Sasniedzot gandrīz 21 %, būvniecības izmaksu kāpums pērn ir jau divas reizes pārsniedzis force majeure slieksni. "Ja būvniecības izmaksas gadā pārsniedz 10 %, tas jau ir pielīdzināms force majeure," norādīja būvkompānijas Moduls Rīga valdes loceklis Māris Martinsons. Viņš klāstīja, ka izmaksu indeksācija ir grūts jautājums, kas jāizrunā ar pasūtītāju. Taču šobrīd, kad prognozēt precīzu izmaksu pieaugumu ir nereāli, būvnieki līgumos tomēr paredz izmaksu indeksācijas procentu, kas katram būvniekam var būt savādāks. Moduls Rīga līgumos bija paredzējis aptuveni 7 % gadā izmaksu indeksācijai, taču šobrīd pat paredzētie procenti ir pārsniegti.
Prasa neiespējamo
"Likumos noteikts, ka būvniekiem jāparedz visi riski, taču tas ir neiespējami šī- brīža situācijā," stāstīja Latvijas Būvnieku asociācijas izpilddirektors Mārcis Nikolājevs. Viņš uzsvēra - kā gan būvnieks var paredzēt izmaksu palielināšanos, ja regulators vēl vērtē gāzes cenu iespējamo tarifu kāpumu, kas savukārt atsauksies uz Latvijā ražotajiem būvmateriāliem, līdz ar to arī uz kopējo būvniecību.
Pēdējo pusotra - divu gadu laikā betona cena palielinājusies trīs reizes, stāstīja M. Martinsons, piebilstot, ka iepriekš neviens šādu pieaugumu nevarēja paredzēt. Tāpat pieaugusi arī vairāku metālu cena, piemēram, cinka un niķeļa cena kopš pērnā gada sākuma ir vairāk nekā divkāršojusies, bet svina un vara cenu kāpums pārsniedz 50 %. Šo metālu cenu pieaugums atsaucās arī uz gala produkciju, līdz ar to sadārdzinājās dažādi elektroinstalāciju materiāli. Savukārt mega projekti kā Nacionālā bibliotēka, akustiskā koncertzāle, muzejs u.c., var netikt realizēti, ja līgumos nebūs noteikta izmaksu indeksācija, norāda eksperti. Ir divas iespējas - vai nu valdība kompensēs sadārdzinājumu, vai nu būvnieks, kas būs apņēmies uzcelt megaprojektu, var "noiet pa burbuli".
Algas pārspēj visu
Visstraujāk pērn pieauga strādnieku darba samaksa - par 44,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Db jau vairākkārt vēstīja, ka līdz ar darbaspēka deficītu būvniecības nozarē uzņēmumi ievērojami palielinājuši algas, dažos pat par 100 %. Savukārt nozares eksperti klāstīja, ka šāds algu pieaugums skaidrojams ar to, ka arvien vairāk uzņēmēji saviem darbiniekiem algas sāk maksāt oficiāli, līdz ar to samazinās "aplokšņu" algu īpatsvars būvniecībā.
Būvkompāniju pārstāvji jau vairākkārt lūguši sakārtot likumus, lai valstī varētu ievest viesstrādniekus. M. Martinsons akcentēja, ka šobrīd var paiet pat pusgads, lai nokārtotu visas nepieciešamās atļaujas, lai būvniecībā varētu sākt strādāt cilvēki no citām valstīm. ·ī iemesla dēļ arī Moduls Rīga nav ievedusi viesstrādniekus. Savukārt citu nozaru uzņēmēji jau atzinuši, ka viesstrādnieku ievešana Latvijā notiek.
Tāpat, lai darbinieki nebrauktu strādāt uz ārzemēm, būvniekiem jāizdomā arvien jauni veidi, kā motivēt palikt Latvijā. Būvkompānijas piedāvā vairs ne tikai veselības apdrošināšanu, bet arī iemaksas pensiju fondā. PBLC valdes priekšsēdētājs Jānis Lancers stāstīja, ka šobrīd kompānija darbiniekos ieguldot 2 % no apgrozījuma, taču tas devis panākumus, un pašlaik uzņēmumam darbinieku netrūkstot. Kompānija šim gadam jau noslēgusi līgumus par 50 milj. Ls un iecerējusi, ka tiks noslēgti vēl vairāki līgumi.
Izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai palielinājās par 20,9 %, bet būvmateriālu cenas pērn pieauga par 10,1 %.
Saule nespīd
Arī šogad nozares pārstāvji nesola cenu samazinājumu, bet prognozē, ka izmaksas varētu kāpt līdz pat 25 %. Darbinieku algas turpinās pieaugt, tāpat pieaugs arī energoresursu un būvmateriālu cenas. M. Nikolā-jevs norādīja, ka arī šogad, iespējams, Latvijā varētu būt būvmateriālu deficīts, līdz ar ko varētu pieaugt būvizmaksas, "griesti jau nav noteikti, visu nosaka pieprasījums".
Lielo projektu attīstītāji līgumos paredz cenu indeksāciju
Cenu pieauguma tendence būvniecībā saglabāsies, bet tā būs mērenāka nekā pēdējo divu gadu laikā.
Būvniecības uzņēmumi, pastāvīgi pieaugot būvniecības izmaksām, arvien biežāk neizvēlas ilgtermiņa projektus, ja attīstītājs līgumā negrib paredzēt cenu indeksāciju atbilstoši pieejamiem statistikas datiem, to Db apstiprināja vairāki aptaujātie nekustamo īpašumu projektu attīstītāji.
Tomēr liela daļa uzņēmēju šo būvniecības cenu indeksāciju prognozē un iekļauj konkrētus punktus arī sadarbības līgumos. "Mēs jau no projekta uzsākšanas esam ar būvniekiem paredzējuši cenu indeksāciju, vadoties pēc Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem būvniecības sektorā," Db norādīja Panorama Plaza projekta attīstītājuzņēmuma Latmes Building valdes loceklis un līdzīpašnieks Aivars Balodis. Viņš arī norāda, ka šādu līguma punktu atrunāšana galvenokārt ir atkarīga no ģenerālbūvnieka un attīstītāja nostājas. "Ja kāds stūrē tikai uz savu pusi, tad sadarbība neveidosies," tā A. Balodis. Tam piekrita arī citi Db aptaujātie projektu attīstītāji, piebilstot, ka šāds izmaksu pieaugums ir jāparedz un tas esot arī loģisks solis. Uzņēmēji norāda, ka lielu lomu sarunās ar būvniekiem spēlē arī projekta attīstītāja vārds un iepriekš īstenoto projektu rezultāts. "Mums sarunas ar būvniekiem ir gana pozitīvas, jo mūsu kompānija viņiem ir zināma un, slēdzot līgumus, viņi uz cenu indeksāciju ir arī nedaudz piekāpīgāki, un sarunu procedūrās savstarpēji vienojamies par kompromisu," stāsta Hanner Real Estate Ltd. valdes loceklis Juris Dreimanis.
Privātmāju projektu attīstītāja Stone Development ģenerāldirektors Raitis Avots min arī gadījumus, kad būvnieks piedāvā slēgt līgumu un uzsākt būvniecības darbus, bet tikai pēc pusgada paziņo izmaksas. Ņemot vērā pašreizējo būvniecības pakalpojumu pieprasījumu, projektu attīstītāji vienprātīgi atzīst, ka arī šogad cenu pieaugums būs, minot vairākus nozīmīgus faktorus, kas to ietekmēs. "Lielais pieprasījums, jaudas un cilvēkresursu trūkums, kā arī materiālu un energoresursu cenu kāpums ir trīs galvenie iemesli, kas paaugstinās būvniecības pakalpojumu izmaksas," uzskata R. Avots. Projektu attīstītāji konkrētu cenu pieaugumu neprognozēja, vienīgi min, ka tas noteikti varētu būt zemāks nekā pēdējos divos gados (2005. g. - 11,4%, 2006. g. - 20,9%), skeptiskāk noskaņotie pat pieļauj iespēju, ka 2007. gadā cenu kāpums varētu saglabāties pērnā gada līmenī.
Db jau (05.01.) rakstīja, ka pērn vairākas valsts iestādes paziņoja par vēlmi būvēt administratīvo ēku kompleksus, lai ekonomētu valsts līdzekļus, kas saistīti ar telpu nomu. Vērienīga būvniecība paredzēta, īstenojot arī Kultūras ministrijas ieceres - Gaismas pils, akustiskā koncertzāle un muzejs.
Toreiz a/s Hansabanka Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs Mārtiņš Kazāks norādīja, "ja visi šie projekti sakritīs vienlaikus, tad ietekme uz valsts ekonomisko situāciju būs liela".