Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Sun Finance" sācis darbu Filipīnās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma "Sun Finance" tiešsaistes finansēšanas pakalpojumi patlaban pieejami kopumā deviņās valstīs trijos kontinentos.

Uzņēmumā atklāj, ka paralēli pozīciju stiprināšanai esošajos tirgos 2023.gadā paredzēts turpināt ģeogrāfisko ekspansiju un produktu klāsta paplašināšanu. Filipīnas ir pirmais solis šajā virzienā. Filipīnas ar 111 miljoniem iedzīvotāju kļuvušas par "Sun Finance" otro lielāko tirgu, pirmo vietu saglabājot Meksikai ar 128 miljoniem iedzīvotāju.

"Sun Finance" dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs informē, ka digitālie maksājumi un citi digitālie finanšu pakalpojumi Filipīnās attīstās ātri, tāpēc šī valsts ir pievilcīga dažādiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Filipīnas ir viena no visapdzīvotākajām vietām pasaulē, kur liela daļa sabiedrības runā angļu valodā, kā arī ļoti plaši izmanto viedierīces.

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Filipīnās taifūns Haijans, kas prasījis vairāk nekā desmit tūkstošu cilvēku dzīvības, ir radījis pilnīgu sajukumu, paudis Sarkanā krusta Filipīnu vadītājs.

Amatpersonas lēš, ka Taklobanas pilsētā gājuši bojā desmit tūkstoši cilvēku, bet vēl simtiem taifūna upuru ir citur Filipīnās. Simtiem tūkstošu cilvēku ir evakuēti uz drošākiem apgabaliem, vēsta BBC.

Taifūns izpostījis dzīvojamās mājas, skolas un lidostu.

Kopumā Haijana sekas Filipīnās izjūt aptuveni četri miljoni cilvēku, no kuriem daudziem trūkst pārtikas, tīra dzeramā ūdens un pajumtes.

Situācijas glābšanā jau iesaistījusies Apvienoto Nāciju organizācija (ANO), ASV, Austrālija un citas valstis. «Šeit ir ārkārtīgi daudz nelaimes gadījumu, visur ir miruši cilvēki, daudz postījumu,» situāciju raksturoja Sarkanā krusta vadītājs Filipīnās Ričards Gordons (Richard Gordon).

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Salu valsts ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas protestē pret to, ka turīgās zemes uztverot tās kā atkritumu izgāztuves.

Sabikas līča brīvostas pārvaldniece Vilma Eisma teikusi, ka tonnām atkritumu uzkrautas uz kuģa «Bavaria», kas tagad uzsācis 20 dienu ilgu ceļu uz Kanādas ostas pilsētu Vankūveru, ar to noslēdzot «šķērmu mūsu vēstures nodaļu». Pirms došanās uz Kanādu, «Bavaria» piestās ostā Taivānā, viņa piebilda.

Vides aktīvisti, tostarp no organizācijām «Greenpeace» un «EcoWaste Coalition» apsveica «Bavaria» ceļojumu, uzsverot, ka «Filipīnas nav atkritumu izgāztuve».

Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir draudējis nosūtīt atpakaļ visus atkritumus, kas 103 konteineros Filipīnās tika ievesti 2013.un 2014.gadā. Vairāki konteineri atkritumu ir utilizēti, tostarp noglabāti izgāztuvēs, bet 69 konteineri ar elektriskajiem un mājsaimniecību atkritumiem, tostarp izlietotām autiņbiksītēm, puva divās Filipīnu ostās.

Pēc traģiskā taifūna Haijana plosīšanās Filipīnās daudzas pasaules valstis, atsevišķas privātpersonas un organizācijas sniegušas palīdzību stihijas seku novēršanā. Tādējādi valstī ieplūduši miljoniem dolāru, un tas radījis vēl kādu problēmu – bažas, ka stihijā cietušajiem paredzētie līdzekļi nenonāk mantrausīgu politiķu un krāpnieku rokās, vēsta Reuters.

Taifūns Haijans polosījās valstī 8. novembrī, vietumis noslaukot pilnīgi visu savā ceļā. Rezultātā bojā gājuši vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku, izpostīt mājokļi, un, valsts Sarkanā krusta vadītāja vārdiem, valstī valda pilnīgs sajukums.

Līdz šim līdzcietīgās valstis un organizācijas Filipīnu valdībai, kas tika kritizēta lēnīgajā rīcībā pēc stihijas, atvēlējuši teju 13 miljardus peso jeb aptuveni 298 miljonus ASV dolāru skaidrā naudā un dažādās palīdzības precēs. Savukārt Pasaules Banka un Āzijas Attīstības banka ziedojumos un ārkārtas aizdevumos Filipīnām sniegušas vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru.

Jaunattīstības valstu akciju tirgus indeksi otrdien saruka līdz deviņu mēnešu zemākajai atzīmei, lielāko kritumu piedzīvojot Filipīnas un Taizemes akciju tirgiem, liecina dati.

Tāpat saruka valūtu vērtības, tirgus dalībniekiem bažījoties par ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmumu samazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

Tā, piemēram, Philippine Long Distance Telephone Co akcijas cena nokrita par 4,6%, pavelkot līdzi Filipīnas akciju tirgus indeksu līdz zemākajam līmenim kopš 2011. gada septembra. Savukārt Taizemes un Indonēzijas akciju tirgus indeksi saruka par vismaz 2,6%.

Jaunattīstības valstu tirgus raksturojošais MSCI Emerging Markets Index saruka par 1,1% līdz 962,53 punktiem, kas ir zemākā atzīme kopš pērnā gada septembra sākuma.

Jāpiebilst, ka kopš maija otrās puses, kad FRS vadītājs Bens Bernanke paziņoja, ka centrālā banka varētu apsvērt kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu bremzēšanu, ārzemju investori ir atbrīvojušies no Taizemes akcijām 1,3 miljardu ASV dolāru apmērā, no Indonēzijas – 1,2 miljardu dolāru apmērā un 70 miljonu ASV dolāru vērtām Filipīnas kompāniju akcijām.

Piektdien, 8. novembrī, Filipīnas sasniedzis šī gada līdz šim spēcīgākais taifūns pasaulē, kurš jau paņēmis trīs cilvēku dzīvības.

Kā vēsta Telegraph, taifūns Haijan, kura vēja ātrums pārsniedz 85 metrus sekundē, ir ne tikai spēcīgākais šogad, bet, iespējams, arī spēcīgākais kāds jebkad sasniedzis sauszemi.

Taifūns, kas Filipīnās jau nopostījis elektrolīnijas un noārdījis ēkas, licis uz drošākām vietām licis evakuēt vairākus miljonus cilvēku.

Spēcīgās vētras rezultātā, krītot elektrolīnijām, bojā gājuši divi cilvēki, bet viens cilvēks miris no zibens spēriena.

#1/6

Foto: AP/SCANPIX

#2/6

Foto: AP/SCANPIX

#3/6

Foto: AP/SCANPIX

#4/6

Foto: AP/SCANPIX

#5/6

Foto: AP/SCANPIX

#6/6

Foto: AP/SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus

Vācijas autobūves koncerns Volkswagen plāno investēt līdz pat 200 miljoniem dolāru (184,1 miljonam eiro), lai Filipīnās uzbūvētu montāžas rūpnīcu un izveidotu reģionālu ražošanas centru, vēsta laikraksts Manila Standard Today.

Uzņēmums plāno Filipīnu valdībai ierosināt valstī uzbūvēt montāžas rūpnīcu, kurā sākotnēji tiktu ražotas automašīnas, izmantojot citās valstīs ražotas detaļas.

Volkswagen norāda, ka eksperti ir jau gandrīz pabeiguši šī projekta realizācijas iespējamības izpēti. Kompānija šobrīd importē visas automašīnas, kas tiek tirgotas Filipīnās.

Pasaules Banka (World Bank) paaugstinājusi Ķīnas ekonomikas izaugsmes prognozes, norādot, ka infrastruktūras projektu apstiprināšana un ekonomikas stimulēšanas pasākumi palīdzēs izaugsmei, ziņo BBC.

Pasaules Banka paredz, ka Ķīnas ekonomika 2013. gadā augs par 8,4% iepriekš prognozētā 8,1% vietā.

Tāpat banka palielinājusi visa Austrumāzijas reģiona attīstības prognozi. Paredzēts, ka reģions, kurā ietilpst tādas valstis kā Taizeme, Filipīnas, Indonēzija un Burma, 2013. gadā piedzīvos 5,7% izaugsmi. Iepriekš tika lēsts reģiona ekonomikas pieaugum 5,5% apmērā.

Paredzams, ka Auztrumāzijas izaugsmi pozitīvi ietekmēs Taizemes atkopšanās no pērnā gada plūdiem, tāpat gaidāma arī spēcīga ekonomikas izaugsme Filipīnās.

Filipīnu izaugsmes prognoze nākamajam gadam paaugstināta no 5% līdz 6,2%. Valsts izaugsmi sekmēji spēcīgais iekšzemes pieprasījums, kā arī investīciju pieaugums.

Ministru Kabinets apstiprinājis Ārlietu ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu par palīdzības sniegšanu Filipīnām taifūna Haijan radīto seku novēršanai.

Iemaksa 21 085 latu (30 000 eiro) tiks veikta ANO Humanitāro lietu koordinācijas biroja Centrālajā ātrās reaģēšanas fondā (OCHA CERF). Palīdzības sniegšana Filipīnām tiks nodrošināta, izmantojot budžeta programmu Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada 8.oktobrī Filipīnas skāra taifūns Haijan, kura ātrums sasniedza 315 kilometrus stundā, padarot to par spēcīgāko reģistrēto taifūnu, kāds jebkad sasniedzis sauszemi. Saskaņā ar Filipīnu Nacionālās katastrofu riska samazināšanas un vadības padomes datiem, taifūna seku skarto iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 9,6 miljoni cilvēku 41 Filipīnu provincē. 800 000 cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas. Saskaņā ar pēdējo informāciju taifūna izpostītajos reģionos bojāgājušo cilvēku skaits sasniedzis 3 982. Informācija par cietušajiem un bojā gājušajiem joprojām tiek apkopota un papildināta, un prognozējams, ka upuru skaits ir ievērojami lielāks. Taifūna radītās humanitārās krīzes rezultātā iespējami jauni upuri, norāda Latvijas Ārlietu ministrija.

Piektdienas rītā Japānā notikušajā zemestrīcē bojāgājušo skaits turpina paaugstināties, valsts policija ir apstiprinājusi, ka tā atradusi 300 cilvēku mirstīgās atliekas pludmalē pie Sendai pilsētas. Visticamāk bojā gājušo skaits turpinās palielināties. Ap 88 tūkstošiem cilvēku ir pazuduši bez vēsts, norāda Japānas oficiālā ziņu aģentūra.

Zemestrīces rezultātā ir izcēlies uzgunsgrēks Onagavas atomelektrostacijas turbīnu ēkā. Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem to nodzēst, Japāna ir paziņojusi par «kodolavārijas» stāvokli. Tomēr par radiācijas noplūdi pagaidām netiek vēstīts. Reģiona varasiestādes ir uzsākušas vietējo iedzīvotāju evakuāciju, raksta BBC.

Jūrā ieskalots un izgaisis ir kāds kuģis uz kura atradās ap simts pasažieriem.

Tiek sagaidīts, ka zemestrīces izraisītais cunami šodienas pievakarē sasniegs Filipīnas, Indonēziju, Havaju salas un ASV rietumu piekrasti. Havaju salas varētu sasniegt vismaz divus metrus augsts cunami vilnis. Salu valdība ir veikusi visu piekrastes iedzīvotāju evakuāciju, kā arī slēgusi salu lidostas.

Filipīnas piemeklējis spēcīgs taifūns, kas izraisījis plūdus un elektropadeves traucējumus valsts galvaspilsētā Manilā, kā arī licis slēgt Filipīnu fondu biržu un ASV vēstniecību.

Dabas katastrofa izraisījusi septiņu cilvēku, tostarp arī bērnu, nāvi, kā arī likusi evakuēt vairāk nekā 10 tūkstošus personu, vēsta BBC.

Taifūns, kas ticis nosaukts par Nesatu, izraisījis spēcīgas lietusgāzes, kas appludinājuši Lusonas salas ceļus un licis atcelt paredzētos lidojumus. Vietējie masu mediji aicina cilvēkus izvairīties no došanās ārā.

Valsts galvaspilsētā Manilā aplūduši parki un ielas, kā arī slēgtas skolas un universitātes.

Filipīnas bieži piemeklē taifūni, taču Nesats ir stiprākais pēdējo divdesmit gadu laikā, norāda BBC.

Dabas katastrofas pērn radījušas zaudējumus 125 miljardu dolāru (92 miljardu eiro) apmērā, liecina otrdien publiskotās pasaulē lielākās pārapdrošināšanas kompānijas Munich Re aplēses.

Vislielākos zaudējumus 2013.gadā izraisījis spēcīgais taifūns Filipīnās, kas prasīja arī vairāk nekā 6000 cilvēku dzīvību, un Eiropu skārušie plūdi.

Tomēr pērn katastrofās pieredzētie zaudējumi bijuši zemāki nekā pēdējo desmit gadu vidējais rādītājs - 184 miljardi dolāru. Apdrošinātie zaudējumi pērn bija 31 miljards dolāru, salīdzinot ar desmitgades vidējo rādītāju 56 miljardiem dolāru.

Vislielākos materiālos zaudējumus izraisīja plašie plūdi, kas jūnija sākumā skāra Eiropas austrumus un centrālo daļu, kopumā nodarot postījumus 15,2 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,2 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Savukārt jūlijā Vācijā pieredzētajās vētrās ar krusu, kuras graudiņi sasniedza pat tenisa bumbiņu lielumu, nodarīti zaudējumi 4,8 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,7 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Iespējama koronavīrusa gadījuma dēļ Tenerifē savās viesnīcas istabās izolēti simtiem tūristu, paziņojusi Spānijai piederošo Kanāriju salu amatpersonas.

Šāds solis sperts pēc tam, kad aizdomās par inficēšanos ar koronavīrusu hospitalizēts kāds itāļu tūrists.

"Veselības apsvērumu dēļ tiek novēroti simtiem viesnīcas klientu un novērošanas līmenis tiks izvērtēts dienas gaitā, taču pašlaik mēs nerunājam par karantīnu," paziņoja Kanāriju salu veselības dienesta preses pārstāve Veronika Martina.

Viņa apstiprināja, ka itāļu tūrists "dzīvojis šajā viesnīcā, kamēr atradies brīvdienās Tenerifē".

Kanāriju salu veselības dienests vēlu pirmdienas vakarā paziņoja, ka itālim pārbaudē konstatēta inficēšanās ar koronavīrusu un viņš ievietots izolācijā, kamēr viņa rezultāti tiek atkārtoti pārbaudīti Madridē, kā to prasa Spānijas protokols attiecībā uz iespējamajiem inficēšanās gadījumiem ar jauno koronavīrusu "Covid-19".

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Startējusi lietotne «Local App», kuras mērķis ir piedāvāt tūristiem neitrālu, vietējā iedzīvotāja viedokli par Rīgas naktsdzīvi, kafejnīcām un restorāniem. To izveidojuši latvieši, kuri sevi pozicionē kā vietējo draugu tūristam, biznesa portālam db.lv pastāstīja Reinis Miljons, «Local App» pārstāvis.

«Local App» var redzēt informāciju par dažādām Rīgas vietām, kuras ir sadalītas astoņās kategorijās - ēdiens, bāri, iepirkšanās, naktsdzīve, kafijas vietas, apartamenti un viesnīcas, pasākumi, tūrisma apskates objekti, kā arī tiek piedāvāta informācija par pilsētu kopumā. «Mēs gribam, lai, lietojot mūsu aplikāciju un, piemēram, ierakstot meklētājā «brunch place», tūrists ātri varētu atrast vietas, no kurām viegli izvēlēsies sev tīkamāko,» stāsta R. Miljons.

«Local App» ideja tapusi, kad aplikācijas veidotāji sapratuši, ka ir nepieciešams iepazīstināt tūristus ar Rīgu, izmantojot citādāku pieeju un neitrāla cilvēka viedokli par vietām. ««Local App» dod alternatīvu tam, ka nebūs jālasa 50 dažādi cilvēku viedokļi par vienu vietu. Šī lietotne darbojas ar mērķi ceļotājam dot neitrālu, vietējā cilvēka zināšanu aprakstu. Ļoti vienkāršā valodā vēlējāmies dot informāciju par vietas konceptu, popularitāti, cilvēkiem, kas tur iet, kas tur ir pieejams, kad ir labākais laiks tur doties, aptuvenajām cenām un vēl kādas norādes, ja tādas ir. Mēs arī strādāsim ar vietām, lai mūsu klientiem piedāvātu dažādus labumus, piemēram, vienu braucienu ar «Taxify» par velti, lai viesu uzturēšanās Rīgā būtu patīkamāka,» informē R. Miljons.

No Latvijas 2011. gadā aizplūduši 4,06 miljardi ASV dolāru nelegāla kapitāla un preču, savukārt Latvijā ieplūduši aptuveni divi miljardi ASV dolāru, liecina Global Financial Integrity apskats.

2011. gadā no jaunattīstības valstīm aizplūduši 946,7 miljardi ASV dolāru, kas ir par 13,7% vairāk nekā 2010. gadā, kad no tām aizplūda 832,4 miljardi dolāru.

39,6% no šīs summas saizplūdusi Āzijas virzienā, 21,5% - uz jaunattīstības Eiropas valstīm, bet 19,6% - uz Rietumu puslodi. Eiropā naudas aizplūdi lielākoties veicina Krievijas darījumi, savukārt Rietumu puslodē – Meksika un Brazīlija.

Savukārt Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika (MENA) veido 11,2% kopējās summas. Šim reģionam bijis straujākais kāpuma temps – 31,5% gadā, kam seko Āfrika – 20,2%, jaunattīstības Eiropas valstis ar 13,6% pieaugumu, Āzija – 7,5% un Latīņamerika ar 3,1%.

Par Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras jauno prezidentu ievēlēts būvmateriālu ražotāja SCHWENK Latvija valdes priekšsēdētājs, SCHWENK Ziemeļeiropas izpilddirektors Reinholds Šneiders.

R.Šneideram ir vairāk nekā 25 gadu ilga pieredze būvmateriālu ražošanas sektorā Eiropā. Līdz 2019.gadam ieņēmis dažādus ar transportbetona un cementa ražošanu un tirdzniecību saistītus amatus RMC un CEMEX.

2019.gadā R.Šneiders atstāja CEMEX un pievienojās SCHWENK grupai kā izpilddirektors jauniegādātajiem aktīviem Latvijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā. Kopš 2020.gada R.Šneiders ir ABT Betong Zviedrijā, FRAMM grupas Igaunijā, Vestfold un Hokksund Betong Norvēģijā, Betoni Center Oy Somijā valdes loceklis, SCHWENK Latvija un AB Akmenės Cementas Lietuvā valdes priekšsēdētājs.

“Ar AHK tīkla biedriem un visām trim Baltijas valstīm mēs varam vēl vairāk stiprināt attiecības starp Vāciju un Baltiju. Mēs varam veidot jaunus kontaktus starp uzņēmumiem, kas darbojas šajos tirgos, kā arī starp valdībām un indivīdiem. Manas prezidentūras laikā galvenā uzmanība būs pievērsta ES zaļajam kursam, ilgtspējīgai inovācijai un digitalizācijai. Turpinot attīstīt labu sadarbības un komunikācijas tīklu starp uzņēmumiem, NVO un valsts iestādēm Vācijā un Baltijā, AHK var atbalstīt uzņēmumu un sabiedrības pāreju uz ilgtspējības mērķiem,” uzsvēra R.Šneiders.

2010. gadā tika reģistrēti 580,372 miljoni uzbrukumi, kas veikti no 201 valstī izvietotiem interneta resursiem. Aptuveni 90% visu internetā konstatēto kaitīgo programmatūru atradās 20 valstu interneta telpā, kuru vidū Latvija ieņēmusi 10. vietu, DB norāda Kaspersky Lab sabiedrisko attiecību konsultante Latvijā Olga Kazaka.

Analizējot šo statistiku, ir jāņem vērā, ka runa ir ne tikai par kaitīgo programmatūru mitināšanas vietnēm, kuras veido un uztur ļaundari, bet arī par parastām mājas lapām, kas ir uzlauztas un izmantotas kaitīgā satura izvietošanai. Statistika parāda valstis–upurus, kuru kibertelpu aktīvi izmanto kibernoziedznieki, atzīmē Kaspersky Lab eksperti.

Pirms gada saraksta pirmajā vietā atradās Ķīna ar neticami augstu rādītāju – vairāk nekā 52%. 2010. gadā Ķīnas valdība veica pasākumus, lai labotu situāciju. Tika ieviesti arī stingrāki noteikumi domēnu reģistrēšanai .cn zonā. Tādējādi Ķīna (13%) vairs nav galvenais tīmekļa apdraudējumu avots, bet ASV (26%) un Krievija (15%).

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Visvairāk pasaules iedzīvotājiem garšo makaroni, siers, picas, itāļu ēdieni un rīsi, secināts nevalstisko organizāciju grupas Oxfam pētījumā. Makaronus par savu mīļāko ēdienu uzskata 10% pasaules iedzīvotāju, sieru – 6%, picas – 5,8%, itāļu ēdienus – 4,7%, bet rīsus – 4,0%.

Lai uzzinātu, ko ēd zemeslodes iedzīvotāji, Oxfam veica 16 tūkstošu cilvēku aptauju 17 pasaules valstīs. Tika aptaujāti dažādu kontinentu un pasaules daļu valstu iedzīvotāji.

Rezultāti liecina, ka pasaules valstu iedzīvotāju gaumes, neskatoties uz to ģeogrāfisko vai kulturālo dažādību ir līdzīgas. Tomēr ir arī zināmas atšķirības – eiropieši un amerikāņi, piemēram, dod priekšroku makaroniem, picām un gaļai, bet Āzijas iedzīvotāji vairāk izvēlas dārzeņus un vietējās virtuves ēdienus.

Oxfam aptaujātos cilvēkus satrauc arī pārtikas cenu palielināšanās – 66% no aptaujātajiem uzskata, ka pārtikas cenu pieaugums ikdienā tos ietekmē visvairāk. 50% respondentu divu gadu laikā ir mainījuši savus iecienītākos ēdienus, 39% no tiem norāda, ka tā rīkoties ir piespiedušas augstās pārtikas cenas.

Šogad turpināsies tendence pasaules valstu ekonomikām nedaudz samazināt uzņēmumu ienākumu nodokļa likmes, bet netiešo nodokļu (piemēram, PVN) likmes saglabāsies lielā mērā nemainīgas, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) nodokļu apskats The Outlook for Global Tax Policy in 2016, kas salīdzina 38 pasaules ekonomiski nozīmīgu jurisdikciju izlases nodokļu politiku.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā manāma tendence nedaudz palielināt likmes, atsevišķām valstīm atgūstoties pēc finanšu krīzes.

Uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) jomā šogad lielo ekonomiku vidū gaidāmas būtiskākās pārmaiņas, septiņām no apskatītajām 38 jurisdikcijām samazinot standarta UIN likmi. Piemēram, UIN likme šogad Norvēģijā samazināsies no 27% uz 25%, Izraēlā - no 26,5% uz 25%, Dānijā - no 23,5% uz 22%, bet Spānijā gaidāms straujākais likmes kritums – no 28% uz 25%. Tikai viena no pētijumā iekļautajām valstīm – Indija šogad plāno palielināt UIN likmi no 33,99% uz 34,608%.

«Redzam, ka attīstītās ekonomikas joprojām vienlaicīgi vēlas veidot uzņēmējdarbībai konkurētspējīgu nodokļu sistēmu un saglabāt nodokļu ienākumus – vērojama tendence nedaudz mazināt UIN likmes un kopējo slogu, vienlaicīgi paplašinot ar nodokļiem apliekamo ienākumu bāzi. Latvijas gadījumā gan jāņem verā, ka mūsu 15% UIN likme jau tā ir zemāka nekā vairumā attīstīto ekonomiku. Tāpat lielo ekonomiku vidū šogad nav vērojama jūtama tendence mazināt netiešos vai iedzīvotāju ienākumu nodokļus,» saka EY partnere Latvijā Ilona Butāne.

Bērns, kurš pasludināts par pasaulē septiņmiljardo, dzimis Indijā, pavēstījusi bērnu tiesību grupa Plan International, ziņo BBC.

Meitenīte Nargis dzimusi 07:25 pēc vietējā laika Mall ciemā Indijas Utarpradēšas štatā.

Plan International norādījusi - Nargis izvēlēta simboliski, jo nav iespējams uzzināt, kur tieši piedzimis septiņmiljardais mazulis.

ANO lēsa, ka pirmdien, 31. oktobrī, iedzīvotāju skaits pasaulē sasniegs septiņus miljardus.

Pirmdienas rītā arī Filipīnas paziņoja par simbolisku septiņmiljardo mazuli - meitenīti, kura dzimusi Manilas slimnīcā. Ar tādu pašu paziņojumu nākusi klajā arī Krievija.

Katru minūti Indijā piedzimst 51 bērns, no kuriem 11 piedzimst tieši visapdzīvotākajā štatā - Utarpradēšā.

Nargis piedzimusi Vinitai un Ajajam, kuri dzīvo Mall ciemā, gandrīz 30 kilometrus no štata galvaspilsētas Luknovas.

Braucot uz Ķīnu, apvienoju patīkamo ar lietderīgo – divas dienas pavadīju Šanhajas enerģētikas izstādē, bet atlikušo laiku - vairāk nekā divas nedēļas - veltīju tam, lai iepazītu Ķīnas biznesa epicentru Honkongu, Šanhajas vēsturisko pilsētas daļu, Ķīnas provinču mieru un kultūras bagātību, kā arī devos saules meklējumos uz netālu esošajām Filipīnām. Atvaļinājumā devos kopā ar labu draugu, kuram arī patīk piedzīvojumi, ekstrēmas izklaides un avantūra.

Ķīnā biju Ziemassvētku un Jaunā gada laikā, kas nav pateicīgākais gadalaiks šīs valsts apceļošanai, jo gaisa temperatūra bija apmēram septiņi līdz desmit grādu augsta. Es ieteiktu uz šo Āzijas daļu braukt no marta līdz maijam, kad tur ir tūrisma sezona. Sauli un siltumu baudīju Filipīnās.

Pirmais pieturas punkts Ķīnā bija Honkonga, kas ir labs galamērķis, lai sāktu iepazīt šo milzīgo Āzijas valsti. Honkonga ir megapole, biznesa epicentrs, kas raksturo moderno Ķīnu. Mans mērķis bija piepildīt bērnības sapni un izstaigāt Honkongas ielas, kur savulaik tika uzņemta filma Asiņainais sports ar Žanu Klodu van Dammi galvenajā lomā. Man šī filma bērnībā un pusaudža gados ļoti patika, man ir tuvs šis cīņas sports arī šobrīd. Lai atmiņas būtu spilgtākas, abi ar draugu, ierodoties Honkongā, noskatījāmies šo filmu, kuru pēdējo reizi, šķiet, biju redzējis pirms desmit gadiem, bet pēc tam devāmies pa Žana Kloda van Dammes takām, piemēram, tūristu iecienīto apskates objektu Lielo budu, no kura paveras fantastisks skats uz pilsētu, debesskrāpjiem.

Gan Latvijas produktu un pakalpojumu eksporta apjomi, gan lielo eksporta uzņēmumu skaits turpina strauji pieaugt, turklāt uzņēmumi aizvien biežāk eksporta tirgos lepojas ar Latvijas zīmolu, liecina eksporta atbalsta kustības The Red Jackets veiktais pētījums par Latvijas eksporta jomas tendencēm 2017. gadā.

Latvijas pakalpojumu eksports pēdējo piecu gadu laikā ir demonstrējis stabilu augšupeju, pieaugot par vidēji 6% gadā un veidojot turpat trešdaļu no kopējās valsts eksporta vērtības. Lielo eksportētāju - uzņēmumu, kuru gada apgrozījums ir virs 2 miljoniem, - skaits pēdējo pāris gadu laikā pieaudzis par 179 uzņēmumiem. Īpaši zīmīgi, ka starp eksporta līderiem aptuveni puse - 48% jeb 733 uzņēmumu - eksportē ar Latvijā radītu zīmolu, kas ir par 112 vairāk nekā divus gadus iepriekš.

Straujāk augošā nozare šo zīmolu vidū ir loģistika – to pārstāv 28% lielo eksportētāju, nākamā lielākā eksportētāju grupa ir kokapstrāde, ko pārstāv 14% uzņēmumu, bet lielāko kritumu lielo eksportētāju vidū šobrīd uzrāda pārtikas un dzērienu ražošanas joma.