AS Falck apsargs un AS Group 4 Falck Latvija koncerna darbības rādītāji par 2006. gadu liecina, ka kompānija Falck, strādājusi ar 308 000 latu peļņu. Falck Latvija apgrozījums 2006.gadā sasniedzis 11,95 milj. latus, kas ir par 35,31% vairāk, nekā 2005. gadā, informē Falck apsargs.

Saskaņā ar koncerna Falck Latvija neauditētajiem datiem, 2006. gada veiksmīgos darbības un peļņas rādītājus galvenokārt var skaidrot gan ar klientu skaita pieaugumu juridiskajā un privātpersonu sektorā, gan ar piedāvāto pakalpojumu daudzveidību.

AS Falck apsargs un Group 4 Falck Latvija valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis: "Pagājušais gads kopumā bija jauniem iespaidiem un izmantotām iespējām bagāts. Katru gadu saglabājas tendence palielināties klientu skaitam, un arī 2006. gads nebija izņēmums. Tas ir viens no faktoriem, kas veicinājis apgrozījuma kāpumu. Kā vēl viens nozīmīgs faktors, kas pozitīvi ietekmējis darbības rādītāju augšupeju, ir piedāvāto pakalpojumu daudzveidība. Drošības pakalpojumu nozare kļūst integrētāka. To veicina mūsdienu darba vides specifika un cilvēku dzīves stils."

Pēc Db.lv lūguma apsardzes kompānija Falck iespēju robežās sniedza informāciju par pircēju apzagšanas gadījumiem tirdzniecības vietās, kurās strādā Falck, kā arī par to kā apsardze rīkojas pircēju apzagšanas gadījumā, un kā apsardzes darbinieki sadala uzmanību starp preču un pircēju pieskatīšanu.

Uz jautājumu kā sadalat uzmanību starp pircēju un preču pieskatīšanu Falck atbild: "Tirdzniecības vietās apsardzes darbiniekam darbs ir ar cilvēkiem, kas ir uzņēmuma apmeklētāji, darbinieki, kā arī likuma pārkāpēji. Lai apsardzes darbinieks izvērtētu konkrēto situāciju un izvēlētos piemērotāko rīcību, noteikti ir nepieciešamas izcilas iemaņas saskarsmē ar cilvēkiem, kā arī izcilas koncentrēšanās un novērošanas spējas. To var panākt tikai ar papildus apmācībām un iekšējām sagatavotības pārbaudēm, kā arī spēju analizēt situāciju un rīkoties nekavējoties saskaņā ar konkrētajam objektam izstrādāto instrukciju."

"AS Falck Apsargs apsargājamo objektu skaitā ir vairāki nozīmīgi tirdzniecības centri, tostarp tirgus līderi. Katram apsargātajam objektam, arī tirdzniecības centriem, ir izstrādāta individuāla instrukcija par atbilstošu rīcību ārkārtas situācijās. Instrukcijas vienmēr tiek saskaņotas ar uzņēmumu vadītājiem, kuriem tiek sniegti drošības pakalpojumi. Situācijā, kad tirdzniecības vietā pie mūsu apsardzes darbinieka vēršas pircējs, kurš ir apzagts, pēc vienošanās ar mūsu klientu tiek informēti Valsts policijas darbinieki. Cietušajiem tiek sniegta arī palīdzība, kas visbiežāk ir videonovērošanas sistēmas ieraksti, kuri tiek izsniegti pēc oficiāla pieprasījuma.

Rītdien, 10. augustā, plkst. 9:00 pie Reval Hotel Latvia, ekskluzīvo un antīko automašīnu tūres "Baltic Experience 2007" dalībnieki aicina uz oficiālu tikšanos un auto aplūkošanu. Interesenti varēs aplūkot 13 automašīnas, no kurām 9 ir "Rolls-Royce", un trīs 50. - 70. gadu automašīnas, kur viens no tiem ir 1956. gadā ražotais "Bentley".

Matti Sortila, "Rolls-Royce" Entuziastu kluba Somijā pārstāvis: "Antīku un ekskluzīvu auto parāde pilsētas ielās mums nav ikdienišķs pasākums, tādēļ esam gandarīti par "Baltic Exparience 2007" un Falck atbalstu, rūpējoties par mūsu drošību. Kā zināms, papildus antīkajai vērtībai, šiem spēkratiem ir arī ievērojama materiālā vērtība. Katra tūres auto apdrošināšanas vērtība sasniedz līdz pat 100 000 eiro. Jāatzīmē, ka ekskluzīvās automašīnas ir arī ļoti labā tehniskā stāvoklī, kas noteikti ir viens no priekšnoteikumiem, lai mērotu daudzus tūkstošus kilometru."

Par "Rolls-Royce Enthusiasts' Club" un "Baltic Experience 2007"

"Baltic Experience 2007" tūre tiek rīkota par godu "Rolls-Royce" entuziastu kluba (Rolls-Royce Enthusiasts' Club) Zelta jeb 50 gadu jubilejai. Tūres ietvaros (08.08.-13.08.) norisinās pārbrauciens starp Helsinkiem, Tallinu, Rīgu un Viļņu. "Baltic Experience 2007" ir izmēģinājuma brauciens pirms vēl vērienīgākas "Around the Baltic Sea" (no angļu val. - Apkārt Baltijas jūrai) tūres, kas varētu notikt tuvākajā nākotnē. "Rolls-Royce" klubu 1957. gada 12. augustā dibināja "Rolls-Royce" un "Bentley" entuziasti. Šobrīd klubā ir vairāk nekā 10 000 biedri no 52 pasaules valstīm.

Uzņēmums Falck, vadošais drošības pakalpojumu sniedzējs Latvijā, informē, ka kļūdaina un nepatiesa ir plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija par miesas bojājumu nodarīšanu aizdomās turamā Jelgavas pašvaldības policijas darbinieka agrākajām darba attiecībām ar kompāniju Falck. NEVIENS no aizdomās turamajiem NEKAD nav strādājis uzņēmumā Falck.

Kompānija nosūtījusi oficiālu pieprasījumu Jelgavas pašvaldības policijas priekšniekam Feliksam Jasenam ar lūgumu atsaukt plašsaziņas līdzekļos izplatīto informāciju un apsver iespēju tiesā iesniegt prasību par goda un cieņas aizskaršanu. Kā norāda kompānijas Falck valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis: "Jelgavas pašvaldības policijas priekšnieka Feliksa Jasena paustā informācija nav patiesa, jo neviens no aizdomās turamajiem nekad nav bijis Falck darbinieks. Šādā veidā ir arī būtiski pārkāpts Fizisko personu datu aizsardzības likums."

Nosūtītajā iesniegumā uzņēmums Falck pauž neizpratni par valsts iestādes absurdo vērtējumu notikušo saistīt ar cilvēku agrāko darba pieredzi. Turklāt šajā gadījumā izskanējusī informācija pat nav pārbaudīta un izrādījusies neprecīza.

Salīdzinot šā gada pirmos 9 mēnešus un 2006. gada pirmos 9 mēnešus, apsardzes firmas Falck sniegtie dati liecina, ka šogad gan zādzību skaits, gan to apjoms (vērtība) tirdzniecības centros un citās tirdzniecības vietās palielinājies. Falck šo faktu skaidro ar cenu kāpumu un inflācijas palielināšanos.

Visa 2006. gada laikā tirdzniecības vietās aizturētas 689 personas, kuras mēģinājušas veikt zādzības. Šī gada laikā tirdzniecības vietās līdz šim kopā aizturētas jau vairāk nekā 1 300 personas, skaidro Falck.

Kādā konkrētā tirdzniecības vietā, kurā strādā Falck apsardze, šā gada pirmajos deviņos aizturētas 435 personas, pagājušajā gadā šajā laika posmā tajās pašās tirdzniecības vietās aizturētas 268 personas. "Ir grūti komentēt starpību, kas izveidojusies, vērtējot abu gadu laikā izveidojušos situāciju. Visdrīzāk aizturēto skaits palielinājies dēļ cenu kāpuma, inflācijas utml.," saka Falck.

Šonedēļ darbu sāk Group 4 Securicor uzņēmuma Latvijā a/s Falck Apsargs izveidotais Falck mācību centrs. Attīstot savu mācību iestādi, kas nodrošina pilna servisa apmācību, kompānija Falck uzskata, ka ievērojami palielinājusi konkurētspēju jaunu darbinieku piesaistē.

Saskaņā ar Falck sniegto informāciju medijiem apmācības uzņēmuma darbiniekiem tiek piedāvātas bez maksas.

Mācību centrā šonedēļ apmācības uzsāk 25 cilvēku grupa. Apmācības notiks pēc licencētas mācību programmas Personu un īpašuma aizsardzība, kas izstrādāta atbilstoši Falck darbinieku sagatavošanas vajadzībām.

Par apsardzes darbinieku sertifikātu

Saskaņā ar Apsardzes darbības likumu, kas regulē drošības pakalpojumu nozari un nosaka apsardzes darbinieka amatu un atbildību likuma priekšā, apsardzes darbinieka kvalifikācijas sertifikāts ir dokuments, kas apstiprina darbinieku profesionalitāti un kvalifikāciju. Likums paredz, ka apsardzes jomā bez apsardzes darbinieka kvalifikācijas sertifikāta pildīt darba pienākumus ir aizliegts. Bez sertifikāta apsardzes darbinieks drīkst strādāt tikai 3 mēnešus, kamēr tiek apgūtas pamata iemaņas un darba specifika. Lai turpinātu darbu apsardzes nozarē, jāapgūst 160 stundu apmācības kurss un jānokārto gala pārbaudījuma eksāmens Iekšlietu Ministrijas kvalifikācijas komisijā.

Akciju sabiedrība Falck Apsargs turpmāk gādās par drošību ar citu nosaukumu, liecina uzņēmuma paziņojums medijiem.

Turpmāk Falck par drošību gādās ar nosaukumu G4S Latvia.

AS Falck Apsargs jau vairāk nekā gadu ir Group 4 Securicor (G4S) grupas uzņēmums. G4S ar vienotu zīmolu šobrīd darbojas 112 valstīs.

AS G4S Latvia valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis: ”Jau vairāk nekā gadu Falck ir Group 4 Securicor uzņēmums Latvijā, un zīmola maiņa pēc iekļaušanās pasaules līmeņa koncernā ir loģisks solis. Līdzīgi kā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, arī Latvijā G4S zīmola ieviešana notiek pakāpeniski."

Drošības pakalpojumu sniedzējs G4S Latvia atjaunojis 420 tūkstošu latu komercķīlu, liecina informācija Lursoft.

«Uzņēmums regulāri atjauno savu autoparku, bet patlaban lielas investīcijas jaunos projektos neplāno,» Db.lv stāstīja G4S Latvia pārstāve. Savukārt reģistrētā komercķīla saistīta ar uzņēmuma operacionālās darbības veikšanu.

2009. gadā a/s G4S Latvia bija 279. lielākais Latvijas uzņēmums, raugoties pēc apgrozīto līdzekļu apjoma gadā. 2009. gadā drošības pakalpojumu sniedzējam izdevās apgrozīt 12,51 miljonu latu, un uzņēmuma peļņa veidoja 1,51 miljonu latu.

Jau vēstīts, ka 2007. gadā uzņēmums Falck Apsargs kļuva par G4S uzņēmumu Latvijā, un turpmāk darbojas ar nosaukumu G4S Latvia.

Iekšlietu ministrijas sagatavotie un Valdības komitejā apstiprinātie noteikumi par Valsts policijas darbinieku izmantošanu publisku izklaides un svētku pasākumu laikā un citos gadījumos vērtējami pretrunīgi, uzskata AS Falck Apsargs valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis.

Ir vairāki apstākļi, kas vērtējami pretrunīgi saistībā ar apstiprināto cenrādi. Šāda lēmuma pieņemšana, iespējams, neizraisītu īpašu izbrīnu 90.to gadu sākumā, taču prakse, kad Policijas darbinieks par nodokļu maksātāju naudu vienlaicīgi veic gan policista funkcijas, gan nodrošina komercpakalpojumus, šobrīd nav sastopama nevienā no Eiropas Savienības valstīm.

Lai pildītu apsardzes darbinieka funkcijas, nepieciešams apsardzes darbinieka sertifikāts, un policistiem tāda nav. Turklāt, vērtējot policistu iesaisti masu pasākumos, jājautā, kurā brīdī policists būs policists, un kurā - apsardzes darbinieks? Likumā skaidri atrunātas un nošķirtas šo abu profesiju funkcijas. Piemēram, ko iesāks policists situācijā, kad masu pasākuma laikā identificēs Policijas meklēšanā esošu likumpārkāpēju, kurš tobrīd neapdraud apkārtējos cilvēkus un pasākuma kārtību? Vai šajā situācijā policists pildīs apsardzes darbinieka vai policista pienākumus?

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Priedītis, AS VIRŠI-A izpilddirektors. «Kā svarīgākais ir jāmin fakts, ka AS VIRŠI-A ir lielākais pašmāju degvielas tirgotājs. Mēs lepojamies, ka esam 100% Latvijas uzņēmums, kas 21 gadu nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar precēm un pakalpojumiem.

Otrkārt, uzņēmums sevi nemitīgi pilnveido, un šā gada laikā ir pilnveidots jauns degvielas uzpildes staciju (DUS) koncepts, aktīvi ir uzsākta jaunākās paaudzes degvielas sūkņu ieviešana DUS, kā arī turpināta privāto preču un pakalpojumu līnijas attīstība.

Kā trešais svarīgākais ir jāmin fakts, ka šogad esam saņēmuši balvu kategorijā TOP 500 Labākais reģionu uzņēmums laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500,» stāsta J. Priedītis.

Pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu uz Rēzekni un Daugavpili nākotnē, iespējams, varētu apsvērt arī divstāvu vilcienu ieviešanu, sacīja AS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Runājot par jauno elektrovilcienu iepirkumu, kurā drīzumā paredzēts izsludināt otro kārtu, Lubāns pauda, ka viens iemesliem, kāpēc iepirkums kavējās, bija arī AS Latvijas dzelzceļš (LDz) plānotais dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts. Pirmā projekta kārta paredz elektrificēt līniju Rīga-Krustpils-Daugavpils/Rēzekne, kam ir tieša ietekme uz PV darbību - esošie elektrovilcieni posmā Rīga-Aizkraukle nebūs ekspluatējami.

«Tas ir lielais nezināms - lai gan virzība it kā ir skaidra, gala lēmums vēl nav pieņemts. Mūsu risinājums tehniskajā uzdevumā it tapis pavisam nesen, bet tas ļauj būt elastīgiem un gataviem ar pēc iespējas mazāk izmaksām nodrošināt vilcienu kustība Rīga-Aizkraukle posmā. Vienlaikus būsim gatavi tam, ja ekonomika attīstīsies, kravas aizies un LDz realizēs ne tikai pirmo elektrifikācijas posmu, bet arī otro posmu, šiem vilcieniem, kuru kalpošanas laiks ir 30 vai 35 gadi, būs jābrauc 25 kilovoltu maiņstrāvas tīklā ne tikai uz Aizkraukli, bet arī uz Skulti, Jelgavu un Tukumu. Mēs to būsim gatavi izdarīt,» klāstīja Lubāns.

Noteikti ir jārealizē uzdevums elektrificēt dzelzceļa līniju no Aizkraukles līdz Krustpilij, jo tas ir būtiski no funkcionalitātes viedokļa, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka ar paredzēto finansējumu to var īstenot, bet laika grafiks būvniecībai ir izaicinošs.

"Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā mūsu plāns ir pagarināt elektrificēto zonu no Aizkraukles līdz Krustpilij. Tādēļ ļoti interesants varētu būt risinājums, ka Rīga un Krustpils ir savienota ar elektrolīniju, bet trīsstūrī Krustpils-Daugavpils-Rēzekne kursē dīzeļvilcieni vai nākotnē bateriju vilcieni," piebilda Pļavnieks.

LDz vadītājs arī sacīja, ka tad Krustpilī būtu jāpārsēžas uz elektrovilcienu, bet, sinhronizējot vilcienu kustību, pārvadājumi varētu būtiski palielināties ar to pašu ritošo sastāvu, nevis dažas reizes dienā brauktu vilciens Daugavpils-Rīga un dažas reizes dienā Rēzekne-Rīga.

Dažkārt iedzīvotāji neizvēlas starppilsētu pārbraucienos vilciena satiksmi, jo no galapunkta pilsētā attiecīgajā laikā nekursē transports no satiksmes centra uz pagastiem. Portālam Db.lv Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs skaidro, ka šādas situācijas rodas plānošanas reģionu neelastības dēļ.

Jāatgādina, ka kopš 2008. gada vietējie maršruti ir plānošanas reģionu pārziņā, savukārt starppilsētu maršruti – ATD pārziņā.

«Ja sadarbība starp pārvadātājiem un plānošanas reģioniem nav laba, un plānošanas reģioni ātri nereaģē uz izmaiņām, piemēram, Pasažieru vilciena saraksta izmaiņām, tad var gadīties situācijas, kad pēc vilciena pienākšanas gala stacijā pilsētā vairs nav pieejams autobuss uz laukiem,» skaidro ATD valdes priekšsēdētājs, norādot, ka tādēļ saprotamas arī runas par to, ka ērtāk būtu pārraudzīt sabiedrisko transportu centralizēti, jo tad ātrāk varētu reaģētu uz, piemēram, izmaiņām kursēšanas grafikos.

Rīgas domes sēde iekrīt pāra datumā, tad pašvaldības amatpersonas, kuru braucamajiem ir nepāra numura zīmes, uz Rātsnamu dodas ar kājām.

Tas, ka automašīnu sastrēgumi Rīgā ir kļuvuši par ikdienišķu parādību, šķiet nevienam sen kā nav noslēpums. Tāpat neapstrīdams ir fakts, ka pašvaldības vadītāji ar šo laika gaitā arvien samilztošo problēmu netiek galā jau gadiem ilgi.

Tautā ir pat dzirdēta savdabīga tēze, ka Latvija ir visnotaļ jauka valsts, jo šeit nav tādu pilsētu, kur no vienas līdz otrai būtu jābrauc ilgāk par trīs stundām, izņemot attālumu no viena Rīgas gala līdz otram.

Bet nu teju revolucionāras idejas šai sastrēgumu problēmas risināšanai ir radis Rīgas mērs Jānis Birks. Tātad, ja valsts neveikšot nozīmīgas investīcijas pilsētas transporta infrastruktūrā, varētu tikt ieviesta iebraukšanas maksa galvaspilsētā tiem, kuri nav tās iedzīvotāji, vai arī noorganizēta tā saucamā pāru un nepāru sistēmas ieviešana. Pēdējā no abiem gadījumiem pa Rīgas ielām pāra datumos varētu pārvietoties tikai auto ar pāra numura zīmēm, bet nepāra datumos - ar nepāra zīmēm.

Latvijas pasažieru pārvadājumiem paredzēto jauno elektrovilcienu būvniecība Čehijas transportbūves uzņēmumā “Škoda Vagonka” norisinās atbilstoši tādam grafikam, kas ļaus pirmo jauno vilcienu testēšanai Latvijā saņemt jau šopavasar, bet satiksmē sākt izmantot rudenī.

“Jaunie vilcieni ir ļoti gaidīts notikums Latvijā, tāpēc esmu gandarīts, ka vilcienu ražošana ir noslēguma fāzē un jau pavisam drīz uzsāksies to testēšana – vispirms Čehijā un Slovākijā un pēc tam arī Latvijā. Un visbeidzot rudenī tos varēs sākt izmantot pasažieru satiksmē,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš trešdien, 23. februārī, Čehijā apmeklēja “Škoda Vagonka” rūpnīcu Ostravā un iepazinās ar progresu vilcienu ražošanā.

“Ritošā sastāva modernizācija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem sabiedriskā transporta popularizēšanā. Mēs kā ražotājs esam gandarīti, ka varēsim Latvijai piegādāt pilnīgi jaunus elektrovilcienus pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā. Esmu pārliecināts, ka klienti būs apmierināti ar modernu, ērtu, videi draudzīgu transportu,” saka “Škoda Transportation Group” prezidents Didjē Flegers (Didier Pfleger).

Valsts Policija (VP) piektdien, 3. februārī, papildinājusi pārvietojamo fotoradaru karti, ar iespējamiem radaru atrašanās punktiem visā Latvijas teritorijā. Ir iespējamas vairāk nekā 200 mobilo fotoradaru atrašanās vietas.

«Nākotnē fotoradaru karte varētu tikt papildināta ar jauniem punktiem, jo par nepieciešamību izvietot fotoradarus papildus vietās lemj gan policija, par punktiem, kur radari būtu jāuzstāda ziņo arī paši cilvēki,» Db.lv stāstīja VP pārstāve Lita Juberte.

Pārvietojamie fotoradari var tikt izvietoti visā Latvijas teritorijā, vairāk punktu, kuros varētu būt novietots fotoradars, ir ap pilsētām, kā arī uz Valsts galvenajiem autoceļiem, piemēram ap Daugavpili, Rēzekni, Jēkabpili, Cēsīm, Valmieru, Alūksni, Aizkraukli, Jelgavu, Saldu, Kuldīgu, Liepāju, kā arī uz autoceļiem Rīga – Liepāja (A9), Rīga – Venstpils (A10), Rīga-Daugavpils (A6), Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Terehova (A12), Rīga – Sigulda – Veclaiciena (A 2), Rīga – Igaunijas robeža (A1) un citur.

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) parakstīja līgumu par valsts reģionālā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) posma pārbūvi. Darbus veiks pilnsabiedrību piegādātāju apvienība ACB, CP, līguma summa ir 12 miljoni eiro (ar PVN), informē Latvijas Valsts ceļi.

Remontdarbus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Būvdarbus uz P32 plānots uzsākt jūnijā, un saskaņā ar līguma nosacījumiem tie ir jāpabeidz 300 dienu laikā pēc uzsākšanas. Būvniekiem ir iespēja ņemt tehnoloģisko pārtraukumu periodā, kad būvdarbus nav iespējams veikt nepiemērotu klimatisko laika apstākļu dēļ. Plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti 2017. gada rudenī.

Līguma ietvaros tiks sakārtots autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri posms no Augšlīgatnes līdz Nītaurei (0,006.-13,960. km), ieskaitot tiltu pār Strautu, kopumā tiks uzlaboti gandrīz 14 kilometri ceļa. Būvdarbi paredz jaunas ceļa zemes klātnes izveidi, salizturīgās kārtas, šķembu pamatojuma un asfalta segas izbūvi, mākslīgo būvju un elektrolīniju pārbūvi, jaunu pasažieru pieturu ierīkošanu, kā arī ceļa zīmju, drošības barjeru un ceļa signālu uzstādīšanu.

Decembrī AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijai (HES) aprit 50 gadu, kopš tā sākusi ražot pirmās elektroenerģijas kilovatstundas Latvijai, informē AS Latvenergo.

1965. gada decembrī ekspluatācijā pakāpeniski tika nodoti pieci hidroagregāti, un tas ir stacijas vēsturiskais dzimšanas brīdis. Pļaviņu HES ir neatsverama nozīme Latvijas energosistēmā, un tā joprojām ir viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā.

Pļaviņu HES turbīnas pirmo reizi tika iedarbinātas 1965. gada decembrī, un savos 50 darbības gados tā kopumā saražojusi 76 TWh (teravatstundas) elektroenerģijas. Ar šo enerģijas apjomu pie vidējā gada patēriņa valstī – 7,35 TWh – tā varētu nodrošināt Latvijas pieprasījumu 10 gadus.

Savukārt šā elektroenerģijas daudzuma saražošanai stacija 50 gados ir izlietojusi 930 km³ lielu ūdens apjomu, kas līdzinās aptuveni diviem Baltijas jūras Rīgas jūras līča tilpumiem vai 2274 Rāznas ezeriem.

Bebru pagastā ierīkots Hipotēku bankas bankomāts. Vakar to degvielas uzpildes stacijā Virši — A svinīgi atklāja bankas, pagasta un novada pārstāvji, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Hipotēku bankas Aizkraukles norēķinu grupas vadītāja Zigrīda Mikāne stāstījusi, ka, sadarbojoties ar Kokneses novada domes, Bebru un Iršu pagasta pārvalžu vadītājiem, beidzot arī bebrēniešiem un apkārtējo pagastu iedzīvotājiem ir iespēja izņemt skaidru naudu, nebraucot uz Koknesi, Ērgļiem vai Aizkraukli.

Pirmās pārrunas notikušas pirms gada, kad kādā pasākumā Bebru pamatskolā bankas pārstāvjiem uzdeva jautājumus — vai šādas iekārtas ierīkošana ir bankai saistoša, un vai tas vispār ir iespējams?

Baiba Brigmane, Hipotēku bankas valdes locekle, teikusi, ka bankomāts ierīkots, veicot sociālo funkciju, jo kā valsts bankai tai jānodrošina iespēja izņemt un norēķināties ar skaidru naudu. Par bankas peļņu te neesot runas.

Kāpēc ienesīgo AS Liepājas metalurgs (LM) maksātnespējas administratora amatu ieguva tieši Haralds Velmers? Līdz šim mazpazīstamā jurista profesionālās darbības ceļi ne reizi vien krustojušies ar partijai Vienotība pietuvinātiem cilvēkiem un šī politiskā spēka iecienītās konsultāciju kompānijas Prudentia amatpersonām, vēsta laikraksts Diena.

Pērn augustā ar Velmera palīdzību tika likvidēta Vienotības valdes priekšsēdētājas, Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas vīram Jānim Āboltiņam daļēji piederošā SIA Kame, kas nodarbojās ar kravu pārvadājumiem, norāda laikraksts. No Āboltiņa pleciem novēlās virkne saistību pret kreditoriem, savukārt Velmers dažas nedēļas pēc šī veikuma tika iecelts par LM tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administratoru. Lūgta komentēt šo sakarību, Āboltiņa bijusi kategoriska: «Tās ir absolūtas muļķības! Skaidroju jau ne pirmo reizi - mūsu ģimenes paziņu un draugu lokā nav Haralda Velmera! Mans vīrs ir sniedzis plašu informāciju, kas attiecas uz šo maksātnespējas procesu. Viņš pats dzīvē nav saticis Haraldu Velmeru!»

No februāra vidus tiks veiktas izmaiņas starppilsētu sabiedriskā transporta maršrutos un autosatiksme tika aizstāta ar dzelzceļa satiksmi un otrādi. Tādējādi plānojot līdz šā gada panākt aptuveni 1.5 miljonu latu lielu ietaupījumu.

Šāds solis sperts, jo ir krities pasažieru apjoms, kā arī ir nepieciešamība sabalansēt valsts budžeta dotācijas un pārvadātāju faktiskos izdevumus, Db informēja VSIA Autotransporta direkcijas pārstāve Sandra Maļuha.

Līdz ar to no 15. februāra virzienā Rīga-Ventspils vilcienu satiksme pilnībā tiks aizstāta ar autosatiksmi, bet virzienā Rīga-Gulbene, posmā no Pļaviņām līdz Gulbenei un Rīga-Liepāja vilcieni kursēs tikai četras reizes nedēļā, proti, piektdienās un svētdienās - no Rīgas, bet pirmdienās un sestdienās - atpakaļ. Šajos posmos tiks atklāti jauni autobusu reisi, pārņemot pasažieru plūsmu, kas līdz šim pārvietojās ar vilcienu.

28. maijā ASV vēstnieks Čārlzs Larsons dosies uz Aizkraukli, informē ASV vēstniecība.

Vienas dienas vizītes ietvaros vēstnieks tiksies ar Aizkraukles mēru Vilni Plūmi, lasīs lekciju Aizkraukles ģimnāzijā. Vēstnieks Larsons apmeklēs arī vairākus uzņēmumus: Amerikāņu kompāniju Jeld-Wen, kas ir viena no lielākajām ārvalstu investīcijām rūpniecības nozares vienā projektā Latvijā; SIA Scandinavian Buildings & Homes Aizkraukles biznesa centrā, un Plaviņu hidroelektrostaciju (HES).

Šis ir viens no vēstnieka Larsona Latvijas iepazīšanas braucieniem. Iepriekš vēstnieks jau bijis Liepājā, Saldū, Cēsīs un Ventspilī. Nākotnē plānots apmeklēt citas pilsētas visā Latvijā.

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica” ietvaros, no šī gada 28.marta mainīsies līdzšinējie vilcienu atiešanas un pienākšanas ceļi dažādos maršrutos, kā arī sadarbībā ar AS “Pasažieru vilciens” ir mainīti vilcienu kustības grafiki.

AS “Pasažieru vilciens” ciešā sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) darīja visu iespējamo, lai panāktu pasažieriem piemērotus kompromisus, būtiski neietekmējot vilcienu kustības intensitāti un pārvadājumu apjomu. Taču, tā kā izmaiņas skar visus reisus, LDz aicina pasažierus īpaši rūpīgi iepazīties ar jauno vilcienu kustības grafiku.

Uz pārbūves laiku Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā tiks slēgti trīs pasažieru kustībai izmantotie sliežu ceļi.

No 28.marta vilcieni Tukuma virzienā aties no 3. ceļa, Skultes virzienā - no 1., 10., 11. vai 12. ceļa, uz Aizkraukli - no 4. ceļa, bet uz Krustpili, Daugavpili, Krāslavu, Zilupi vai Madonu vilciens gaidīs pie 10., 11. vai 12. ceļa.

Latvijā nelegāli TV pakalpojumiem pieslēdzas vairāk nekā pirms diviem gadiem.

Latvijā nelegāli veikto TV pakalpojumu pieslēgumu apjoms nav samazinājies, bet taisni pretēji – ir nedaudz lielāks, nekā pirms diviem gadiem, veicot kabeļtīkla tehnisko auditu, secinājuši Baltkom speciālisti. Tas skaidrojams ar to, ka Latvijā iedzīvotāji šobrīd aktīvāk maina TV pakalpojumu sniedzējus, bet klientu migrācijas laikā operatoriem ir grūtāk izsekot visus pieslēgumus, laikrakstam Dienas bizness sacījis Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Arī telekomunikāciju operatoram IZZI ir darbinieku komanda, kuru uzdevums ir «izķert» šādus nelegālos pakalpojumu izmantotājus. «Periodiski tiek veikti intensīvāki pasākumi, lai cīnītos ar nelegāliem pieslēgumiem. Kritiskākā situācija attiecībā uz nelegālajiem pieslēgumiem ir Rīgā, Maskavas ielas rajonā. No reģioniem varētu minēt Aizkraukli, Viļaku – nesen tika konstatēta vesela daudzdzīvokļu māja, kur nelegālo televīziju skatījās praktiski visi dzīvokļi,» situāciju skaidrojis IZZI sabiedrisko attiecību speciālists Artis Jurkevics.