Ikviens atceras laikus, kad Stīvs Džobss atgriezās tehnoloģiju kompānijā Apple un apgrieza tās darbību kājām gaisā, padarot to par pasaules visvērtīgāko uzņēmumu, raksta Business Insider.
Taču, pirms šī leģendārā uzrāviena, Apple bija kompānija, kura atradās kādā Losaltosas (Kalifornijā) garāžā, un tajā strādāja trīs puiši.
Kompānijai nācās tikt galā ar IBM un Microsoft lielajiem panākumiem, un bija arī grūti brīži, kad tā dibinātāji zaudēja cerību.
Galerijā augstāk iespējams aplūkot Apple vēsturi fotogrāfijās – sākot no tās dibināšanas līdz pat Džobsa atgriešanās brīdim.
#1/32
Apple tika dibināta 1976.gada 1. aprīlī Losaltosā, Kalifornijā. Tās dibinātāji bija Stīvs Džobss un Stīvs Vozniaks.
#2/32
Uzņēmumam bija trešais līdzibinātājs – Ronalds Veins, lai palīdzētu biznesam attīstīties pareizā virzienā, taču viņš kompāniju ātri vien pameta, paņemot 800 dolāru čeku par viņa akcijām.
#5/32
Pirmais uzņēmuma produkts bija Apple I, kas bija tikai mātesplate ar procesoru un nelielu atmiņu. Klientiem vajadzēja izveidot pašiem savu komplektu, pievienojot savu monitoru un klaviatūru. Šo eksemplāru pārdeva par 666,66 dolāriem.
#6/32
Apple I izgudroja S.Vozniaks, kurš ar roku izveidoja ikvienu detaļu. Šajā attēlā iespējams aplūkot visu datora shēmu.
#7/32
Tikmēr Džobss strādāja ar produktu popularizēšanu, lielākoties mēģinot pārliecināt potenciālos investorus, ka gaidāms personālo datoru tirgus uzrāviens. Sākotnēji viņam izdevās piesaistīt biznesa eņģeli Maiku Markkulu, kurš investēja 250 tūkstošus dolāru, saņemot trešdaļu uzņēmuma akciju un sākot strādāt kompānijā kā trešais darbinieks.
#8/32
Pateicoties šīm investīcijām, Apple par oficiālu uzņēmumu kļuva 1977.gadā. Markkula par kompānijas vadītāju ieteica Maiklu Skotu, jo S. Džobss bija pārāk jauns un nedisciplinēts, lai vadītu uzņēmumu.
#10/32
Apple II trumpis bija VisiCalk – rēķinu programma, kas ļāva datoram apsteigt tādus tirgus līderus kā Tandy un Commodore. Ar VisiCalc palīdzību Apple varēja pārdot Apple II biznesa klientiem.
#12/32
Xerox PARC laboratorija ir pasaulē zināma ar saviem tehnoloģiju sasniegumiem, tostarp, lāzerprinteri, peli un iekšējo tīklu. 1979. gadā Apple inženieriem tika ļauts uz trim dienām apmeklēt PARC mītni apmaiņā pret iespēju iegādāties 100 tūkstošu Apple akciju par 10 dolāriem gabalā.
#13/32
1980.gadā Apple tirgū laida Apple III, kas fokusēts uz biznesu, taču tas bija tikai pieturas punkts, un Xerox PARC bija licis Džobsam domāt citā virzienā.
#14/32
Xerox PARC pārliecināja Džobsu, ka datoru nākotne ir grafiskā lietotāja saskarne (GUI) – līdzīga, kā lietojam patlaban. Viņš pielika pūles, lai aprīkotu jaunās paaudzēs datoru Lisa ar GUI, un laida tirgū to 1983.gadā, taču tai bija ļoti slikti pārdpšanas apjomi – dators bija pārāk dārgs un tam nebija pietiekami liels programmatūras atbalsts.
#15/32
Džobss sāka nodarboties ar nākamo projektu – Apple Macintosh. Bija paredzēts, ka tas būs iecienīts grafikas dizaineru profesionāļu vidū. Tiesa gan, dators aizvien bija ļoti dārgs.
#16/32
1983.gadā tirgū tika laists pirmais Macintosh, un šajā gadā uzņēmumam tika nomainīts vadītājs – darbu sāka Džons Skalijs.
#17/32
1984. gadā Apple prezentēja TV reklāmu, kas iepazīstināja to ar mājsaimniecībām. Tā uzņēmumam izmaksāja 1,5 miljonus dolāru. Reklāma tika atskaņota Super Bowl XVIII laikā.
#18/32
Tas bija laiks, kad auga spriedze starp Džobsu un Bilu Geitsu. Microsoft smagi strādāja, lai izveidotu Macintosh programmatūru, taču šie plāni tika atcelti 1983.gadā, kad Microsoft paziņoja, ka strādā arī pie GUI, ko dēvē par Windows.
#19/32
Macintosh pārdošanas apjomi bija ievērojami, taču nespēja pārspēt IBM. Tas radīja šķelšanos starp Džobsu, kurš vēlējās strādāt vairāk savrupi un starp Skaliju, kurš vēlējās striktāku uzraudzību nākotnes produktiem, ņemot vērā Lisa neveiksmi.
#20/32
Tēma aktuāla kļuva 1985.gadā, kad Džobss mēģināja veikt apvērsumu un nogāzt Skaliju, taču Apple direktoru padome Džobsu atstādināja no pienākumiem. Dusmīgais Džobss pārtrauca darbu kompānijā un nodibināja uzņēmumu NeXT.
#21/32
S. Vozniaks uzņēmumu atstāja 1985.gadā, norādot, ka tas dodas nepareizā virzienā. Viņš pārdeva lielāko daļu savu akciju.
#22/32
Aizejot Džobsam, Skalijam bija brīvas darbības iespējas. Sākotnēji uzņēmumam veicās labi, un Apple sabiedrību 1991.gadā iepazīstināja ar PowerBook portatīvo datoru un operētājsistēmu System 7, kas Macintosh pirmo reizi bija krāsaina.
#23/32
90. gados Apple iekaroja daudzus jaunus tirgus, taču tajos neveicās īpaši labi. Viens no populārākajiem produktiem bija Newton Messagepad.
#24/32
Skalija ilgākā kļūda bija laika tērēšana, ieviešot System 7 jaunajā IBM/Motorola PowerPC mikroprocesorā, tā vietā, lai to darītu Intel, jo liela daļa programmatūru bija domāta Intel procesoriem, turklāt tie kļuva aizvien lētāki.
#26/32
Ar laiku Apple valdei bija gana. Pēc tam, kad Apple 1993.gadā neizpildīja pirmā ceturkšņa ienākumu plānu, Skalijs tika nomainīts un viņa vietā stājās Maikls Spindlers, kurš Apple bija strādājis kopš 1980.gada.
#27/32
1994.gadā tika laists tirgū pirmais Macintosh, kas darbojas uz PowerPC. Tomēr Apple turpināja vajāt neveiksmes, panākumus gūstot Windows. Pēc pārpirkšanas sarunām ar IBM, Sun MicroSystems un Philips, kas nebeidzās sekmīgi, Apple nomainīja vadītāju – 1996.gadā sāka strādā Džils Amelio.
#28/32
Tomēr viņam neveicās labāk, un Apple akcijas cena saruka līdz 12 gadu zemākajam līmenim – lielākoties gan tas notika, jo S. Džobss viena darījuma laikā pārdeva 1,5 miljonus akciju. Amelio 1997.gadā izlēma iegādāties Džobsa NeXT Computer par 429 miljoniem dolāru un atvest Džobsu atpakaļ Apple.
#29/32
Tā gada jūlijā Džobss pierunāja Apple valdi iecelt viņu par vadītāju. Amelio no uzņēmuma aizgāja.
#30/32
1997.gadā tika ieviesta jaunā Apple slavenā Think Different reklāmas kampaņa, kurā tika iesaistīti populāri mākslinieki, zinātnieki un mūziķi.
#31/32
Kompānija salīga mieru ar Microsoft, kura 1997.gadā Apple investēja 150 miljonus dolāru.