums par iespējamu lielākās daļas eirozonas valstu, tostarp arī Vācijas un Francijas, kredītreitingu samazināšani ir bijis «tikai viedoklis, citu viedokļu vidū,» pavēstījis Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē.

«Šādiem viedokļiem ir nozīme, bet tā nav pārāk liela,» sacīja komisārs, kurš iepriekš nācis klajā ar plāniem regulēt reitingu aģentūru darbību Eiropas Savienībā (ES).

«Lielāka nozīme jāpievērš tam, lai reitingu aģentūras strādātu stingros, objektīvos, caurspīdīgos ietvaros, kas ir pasargāti no interešu konflikta,» norādīja komisārs.

Komisārs arī uzsvēra, ka S&P vajadzējis pagaidīt ar secinājumiem. «S&P brīdinājums parādījās trīs dienas pirms Eiropas samita, tā vietā, lai novērtētu to, kas tiks pieņemts samitā,» klāstīja komisārs, vēsta AFP.

Db.lv jau vēstīja - S&P paziņojums par reitingu samazināšanu nozīmē, ka tuvāko deviņdesmit dienu laikā pastāv liela iespēja savu augsto AAA reitingu zaudēt sešām eirozonas valstīm.

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības (ES) un pieaugot citiem izdevumiem, bloka ikgadējā budžetā radīsies 20 miljardu eiro iztrūkums, trešdien brīdināja ES budžeta komisārs Ginters Etingers.

Vāciju pārstāvošais komisārs aicināja ES uzlabot tēriņu efektivitāti pirms 2019.gada martā gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās.

«Lielbritānija vairs nebūs ar mums, bet viņi bija neto maksātāji, neskatoties uz [bijušās premjerministres Mārgaretas] Tečeres panākto budžeta atlaidi, tādēļ mums būs iztrūkums desmit līdz 11 miljardi eiro gadā,» Etingers skaidroja preses konferencē, atklājot EK priekšlikumus bloka budžetam.

Tečeres laikā panāktā vienošanās ļauj Lielbritānijai atgūt aptuveni pusi no summas, ko tā iemaksā ES budžetā.

Etingers atsevišķi blogā rakstīja, ka «tajā pašā laikā mums ir jāfinansē jauni izdevumi, tādi kā aizsardzība, iekšējā drošība (..) kopējais iztrūkums tādēļ varētu būt divreiz lielāks.

Jaunas Eiropas Savienības (ES) likumdošanas izmaiņas varētu noteikt, ka nākotnes starptautiskajās glābšanas programmās varētu tikt iekļauta vēršanās pret noguldījumiem, kas pārsniedz noteiktu summu, pavēstījis Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Sarunā ar Somijas mediju YLE komisārs gan uzsvēra, ka Kipras gadījums bijis īpašs, tomēr topošā direktīva nosaka, ka bankas rekonstrukcijas vai slēgšanas gadījumā, tiks īstenota arī investora un noguldītāja atbildība.

«Tomēr ir ļoti skaidra hierarhija – vispirms akciju turētāji un pēc tam, iespējams, negarantētās investīcijas un noguldījumi. Tomēr 100 tūkstošu eiro limits ir svēts. Noguldījumi, kas ir zemāki par šo summu, ir drošībā,» sacīja komisārs.

Patlaban EK eksperti izstrādā jaunus normatīvos dokumentus, kuros netiek izslēgta iespēja, piešķirot aizdevumus parādu nomocītām valstīm, papildus finansējumu meklēt valsts negarantētajos noguldījumos, vēsta CNBC. Iepriekš EK iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē pavēstīja, ka varētu tikt skarti tikai lielie noguldījumi – tādi, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Pašreizējā E. coli izplatība skar tikai Ziemeļvāciju un tāpēc nav nepieciešams ieviest «viseiropas kontroles», norādījis Eiropas Savienības (ES) veselības komisārs Džons Dalli, vēsta BBC. Komisārs ir brīdinājis arī par nepārbaudītas informācijas izplatīšanu, kas izraisa bailes un nodara zaudējumus lauksaimniekiem.

E.coli izplatība skar tikai Hamburgas apgabalu, tāpēc nav nekāda iemesla ieviest ES līmeņa pasākumus pret jebkuru produktu, komisārs norādīja savā uzrunā Eiropas parlamentam (EP).

Runājot par krīzes attīstību, viņš norādīja, ka sākumā esot bijis nepareizi to saistīt ar Spānijas gurķiem. Ir svarīgi, lai valsts iestādes rūpīgi pārbaudītu infekcijas avotus pirms izplatītu informāciju. Pretējā gadījumā tas rada bailes un zaudējumus pārtikas ražotājiem, skaidro komisārs.

Runas laikā kāds Spānijas parlamenta deputāts turēja rokā gurķi, lai izsakoties viņa vārdiem - «atjaunotu gurķa godu».

Joprojām turpinās mēģinājumi atrast E.coli izplatības avotu; infekcija jau ir nogalinājusi 22 cilvēkus, bet aptuveni 2,2 tūkstoši ir slimi. Visi nāves gadījumi, izņemot vienu, ir notikuši Vācijā. Infekcija ir izplatījusies divpadsmit valstīs, ar to ir saslimuši cilvēki, kas nesen bijuši Vācijā.

Lietuvā varētu tikt ražoti ne tikai Covid-19 vakcīnu komponenti, bet arī pašas vakcīnas, pirmdien preses konferencē Viļņā sacījis Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.

Komisārs Lietuvā ticies ar premjerministri Ingrīdu Šimonīti un apmeklējis gan Viļņas uzņēmumu "Thermo Fisher Scientific Baltics", kurš jau ražo vakcīnu ražošanā izmantojamus komponentus, gan vairākus citus uzņēmumus, atzīdams, ka redzētais uz viņu atstājis pārliecinošu iespaidu.

"Mans darbs nav sniegt uzņēmumiem padomus par darbības stratēģiju, bet pēc viesošanās uzņēmumā ["Thermo Fisher Scientific" Baltics], pēc sarunas ar vadītājiem, pēc ražošanas līniju apmeklēšanas esmu patīkami pārsteigts par mRNs vakcīnu ražošanai nepieciešamo svarīgāko komponentu kvalitāti. Protams, ne jau man par to lemt, bet (..) ticu, ka šī komanda (..) spēj iet vēl tālāk un ražot pašu vakcīnu," izteicies komisārs.

Eiropas Atveseļošanās un noturības fonda līdzekļi ir paredzēti ekonomikas zaļajai un digitālajai tirdzniecībai, nevis tādas situācijas atjaunošanai, kāda tā bija pirms Covid-19 izraisītās krīzes.

Tā norāda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Pēc viņa paustā, lai valstis varētu piesaistīt līdzekļus no Atveseļošanās un noturības fonda, tām ir jāsagatavo savi nacionālie ekonomikas atjaunošanas un noturības plāni. Pēcāk EK šos plānus apstiprinās un valstis varēs saņemt finansējumu.

ES tirdzniecības komisārs uzsvēra, ka EK vērtēs noteiktos mērķus, proti, 37% valdībām ir jāatvēlē klimata mērķu sasniegšanai un 20% - digitālo mērķu sasniegšanai, kaut gan šis finansējums var pārklāties, jo var būt arī tādi pasākumi, kas aptver abus mērķus.

Tāpat, pēc Dombrovska paustā, EK vērtēs, kādā veidā tiek risinātas problēmas, kas valstī ir bijušas jau pirms krīzes, problēmas, kas ir identificētas Eiropas Semestra ietvaros un kur EK sniegusi valstīm specifiskas rekomendācijas, kā arī to, cik lielā mērogā projekts atbilst kopējām Eiropas prioritātēm.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A korpusa būvniecības pirmā kārta noritot, kā plānots, tomēr otrā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem, šodien Saeimas komisiju kopsēdē atzina Slimnīcas Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisārs.

Viņš norādīja, ka projekta pirmajā kārtā netiek saskatīti riski, ka A korpusa funkcionalitāte varētu netikt sasniegta, tomēr vienlaikus divu sūdzību dēļ aizkavējusies A korpusa būvniecības otrā kārta.

Vienlaikus Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne norādīja, ka A korpusa pirmā kārtas projekta situācija ir ļoti apmierinoša, jo uzraudzība notiek korekti.

Turklāt ministrija ir gandarīta, ka Veselības ministrija (VM) un slimnīca ņēmušas vērā to, ka riski ir jāvērtē jau projekta sākuma stadijā.

Rancāne norādīja, ka, runājot par A korpusa 2.kārtu, patlaban projekta laika gaitā būtu noderīgi padomāt par rezerves termiņu, jo patlaban grafiks ir ļoti saspringts un neparedz ievērojamos riskus, kas varētu rasties.

Attiecību saraušana ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) Ungārijai ilgtermiņā var izmaksāt dārgāk, jo SVF ieteiktās reformas, ko Ungārijas valdība noraidīja, tagad ar novēlošanos vienalga ir jāveic, vēsta laikraksts Diena.

Pērn Ungārija veica eksperimentu, cenšoties stimulēt krīzē nonākušu ekonomiku ar papildu tēriņiem, nevis griešanu. «Tas nenostrādāja,» laikrakstam atzinusi Ungārijas Centrālās bankas (UCB) Monetārās stratēģijas un ekonomiskās analīzes departamenta direktore Āgneša Čermelia Kaderjakne.

Neskaidrā eirozonas valstu nākotne, kas ir Ungārijas galvenais eksporta tirgus, nodokļu celšana pašu mājās un vērienīgie taupības pasākumi veido visai drūmu sajūtu par Ungārijas tuvāko nākotni. Ekonomikas norises spilgti ataino notikumi ungāru lepnuma - vieglo automašīnu - ražošanas segmentā. Piemēram, šogad 20 gadu jubileju (kopš Ungārijā atsāka ražot automašīnas) nosvinējušajam Suzuki nācies ražošanu samazināt par aptuveni 40%.

Ungārijas Ekonomikas ministrija apsūdzējusi ekonomistu Norielu Raubini, kuš dažreiz tiek dēvēts par Dr. Pastardienu, saistībā ar nacionālās valūtas forinta vērtības krituma izraisīšanu. Forinta vērtība nedēļas sākumā samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo septiņu mēnešu laikā.

Budapešta atsaucās uz N. Raubini kompānijas Roubini Global Economics aizvadītajā nedēļā investoriem izteikto rekomendāciju pārdot forintu, kam sekoja Ungārijas valūtas kritums līdz 295,36 forintiem par vienu eiro. Pazīstamā ekonomista kompānija ieteica pārdot forintu pēc tam, kad Ungārija nespēja panākt vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF).

Ungārijas valdība norādīja, ka valūtas spekulanti izlēmuši uzbrukt forintam un izmantojuši N. Raubini ieteikumus kā attaisnojumu. Iepriekš valsts ekonomikas ministrs Ģērģs Matolči pauda, ka Ungārijai būtu jāatsakās no tradicionāliem ekonomikas modeļiem, ieskaitot mehānismus, kuri uztur forinta kursu, lai tādējādi apkarotu inflāciju. Tomēr vēlāk Ungārija paziņoja, ka forinta kursa kritumam nav nekāda sakara ar ministra izteikumiem, un visa atbildība gulstas uz N. Raubini.

Nav datu, kas apliecinātu, ka Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm tiktu piegādātas zemākas kvalitātes pārtikas preces nekā pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, piektdien paziņojis ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis.

Papildināta no 7. rindkopas

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pērn savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā par stāvokli ES uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Pēc viņa teiktā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietumeiropas valstīs. «Vienlīdzības savienībā nevar būt otrās šķiras patērētāju,» septembrī sacīja Junkers.

«Nav objektīvu datu, ka tā būtu tikai Austrumeiropas un Viduseiropas valstu diskriminācija. Dalībvalstu iesniegtās analīzes liecina, ka problēmas ir visā ES,» Andrjukaitis piektdien sacījis, tiekoties ar Lietuvas Seima īpašo komisiju, kam uzdots izmeklēt šo jautājumu. «Vēlme [aizstāvēt savu valsti] ir pilnīgi saprotama, bet analīzes neļauj secināt, ka pastāv diskriminācija pret jaunajām dalībvalstīm.»

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 77 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos. No piešķirtajiem kredītiem 51% ir aizdevumi ar Altum atbalsta programmu ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Vienlaikus banka akcentē, ka vērojama plaisa starp to, ko pircējs var atļauties nopirkt, un cenu, par kuru pārdevējs piedāvā īpašumu.

Joprojām lielākā daļa (75%) no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļa iegādei vai remontam, 15% – mājas iegādei, savukārt ap 6% – mājas būvniecībai. Apmēram 70% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču turpina pieaugt pieprasījums jauno mājokļu segmentā, kā arī renovēto pirmskara māju segmentā. Aug arī iedzīvotāju vēlme iegādāties privātmājas.

«Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir vērojama aktīvākā kredītu plūsma pēdējo gadu laikā, ko veicinājis kopējais aktivitātes pieaugums Rīgas un tās apkaimes mājokļu tirgū. Tendences nekustamo īpašumu tirgū iet roku rokā ar iedzīvotāju maksātspēju – pieaugot ienākumiem, arvien vairāk cilvēku var atļauties investēt nekustamajā īpašumā un iegādāties savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mājokli. Aug arī interese par privātmāju būvniecību, taču, plānojot budžetu, jāņem vērā būtiska tendence – nereti procesa gaitā celtniecības izmaksas pieaug. Līdz ar to rūpīgi jāizvērtē, vai māju var atļauties būvēt pašu spēkiem, vai tomēr izdevīgāk būtu iegādāties gatavu māju un pielāgot savām vēlmēm,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

«Es vienmēr esmu uzskatījis, ka esmu nepiemērots šim amatam pēc savām rakstura īpašībām, tā ka es izslēgtu to, pat ja tiktu nominēts. Es labprāt nāktu darīt Ministru prezidenta darbu, nevis prezidenta,» to, atbildot uz jautājumu, vai kādreiz vēlētos ieņemt Latvijas prezidenta amatu, žurnālam Ir atzinis Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijā (EK), attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Man tas nāktos ļoti grūti. No vienas puses, tas darbs neprasa daudz, no otras - prasa ļoti daudz manā skatījumā. Tev ir jābūt nācijas ētiskajam spogulim. Tā tomēr man šķiet smaga atbildība, un tas nav man,» par prezidenta amatu izteicies Piebalgs.

Vaicāts, vai pēc pilnvaru termiņa beigām, redz sevi biznesā, viņš atbildējis: «Es tiešām neko neesmu domājis, vienīgi - varbūt varētu kādā augstskolā lasīt lekcijas. Biznesā? Pirmkārt, man tad būtu jāprasa ētikas komisijas atļauja. Divus gadus ir liegums, kas, manuprāt, ir O.K., lai nenolec par ātru no zirga. Bet, jāsaka godīgi, komisāri ir nodrošināti. Var atļauties kādu laiku arī nezināt, ko darīs. Es nebūšu izmisis cilvēks, kas staigā gar Daugavu. Bet tas, ka es būšu mājās, ir pilnīgi skaidrs.»

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban «iepauzēts», kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Saskaņā ar jaunākajiem slimnīcas aprēķiniem, projektam nepieciešami papildu 29,1 miljons eiro, kas ir par 1,6 miljoniem mazāk nekā sākotnēji lēsts, kas saistīts ar noslēgto līgumu ietaupījumu.

Rancāne deputātiem norādīja, ka pirmajā ziņojumā par projekta sadārdzināšanos ministrija nesaskatīja pietiekamu pamatojumu, tomēr patlaban pilnveides procesā ir jauns ziņojums, kurā būtiski papildināta informācija par sadārdzinājuma iemesliem. Rancānes ieskatā, tas ļaušot lēmējiem saprast, vai papildu izmaksas ir tā vērtas.

Pēc Rancānes paustā, jautājumi par finanšu avotiem, lai segtu projekta sadārdzināšanās izmaksas, jāskata budžeta kontekstā, turklāt svarīgi meklēt risinājumus, kas būtu neitrāli uz fiskālo telpu, iespējams, jārunā par finansējuma pārdalēm.