TeliaSonera vienojusies par 1,03 miljardiem ASV dolāru pārdot savu 60,4% līdzdalību Nepālas komunikāciju operatorā Ncell bez parādiem un uzkrātiem naudas līdzekļiem uzņēmumam Axiata, kas ir viena no Āzijas lielākajām telekomunikāciju grupām, informē uzņēmums.

Vienlaikus TeliaSonera atteiksies no savām ekonomiskajām interesēm 20 procentos vietējās līdzdalības, par to saņemot aptuveni 48 miljonus ASV dolāru. Darījumi ir savstarpēji atkarīgi.

«Septembrī mēs paziņojām par savām iecerēm jaunās TeliaSonera stratēģijas veidošanas ietvaros samazināt savu līdzdalību septiņos Eirāzijas tirgos un koncentrēt savu darbību ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Šodien esmu ļoti priecīgs paziņot par pirmo soli un argumentu šajā TeliaSonera pārveides procesā. Esmu arī priecīgs, ka [Ncell] jaunais īpašnieks būs Axiata. Tā dēļ varu justies mierīgs, ka mūsu aizrautīgie darbinieki būs labās rokās, paceļot Ncell nākamajā līmenī,» teica TeliaSonera prezidents un izpilddirektors Johans Denelinds [Johan Dennelind].

Ziemeļu valstu telekomunikāciju operators TeliaSonera piedāvā no mazākumu akcionāriem izpirkt tiem piederošās Baltijas telekomunikāciju operatoru Eesti Telekom un TEO LT akcijas, pirmdien paziņojusi TeliaSonera.

TeliaSonera savā piedāvājumā izteikusi, ka tā dotu 93 Igaunijas kronas par akciju, kopumā tā vēlas iegādāties 40% daļas, kas kompānijai nepieder Eesti Telekom. Kopējā piedāvājuma vērtība ir 3.33 miljardi Zviedrijas kronas (227.miljoni latu).

Darījums dotu Eesti Telekom labāku piekļuvi TeliaSonera vienošanās - patentu un zinātības (know-how) licences līgumiem, palīdzot izstrādāt jaunus pakalpojumus par zemāku cenu, norādījis TeliaSonera izpilddirektors Larss Nībergs (Lars Nyberg). Tāpat viņš atzīmējis, ka arī Eesti Telekom būtu ieguvējs, ko uzņēmumam sniegtu TeliaSonera spēcīgais finansiālais stāvoklis.

Pēc Francijas telekompānijas France Telecom izteiktā 34 miljardu EUR piedāvājuma pārņemt TeliaSonera Zviedrijas kompānijas akciju cena biržā palielinājusies par 8,9%, palielinot TeliaSonera tirgus vērtību līdz 2,44 miljardiem EUR, ziņo International Herald Tribune.

Db.lv jau ziņoja, ka Francijas telekomunikāciju kompānija France Telecom apsver iespēju iegādāties Zviedrijas lielāko telekomunikācijas kompāniju TeliaSonera. Tagad ārzemju medijos parādījusies arī nformācija, ka Francijas kompānija met acis arī uz Norvēģijas kompāniju Telenor.

Šis fakts licis kāpt TeliaSonera akcijām, savukārt kristies France Telecom akcijām.

France Telecom akciju cena pēc potenciālā darījuma paziņošanas samazinājusies par 5,3% līdz 21,02 EUR. Turpretī TeliaSonera akciju cena palielinājās par 8,9% līdz 5,19 EUR.

Telekomunikāciju kompānijas TeliaSonera, kurai pieder daļas arī Latvijas uzņēmumos Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Lattelecom, skandālā atklājusies jauna informācija par uzņēmuma biznesa darījumu Uzbekistānā, vēsta thelocal.se.

Jau rakstīs, ka TeliaSonera iekūlusies vērienīgā kukuļošanas skandālā Zviedrijā, kā rezultātā iesaldēti TeliaSonera partneres – skandālā iesaistītās Uzbekistānas kompānijas Takilant – aktīvi 30 miljonu ASV dolāru apmērā. Zviedrijas televīzijas Sveriges Television (SVT) pārraidē Uppdrag Granskning tika apgalvots, ka TeliaSonera samaksājusi Takilant 2,2 miljardus Zviedrijas kronu (aptuveni 335 miljonus ASV dolāru) lielu kukuli, lai iegūtu savā īpašumā 3G mobilās telefonijas licenci un frekvences Ukrainā, kā arī 26% daļas Uzbekistānas kompānijā Ucell. TeliaSonera, kuras 37,3% kapitāldaļu pieder Zviedrijas valstij, bet 13,7% - Somijai un kuras akcijas kotētas NASDAQ OMX Stokholmas un NASDAQ OMX Helsinki biržās, noliegusi savu līdzdalību noziegumā.

TeliaSonera šodien nākusi klajā ar paziņojumu, ka parakstījusi vienošanos ar kompāniju Apple par tās produkta iPhone izplatīšanu.

Līgums paredz, ka TeliaSonera kompānijas Apple telefonu iPhone izplatīs Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Somijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā jau šogad.

TeliaSonera atsakās komentēt, vai līgums ar Apple par iPhone izplatīšanu tai dod ekskluzīvā izplatītāja tiesības, kā arī nekomentē, uz kuriem iPhone modeļiem attiecas šis līgums, informē aģentūra Reuters.

Arī db.lv sazvanītie LMT pārstāvji pagaidām nesniedza nekādus komentārus, kad un kādiem modeļiem varēt sākt iPhone izplatīšanu Latvijā.

Zviedrijas telekomunikāciju kompānija Telia Sonera noraidijusi Francijas telekomunikācijas uzņēmuma France Telecom piedāvājumu pārdot tai uzņēmumu par 282.9 miljardiem kronu (21.432 miljardiem latu), norādot, ka tās piedāvātā summa ir krietni zem kompānijas vērtības, ziņo Times Online.

"Kā mēs sapratām, tad viņi (France Telecom) ir izteikuši piedāvājumu iegādāties akcijas par 56 līdz 57 Zviedrijas kronām (4.2 - 4.3 lati) par akciju, un tas ir ievērojami zem uzņēmuma patiesās vērtības," Reuters sacījis Telia Sonera priekšsēdētājs Toms Von Weymarns (Tom von Weymarn). Viņš arī norādīja, ka nepieņemamās cenas dēļ uzņēmuma valde nevarēs atbalstīt šādu piedāvājumu.

Times Online norāda, ka Telia Sonera noraidījusi tai izteikto piedāvājumu pretēji tam, ka Zviedrijas valdība nolēmusi pārdot uzņēmumu valsts privatizācijas programmas ietvaros. Zviedrijas valdībai pieder 13.7% Telia Sonera akciju.

Skandināvu telekomunikāciju koncerns TeliaSonera, piesaistot Latvijas mobilajam telefonam iPhone, skaidri parāda, ka rēķinās ar uzņēmuma kontroli nākotnē.

Tā uzskata Db aptaujātie telekomunikāciju eksperti. iPhone šobrīd ir viens no atzītākajiem zīmoliem pasaulē, pēc kura ir milzīgs pieprasījums un kurš tā ražotājiem un izplatītājiem nesot milzu peļņu.

Iezīmē intereses

«TeliaSonera, piesaistot iPhone sev daļēji piederošajam LMT, savā ziņā parāda, ka rēķinās ar šo uzņēmumu nākotnē,» piekrīt bijušais Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, vienlaikus piebilstot, ka skandināvu koncernam gan citu variantu Latvijā īsti nebija, jo Lattelecom ar iPhone izplatīšanu diez vai nodarbotos, ņemot vērā, ka kompānijai nav mobilo sakaru tīkla. Jāatgādina, ka šobrīd jau daudzus mēnešus turpinās peripetijas ap Lattelecom un LMT privatizāciju. TeliaSonera patlaban pieder 49% Lattelecom daļu, bet Latvijas valstij - 51%. Skandināvu koncernam pieder arī 49% LMT daļu, vēl 28% LMT daļu pieder valstij - 23% ar LVRTC un 5% ar Privatizācijas aģentūras starpniecību, bet atlikušie 23% LMT daļu pieder Lattelecom. Arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis, komentējot TeliaSonera iespējamos motīvus, uzticot Latvijas Mobilajam telefonam izplatīt vienu no pēdējā laika atpazīstamākajām preču zīmēm pasaulē, atzina, ka Telia Sonera ir pārliecināta, ka LMT paliks šīs kompānijas īpašumā. «Viņi ir pārliecināti, ka LMT būs viņu rokās - daļēji vai pilnībā, bet būs. Un patiesībā viņiem caur Lattelecom jau tagad pieder vairāk nekā puse LMT, viņi tikai to nav atzinuši,» teica J. Lelis. Eksperti uzsver - iPhone varētu būt kā odziņa uz Telia Sonera piederošās LMT putukrējuma tortes, kas varētu nodrošināt labu peļņu jau tuvākā nākotnē.

Francijas telekomunikāciju kompānija France Telecom izteikusi piedāvājumu par 282,9 miljardiem kronu (21.432 miljardiem latu) iegādāties Zviedru telekomunikāciju uzņēmumu Telia Sonera, ziņo Times Online.

France Telecom izteikusi draudzīgu un aicinošu piedāvājumu iegādāties Ziemeļu telekomunikācijas uzņēmuma akcijas, liecina uzņēmuma šorīt izplatītais ziņojums. France Telecom ir Eiropas trešā lielākā telekomunikāciju kompānija.

France Telecom piedāvātā summa par Zviedrijas telekomunikāciju operatoru ir par 26% lielāka nekā Telia Sonera akciju cena bija 15. aprīlī, slēdzoties biržai.

Telekomunikāciju uzņēmumi SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi, šodien lēma valdība.

Vienlaikus Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt nozares izvērtējumu un piedāvāt valdībai nākotnes rīcības scenārijus. Šī uzdevuma veikšanai līdz 1.oktobrim ir jāpiesaista konsultants, bet līdz gada beigām valdībā jānāk klajā ar ziņojumu, kā rīkoties turpmāk.

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā ministri skatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par abu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanu, kas paredzēja divus scenārijus - uzņēmumus apvienot vai saglabāt pašreizējo situāciju. Valdība deva priekšroku otrajam variantam.

Valdība arī atbalstīja priekšlikumu saglabāt valsts kontroli pār abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Zviedrijas telekomunikāciju smagsvars TeliaSonera atzīst, ka vēlas iegūt būtisku kontroli pār uzņēmumiem Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom. TeliaSonera nenoliedz, ka apvienotajā uzņēmumā vēlas ja ne visus 100%, tad vismaz kontrolpaketi.

«Vēlamies kontrolpaketi. Uzskatām, ka esam pienācīgs īpašnieks, ar savu pagātni un nozares kompetenci, lai vadītu šādu apvienošanos. Mēs tai ticam, tas būtu ļoti jēdzīgs solis. Galu galā Latvija, Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir mūsu pašmāju tirgus. Tādēļ vēlamies iespējami lielu īpašnieka daļu tajos uzņēmumos, kur mums pieder daļas,» atzina Kenets Rodne, LMT padomes priekšsēdētājs un TeliaSonera mobilo sakaru biznesa Mobility vadītājs Baltijas valstīs.

Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka kontrolpakete vai 100% uzņēmuma daļu nav priekšnoteikums, lai apvienotu uzņēmumus.

France Telecom apsver iespēju uzlabot savu pārņemšanas piedāvājumu telekomunikāciju kompānijai TeliaSonera.

Francijas vadošā telekomunikāciju grupa vairākkārt ir norādījusi, ka negrasās palielināt savu 42 mljrd. USD vērto piedāvājumu, tomēr tagad apsver padarīt piedāvājumu pievilcīgāku, solot vairāk skaidras naudas.

Db jau rakstīja, ka TeliaSonera valde noraidīja piedāvājumu īsi pēc tā publiskošanas jūnija sākumā, norādot, ka tas neatspoguļo uzņēmuma vērtību. Tā uzstāja, ka piedāvājums ir jāuzlabo, pirms būs iespējams turpināt sarunas ar France Telecom. Ja TeliaSonera, kam patlaban pieder arī 49% no Lattelecom un 49% no LMT, darījumam piekristu, izveidotos ceturtā lielākā telekomunikāciju kompānija pasaulē, kam būtu 237 miljoni klientu 30 valstīs.

Francijas telekomunikāciju uzņēmumā France Telecom pēdējo divu nedēļu laikā notikušas divas pašnāvības – no dzīves šķīrās 30 gadus veca sieviete stāvoklī un 54 gadus vecs vīrietis, vēsta thelocal.fr.

Jau vēstīts, ka laikā no 2008. līdz 2009. gadam pašnāvības uzņēmumā France Telecom veikuši 35 Francijas iedzīvotāji, bet pēdējā gada laikā veiktas vēl četras pašnāvības.

Zināms, ka 54 gadus vecais vīrietis tajā pašā laikā bijis šķiršanās procesā ar savu sievu. Neviens no mirušajiem nav atstājis pēcnāves vēstules.

Patlaban uzņēmums izmeklē notikušā apstākļus.

«Divas pašnāvības divu nedēļu laikā rada bažas. Ilgu laiku nebija ziņu par šādiem traģiskiem notikumiem,» vietējam laikrakstam pauda arodbiedrības pārstāvis, uzsverot, ka «patlaban nav pietiekami daudz informācijas, lai veiktu secinājumus par pašnāvību cēloņiem».

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Francijas varasiestādes izmeklēšanas ietvaros par interneta vietni, kas piedāvāja ārzonas banku kontus, kādai Latvijas bankai un tās pārstāvim Parīzē izvirzījušas apsūdzības par līdzdalību krāpniecībā ar nodokļiem, ceturtdien aģentūrai AFP pavēstīja avots tiesībsargājošās iestādēs.

Trešdien apsūdzības izvirzītas arī septiņiem cilvēkiem, kas strādāja vietnes France Offshore labā.

Avots neatklāja Latvijas bankas nosaukumu.

Vietne France Offshore sevi raksturo kā juristu un grāmatvežu tīklu, kas palīdz izveidot ārzonas kompānijas un banku kontus.

Francijas varasiestādes izmeklēšanu par vietnes darbību veic kopš 2011.gada jūlija.

France Offshore mājaslapā ievietots videosižets par to, kā Rīgu apmeklē uzņēmuma vadītājs Nadavs Bensusāns. Viņš ierodas Rietumu bankā, kur tiekas ar viceprezidentu Ruslanu Stecjuku. Sižetā intervēts arī toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V). Spriežot pēc kadros redzamā laikraksta Dienas Bizness numura, France Offshore vadītāja vizīte noritējusi 2011.gada februārī.

Skandināvu koncerns TeliaSonera no Kazahstānas Visor Group iegādāsies 51% daļu un balsu TeliaSoneraAsia Holding B.V, kam pieder Kambodžas mobilo sakaru operators Appilfone, un 80% daļu Nepālas mobilo sakaru operatorā Spice Nepal, liecina TeliaSonera sniegtais paziņojums.

TeliaSonera plānotajā darījumā paredzējusi investēt aptuveni 3.2 miljardus Zviedrijas kronu (230 miljonus latu). Skandināvu koncerns darījumu plāno noslēgt 1.oktobrī.

„Viena no mūsu galvenajām prioritātēm ir palielināt mūsu biznesu Āzijā, kur mēs pēdējo desmit gadu laikā esam veiksmīgi auguši un radījuši vērtību," paziņojumā presei norāda TeliaSonera vadītājs Larss Nībergs (Lars Nyberg), vēršot uzmanību, ka Nepālā un Kambodžā dzīvo daudz iedzīvotāju, bet valstīs pie augošas ekonomikas ir zems mobilo sakaru izmantošanas līmenis.

Atbilstoši TeliaSonera datiem - SpiceNepal ir otrs lielākais mobilo sakaru operators Nepalā, bet Appilfone ir ceturtais lielākais mobilo sakaru operators Kambodžā.

Ja notiktu telekomunikāciju gigantu France Telecom un TeliaSonera apvienošanās, tuvākajā laikā tas neietekmētu Latvijas telekomunikāciju tirgu.

Savukārt telekomunikāciju eksperts Juris Kaža norāda, ka pagaidām ir pārāk maz zināms par šādu darījumu, lai izvērtētu tā ietekmi uz Latvijas telekomunikāciju tirgu.

Kā zināms, Francijas telekomunikāciju kompānija France Telecom pagājušajā nedēļā oficiāli paziņoja, ka interesējas par skandināvijas telekomunikāciju koncerna TeliaSonera pārņemšanu. Tiesa, pagaidām vēl nav sākusi sarunas ar skandināviem par šādu darījumu. France Telecom tuvākajā laikā grasās piedāvāt TeliaSonera 34 miljardu vērtu darījumu.

Tiks izmeklēta Francijas uzņēmuma France Telecom bijušo vadītāju saistība ar daudzajām uzņēmumā notikušajām pašnāvībām, vēsta thelocal.fr.

Bijušais Telecom vadītājs Didjērs Lombārs (Didier Lombard) vadīja kompāniju laikā no 2005. līdz 2010. gadam. Viņš atkāpās no amata pēc 35 pašnāvībām, kas notika laikā no 2008. līdz 2009. gadam.

D. Lombārs pārraudzīja uzņēmuma pārstrukturēšanu, kuras ietvaros laikā no 2006. līdz 2008. gadam bija paredzēts atlaist 22 tūkst. darbinieku, bet aptuveni desmit tūkst. darbinieku nācās mainīt amata pienākumus.

Arodbiedrība SUD, kas iesniedz sūdzību par pašnāvībām 2009. gadā, atzinīgi novērtējusi ziņas par notiekošo izmeklēšanu.

«Tā ir pirmā reize Francijas vēsturē, kad tiek izmeklēta bijušā uzņēmuma vadītāja atbildība morālos un institucionālos pārkāpumos,» paziņojumā norādījusi arodbiedrība.

Bijušie Eesti Telecom mazie akcionāri vēlas iesūdzēt tiesā Zviedrijas lielāko telefonsakaru kompāniju TeliaSonera, jo tā nodrošinājusi Igaunijas valstij preferenciālu statusu pērn notikušajā Eesti Telecom pārpirkšanas darījumā, ziņo Bloomberg.

Uzņēmums Kawe Kapital, kas ir bijušais Eesti Telecom akcionārs, saņēmis apstiprinājumu no citiem mazajiem akcionāriem, ka tie palīdzēs segt tiesvedības izmaksas. Bijušie akcionāri, kuri bija spiesti pārdot savas akcijas Eesti Telecom pārpirkšanas darījumā, norāda, ka TeliaSonera piedāvāja valstij izdevīgākus noteikumus.

Zviedrijas kompānija apņēmās trīs gadus sev izmaksāt Eesti Energia peļņu 100% apmērā, kas nozīmē, ka TeliaSonera ir jāmaksā Igaunijai dividenžu nodoklis 21% apmērā no peļņas. Tādējādi Igaunijai šajā pārpirkšanas darījumā ir lielākas finansiālās priekšrocības nekā citiem bijušajiem Eesti Telecom akcionāriem.

Ziemeļvalstu telekomunikācijas gigantam TeliaSonera pieder jau 85,6 % Lietuvas telekomunikāciju uzņēmuma TEO LT akciju, informē kompānija.

Maijā TeliaSonera pavēstīja, ka vēlas palielināt savu daļu Lietuvas uzņēmumā un iegādāsies akcijas no investīciju kompānijām East Capital Asset Management un Coneglen Limited, kā arī plānoja izteikt akciju atpirkšanu piedāvājumu mazākuma akcionāriem.

Maija sākumā TeliaSonera piederēja 68,29% Lietuvas uzņēmuma akciju. No investīciju kompānijām TeliaSonera iegādājās 7,87% akciju, tādējādi palielinot savu daļu līdz 76,16%.

Akciju atpirkšanas piedāvājums mazākuma akcionāriem tika izteikts 5. jūnijā, norāda kompānija. TeliaSonera kopējā atpirkšanas piedāvājuma vērtība ir 76 miljoni eiro, maksājot 0,637 eiro par vienu Lietuvas telekomunikāciju uzņēmuma akciju.

Noslēdzies TeliaSonera izteiktais Igaunijas telekomunikāciju kompānijas Eesti Telekom akciju atpirkšanas piedāvājums, kura rezultātā TeliaSonera piederēs 97.58 % jeb 134.6 miljonu Eesti Telekom akcijas, liecina paziņojums Tallinas biržā.

Līdz šim TeliaSonera pilnībā piederošajai kompānijai Baltic Tele AB piederēja 60.12 % jeb 82.9 miljoni Eesti Telekom akcijas un izteiktā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā iegādāti vēl 37.46 % jeb 51.5 miljoni akciju.

Ņemot vērā atpirkšanas piedāvājuma rezultātus TeliaSonera nolēmusi, ka piedāvājums paliks atklāts, lai palikušie mazākumakcionāri varētu vēl pārdot savas akcijas.

TeliaSonera par vienu Eesti Telekom akciju piedāvā 93 igauņu kronas (4.18 latus). Turklāt, saskaņā ar uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu, visi akcionāri saņems papildus dividendes 6.99 kronu (0.31 latu) par akciju apmērā.

Vilcinoties ar telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanu, samazināsies to vērtība, uzskata abu uzņēmumu kapitāldaļu turētāja TeliaSonera pārstāvis sarunās ar Latvijas valdību Kenets Rodne.

Kā žurnālistiem sacīja Rodne, nesen notikušajās sarunās ar Latvijas valdības deleģēto darba grupu panākta izpratne, ka ir jāseko pasaules tendencei un tirgus nepieciešamībai par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, taču konkrēti priekšlikumi par Lattelecom un LMT apvienošanas iespējām sarunās nav izteikti un netiek atklāti.

Pēc Rodnes teiktā, TeliaSonera pārstāvji iepazīstinājuši ar savu redzējumu par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, saskaņā ar kuru klienti vēlas plašāku pakalpojumu klāstu, tostarp lielāku sasniedzamību. Kā uzskata TeliaSonera, to iespējams panākt, apvienojot telekomunikāciju tīklus – optiskos, mobilos un bezvadu jeb Wifi.

Trešdien, 3. jūnijā, Rīgas Ekonomikas augstskolā notiks TeliaSonera Biznesa diena, kuras ietvaros tiks diskutēts par telekomunikāciju nozares lomu ekonomiskās krīzes apstākļos Latvijā un pasaulē un iespējamiem risinājumiem, informēja organizatori.

Savu redzējumu par telekomunikāciju nozares attīstību starptautiskā perspektīvā sniegs viens no vadošajiem telekomunikāciju nozares ekspertiem pasaulē, Masačūsetas Tehnoloģiju Institūta (MIT) Nākotnes komunikāciju programmas vadītājs Viljams Herndons Lērs (William Herndorn Lehr).

Savu redzējumu par telekomunikācijas nozares tālāko attīstību un ieguldījumu Latvijas valsts ekomonikas atveseļošanā sagatavojuši BICEPS eksperti. TeliaSonera Biznesa dienas ietvaros BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags prezentēs savu pētījumu un iepazīstinās ar konkrētiem risinājumiem situācijas uzlabošanā.

TeliaSonera Biznesa dienu var apmeklēt ikviens interesents, savu dalību piesakot un reģistrējoties http://www.sseriga.edu.lv/TeliaSonera. Dalība pasākumā ir bez maksas. Pasākums notiks Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās no plkst. 13:00 līdz 16:30.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka līdzekļi, ko valsts saņemtu no tai piederošo kapitāldaļu mobilo sakaru operatorā Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Latvijas elektronisko sakaru sniedzējā Lattelecom pārdošanas, būtu jāiegulda jaunu darbavietu radīšanā, aģentūrai BNS pastāstīja ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa.

Pēc Bīviņas teiktā, pagaidām nav zināms, kad jautājums par LMT un Lattelecom privatizāciju varētu nonākt valdības darba kārtībā - šāds laika plāns nav izstrādāts. Par to būs jālemj darba grupai. Kampars arī uzskata, ka par šo jautājumu vairs nevajadzētu diskutēt, bet jau rīkoties.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka skandināvu koncerns TeliaSonera pērnā gada nogalē nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā izteikta gatavība atsākt sarunas par valstij piederošo LMT un Lattelecom kapitāldaļu pārdošanu, Bīviņa apstiprināja, ka šāda vēstule bijusi, taču tā adresēta premjeram, nevis Kamparam kā darba grupas vadītājam, līdz ar to nevarot sniegt informāciju par tās saturu.

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma TeliaSonera Latvijas valdībai izteiktais Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Lattelecom apvienošanas piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Kā sacīja Loginovs, piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim ar nosacījumu, ka Latvijas valsts līdz 22.janvārim paziņo TeliaSonera par izvēlēto stratēģiju un vēlamo darījuma scenāriju, kā arī tiek sāktas kopīgas un konstruktīvas pārrunas.

Runājot par TeliaSonera piedāvātajiem apvienošanās scenārijiem, Loginovs minēja, ka visi trīs paredzot abu uzņēmumu apvienošanu dažādās formās.

Pirmais scenārijs paredz to, ka abu uzņēmumu kapitāldaļas nopērk TeliaSonera, uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti TeliaSonera grupā, bet kabeļu infrastruktūra paliek valsts rīcībā.

Otrā scenārija gadījumā abu uzņēmumu daļas nopērk valsts, kam seko to apvienošana, bet trešā scenārija gadījumā TeliaSonera iegūst apmēram 54% kapitāldaļu apvienotajā uzņēmumā, bet valsts - 46%. Notiek valsts daļu konsolidācija. Šajā piedāvājumā netiek atrunāts kabeļu infrastruktūras risinājums.