Jaunā elektronisko norēķinu sistēma Rīgas sabiedriskajā transportā tiks ieviesta visai sarežģīti, jo dažādām iedzīvotāju grupām tā stāsies spēkā atšķirīgos datumos.

No 1. marta, pērkot biļeti pie transporta līdzekļa vadītāja, pasažieri par 50 santīmiem saņems nevis pazīstamo talonu, bet kaut ko līdzīgu kases čekam. Toties jaunā parauga viedbiļetes 5,10, 20 braucieniem, 24 stundām, 3 vai 5 dienām būs pārdošanā no 20. marta, bet sāks darboties 1. aprīlī. Ar šo datumu autobusos vairs nebūs konduktoru. Vēl sarežģītāka ir plastikāta viedkaršu ieviešana. Kā zināms, būs divu veidu viedkartes – personalizētas, kam jāpiesakās iepriekš, iesniedzot fotogrāfiju, un nepersonalizētās, ko varēs iegādāties par 2 latiem, bet gadījumā, ja šo karti pārtrauks lietot, šo naudu kā depozītu varēšot saņemt atpakaļ. Viedkartes katru mēnesi varēs papildināt par tādu pat summu, kā līdz šim, maksājot par mēnešbiļeti. Taču jauno karšu ieviešana tām iedzīvotāju grupām, kam pienākas atlaides, būs atšķirīgos datumos, liecina SIA Rīgas satiksme informācija.

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Koncertaģentūras FBI desmit gadu jubilejā 31.maijā Arēnā Rīga uzstāsies smagā roka pārstāvis - Ozijs Osborns, Db.lv informēja Ozija Osborna koncerta Latvijā mediju koordinators Kristaps Kārkliņš.

Ozijs Osborns jeb īstajā vārdā Džons Maikls Osborns visā pasaulē pazīstams gan kā rokgrupas Black Sabbath līdervokālists, gan kā solo dziedātājs.

Viņš tiek dēvēts par hārdroka un metāliskā roka radītāju, pēdējo dzīvo hārdroka titānu un Black Sabbath balsi.

Kā solo mākslinieks Ozijs Osborns ASV ir pārdevis gandrīz 28 miljonus albumu. Divi albumi Bizzard of Ozz (1980) un No More Tears (1991) ir sasnieguši četrkārša platīna statusu, katrs pārdots vairāk kā 4 miljonos kopiju. Grupa Black Sabbath savas pastāvēšanas laikā ir pārdevusi vairāk kā 70 miljoni albumu kopiju visā pasaulē.

Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte veiktajā pētījumā Mediju prognozes 2008.gadam secināts, ka reklāmu internetā sagaida vairāki šķērļi, Db.lv informēja Deloitte Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Andris Pudāns.

1. Interneta pirātisma apkarošana, iespējams, nelikvidēs viltoto saturu

Platjoslas savienojumu skaita pastāvīgais pieaugums visā pasaulē veicinājis interneta pirātisma uzplaukumu, un platjoslas savienojumu ātruma palielināšanās atvieglojusi filmu, televīzijas un programmatūras pirātismu. Taču 2008. gada laikā, iespējams, tuvosies pirmās uzvaras cīņā pret digitālo pirātismu, kas notiek kā uzbrukums divās frontēs – pārliecināšanā ar izglītošanu un sodīšanā ar platjoslas piekļuves aizliegumu un soda naudām. Taču, lai gan 2008. gadā varbūt sāksies pirmās uzvaras vienā kaujā pret pirātismu, vispārējais karš pret pirātismu, visticamāk, tik drīz nebūs galā. Mediju nozarei jāmeklē iespējas būtiski uzlabot oriģinālo versiju konkurētspēju salīdzinājumā ar pirātiskajām.

Otrdien stājas spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu.

Tas nozīmē, ka no šodienas 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem Eiropas Centrālā banka (ECB) un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.

FKTK priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver, ka krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai, saka K. Zakulis.

Ražošanas uzņēmumu investīcijas reāli sāks darboties tikai pēc gada, tādēļ var teikt, ka šobrīd no ekonomikas viedokļa ir īstais brīdis veikt investīcijas, uzskata Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Viņš uzsver, ka varbūt patlaban pilnībā nav saprotams ģeopolitiskais risks, bet, tiklīdz tas būs saprotams, investēt būs jau par vēlu. Tie, kas jau būs investējuši laicīgi, tie sāks darboties uzreiz un iekarot tirgu uzreiz, kad situācija kļūs skaidrāka, taču tie,kas sāks tikai meklēt un iepirkt iekārtas, tie jau būs nokavējuši.

V. Frolovs uzsver, ka Igaunijas uzņēmēji ļoti daudz investē izpētē un attīstība, tādēļ brīnamies, kādēļ igauņiem ir skaips – viena lieta ir investēt jau tajā, ko tu dari, bet otra lieta – jaunās lietās.

Viņš norāda – lai arī katru gadu Latvijas uzņēmumi investē relatīvi lielāku daļu no iekšzemes kopprodukta, nekā, piemēram, pārējās eirozonas valstis, pēdējo pāris gadu laikā investīcijas ir bijušas kūtrākas. Ņemot vērā, ka attīstības līmenis, piemēram, ražīgums, Latvijā ir zemāks, mums ir arī jāinvestē vairāk, lai panāktu turīgākas valstis un veicinātu ienākumu līmeņa izlīdzināšanos ar pārējo eirozonu, saka eksperts.

Eiropas Komisija (EK) sniegusi pozitīvu atzinumu Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātai valsts atbalsta programmai kredītu garantijām, un tas nozīmē, ka pēc atbalsta piešķiršanas nosacījumu publicēšanas Latvijas Vēstnesī komersanti var iesniegt projektus komercbankās aizdevuma saņemšanai komercdarbības attīstībai.

Nepietiekoša nodrošinājuma gadījumā uzņēmēji varēs saņemt Latvijas Garantiju aģentūras garantiju. EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena Db norādīja, ka ministrija cer, ka izstrādātā programma sekmēs uzņēmēju darbības aktivizēšanos pašreizējos apstākļos un Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu. Kā zināms, uzņēmēju aktivitāte projektu iesniegšanā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajās programmās vērtējama Drīz grūtībās nonākušie uzņēmēji varēs pieteikties valsts atbalstamkā liela, bet noslēgto līgumu un projektu īstenošanu kavē kredītresursu nepietiekamība.

Vācu sporta autoražotājs Porsche plāno Boxster modeli ar taupīgu divu litru četrcilindru TFSI dzinēju, vēsta Automobilwoche.

Pagaidām vēl nav zināms precīzs modeļa iznākšanas laiks, taču ticami avoti vēstot, ka tas notikšot pavisam drīz. Divu litru 200 ZS jaudīgais četrcilindru dzinējs, ko izmantos Porsche Boxster, iepriekš sevi pierādījis citos Volkswagen grupas uzņēmumu modeļos. Līdz šim askētiskākais dzinējs Boxster ēdienkartē bija 2.9 litru tilpuma sešcilindru benzīnmotors ar 255 ZS lielu jaudu. Pēc neoficiālas informācijas mazcenas Porsche Boxster cena būšot aptuveni 40 tūkstoši eiro.

Valsts nenosakāmais politiskais kurss iestidzis klajā cinismā – valdība problēmas nevis risina, bet bezatbildīgi laiž tās pašplūsmā. Līdzīgi domā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, viņa uzskata, ka valdība muļķo cilvēkus, stāstot par krīzi un algu iesaldēšanu.

No Ivara Godmaņa definētās situācijas izriet, ka gaidāms jauns darba meklētāju vilnis, kas velsies uz Rietumu pusi, taču arī tur sākušies grūti laiki. Latviešiem ir jāizšķiras, uz kā un kur balstīt savu nākotni, tomēr Raita Karnīte labākas dzīves meklētājus sauc par nodevējiem.

Mēs visu laiku runājam par Latvijas uzņēmīgā darbaspēka izbraukšanu uz Īriju, taču ekonomiskā krīze mūsu valstī draud piespiest izbraukt vēl vairāk cilvēku – vai no šīs situācijas ir izeja?

Tiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, kurus bankas atzīs par gana godīgiem un līdz ar to cienīgiem, saņemt valsts aizdevumu hipotekāro kredītu nomaksai, palīdzība varētu tikt sniegta jau šoruden.

To Db.lv pastāstīja Finanšu ministrijas Koordinācijas departamenta direktors Ronalds Fišers. Viņš gan uzsvēra, ka šī programma nepalīdzēs tiem kredītņēmējiem, kuriem jau ir iestājusies pilnīga maksātnespēja. Db jau vairākkārt rakstīja, ka Kredītņēmēju atbalsta programmas mērķis ir iesākumā restrukturizēt tos privātpersonu hipotekāros kredītus, kas krīzes ietekmē ir piedzīvojuši ievērojamu ienākumu samazināšanos.

Programmas izmaksas valstij ir 6-32 milj. Ls, tiek prognozēts, ka šāda palīdzība varētu būt nepieciešama ap 70 tūkst. mājsaimniecību. Kā Db jau iepriekš rakstīja, pašlaik valsts budžetā šādu līdzekļu nav, tāpēc notiekot sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu par līdzekļu piesaisti šim mērķim. Ja tas izdosies, programma sāks darboties jau šoruden. Ja nē, tad tikai nākamgad, kad tiks pieņemts 2010. gada budžets. Šo jautājumu paredzēts skatīt arī tuvākajās valdības sēdēs.

Tiesneši tomēr nevarēs kļūt par politisko partiju biedriem un tajās darboties.

Satversmes tiesa atzinusi par Satversmei atbilstošu apstrīdēto normu, kas liedza tiesnešiem darboties politiskajās partijās. Tas nozīmē, ka arī turpmāk tiesneši nevarēs darboties politiskajās partijās un būt to biedri. Ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā bija vērsies Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Jānis Neimanis, kurš amatā tika apstiprināts 2007.gadā. Viņš norādīja – laika gaitā sapratis, ka ir svarīgi, lai viņa politiskie uzskati par norisēm sabiedrībā tiktu atbilstoši izpausti un pārstāvēti. Tādēļ viņš vēlētos darboties politiskajā partijā. Savukārt apstrīdētā norma ierobežojot viņa tiesības pievienoties politiskajai partijai.

Tieslietu ministrija īslaicīgās finanšu grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem nolēmusi vienkāršot pieeju tiesiskās aizsardzības periodam.

Mainīs nosacījumus

Tieslietu ministrija šobrīd ir uzsākusi darbu pie tikai šajā gadā darbu sākušā maksātnespējas likuma grozījumiem, un viens no būtiskākajiem labojumiem, kurus iecerējusi ministrija un Maksātnespējas administrācija, ir šīs latiņas pazemināšana. Iecerēts, ka īslaicīgās finanšu grūtībās nonākušais uzņēmums varēs iegūt TAP aizsardzību, ja pret šī procesa uzsākšanu neiebildīs vienkāršs kreditoru vairākums.

Centās septiņi

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš Db pastāstīja, ka, kopš likums stājies spēkā, septiņi uzņēmēji centušies iegūt TAP aizsardzību. No šiem ierosinātajiem procesiem sešus tiesas jau ir izskatījušas, bet tikai vienā lietā pieņemts uzņēmējam vēlamais lēmums. Atlikušajos piecos gadījumos tiesiskās aizsardzības process nav bijis iespējams, jo tā uzsākšanu atbalstījuši mazāk kā divas trešdaļas uzņēmēja nenodrošināto kreditoru. Tādēļ šīm kompānijām ir uzsākts maksātnespējas process, kas faktiski nozīmē uzņēmuma likvidāciju un darba vietu zudumu. G. Bērziņš uzskata, ka šāds risinājums uzņēmējiem palīdzēs pārdzīvot krīzes laiku, bet kreditoru iespējamās pretenzijas viņš noraida. «Katrā darījumā ir vismaz divas puses, kurām jāizvērtē otras puses spēja pildīt saistības,» teica ministrs.

Tieši pēdējā laikā Rīgā atvērtas četras speciālās frizētavas vīriešiem, kurās kungiem sapoš matu rotu un bārdu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tendence ir karsta, un tirgū jau ir ziņas, ka drīz durvis vērs vairāki citi saloni kungiem.

Sakuplo un konkurē

2013. gadā Edgars Rozenvalds atvēra pirmo Wood Religion Barber Shop, kurā līdzās friziera pakalpojumiem kungiem tiek veikta arī bārdas korekcija. Specializētās vīriešu frizētavas Latvijā nav nekāds jaunums un tās savulaik ir pastāvējušas, taču 90. gadu sākumā, līdz ar ekonomiskās lejupslīdi, tās izzuda. Skaistumkopšanas saloni vēlāk veidoti, orientējoties pārsvarā uz sieviešu auditoriju. «Esmu daudz ceļojis, dzīvojis Anglijā, Maskavā un Vācijā. Ievēroju, ka citās valstīs vīriešu salonu tradīcijas tiek ilglaicīgi koptas. Nolēmu, ka arī Latvijā šo tradīciju vajadzētu atjaunot, radinot vīriešus pievērst vairāk uzmanību matu griezumam, bārdai. Klasiskajos salonos vīrieši jūtas kā viesi, bet viņiem vajag radīt īpašu atmosfēru, servisu, sākot no personāla attieksmes un beidzot ar speciāliem instrumentiem un kosmētikas līdzekļiem,» atzīst E. Rozenvalds. Viņa salonos iegriežas pārsvarā vietējie iedzīvotāji, apmēram 70% klientu vēlas apgriezt matus, bet pieaug arī pieprasījums pēc bārdas korekcijas. Viņš apmēram septiņus mēnešus lolojis biznesa ideju, veidojis salona interjeru, Londonā apguvis bārddziņa iemaņas, kuras pēc tam nodevis darbiniekiem. «Laikā, kad gatavojos salona atvēršanai, uzzināju, ka Rīgā darbu sāks arī Krievijas franšīze Chop-Chop. Darīju visu, lai būtu pirmais un savu salonu atvēru mēnesi pirms viņiem. Tā bija pirmā stratēģiskā uzvara,» stāsta E. Rozenvalds. DB neizdevās sazināties ar salona Chop–Chop īpašniekiem, bet internetā atrodamā informācija liecina, ka tie pieder uzņēmējiem no Krievijas – Vladimiram un Irinai Sadčenkoviem. Krievijā Chop–Chop tīkla saloni ir vairāk nekā desmit pilsētās. Rīgā pašlaik ir atvēri divi Chop–Chop saloni.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, DB apstiprināja domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

Viņš arī norādīja, ka domei konkrētajā brīdī nav informācijas, kāds ir iemesls šai kratīšanai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) savā mikroblogošanas vietnes Twitter kontā pieļauj, ka pārbaude tiek veikta saistībā ar tā sauktajām «puteņa brīvbiļetēm».

«Drīz KNAB sāks pārbaudīt nepareizi novietotās mašīnas. Vēlēšanas 2013,» raksta N. Ušakovs.

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

Pēdējā laikā arvien vairāk pazīmju liecina, ka līdz gada beigām naftas kartelis OPEC un Krievija apvienos savus spēkus naftas ieguves samazināšanai, lai uzdzītu augšā naftas cenas.

Jāatgādina, kopš jūlija, kad barels naftas maksāja gandrīz 150 ASV dolārus, tagad tā cena svāstās ap 40 dolāriem. Db jau vēstīja (10.12.), ka par to var priecāties naftas importētāji un patērētāji, taču ilgtermiņā līdzekļu trūkuma dēļ investīcijām nozarē tas var novest pie melnā zelta deficīta.

Lems drīz

Nākamā OPEC valstu ministru tikšanās, no kuras tirgus gaida paziņojumu par naftas ieguves kvotu samazināšanu, paredzēta 17.decembrī. Maskava grasās pavēstīt par ieguves samazināšanu tuvāko dienu laikā, šonedēļ paziņoja Krievijas enerģētikas ministrs Sergejs Šmatko. Šis paziņojums nozīmē, ka Krievija — otra lielākā naftas eksportētāja — sper soli ceļā uz savu spēku saskaņošanu ar naftas karteli, secina laikaraksts The Financial Times, atgādinot, ka Krievija sākusi aktīvāk sadarboties ar OPEC, kurā tā ir novērotājas statusā, no septembra. Tomēr, pēc ekspertu domām, Krievijai nav grūti sniegt šādus paziņojumus, jo naftas ieguve tur rūk tāpat — hroniska investīciju trūkuma un nelabvēlīgā nodokļu režīma dēļ nozarē. Un tomēr naftas patērētājvalstis uztrauc iespējamā OPEC tuvināšanās ar Krieviju.

Jaunā dzīvojamā ēka Rīgā, Klīversalā River Breeze Residence ir gandrīz gatava uzņemt iemītniekus - pirmie dzīvokļu īpašnieki jau atveduši savas mantas. Biznesa portālam db.lv bija iespēja paviesoties jaunajā projektā ar ekskluzīvo atrašanās vietu. Jāuzsver, ka teritorija ap šo un vēl citām topošajām ēkām nebūs slēgta - tur tiek veidots Klīversalas kvartāls ar mierīgu un zaļu atpūtas zonu visiem pilsētas iedzīvotājiem, kurā iecerēts ierīkot gan bērnu rotaļu laukumus, gan kafejnīcas.

Šī ir pirmā dzīvojamā māja plānotajā kompleksā. Senāk šajā vietā atradusies kuģu remonta rūpnīca, un teritorija bija slēgta. Gadu desmitiem šī teritorija, kas ir pašā Rīgas centrā, bijusi pilnībā izolēta. Tagad plānots to atvērt un atdot pilsētai, jo tā būs publiski pieejama. Kvartālā, kas galvenokārt saskaņošanas dēļ tapis daudzu gadu garumā, būs dzīvojamās ēkas, bet iecerēti arī laukumi ar kafejnīcām, kafejnīcas uz ūdens, piestātnes, bērnu rotaļu laukumi. Galvenais akcents būs laukums, kuram nosaukums vēl tiek domāts, bet izmēra ziņā tas būs identisks Līvu laukumam Vecrīgā.

River Breeze Residence ir 48 dzīvokļi, no tiem vairāk nekā desmit šobrīd ir nopirkti. Kopējais investīciju apjoms River Breeze Residence ēkā ir aptuveni 20 milj. eiro. Pirmie pircēji interesi par dzīvokļu iegādi izrādījuši jau 2015. gadā. Pārsvarā pircēji ir vietējie, kas iegādājas dzīvokļus savām vajadzībām, nevis kā investīciju objektus. Dārgākais ir 300 kvadrātmetrus (iekšējā platība 190 kvadrātmetri plus terase) plašais penthouse dzīvoklis - cena 1,4 miljoni eiro. Mazākajam dzīvoklim mājā ir 59 kvadrātmetri - cena 253 tūkstoši eiro. Cenu politika veidota tā, ka tās aug atkarībā no skata pa logu un stāva. Projekta - gan River Breeze Residence, gan kvartāla kopumā - arhitekts ir Vents Didrihsons, būvnieks - Lnk Industries.

"Elemental Business Centre" būvnieks "Merks" nodevis biroju ēku kompleksu attīstītājam "Kapitel", tādējādi noslēdzot būvniecības posmu, kas tika uzsākts 2021.gada septembrī.

Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 60 miljonus, un tas sastāv no divām ēkām ar 21 000 m2 kopējo iznomājamo platību. Šobrīd nomai vēl pieejami 5000 m2 biroju platību, savukārt teju 75% ir jau iznomāti. Pašlaik jaunās biroja telpas tiek nodotas pirmajiem desmit nomniekiem, kuru kopējais darbinieku skaits biroju ēku kompleksā būs aptuveni 500. Pirmie nomnieki darbu "Elemental Business Centre" sāks jau oktobra beigās.

"Elemental Business Centre" pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka Skanstē tapušās biroju ēkas ir gatavas un tuvākajā laikā tās apdzīvos vairums to nomnieku.

"Ar lielu prieku paziņojam, ka aktīva darba rezultātā, līdz ar biroju centra nodošanu ekspluatācijā, telpas varam nodot desmit uzņēmumiem, kuru darbinieki sāks tās izmantot jau no oktobra beigām. Nākamie desmit nomnieki savas jaunās telpas sāks apdzīvot nākamā gada pirmajā ceturksnī, kad arī gaidāma pusdienu restorāna "Restart" un fizioterapijas centra "Fiziocentrs" atvēršanas svētki. Prieks redzēt, ka ēkā izmantotās tehnoloģijas uzrāda iecerēto efektivitāti, jau šobrīd ēkas apkurei tiek izmantoti ģeotermālie siltumsūkņi, kā arī ēkā tiek nodrošināts augstākās klases mikroklimats. Ar ēkas nodošanu ekspluatācijā esam izpildījuši visus solījumus nomniekiem, kuri mums uzticējās būvniecības gaitā."

Biedrības Naudas plānošanas centrs (NPC) eksperti šogad prognozē kreditēšanās tirgus stabilizāciju, kredītu izmantošanas tendenču maiņu, iespējamu debitoru kavēto maksājumu apjoma pieaugumu, kā arī pastiprinātu interesi par pensiju fondu, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas un ieguldījumu fondu izmantošanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kreditēšana

NPC eksperts, a/s GE Money valdes loceklis Viktors Toropovs prognozē: "2008.gadā kreditēšanas tirgus pamazām sāks iegūt jaunu kvalitāti un stabilizēties, jo cilvēki arvien vairāk sāks plānot naudas tērēšanu un apzināties uzņemtās saistības. Arī kredītiestādes rūpīgāk izvērtēs potenciālā klienta maksātspēju".

Viņš norāda, ka kredītu izmantošanu ļoti ietekmē un noteikti arī 2008.gadā ietekmēs kopējā makroekonomiskā situācija valstī, inflācijas kāpums un jaunas prasības pret patērētājiem – izmaiņas likumdošanā (Kredītu reģistrs, ES Direktīva par patēriņa kreditēšanu u.tml.), kas sarežģīs kredītu saņemšanu. Ja mazināsies pieprasījums mazumtirdzniecībā, kritīsies arī pieprasījums pēc kredītiem un līzingiem. Kā rezultāts augstajai inflācijai jeb dažādu preču un pakalpojumu cenu pieaugumam, paredzama arī vidējās kredīta summas palielināšanās.

Sociālās jomas aktīviste Tatjana Tarasova Liepājā plāno attīstīt sociālo uzņēmumu, atverot īpašu kafijas kiosku Youth Cafe

Nelielais kiosks Rīgas ielā blakus Liepājas dzelzceļa stacijai ir savests kārtībā, apmēbelēts un ir apmācīti arī pirmie darbinieki, vēl atlicis tikai sagaidīt aprīkojumu, lai kafijas tirgotava liepājniekiem varētu sākt piedāvāt karsto dzērienu. Tatjana cer, ka pēc skata necilais kiosks sniegs lielu ieguldījumu to Liepājas jauniešu dzīvē, kuriem grūti atsperties darba tirgū bez pirmās darba pieredzes.

Būtisks ieraksts CV

Tirgojot kafiju, uzkodas un suvenīrus, jaunieši iegūs praktiskās iemaņas un tik svarīgo ierakstu CV par pirmo darba pieredzi. Jauniešiem būs iespēja kioskā darboties no mācībām brīvajā laikā, strādāt šeit varēs arī jaunās māmiņas, kurām vēl nav darba pieredzes vai nav, kur atgriezties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Kiosks kā sociālā biznesa projekts darbosies līdzās jauniešu centram House of Hope. Abi projekti ir saistīti arī gluži fiziski, jo kiosks atrodas blakus vēsturiskajai ēkai, kur tagad apmeties no Karostas pārceltais jauniešu centrs – ēkas iekārtošana pabeigta tikai pērn novembrī. Jau desmit jauniešu izgājuši apmācības, lai spētu darboties ar kases aparātu, tāpēc Tatjana ir gatava drīzumā dot starta šāvienu kafijas kioska atvēršanai. Viņa ar šo projektu vēlas aizpildīt robu jauniešu nodarbinātības ceļā – bez pirmās pieredzes vai rekomendācijām atrast darbu ir sarežģīti, viņa vērtē no jauniešu stāstītā. Ar jauniešiem Tatjana sarunājas bieži, tā ir viņas ikdiena jau vairākus gadus, kopš caur dziļi personīgu pieredzi Tatjana izveidoja jauniešu centru Karosta Kids.

Atjaunīgās enerģijas kompānija "Enefit Green" Igaunijas rietumos šomēnes sāks būvēt Baltijas valstīs lielāko vēja parku ar 38 turbīnām, kuru pabeigt plānots nākamgad.

255 megavatu (MW) vēja parkā Sopi-Totsi, kas atrodas Ziemeļpērnavas pašvaldībā, tiks investēti 305 miljoni eiro.

Kad tas sāks darboties, vēja enerģijas apmērs Igaunijā dubultosies un parks varēs saražot vairāk nekā 8% no Igaunijas elektrības vajadzībām, informēja "Enefit Green" Āvo Kermass.

Turbīnas atradīsies 240 metru augstumā un elektrību tīklā sāks piegādāt vēl pirms visa vēja parka pabeigšanas.

6.janvārī "Enefit Greeen" parakstīja 67,3 miljonu eiro līgumu par vēja parka būvniecību ar "Nordecon Betoon", "Verston" un "Connecto".

Tāpat "Enefit Green" būvēs 63 MW saules parku Ziemeļpērnavā, kur jau nākamgad plāno izveidot arī zaļās enerģijas industriālo parku.