Jaunais Peugeot kompaktklases universālis 308 SW ir pilnīgi citāds nekā 308. sērijas piecdurvju hečbeks.

Par spīti tam, ka abi modeļi tehniski un arī vizuāli ir teju identiski izstrādājumi, tiem ir tik kardināli atšķirīgi dzīves uzskati, it kā katram no tiem būtu savs bioloģiskais tēvs. Jaunais franču kompaktklases universālis brauks un stūrēsies ne tik pārliecinoši un droši kā piecdurvju hečbeks, toties varēs padižoties ar iespaidīga izmēra salonu gan pasažieriem, gan līdzpaņemtajām mantām.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Vispirms jāsāk ar to, ka ļoti sen Peugeot zīmolam nav bijis tik mūsdienīga un saimnieciska modeļa, kāds ir jaunais 308 SW. Zem elegantās un proporcionālās auto virsbūves paslēpts pavisam citāds auto nekā 308. piecdurvju hečbeks. Jau no ārpuses ir skaidri noprotams, ka universālis ir kārtīgi pieaudzējis savus apkārtmērus, ko samērā viegli atļauj paveikt jaunā koncerna PSA modulārā platforma. Pēc papīriem 308 SW garums sasniegs 4,58 metrus, bet riteņu bāze būs par iespaidīgiem 11(!) centimetriem garāka nekā piecdurvju hečbekam. Līdz ar to tie autoentuziasti, kuri pamatoti pārmeta, ka 308. hečbekā otrajā rindā vietas ir ļoti maz, turklāt arī iekļūšana un izkļūšana pa aizmugurējām durvīm ir gaužām neērta, to vairs nevarēs pārmest jaunākajam radiniekam ar universāla pēcpusi. Aizmugurējo durvju atvēršanas leņķis 308 SW ir ievērojami lielāks un vietas uz aizmugurējā sēdekļa pat gara auguma pasažieriem būs gana daudz. Protams, līdz limuzīna ērtībām ir tālu, jo kā gan citādi Peugeot inženieriem zem 308 SW čaulas izdotos paslēpt 610 litru lielu bagāžas nodalījumu, ko vajadzības gadījumā var palielināt līdz 1660 litriem. Līdz ar to 308 SW atšķirībā no 308 hečbeka teicami iekļaujas ģimeņu auto kategorijā, kurām ir vitāli svarīgs ne tikai auto izskats un motorizācijas programmas daudzveidība, bet arī kārtīgs bagāžnieks, lai tajā varētu satūcīt kaudzi dažādu mantu un priekšmetu. Atbilstoši daudzveidīgajam motoru klāstam un aprīkojuma variācijām 308 SW cenas diapazons svārstīsies, sākot no 15 619 eiro līdz 26 459 eiro.

Pēc Db.lv lūguma apsardzes kompānija Falck iespēju robežās sniedza informāciju par pircēju apzagšanas gadījumiem tirdzniecības vietās, kurās strādā Falck, kā arī par to kā apsardze rīkojas pircēju apzagšanas gadījumā, un kā apsardzes darbinieki sadala uzmanību starp preču un pircēju pieskatīšanu.

Uz jautājumu kā sadalat uzmanību starp pircēju un preču pieskatīšanu Falck atbild: "Tirdzniecības vietās apsardzes darbiniekam darbs ir ar cilvēkiem, kas ir uzņēmuma apmeklētāji, darbinieki, kā arī likuma pārkāpēji. Lai apsardzes darbinieks izvērtētu konkrēto situāciju un izvēlētos piemērotāko rīcību, noteikti ir nepieciešamas izcilas iemaņas saskarsmē ar cilvēkiem, kā arī izcilas koncentrēšanās un novērošanas spējas. To var panākt tikai ar papildus apmācībām un iekšējām sagatavotības pārbaudēm, kā arī spēju analizēt situāciju un rīkoties nekavējoties saskaņā ar konkrētajam objektam izstrādāto instrukciju."

"AS Falck Apsargs apsargājamo objektu skaitā ir vairāki nozīmīgi tirdzniecības centri, tostarp tirgus līderi. Katram apsargātajam objektam, arī tirdzniecības centriem, ir izstrādāta individuāla instrukcija par atbilstošu rīcību ārkārtas situācijās. Instrukcijas vienmēr tiek saskaņotas ar uzņēmumu vadītājiem, kuriem tiek sniegti drošības pakalpojumi. Situācijā, kad tirdzniecības vietā pie mūsu apsardzes darbinieka vēršas pircējs, kurš ir apzagts, pēc vienošanās ar mūsu klientu tiek informēti Valsts policijas darbinieki. Cietušajiem tiek sniegta arī palīdzība, kas visbiežāk ir videonovērošanas sistēmas ieraksti, kuri tiek izsniegti pēc oficiāla pieprasījuma.

Salīdzinot šā gada pirmos 9 mēnešus un 2006. gada pirmos 9 mēnešus, apsardzes firmas Falck sniegtie dati liecina, ka šogad gan zādzību skaits, gan to apjoms (vērtība) tirdzniecības centros un citās tirdzniecības vietās palielinājies. Falck šo faktu skaidro ar cenu kāpumu un inflācijas palielināšanos.

Visa 2006. gada laikā tirdzniecības vietās aizturētas 689 personas, kuras mēģinājušas veikt zādzības. Šī gada laikā tirdzniecības vietās līdz šim kopā aizturētas jau vairāk nekā 1 300 personas, skaidro Falck.

Kādā konkrētā tirdzniecības vietā, kurā strādā Falck apsardze, šā gada pirmajos deviņos aizturētas 435 personas, pagājušajā gadā šajā laika posmā tajās pašās tirdzniecības vietās aizturētas 268 personas. "Ir grūti komentēt starpību, kas izveidojusies, vērtējot abu gadu laikā izveidojušos situāciju. Visdrīzāk aizturēto skaits palielinājies dēļ cenu kāpuma, inflācijas utml.," saka Falck.

Rītdien, 10. augustā, plkst. 9:00 pie Reval Hotel Latvia, ekskluzīvo un antīko automašīnu tūres "Baltic Experience 2007" dalībnieki aicina uz oficiālu tikšanos un auto aplūkošanu. Interesenti varēs aplūkot 13 automašīnas, no kurām 9 ir "Rolls-Royce", un trīs 50. - 70. gadu automašīnas, kur viens no tiem ir 1956. gadā ražotais "Bentley".

Matti Sortila, "Rolls-Royce" Entuziastu kluba Somijā pārstāvis: "Antīku un ekskluzīvu auto parāde pilsētas ielās mums nav ikdienišķs pasākums, tādēļ esam gandarīti par "Baltic Exparience 2007" un Falck atbalstu, rūpējoties par mūsu drošību. Kā zināms, papildus antīkajai vērtībai, šiem spēkratiem ir arī ievērojama materiālā vērtība. Katra tūres auto apdrošināšanas vērtība sasniedz līdz pat 100 000 eiro. Jāatzīmē, ka ekskluzīvās automašīnas ir arī ļoti labā tehniskā stāvoklī, kas noteikti ir viens no priekšnoteikumiem, lai mērotu daudzus tūkstošus kilometru."

Par "Rolls-Royce Enthusiasts' Club" un "Baltic Experience 2007"

"Baltic Experience 2007" tūre tiek rīkota par godu "Rolls-Royce" entuziastu kluba (Rolls-Royce Enthusiasts' Club) Zelta jeb 50 gadu jubilejai. Tūres ietvaros (08.08.-13.08.) norisinās pārbrauciens starp Helsinkiem, Tallinu, Rīgu un Viļņu. "Baltic Experience 2007" ir izmēģinājuma brauciens pirms vēl vērienīgākas "Around the Baltic Sea" (no angļu val. - Apkārt Baltijas jūrai) tūres, kas varētu notikt tuvākajā nākotnē. "Rolls-Royce" klubu 1957. gada 12. augustā dibināja "Rolls-Royce" un "Bentley" entuziasti. Šobrīd klubā ir vairāk nekā 10 000 biedri no 52 pasaules valstīm.

Uzņēmums Falck, vadošais drošības pakalpojumu sniedzējs Latvijā, informē, ka kļūdaina un nepatiesa ir plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija par miesas bojājumu nodarīšanu aizdomās turamā Jelgavas pašvaldības policijas darbinieka agrākajām darba attiecībām ar kompāniju Falck. NEVIENS no aizdomās turamajiem NEKAD nav strādājis uzņēmumā Falck.

Kompānija nosūtījusi oficiālu pieprasījumu Jelgavas pašvaldības policijas priekšniekam Feliksam Jasenam ar lūgumu atsaukt plašsaziņas līdzekļos izplatīto informāciju un apsver iespēju tiesā iesniegt prasību par goda un cieņas aizskaršanu. Kā norāda kompānijas Falck valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis: "Jelgavas pašvaldības policijas priekšnieka Feliksa Jasena paustā informācija nav patiesa, jo neviens no aizdomās turamajiem nekad nav bijis Falck darbinieks. Šādā veidā ir arī būtiski pārkāpts Fizisko personu datu aizsardzības likums."

Nosūtītajā iesniegumā uzņēmums Falck pauž neizpratni par valsts iestādes absurdo vērtējumu notikušo saistīt ar cilvēku agrāko darba pieredzi. Turklāt šajā gadījumā izskanējusī informācija pat nav pārbaudīta un izrādījusies neprecīza.

Group 4 Securicor uzņēmums Latvijā - Falck - turpina attīstīt darbību Vidusdaugavas reģionā, tagad aptverot arī Aizkraukli. Viens no nozīmīgākajiem un pirmajiem Falck klientiem Aizkrauklē ir Aizkraukles Hidroelektrostacija, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Falck drošības pakalpojumi ir pieejami Aizkraukles un pilsētas apkārtnes iedzīvotājiem - gan juridiskiem klientiem, gan privātpersonām.

AS Falck apsargs Valdes locekle Elita Daniela, komentējot darbības paplašinašanu, sacīja: ''Darbības uzsākšana Aizkrauklē mums ir nozīmīgs solis. Domāju, likumsakarīgs ir arī paplašināšanās laiks, jo reģionos turpinās strauja ekonomiskā izaugsme. Uzskatāmi to ilustrē tendence aizvien biežāk biroja un ražošanas objektus izvietot ārpus Rīgas robežām. Tai pat laikā tikpat nozīmīgs klientu segments ir arī privātpersonas. Līdz ar to viena no mūsu prioritātēm Aizkrauklē ir palielināt privāto klientu skaitu.''

Šonedēļ darbu sāk Group 4 Securicor uzņēmuma Latvijā a/s Falck Apsargs izveidotais Falck mācību centrs. Attīstot savu mācību iestādi, kas nodrošina pilna servisa apmācību, kompānija Falck uzskata, ka ievērojami palielinājusi konkurētspēju jaunu darbinieku piesaistē.

Saskaņā ar Falck sniegto informāciju medijiem apmācības uzņēmuma darbiniekiem tiek piedāvātas bez maksas.

Mācību centrā šonedēļ apmācības uzsāk 25 cilvēku grupa. Apmācības notiks pēc licencētas mācību programmas Personu un īpašuma aizsardzība, kas izstrādāta atbilstoši Falck darbinieku sagatavošanas vajadzībām.

Par apsardzes darbinieku sertifikātu

Saskaņā ar Apsardzes darbības likumu, kas regulē drošības pakalpojumu nozari un nosaka apsardzes darbinieka amatu un atbildību likuma priekšā, apsardzes darbinieka kvalifikācijas sertifikāts ir dokuments, kas apstiprina darbinieku profesionalitāti un kvalifikāciju. Likums paredz, ka apsardzes jomā bez apsardzes darbinieka kvalifikācijas sertifikāta pildīt darba pienākumus ir aizliegts. Bez sertifikāta apsardzes darbinieks drīkst strādāt tikai 3 mēnešus, kamēr tiek apgūtas pamata iemaņas un darba specifika. Lai turpinātu darbu apsardzes nozarē, jāapgūst 160 stundu apmācības kurss un jānokārto gala pārbaudījuma eksāmens Iekšlietu Ministrijas kvalifikācijas komisijā.

Uzlabotais Peugeot 308 hečbeks savas pārliecības stiprināšanai jau tā plašajā tehnikas piedāvājumā ir pievienojis modernu astoņpakāpju automātu un jaunu mazlitrāžas dīzeli

Jāatzīst gan, ka japāņu kompānijas Aisin astoņpakāpju automāts pagaidām tiks piejaucēts tikai dārgākajam 308 GT ar dusmīgāko dīzeļmotoru, taču fakts paliek fakts, tādas tehnikas šobrīd nav nevienam. Klasiskais jeb hidrotransformatoru tipa automāts, nevis divsajūgu vai variatora tipa tehnika kompaktklasē ir unikāla parādība. Jauno automātu testējām Vācijā. Sulīgs, gards un arī dārgs auto. Kāds gan citādi varētu būt kompaktklases auto par 26 900 eiro? Tam ir jābūt gardam. Astoņpakāpju automāts perfekti izmantos 180 ZS jaudīgā dīzeļa resursus. Atbilstoši savam raksturam piebalsos gan balstiekārta, gan stūres iekārta. Pastiprinot sportiskās izjūtas, aktivizējot Sport režīmu, mazais lauvēns rūks kā īsts sacīkšu auto. Tā gan būs neliela mānīšanās, jo dobjā skaņa tiks panākta, izmantojot akustiskās sistēmas iespējas. Respektīvi, šo skaņu dzirdēs salonā sēdošie, bet ne automobiļa ārpusē. Savā ziņā tas nemaz nav tik slikti. Skaidrs, ka šāds auto pieder pie realizējamo sapņu auto kategorijas. Tajā pašā laikā arī ar mazāku budžetu un mazāku jaudu Peugeot 308 labi brauks un priecēs savus pircējus.

Akciju sabiedrība Falck Apsargs turpmāk gādās par drošību ar citu nosaukumu, liecina uzņēmuma paziņojums medijiem.

Turpmāk Falck par drošību gādās ar nosaukumu G4S Latvia.

AS Falck Apsargs jau vairāk nekā gadu ir Group 4 Securicor (G4S) grupas uzņēmums. G4S ar vienotu zīmolu šobrīd darbojas 112 valstīs.

AS G4S Latvia valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis: ”Jau vairāk nekā gadu Falck ir Group 4 Securicor uzņēmums Latvijā, un zīmola maiņa pēc iekļaušanās pasaules līmeņa koncernā ir loģisks solis. Līdzīgi kā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, arī Latvijā G4S zīmola ieviešana notiek pakāpeniski."

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Otrdien Ekonomikas ministrija informēja Ministru Kabinetu par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu. Piedāvājam iepazīties ar ar visu ziņojuma tekstu.

Informatīvais ziņojums Par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 14. oktobra rīkojuma Nr. 755 Par Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005. - 2009. gadam (Programma) 4. punktu, kas paredz Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2006. gadu katru gadu līdz 1. jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā laikposmā.

Programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka eksporta veicināšanas mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos. Programmas pasākumu īstenošanu pārrauga Ekonomikas ministrija, savukārt, realizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Paredzams, ka šī gada Frankfurtes izstādē ieraudzīsim Peugeot jauno sērijveida kupeju, kura būvēta uz Peugeot 308 RC Z konceptmodeļa bāzes.

Ikvienais kupejas pamatā ir spilgts un neatkārtojams dizains, un šajā ziņā francūži savu darbiņu ir paveikuši godam. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka jaunais modelis varētu saņemt 1,6 THP turbomotoru, kurš izstrādāts kopīgi ar BMW inženieriem. Atgādināsim, ka šis pats dzinējs tikai ar 178 ZS lielu jaudu tiek izmantots Peugeot 207 RC modelī. Priekš Peugeot 308 RC Z dzinējs tika pārstrādāts un tā jauda aizstiepsies līdz 218 ZS. Visticamāk, ka Frankfurtes autoizstādē uzzināsim arī jaunās kupejas sērijveida modeļa nosaukumu. Peugeot sola, ka jaunā divdurvju kupeja tirdzniecībā parādīsies 2010. gadā.

Peugeot atkal sāk izmantot nosaukumu GTi, laižot klajā sportisko Peugeot 308 GTi ar 200 zirgspēkiem.

Jaunais modelis būs pieejams tikai 5 durvju versijā un apvieno daudzveidīgas izmantošanas iespējas ar patīkamu braukšanas pieredzi. 308 GTi piemīt savam laikmetam atbilstošs sportiskums, ikdienas braucienos tas ir praktisks un ērts. Sportiskumu nodrošina jaunais 1,6 litru THP 200 ZS Euro 5 dzinējs, kas ir pieejams arī modelim Peugeot RCZ. Šis pilnīgi jaunais dzinējs ar THP tehnoloģiju (Twin-Scroll turbo un benzīna tiešā iesmidze) un VTi (mainīgs vārsta atvēršanas laiks un iesmidzināšanas intervāls) ir pieejams ar 6 pārnesumu manuālo pārnesumu kārbu. Maksimālo jaudu tas sasniedz jau pie 5500 - 6800 apgriezieniem, maksimālo griezes momentu 275 Nm tas sasniedz diapazonā no 1700 – 4500 apgr./ min. 308 GTi nodrošina paātrinājumu 0-100 km/h 7,7 sekundēs un 80-120 km/h 6,7 sekundēs. Pateicoties Sound System tehnoloģijai, dzinēja skaņa paātrinājuma laikā ir ļoti patīkama, salonā padarot dzirdamus dažādus dzinēja trokšņus atkarībā no paātrinājuma.

2006. gada laikā Latvijā tika nozagtas 1 603 automašīnas, savukārt 2007. gada pirmajos trīs mēnešos autozagļi pamanījušies nozagt jau 474 automašīnas. Visvairāk autozagļi bija kārojuši pēc Volkswagen un Audi automašīnām, taču autozagļi zaguši arī ne mazums dārgus luksus auto. Db.lv ir apkopojis Autonama sniegtos datus un piedāvā ieskatīties Latvijas dārgāko zagto auto topā.

2007. gada pirmajos trīs mēnešos visdārgākā nozagtā automašīna tāpat kā 2006. gadā bija Porsche Cayenne, kuras cena ir līdz 45 872 Ls. Šogad nozagta viena šāda automašīna.

Otrajā vietā ierindojas 2006. gada BMW X5. Tā cena atkarībā no komplektācijas svārstās robežās starp 21 250 un 36 687 latiem. Šā gada izlaiduma X5 nozagts tikai viens, savukārt 2004. gada X5 nozagts 4 reizes un 2005. gada modelis vienu reizi. Kopā šī gada pirmajos mēnešos nozagta 51 BMW markas automašīna.

Trešajā vietā ierindojas 2006. gada Audi Q7, kura cena ir 30 908 lati. Šāda mašīna nozagta viena. Kopā 2007. gada pirmajos trīs mēnešos nozagtas 107 Audi markas automašīnas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007.gada 1.ceturksnī Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz palielinājies. 2007.gada janvārī-martā kravu apgrozība ostās bija 14,9 milj. t kravu, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī.

No ostām 2007.gada 1.ceturksnī nosūtīja 13,3 milj. t kravu, kas ir par 2,9% mazāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī. No ostām nosūtīja 1,5 milj. t minerālmēslu - par 28,7% vairāk nekā 2006.gada 3 mēnešos. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni, ir palielinājies 7,5 reizes un veidoja 0,3 milj. t. Savukārt no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007.gada 3 mēnešos ir samazinājies līdz 5,1 milj. t, kas ir par 7,9% mazāk nekā 2006.gada janvārī-martā. No ostām nosūtīja 1 milj. t kokmateriālu, kas ir par 8,6% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms veidoja 3,3 milj. t, kas ir par 11,1% mazāk nekā 2006.gada attiecīgajā periodā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada janvārī – jūnijā kravu apgrozība ostās bija 31,4 milj. t kravu, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

No ostām nosūtīja 27,6 milj. t kravu, kas ir par 0,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. No ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms pieauga par 32,9 % un veidoja 2,8 milj.t. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies 2,4 reizes, sasniedzot 0,7 milj. t. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms veidoja 10,7 milj. t, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. Šā gada 1. pusgadā no ostām nosūtīja 2,2 milj. t kokmateriālu, kas ir par 3,6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 6 mēnešos bija 7 milj. t, kas ir par 12 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Šodien, 27.septembrī, tika paziņots, kurus zīmolus Latvijas iedzīvotāji ir iemīlējuši visvairāk.

Latvijā mīlētākie zīmoli TOP 21

1. Nokia (Pozīcija 2006.gadā - 2.)

2. Laima (Pozīcija 2006.gadā - 1.)

3. Hansabanka (Pozīcija 2006.gadā - 10.)

4. LMT (Pozīcija 2006.gadā - 6.)

5. VISA (Pozīcija 2006.gadā - 13.)

6. LNT (Pozīcija 2006.gadā - 4.)

7. TV3 (Pozīcija 2006.gadā - 3.)

8. Fairy (Pozīcija 2006.gadā - nebija iekļauts.)

9. Ekselence (Pozīcija 2006.gadā - 14.)

10. Orbit (Pozīcija 2006.gadā - 19.)

11. Cido (Pozīcija 2006.gadā - 9.)

12. Maxima (Pozīcija 2006.gadā - 11.)

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Gladiola ir kā puķu karaliene, bet tajā pašā laikā ļoti plastiska kultūra, kas labi aug dažāda sastāva augsnēs, piedod audzētājiem dažādas mēslošanas kļūdas, spēj izturēt gan pārmērīgu sausumu, gan paaugstinātu augsnes mitrumu. Gladiolas jau gandrīz 40 gadus ir novadnieka, 12.Saeimas deputāta Gunāra Kūtra mīļākie ziedi – viņa kolekcijā ir 308 šķirņu gladiolas, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Atminos, ka Rīgā pirms tiem daudzajiem gadiem apmeklēju gladiolu izstādi un sirsnīgi parunājos ar selekcionāru Aldoni Vēriņu. Tas laikam bija klikšķis, ka man arī vajag gladiolas! Tolaik nebija tādu iespēju kā šodien – sev vēlamās gladiolu šķirnes varēja nolūkot tikai šādās izstādēs vai A.Vēriņa, vēlāk arī citu selekcionāru izdotajos gadskārtējos katalogos,» atminas G.Kūtris.

Tā pamazām veidojās kolekcija, gadā iepērkot 10 līdz 20 jaunas šķirnes. Šobrīd G.Kūtrim ir 308 šķirņu gladiolas, Latvijā audzē aptuveni 1000 šķirnes. Lielākā daļa kolekcijas aug un zied G.Kūtra vecāku Valijas un Vilmoņa māju Drīzuļi pagalmā Liepnas centrā, aptuveni 30 šķirnes – G.Kūtra mājās Babītes novadā. «Liepnā vecākiem pamazām samazinās apstrādājamā zemes platība – jaunāks jau neviens nekļūst, tādēļ man ir jāapzinās savas iespējas un viņu varēšana, jo ikdienā viņi laista un ravē manas gladiolas, es tās stādu un novācu,» saka G.Kūtris.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Rīgas reģionālās filiāles darbinieki 2006. gada septembrī un 2007.gada jūlijā aptaujāja Rīgas bezdarbniekus, lai noskaidrotu viņu viedokli par darbā iekārtošanās jautājumiem un vēlamo darba samaksu, kas liecina, ka gada laikā pieaudzis bezdarbnieku vēlamās algas lielums, Db.lv informēja Nodarbinātības valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ja pirms gada visvairāk aptaujāto (32%) vēlējās par darbu saņemt no 200 līdz 300 latu mēnesī pēc nodokļu nomaksāšanas, tad šogad lielākā daļa aptaujas dalībnieku (34%) grib saņemt virs 500 latiem mēnesī. Šogad par atalgojumu līdz 100 latiem gatavi strādāt 1%, līdz 200 latiem – 8%, līdz 300 latiem – 18% aptaujāto. Algu līdz 400 latiem par pieņemamu nosauca 20% respondentu.

Uz pusi (no 20% 2006. gadā līdz 10% 2007. gadā) samazinājies to bezdarbnieku skaits, kuru iepriekšējais vidējais mēneša atalgojums pēc nodokļu nomaksas bija līdz 100 latiem, toties būtiski (no 15% 2006. gadā līdz 26% 2007. gadā) pieaudzis to bezdarbnieku skaits, kuri pirms darba zaudēšanas saņēmuši algu virs 400 latiem pēc nodokļu nomaksas.

Šogad jūnijā ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, kas ir mazākais bojā gājušo cilvēku skaits mēnesī pēdējo piecu gadu laikā, tā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apkopotā statistiku par ugunsgrēkiem, Db.lv informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka palīdze Inga Vetere.

Pēdējos piecos gados jūnijā ugunsgrēkos dzīvības zaudē vidēji deviņi cilvēki. Lielākais bojā gājušo skaits bija 2003.gada jūnijā, kad ugunsnelaimes prasīja 13 cilvēku dzīvības, 2004.gadā – 11, 2005.gadā – 7, bet 2006.gadā jūnijā ugunsgrēkos gāja bojā deviņi cilvēki.

Jūnijā dzēsti 818 ugunsgrēki, kas salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir par 23% mazāk, kad bija reģistrēti 1060 ugunsgrēki, tomēr salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem šis skaits ir samērā liels, jo 2003.gadā bija reģistrēti 763 ugunsgrēki, 2004.gadā – 627, bet 2005.gadā – 597 ugunsgrēki.

No šā gada jūnijā reģistrētajiem 818 ugunsgrēkiem 245 ir izcēlušies dzīvojamās mājās, 78 – transporta līdzekļos un transporta nozares objektos, 16 – sabiedriskās ēkās, 16 – ražošanas ēkās, 11 – jaunbūvēs, kā arī 291 reizi dega pamestas ēkas un atkritumi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu visos objektos ugunsgrēku skaits ir samazinājies, izņemot transporta līdzekļos un transporta nozares objektos ugunsgrēku skaits ir pieaudzis par 37%.

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2006.gadā liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 2451 cilvēku, kas ir lielākais rādītājs kopš 2002.gada. 2006.gadā Latvijā uz dzīvi apmetās 2801 cilvēks no citām valstīm un uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 5252 cilvēki, Db.lv informēja Sociālās statistikas departamenta Iedzīvotāju statistikas daļas pārstāve Dzidra Rumpīte.

2006.gadā migrācijas saldo ar mīnus zīmi bija 2,2 reizes lielāks nekā 2004.gadā un 4,3 reizes lielāks nekā 2005.gadā. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji, pārceļoties uz dzīvi citās valstīs, 2006.gadā lielākā skaitā gadījumu nekā iepriekšējos gados informējuši par to dzīvesvietas deklarēšanas iestādes.

Migrācijas statistikas dati liecina, ka 2006.gadā starpvalstu imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 52,9%, bet emigrācijas - 38,7%.

Imigrācija un emigrācija pa valstīm 2006.gadā

(Valstis sakārtotas pēc migrācijas apgrozījuma, t.i., imigrācija + emigrācija)