Ņemot vērā šodien, 23.aprīlī, pieņemto valdības lēmumu, Latvijā būs iespēja sākt izmantot ātros molekulāri bioloģiskos Covid-19 testus, informē Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Tas dos iespēju analīžu rezultātus saņemt slimnīcām īsākā laikā, piemēram, ja pacientam nepieciešams veikt steidzamu operāciju.

Latvijā laboratorijās šobrīd izmanto Covid-19 testus, kuriem laboratorijas testēšanas process aizņem no 3 līdz 6 stundām. No šiem testiem nav plānots atteikties un tos izmantos arī turpmāk, tomēr šobrīd ir rasta iespēja Latvijā izmantot arī testus, kur testēšanas process aizņems tikai 45 minūtes.

Izmantotā tehnoloģija ir vienāda, bet saīsināts ir pats process, kur krietni mazākā mērā ir jāiesaistās laboratorijas darbiniekiem - analīžu parauga pārbaude notiek automatizēti. Vienlaikus šie testi ir tik pat uzticami un nav pamata šaubīties par iegūtajiem rezultātiem. Pēc šīs metodes testus jau veic vairākās valstīs, tostarp Igaunijā. Turklāt šāda veida testus izmanto arī pie citām saslimšanām, piemēram, lai ātri noteiktu tuberkulozes vai gripas izraisītājus.

Stress mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Lai arī tas ir ļoti izplatīts, mums bieži vien trūkst izpratnes par tā cēloņiem. Stress nav slimība, tomēr ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī var ietekmēt ne tikai psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Stress ir organisma fiziska, emocionāla un garīga reakcija uz dažādiem kairinājumiem.

Pēc statistikas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa pasaules pieaugušo saskaras ar stresa izraisītiem traucējumiem, piemēram, galvas sāpēm, nogurumu vai pat miega problēmām. Stresa ietekmē paceļas adrenalīns, kā rezultātā tiek ietekmēti dažādi procesi ķermenī, piemēram, rodas muskuļu savilkumi, gremošanas traucējumi, vai pasliktinās redze, un nepieciešams lietot brilles. Savukārt vairāk nekā puse iedzīvotāju apgalvo, ka stress ietekmē uzvedību – parādās neiecietība, dusmu lēkmes vai panika, kas var izpausties kā apdraudējums sev vai citiem. 80 procenti aptaujāto apstiprina, ka izjūt stresu ikdienā, un ir reģistrēti ap 300 miljoniem trauksmes gadījumu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Problēma ir nevis stress, bet gan tas, ka nav starpbrīža starp diviem stresa momentiem

Vai kāds jums novēlēja stresainu jauno gadu? Vai jūs kādam novēlējāt stresainu jauno gadu? Kāpēc ne? Mums ir milzum gari saraksti ar lietām, no kurām būtu jātiek vaļā, lai tiktu paradīzē, un šo sarakstu augšgalā lielākai daļai būs stress. Tas mums ir kļuvis par tādu kā ekvivalentu cunami, kam labuma vienkārši nav. Tomēr, tāpat kā ar daudzām citām lietām, arī stresam ir sava baltā un pūkainā puse.

«Stress pats par sevi ir pilnīgi labs,» intervijā holandiešu laikrakstam NRC Handelsblad saka amerikāņu neirozinātnieks Brūss Makjūens (Bruce McEwen). Viņš, kurš nesen nosvinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu, pirms pusgadsimta bija viens no pirmajiem, kas sāka pētīt stresa ietekmi uz smadzenēm. «Mēs visi piedzīvojam stresu. Tas vienkārši piederas pie dzīves,» viņš saka un turpina: «Mums tas pat ir vajadzīgs, lai mēs reaģētu uz situācijām, kas prasa mūsu uzmanību, lai mēs varētu pielāgoties un izdzīvot.»

Šonedēļ turpinās eirozonas politiķu neizlēmība, kā atrisināt sasāpējušies reģiona parādu krīzes jautājumus. Galvenais jautājums joprojām paliek potenciālā Grieķijas parāda restrukturizācija un otra aizdevuma piešķiršana šai valstij.

Joprojām nav skaidrs, ar kādiem nosacījumiem Grieķija saņems atbalstu pēc šā gada beigām. Tāpat šīs nedēļas beigās tiks publicēti eirozonas banku stresa testu rezultāti, un būs lielāka skaidrība par to, cik tad īsti vājš vai stiprs ir monetārā reģiona finanšu sektors. Saglabājoties ilgstošai neskaidrībai un parādoties baumām, ka banku stresa testu rezultātu varētu būt vāji, finanšu tirgus sācis nervozēt, un spekulanti pastiprināti pievērsušies jautājumiem par Eiropas trešās lielākās ekonomikas – Itālijas nākotni.

Rezultātā Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi vēsturē pārsniedzis 6% atzīmi un draud pietuvoties līmeņiem, kas ilgtermiņā, ņemot vērā milzīgo valsts parāda apjomu (aptuveni 120% no IKP), nav saglabājami.

Eiropas Savienības banku aktīvi kopš 2011. gada ir sarukuši par vairāk nekā 1,1 triljonu dolāru, ko veicina augošās kapitāla rezerves, raksta Bloomberg.

Tādējādi banku Tier 1 kapitāls, kas raksturo to, cik lielā mērā bankas spēj absorbēt zaudējumus, šajā laikā ir audzis no 10% līdz 11,7%.

Pēc finanšu krīzes pasaules bankas ir palielinājušas kapitālu par aptuveni 500 miljardiem dolāru.

Banku ieguldījumi Eiropas Savienības valstu parādzīmes šogad palikušas esošajos apmēros – 1,7 triljonu eiro vērtībā. Bankas 2011. gadā pārdeva 9,3% no sava valstu parādzīmju ieguldījumiem, bet pēc tam tos palielināja par 9,5%.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Eiropas Banku iestāde (EBI) otrdien publicējusi metodoloģiju un makroekonomisko scenāriju stresa testam Eiropas Savienības (ES) mērogā 2014. gadā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Līdztekus visaptverošai banku bilanču kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, veicot šo testu, kas izstrādāts, lai novērtētu banku spēju pretoties hipotētiskiem ārējiem satricinājumiem, tiks apzinātas citas ES banku sektora vājās vietas un būtiski uzlabota ES banku riska darījumu pārredzamība.

EBI izstrādātais stresa tests tiks veikts ES banku bilanču kvalitātes novērtēšanas un uzlabošanas procesa ietvaros, sekojot aktīvu kvalitātes pārbaudēm (AKP), ko veic atbildīgās ES uzraudzības iestādes. Visas ES uzraudzības iestādes izmantos EBI izstrādāto kopējo metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka visas galvenās ES bankas tiek novērtētas, izmantojot kopējus pieņēmumus, definīcijas un pieejas. Tas ļaus iegūtos rezultātus salīdzināt visā ES, palielinot banku sektora caurskatāmību un sekmētu uzraudzības procesu. EBI dara zināmus arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) izstrādātos makroekonomikas scenārijus, lai novērtētu ekonomiskās vides izmaiņu ietekmi uz ES bankām. Tie konsekventi attieksies uz visu ES vienoto tirgu. Jāuzsver, ka izstrādātie makroekonomikas scenāriji nav attīstības prognozes, bet gan noteikti scenāriju parametri, ņemot vērā vēsturiskos datus no nesenās krīzes.

Eiropas Centrālā banka (ECB) publicējusi 130 lielāko eirozonas banku finansiālā stāvokļa padziļinātas pārbaudes – visaptverošā novērtējuma – rezultātus, konstatējot kapitāla iztrūkumu 25 miljardu eiro apmērā 25 eirozonas bankās.

No Latvijā strādājošām bankām novērtējumā piedalījās trīs pēc aktīviem lielākās bankas – Swedbank, SEB banka un ABLV Bank, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas eksperti.

Vērtējot eirozonas bankas, ECB secinājusi, ka nepieciešamas banku aktīvu vērtības korekcijas 48 miljardu eiro apmērā; 37 miljardi eiro no šā apjoma neradīja kapitāla iztrūkumu.

Saistībā ar kapitāla iztrūkumu 25 miljardu eiro apmērā un aktīvu vērtības korekcijām 37 miljardu eiro apmērā kopējā ietekme uz bankām sasniedza 62 miljardus eiro.

Konstatēti papildu ienākumus nenesoši riska darījumi 136 miljardu eiro apmērā.

Īstenojoties stresa testa nelabvēlīgas attīstības scenārijam, banku kapitāls saruktu par 263 miljardiem eiro, kā rezultātā CET1 rādītāja mediāna samazinātos par 4 procentpunktiem (no 12,4% līdz 8,3%).

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Eiropas Centrālā banka (ECB), sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Patlaban ir noteiktas 124 bankas, kuras varētu tikt pārbaudītas, tomēr galīgais saraksts tiks publiskots nākamgad.

Vērtēšana tiks īstenota sadarbībā ar to dalībvalstu, kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā, nacionālajām kompetentajām iestādēm un saņems neatkarīgu trešo personu atbalstu visos līmeņos ECB un nacionālajās kompetentajās iestādēs.

Novērtējumam ir trīs galvenie mērķi: caurredzamība - lai uzlabotu par banku stāvokli pieejamās informācijas kvalitāti, korekcijas - lai vajadzības gadījumā noteiktu un īstenotu nepieciešamos pasākumus, kā arī uzticības stiprināšana, lai sniegtu visām iesaistītajām pusēm pārliecību, ka bankas pamatā ir stabilas un uzticamas.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Jau pēc diviem mēnešiem - 4. novembrī stāsies spēkā Eiropas banku vienotais uzraudzības mehānisms (VUM), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.

Tādējādi lielāko eirozonas banku uzraudzības grožus pārņems Eiropas Centrālā banka (ECB), kas sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem rūpēsies par Eiropas banku sistēmas drošību un stabilitāti.

ECB uzraudzībā būs 128 bankas, kas veido aptuveni 85% no kopējiem aktīviem.

Latvijā ECB ciešā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzraudzīs trīs pēc aktīviem lielākās bankas – AS Swedbank, AS SEB banka un AS ABLV Bank - to aktīvu apjoms veido 44% no kopējā banku sektora aktīviem.

Swedbank vadītājs Māris Mančinskis skaidro, ka jaunais mehānisms nozīmē gan iespējas, gan izaicinājumus – tas prasīs bankai jaunus resursus un būs jāmācās kā strādāt ar vairākiem jauniem regulatoriem. Tāpat uzraudzība pievienos jaunu caurspīdību un banku sektors savu darbību varēs salīdzināt ar citu valstu banku darbību.

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) neatbilst mūsdienu drošības standartiem, atzinusi Lietuvas ekspertu darba grupa, kas izvērtējusi Minskas sagatavoto pārskatu par spēkstacijas stresa testiem.

Līdz 25.janvārim Lietuva iesniegs šos secinājumus starptautiskajai darba grupai, ko izveidojusi Eiropas Komisija un Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupa. (ENSREG).

Kā paziņojusi Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI), Lietuva formulējusi vairāk nekā 100 aizrādījumu un jautājumu par Astravjecas AES noturību pret dažādu ekstremālu parādību ietekmi.

Vienlaikus uzsvērts, ka Baltkrievijas pārskatā nav aplūkots Lietuvai svarīgākais jautājums par spēkstacijas būvlaukuma vietas izvēli, tādēļ paliek neatbildēts gan šis, gan citi Lietuvai būtiski jautājumi par ietekmes uz vidi novērtējumu, par būvdarbu un gaidāmās ekspluatācijas kvalitāti un drošības kultūras garantēšanu.

Pirmdien Milānas fondu biržā apturēta pasaulē vecākās bankas - Itālijas Banca Monte dei Paschi di Siena (BMPS) - akciju tirdzniecība pēc tam, kad to vērtība piedzīvoja strauju kritumu pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto stresa testu rezultātu publiskošanas.

BMPS akciju cena pirmdien rīta tirdzniecības sesijā nokritās par 17% saistībā ar ziņām, ka tai Eiropas banku stresa testos klājies vissliktāk.

Kā ziņots, ECB svētdien publiskoja eirozonas banku visaptverošā novērtējuma rezultātus, vēstot, ka 25 no kopumā 130 eirozonas bankām nav izturējušas tā dēvētos stresa testus.

Itālijā stresa testus nav izturējusi BMPS, Banca Carige, Veneto Banca, Banco Popolare, Banca Popolare di Milano, Banca Popolare di Vicenza, Credito Valtellinese, Banca Popolare di Sondrio un Banca Popolare dell'Emilia Romagna.

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) piedāvājis Eiropas bankām iziet "stresa testus", kā to darījušas bankas ASV, raksta dpmoney.ru. Stresa testu mērķis ir noskaidrot, vai attiecīgajai bankai draud bankrots.

SVF Eiropas nodaļas direktors Mareks Belka norādīja, ka Eiropas Savienības ekonomikas sāks atjaunoties 2010. gada otrajā pusē, taču lai panāktu tādu rezultātu, valstu valdībām ir finansiāli jābalsta finanšu sektors.

Db jau ziņoja, ka vācu banku savienības prezidents Andreas Šmits ir iestājies pret "stresa testu" rīkošanu Eiropas bankām. Savukārt, veicot stresa testus ASV bankām, noskaidrojās, ka finanšu sektoram nepieciešams apmēram 75 miljardu dolāru atbalsts.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Varam būt mierīgi par to, ka, kādā rītā pamostoties, banku sistēmā nenotiks kaut kas līdzīgs kā 2008. gadā, tomēr stresa testa dati diezin vai ļauj gavilēt pašām bankām

Lai arī nesen publicētie eirozonas banku stresa testu dati kopumā nav vērtējami kā negatīvi un gaisina bažas par pēkšņas finanšu krīzes atnākšanu, finanšu sektora darbības mērogu paplašināšanās un vienlaikus reģiona ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās šobrīd nešķiet sevišķi drīza.

Īsais rezumējums: Eiropas Centrālās bankas (ECB) vispārējā novērtējumā no 130 lielajām finanšu iestādēm stresa testus nav izturējušas 25 bankas, savukārt 13 bankām nepieciešama kapitāla piesaiste nākamo sešu līdz deviņu mēnešu laikā.

Pēc tirgus ekspertu slēdzieniem, iegūtie dati bija iepriecinoši ar to, ka, pētot bilances zem glītā iesaiņojuma, neizdevās atrast neko toksisku, tāpat beidzot no dienas kārtības noņemts jautājums, cik veselīga patiesībā ir Eiropas banku sistēma. Tādējādi no šāda viedokļa varam būt mierīgi par to, ka, kādu rītu pamostoties, banku sistēmā nenotiks kaut kas līdzīgs kā 2008. gadā, proti, rodoties finansiālām problēmām, kādām pāris lielām kredītiestādēm zem jautājuma zīmes nonāk viss finanšu sektors. Tomēr iegūtie dati diezin vai ļauj gavilēt bankām un rimties satraukumiem, ka parādu krīzes sekas nu ir pārvarētas.

“Dienas Biznesa” rīcībā nonākusi informācija, ka Latvijas medicīnas iestādes saņēmušas piedāvājumu iegādāties testus, kas aptuveni 15 minūtēs nosaka, vai cilvēks ir inficējies ar koronavīrusu "Covid-19".

Jaunais tests ir daudz lētāks nekā šobrīd Latvijā pieejamais, tā cena ir 480 eiro 40 personu asins analīžu veikšanai. Testa komplekta darbības pamatā ir imūntesta tehnoloģija un tas ir vienkārši izmantojams arī mājas apstākļos. No pirksta gala ņemtās asinis ievieto testierīcē un tas, līdzīgi kā grūtniecības tests, iekrāso kontroles līnijas.

Piedāvājumu pirms dažām dienām izplatījis uzņēmums “DC Solutions” un sestdien divas medicīnas iestādes aicinājumam atsaukušās, apstiprina “DC Solutions” produktu speciāliste Žanete Goršanova.

Publiski netiek atklātas šīs iestādes, kas jau pēc dažām dienām saņems ātros testus, lai neradītu ažiotāžu ap tām. Iespējams, ka medicīnas iestādes pirmos testus izmantos, lai testētu savus darbiniekus, kuri ir saskarē ar potenciālajiem slimniekiem.

Vācu banku savienības prezidents Andreas Šmits ir iestājies pret tā saucamo "oficiālo stresa testu" rīkošanu Eiropas bankām, ziņo rian.ru. Stresa testu mērķis ir noskaidrot, vai attiecīgajai bankai draud bankrots.

Eiropā nav nepieciešamības veikt stresa testus, kā tas tiek darīts ASV, paziņojis A. Šmits. Pēc viņa vārdiem, banku uzraugošās instances un bankas pašas nodarbojas ar savu finanšu rezultātu monitoringu. A. Šmits gan ierosināja ieviest jaunu, vienotu banku uzraugošo organizāciju, kas nodarbotos ar visu starptautiski strādājošo banku uzraudzību.

Ceturtdien vakarā tika saņemti oficiālie amerikāņu banku stresa testu rezultāti 19 bankām, un, lai arī nevienai no tām bankrots nedraud, dažām tomēr būtu nepieciešams jauns kapitāls.

Pasaulē vecākā banka - Itālijas Banca Monte dei Paschi di Siena (BMPS) - atzīta par vājāko Eiropas Savienības (ES) jaunākajā tā dēvētajā stresa testā, kurā gan secināts, ka banku sektors kopumā ir veselīgs.

Eiropas Banku iestādes (EBA) izstrādātajā ekonomikas satricinājumu scenārijā BMPS pamatkapitāla pietiekamības rādītājs līdz 2018.gadam samazinātos par 14,23%.

Tādējādi BMPS pamatkapitāla pietiekamības rādītājs nokristos līdz mīnus 2,23%, tai esot vienīgai no 51 pārbaudītās bankas ar negatīvu rādītāju.

Neilgi pirms jaunākā stresa testa rezultātu publicēšanas BMPS paziņoja par glābšanas plāna īstenošanu, lai risinātu tā dēvēto slikto kredītu problēmu, kas negatīvi ietekmējusi banku.

Daļa analītiķu uzskata, ka bankas slikto kredītu problēma var izraisīt banku krīzi Itālijā un satricinājumu visā eirozonā.

Tikmēr par otru vājāko banku stresa testā atzīta Allied Irish Banks, kuras pamatkapitāla pietiekamības rādītājs nokristos par 8,47%.

Līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam AS Latvijas Gāze ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Šodien valdībā atbalstītajos grozījumos Enerģētikas likumā paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai.

Pirmais termiņš ir 2017.gada 3.aprīlis, kad jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi un kuras rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK).

Otrs termiņš ir 2017.gada 31.decembris, kad ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no Latvijas Gāzes neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar Latvijas Gāzi vai tās akcionāriem. Šāda prasība neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersantā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.

Stresa testa, kas tiek veikts, lai pārliecinātos, vai Eiropas bankas var izturēt atkārtotus ekonomiskos šokus, rezultāts tiks publiskots šomēnes, vēsta BBC.

Francijas ekonomikas ministre Kristīne Lagarde (Christine Lagarde) informējusi, ka testa rezultāts, kura mērķis ir palielināt uzticību nozarei, būs zināms 23.jūlijā.

Viņa arī prognozējusi, ka testi parādīs - Eiropas bankas ir «spēcīgas un veselīgas».

BBC atgādina, ka banku pārbaude tika veikta pēc tam, kad investori sāka bažīties par Eiropas banku nozares «veselību».

Testa mērķis ir pārbaudīt, kā klātos konkrētām bankām, ja finanšu krīze atkārtotos. Nezūd bažas, ka dažu Eiropas banku bilancēm slogu uzlikušas Grieķijas, Spānijas un Portugāles obligācijas. Šīs obligācijas ir zaudējušas ievērojamu vērtību pašreizējās parādu krīzes laikā.

Darbavietā mazāk stresu izjūt strādājošie vecumā virs 35 gadiem, par pārlieku lielo atbildību lielākoties ir uztraukušies strādājošie vecumā līdz 35 gadiem, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja «Kas Jums darbavietā izraisa stresu?».

Tikmēr sievietes biežāk nekā vīrieši kā stresa iemeslu darbā minējušas pienākumu apjomu un termiņus, problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā un grūtības iekļauties kolektīvā. Tikmēr stiprā dzimuma pārstāvji biežāk norādījuši uz neapmierinošiem darba apstākļiem un kontroli no vadības puses.

Dati atklāj, ka strādājošajiem visbiežāk stresu darbavietā izraisa problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā, uz ko norādījuši 25% aptaujas dalībnieku. Tikmēr 26% aptaujāto darbā stresa nav vispār. Otrs populārākais stresa iemesls, uz ko norādījuši 18% respondentu, ir pienākumu apjoms un to izpildes termiņi, tikmēr 14% strādājošo stresu izraisa neapmierinoši darba apstākļi. 7% aptaujas dalībnieku sūdzas par kontroli no vadības puses, 5% respondentu uztraucas par sacensību darbinieku starpā, 3% aptaujāto ir grūtības iekļauties kolektīvā, bet 2% strādājošo nomoka pārlieku liela atbildība.