Business Software Alliance Latvijā (BSA) ir apkopojusi šā gada pirmo desmit mēnešu statistiku par izmaksām, ar kādām nācies saskarties uzņēmumiem, kuri savā darbībā izmantojuši nelegālu programmnodrošinājumu.

Secinājums esot viennozīmīgs - nelegālu datorprogrammu lietošana izmaksā dārgāk nekā savlaicīgi iegādātas licences uz uzņēmumos izmantotajām datorprogrammām.

BSA ir apkopojusi informāciju par datorprogrammu ražotāju celtajām prasībām un noslēgtajiem izlīgumiem 2007.gada pirmajos desmit mēnešos.

Latvijā datorprogrammu ražotāji cēluši 27 prasības pret nelegālā programmnodrošinājuma izmantotājiem. Celto prasību kopsumma ir 303 tūkstoši latu, kas vidēji uz uzņēmumu, kurš ir izmantojis nelegālu programmatūru, ir 11 222 lati.

Kā norāda BSA valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs: „Bieži vien uzņēmuma vadība nemaz neparēķina, cik resursu – gan finanšu, gan laika, tiek nelietderīgi izmantoti (jo par investīcijām tos nevar dēvēt), lai nodrošinātu uzņēmuma darbu, izmantojot nelegālās programmas. Tiek algoti IT speciālisti, kas saved visu kārtībā, datori ir ievērojami neaizsargātāki pret nesankcionētu piekļūšanu, t.sk. konfidenciālai informācijai, tāpat daudz lielāks risks ir iedzīvoties vīrusos.”

Šī gada vasaras trijos mēnešos uzņēmumos veikti 57 reidi, lai pārbaudītu datorprogrammu legalitāti. Pārkāpumi konstatēti gandrīz katrā ceturtajā uzņēmumā. Pārbaužu rezultātā ierosinātas 13 krimināllietas par nelicencētu datorprogrammu lietošanu.

«Daļa komersantu joprojām cenšas taupīt, savā darbā izmantojot pirātiskās datorprogrammas, tomēr neatkarīgi no datorprogrammu vērtības un pārkāpumu izdarīšanas motīviem tiek pārkāptas autortiesības, un par to draud kriminālatbildība. Turklāt datorprogrammu autortiesību īpašniekiem nākas maksāt kompensācijas par zagto datorprogrammu izmantošanu,» norāda starptautiskās programmatūras industrijas asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jānis Bordāns.

Krimināllietas ierosinātas pret tādiem uzņēmumiem kā ELPA 2, Sensi Grow, Alt and Ko, Bāzes Baltijas, Divi Simti divi, Coldtrans Serviss, Attach, S-Print, Kuma CR, Munks Print partneri un Graftik.

Tiesībsargājošās institūcijas ķērušās klāt uzņēmumiem, kas savā darbā izmanto nelicencētas datorprogrammas. Pēc pārbaudēm vairāku kompāniju, tostarp datortehnikas tirgotāju, valdes locekļiem piespriests sods – atkarībā no pārkāpuma svara uzņēmumu vadītājiem jāmaksā naudas sods, jāstrādā piespiedu darbu vai jāatlīdzina cietušajam zaudējumi vairāku tūkstošu Ls apjomā.

Biroja preču izplatītājas SIA Inika valdes loceklim piespriests naudas sods 600 Ls apmērā, kā arī pienākums

atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 582 latu apmērā. Savukārt, dizaina un drukas kompānijas Cita tipogrāfija valdes loceklim tika piespriests piespiedu darbs 50 stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt 1950 latu zaudējumus, norāda starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Notiesājošs spriedums tika pasludināts arī datorprogrammu «servisa meistaram», kurš tika pieķerts prettiesiskā datorprogrammu izplatīšanā. Viņam tika piespriests piespiedu darbs simts stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 1032 latu apmērā. Šis spriedums gan vēl nav stājies spēkā.

Datorpirātisma līmenis Latvijā pērn sastādīja 56%, saglabājot 2006. gada rādītāju, kamēr dažās valstīs pirātisma līmenis ir audzis.

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai ir nodarījis zaudējumus 29 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par trim miljoniem dolāru vairāk nekā 2006. gadā.

Par to liecina piektā ikgadējā globālā datorprogrammu pirātisma pētījuma rezultāti, kurus šodien publicēja starptautiskā datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācija Business Software Alliance (BSA). Pētījums aptver 108 valstis, un to veica vadošais globālais informācijas tehnoloģiju tirgus pētījumu uzņēmums IDC.

“Fakts, ka pirātisma līmenis Latvijā, neraugoties uz datoru un interneta lietotāju skaita pieaugumu, ir palicis 2006. gada līmenī, liecina, ka valdības un BSA pūliņi nav bijuši velti. Tos novērtējusi arī Starptautiskā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības organizācija, pērn izņemot Latviju no tā saucamā melnā saraksta, kurā iekļautas pirātisma jomā uzraugāmās valstis. Vienlaikus jāuzsver, ka mūsu pieredze rāda - pat neliels atslābums cīņā ar datorpirātismu ievērojami paaugstina pirātisma līmeni,” atzīmē BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

Par nelicencētu datorprogrammu izmantošanu pērn ierosināti 27 kriminālprocesi, bet par mazākiem pārkāpumiem noformēti administratīvo pārkāpumu protokoli. Savukārt kopējais pieteikto kompensāciju apmērs pērn sasniedza 322 541 eiro, datorprogrammu ražotāju tiesību aizstāvju organizācijas BSA pārstāvji.

Izlīgumi noslēgti 23 gadījumos, un kopējā kompensācijās izmaksātā summa - 85,5 tūkstoši eiro. Papildus kompensāciju maksai pārkāpēji ir legalizējuši savas datorprogrammas.

Ar nelicencētu datorprogrammu izmantošanu saistās finansiālie, juridiskie, biznesa darbības un drošības riski. Gadījumā, ja, veicot datorprogrammu pārbaudi, Ekonomikas policijai rodas aizdomas par pretlikumīgi iegūtas programmatūras izmantošanu, uzņēmumam līdz tālākai apstākļu noskaidrošanai var tikt konfiscēti datoru cietie diski, kas ievērojami apgrūtinās kompānijas darbību šajā laikā. Par mazākiem pārkāpumiem uzņēmumiem var piemērot administratīvos sodus, savukārt smagāku pārkāpumu gadījumos tiek uzsākti kriminālprocesi. Persona, kas datorā prettiesiski iekopējusi (instalējusi) nelicencētu datorprogrammu, var tikt saukta pie kriminālatbildības, bet apsūdzības var tikt izvirzītas arī uzņēmuma vadībai, kas atbild par uzņēmuma datoros esošo programmatūru.

Šā gada pirmajā pusgadā ierosināti 43 kriminālprocesi pret uzņēmumiem un organizācijām, kuras savā saimnieciskajā darbā izmantojušas nelikumīgi lejupielādētas vai iegādātas datorprogrammas. Programmu ražotāji no šiem uzņēmumiem pieprasījuši kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem gandrīz 265 tūkstošu latu apmērā.

Kā informē Business Software Alliance (BSA), gada pirmajā pusgadā Valsts policija sadarbībā ar BSA un Latvijas autortiesību aizsardzības biedrību Datorprogrammu autortiesību apvienība ik nedēļu izlases kārtībā veikusi 10 līdz 15 datorprogrammu legalitātes pārbaužu uzņēmumu birojos gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās.

No ierosinātajiem kriminālprocesiem 19 tika izbeigti, noslēdzot izlīgumu un samaksājot kompensāciju cietušajiem vairāk nekā 33 tūkstošu latu apmērā. Pārējo lietu izskatīšana šobrīd turpinās.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad nedaudz ir pieaudzis ierosināto kriminālprocesu skaits. «Kopumā situācija ir samērā stabila, tomēr vēl daudz jāstrādā, lai sasniegtu uzlabojumu nelegālo datorprogrammu izkaušanā. Tāpēc ir nepieciešama saskaņota un aktīva rīcība gan sabiedrības izglītošanā, gan pārkāpumu atklāšanā, gan pārkāpēju sodīšanā,» sacīja BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā nodarījis zaudējumus 26 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 6 miljoniem dolāru vairāk nekā 2005.gadā, biznesa portālu Db.lv informēja Business Software Alliance Latvija (BSA) izpilddirektore Sanita Meijere.

Saskaņā ar starptautiskās pētījumu kompānijas IDC datiem datorpirātisma līmenis Latvijā 2006.gadā ir samazinājies par vienu procentu, sasniedzot 56% līmeni. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai nodarījis zaudējumus 26 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 6 miljoniem dolāru vairāk nekā 2005.gadā.

"Attiecībā uz pirātisma līmeņa samazināšanos var runāt par vairākiem veicinošiem faktoriem – valdību investīcijām legālu datorprogrammu iegādē, tiesībsargājošu organizāciju darbību, BSA aktivitātēm un ekonomisko attīstību. Savukārt, pirātisma līmeņa pieaugumu ir veicinājis datoru lietotāju skaita pieaugums, mazā un vidējā biznesa attīstība un datoru piedāvājums, kas tiek tirgoti ar bezmaksas programmām, piemēram, Linux, kas vēlāk bieži tiek aizvietotas ar pirātiskām Microsoft biroja programmatūras versijām, piemēram, Windows, Office u.c.", skaidroja Sanita Meijere.

Starptautiskās autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance (BSA) Latvijas komiteja novembrī uzsākusi akciju, ar kuras palīdzību aicina aizdomāties par nelegālu datorprogrammu lietošanas riskiem, Db.lv informēja BSA izpilddirektore Sanita Meijere. Nelegālo datorprogrammu lietotāju skaita pieaugumu veicina interneta attīstība, kā arī datorlietotāju skaita pieaugums.

“Esam uzsākuši kampaņu, lai atgādinātu, ka šodien it kā ietaupītie līdzekļi, lietojot nelegālas datorprogrammas, var tikt zaudēti divkāršā un vēl lielākā apmērā brīdī, kad cilvēks vai uzņēmums tiek pieķerts pirātisku programmu lietošanā. Par nelicencētu programmu lietošanu draud naudas sods līdz 200 minimālajām mēnešalgām vai pat cietumsods. Papildus šim sodam jārēķinās ar licencētu programmu iegādes izmaksām un kompensāciju datorprogrammu ražotājiem par nodarītajiem zaudējumiem”, atgādina S. Meijere. “Pirātiskās programmas var slēpt sevī arī vīrusus vai kaitnieciskos kodus, kas iznīcina datus vai ļauj piekļūt konfidenciālai informācijai – piemēram, bankas konta numuram un parolei”, viņa piebilst.

Db.lv jau ziņoja, ka kompānija Business Software Alliance ir nākusi klajā ar gadskārtējo pētījumu par datorprogrammu pirātismu - Global Piracy Study 2006. Pētījums rāda, ka Baltijā datorprogrammu pirātisms ir nodarījis 73 miljonu USD lielus zaudējumus, no kuriem par lielāko daļu atbildīga Lietuva.

Lietuvā no visām datorprogrammām, kuras tiek lietotas valstī, 57% ir nelegālās. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Lietuvā šis skaitlis nav mainījies, savukārt zaudējumi, kas nodarīti valstij, salīdzinot ar 2005. gadu, palielinājušies no 25 līdz 31 miljonam USD.

Par 1% mazāk nekā Lietuvā pirātiskās programmas lieto Latvijā, t.i. no visām valstī lietotajām datorprogrammām 56% ir nelegālas. Datorprogrammu pirātisms Latvijai 2006. gadā ir nodarījis 26 miljonu USD lielus zaudējumus. 2005. gadā Latvijā pirātisma līmenis bija tāds pats kā šogad Lietuvā - 57%, savukārt zaudējumi bija mazāki - 20 miljoni USD.

Tehnoloģiju kompānija Microsoft uzsākusi programmu, kuras ietvaros datorspeciālistiem maksās līdz pat 150 tūkstošiem ASV dolāru lielu atlīdzību par kompānijas programmatūrā atklātajiem drošības caurumiem.

Microsoft atlīdzību programma ir viena no devīgākajām nozarē, norāda Reuters. Kompānija gan ilgāku laiku kavējās ar tās ieviešanu, neskatoties pat uz to, ka līdzīgas atlīdzības programmas par atrastajiem drošības caurumiem jau piedāvā Google un Facebook. Prognozējams, ka ievērojamā atlīdzība izraisīs lielu interesi datu drošības speciālistu un hakeru aprindās, kuriem gan ar atklātajām drošības problēmām, lai saņemtu naudu, būs jādalās ar Microsoft. Kompānija maksāšot arī papildus 50 tūkstošus ASV dolāru lielu atlīdzību tiem speciālistiem, kas ne tikai atklās drošības problēmas, bet arī izdomās veidu, kādā tās atrisināt.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova un biedrības Datorprogrammu autortiesību apvienība (DAA) valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs parakstījuši sadarbības vienošanos, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un veicinātu godīgu konkurenci datorprogrammu autortiesību nozarē.

Vienošanās mērķis ir mazināt datorprogrammu ražotāju, izplatītāju un datortehnikas remontu nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī īpaši tā saukto «aplokšņu algu» izmaksu, kas tādejādi samazina negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē, informē VID.

Vienošanās ietvaros DAA biedri iedalīti divās grupās pēc pamatdarbības veida – komersanti, kuri nodarbojas ar programmēšanu un datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras vairumtirdzniecību, kā arī komersanti ar citiem pamatdarbības veidiem, piemēram, konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos, citu programmatūru tiražēšana u.c.

Pēc populāra koncerta, plašas konferences vai sporta pasākuma apmeklējuma daudziem no mums patīk klikšķināt fotogrāfiju galerijas portālos un sociālajos tīklos, lai apskatītu pasākuma viesus. No šā gada 25.maija, kad spēkā stāsies Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), situācija vairs nebūs tik viennozīmīga – proti, ja persona nebūs piekritusi, tad tās foto vairs nebūs tik vienkārši publicēt. Tomēr attēlu publicēšanu žurnālistikas vajadzībām jaunajam regulējumam nevajadzētu ietekmēt.

Nē, GDPR stāšanās spēkā nenozīmē, ka pasākumus vairs nevarēs fotografēt un iegūtos attēlus nedrīkst publicēt. Taču, tā kā regulas būtība ir aizsargāt cilvēku privātumu, tad pasākumu organizatoriem būs jāņem vērā vairāki apstākļi, galvenokārt, pasākuma konteksts un personas piekrišana.

GDPR ietekmēs visus uzņēmumus, arī radošā, mediju un komunikācijas industrija nav izņēmums.

Pirmkārt, brīvi publicējami ir attēli, kuros nav iespējams identificēt konkrētu personu. Piemēram, kopskati ar daudziem cilvēkiem, grupu bildes, pasākuma norises vieta, roka, kas tur krūzi, karti, utt.

Otrkārt, pasākuma vadītāju, moderatoru, lektoru, mūziķu bildes var publicēt, ja pirms tam ir saņemta viņu piekrišana. Tie, kas ir saistīti ar koncertu rīkošanu vai atspoguļošanu, labi zina, ka pasaulslaveni mūziķi bieži vien neļauj fotografēt visu pasākumu, bet vien kādu tā daļu vai nosaka kārtību, kādos gadījumos drīkst izmantot koncertā uzņemtās bildes. GDPR prasības savā būtībā ir ļoti līdzīgas, vienīgā atšķirība – tās attiecas uz jebkuru apmeklētāju.

Starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša atzinīgi vērtē Latvijas policistu darbu nelegālo datorprogrammu apkarošanas jomā.

Intervijā Nozare.lv, vērtējot Latvijas policijas spēju atklāt gadījumus, kad tiek izmantotas nelegālās datorprogrammas, un izmeklēt šādas lietas, viņa atzina, ka par atbildīgajiem policistiem var teikt tikai labāko. «Viņi ir gudri, apķērīgi, ļoti skatās, lai netiek pārkāptas ne tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ne datu aizsardzības tiesības. Tajā pašā laikā viņi ir pietiekami viltīgi un zina, kā lietas atklāt,» skaidroja Veikša.

Viņa gan izteica nožēlu, ka policistiem pašiem nav atbilstoša programmatūras nodrošinājuma. Viņiem būtu daudz ērtāk strādāt ar speciālām datorprogrammām, kuras fiksē elektroniski, kas ir datorā, jo tad process ritētu ātrāk.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Saskaņā ar starptautiskās datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance (BSA) Latvijas komitejas rīcībā esošo informāciju 2006.gada pirmo trīs ceturkšņu laikā konstatēti datorprogrammu autortiesību pārkāpumi 90 Latvijas uzņēmumos, Db.lv informēja BSA Latvijā izpilddirektore Sanita Meijere.

Celto prasību summa par ražotājiem nodarītajiem zaudējumiem ir gandrīz 2 miljoni latu. Prasību summa svārstās no dažiem simtiem līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu. 24 gadījumos jau panākts izlīgums – par kopējo summu 80000 latu apmērā. Šo summu pārkāpējiem jāatlīdzina datorprogrammu ražotājiem.

BSA Latvijas komitejas pārstāvis Jānis Bordāns atgādina, ka papildus kompensācijai ražotājiem jārēķinās arī ar izmaksām legālu programmu iegādei, ar administratīvo sodu, piemēram, naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām vai pat kriminālsodu. "Lietot pirātiskas datorprogrammas var izrādīties ļoti dārgs "prieks"", konstatē Bordāns.

Aptuveni puse lietu joprojām atrodas vai nu izmeklēšanā vai tiesas procesā.

Business Software Alliance Latvijas organizācijas (BSA) veiktās akcijas Noslēpumainais pircējs ietvaros tika konstatēts, ka 46 procentos datorveikalu Latvijā ir iespējams iegādāties nelegālas datorprogrammas, Db.lv informēja Business Software Alliance Latvijas organizācijas izpilddirektore Sanita Meijere.

No pērnā gada oktobra līdz decembrim akcijas ietvaros speciāli apmācīti cilvēki apmeklēja veikalus, kas nodarbojas ar programmatūras tirdzniecību, un izteica vēlmi iegādāties programmatūru. Noslēpumainie pircēji apmeklēja 160 veikalus 30 Latvijas pilsētās un noskaidroja, cik daudzos no tiem var iegādāties pirātiskas datorprogrammas.

"Konstatējām, ka gandrīz katrs otrais veikals Latvijā ir gatavs pārdot nelegālas datorprogrammas, tādējādi nostādot pircēju autortiesību pārkāpēja lomā. Pircējam minot, ka pērk datoru lietošanai mājās, pārdevēji paši piedāvāja instalēt tajā nelegālas datorprogrammas. Jāpiebilst, ka pārdevēji par šo pakalpojumu nereti prasījuši tikpat lielu naudu, cik maksātu licencētu programmu komplekts mājām," stāsta BSA Latvijas organizācijas izpilddirektore Sanita Meijere.

Šā gada pirmajā pusgadā ierosinātas 25 krimināllietas par nelicencētu programmu lietošanu uzņēmumos. Kopumā šajā laika periodā Valsts policija sadarbībā ar starptautisko programmatūras industrijas asociāciju Business Software Alliance (BSA) veikusi 150 datorprogrammu legalitātes pārbaudes.

«Darbs pie noziegumu atklāšanas pastiprinās un kļūst efektīvāks, taču tikai ar reidu palīdzību situāciju būtiski uzlabot ir grūti. Jau četrus gadus nozagtās programmatūras apjoms valstī ir nemainīgi 56% no visas lietotās programmatūras. To var nosaukt par stabilitāti, taču, manuprāt, tā ir stagnācija, kas var nest būtisku kaitējumu ne tikai darprogrammu īpašniekiem, bet visai ekonomikai kopumā,» norāda BSA pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jānis Bordāns.

Viņš arī piebilst, ka tas liecina par intelektuālā īpašuma neaizsargātību Latvijā un lielu zagtā īpašuma īpatsvaru. Ar katru gadu datorprogrammu legalitātes pārbaudes tiek veiktas biežāk. Pērn BSA sadarbībā ar Valsts policiju veica 264 šādas pārbaudes, 2009.gadā – 220 pārbaudes.

Diskos ierakstītas datorprogrammas 300 tūkst. Ls vērtībā – tik liels «ķēriens» tirdzniecības vietā datorpirātisma apkarotājiem negadās bieži. Microsoft, Adobe un citas programmas, kuru cena veikalā var sasniegt vairākus simtus latu, tirgū Latgalīte bija nopērkamas par pieciem līdz desmit latiem.

Valts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki veikuši Latgalītē kontrolpirkumu, kura rezultātā aizturēja divus nelegālo programmu tirgotājus, raksta Diena.

Aptuveni divus tūkstošus disku viņi bija «saražojuši» mājas apstākļos. Lieta patlaban nosūtīta kriminālvajāšanai. Papildus pēdējo gadu redzamākajām datorpirātismu apkarotāju aktivitātēm notikuši arī vairāki reidi pie tirgotājiem. Neoficiāla informācija liecina, ka daži no viņiem pieķerti nelegālas datorprogrammatūras tirdzniecībā kopā ar datortehniku.

DB jau rakstīja, ka šā gada pirmajā pusgadā ierosinātas 25 krimināllietas par nelicencētu programmu lietošanu uzņēmumos. Kopumā šajā laika periodā Valsts policija sadarbībā ar starptautisko programmatūras industrijas asociāciju Business Software Alliance (BSA) veikusi 150 datorprogrammu legalitātes pārbaudes.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs apsūdzējis sešus Igaunijas piederīgos un vienu Krievijas pilsoni par apjomīga kibernozieguma paveikšanu.

Kibernoziedznieki ar ļaundabīgu datorprogrammu inficējuši vairāk nekā četrus miljonus datoru 100 valstīs un četru gadu laikā maksājumos par viltus reklāmu no šo datoru lietotājiem iekasējuši 14 miljonus ASV dolāru., vēsta BBN.

ASV varasiestādes meklēs iespējas panākt sešu minēto Igaunijas krāpnieku izdošanu. Visi seši Igaunijas kibernoziedznieki tika aizturēti šonedēļ. Krievijas pilsonis vēl nav notverts.

Noziedznieki ar ļaundabīgo datorprogrammu inficējuši galvenokārt privātpersonu personālos datorus, taču tāpat skarti arī privātuzņēmumu un valsts datortīkli, to skaitā NASA.

Kibernoziedznieki izmantojuši datorprogrammu DNSChanger, kas slepeni pāradresēja inficēto datoru lietotājus uz reklāmdevēju interneta vietnēm tad, kad šie datoru lietotāji noklikšķina uz meklēšanas rezultātiem. Savukārt reklāmdevēji, kuru mājas lapas tika apmeklētas, pārskaitīja maksājumus uz noziedznieku izveidotiem uzņēmumiem.

Informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu un datorprogrammu tirdzniecības uzņēmums DPA (iepriekš zināms kā Datorprogrammu apgāds) 2006.gadā būtiski paaugstināja darbības finanšu rādītājus, sasniedzot 8,5 miljonu latu lielu neauditēto apgrozījumu un 800 tūkstošu latu prognozēto bruto peļņu, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvis Ēriks Matulis.

2005.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,405 miljonus latu.

"Paredzams, ka arī turpmākajos gados klienti izvirzīs jaunas prasības darbinieku efektivitātes un produktivitātes celšanai, līdz ar ko par prioritāriem kļūs tādi IT risinājumi kā vienota uzņēmuma informatīvā vide, efektīvas uzņēmuma saimnieciskās darbības vadības un analīzes risinājumi u.c. Arī šogad Latvijas uzņēmumi un iestādes legalizēs programmatūru, meklējot piemērotāko un saprātīgāko jaunu tehnoloģiju un risinājumu iegādes un ieviešanas veidu," uzsver DPA biznesa attīstības direktors Aigars Jaundālders.

Viņš arī norāda, ka uzsākot darbu ar elektroniski parakstītiem dokumentiem, pakāpeniski kļūs aktuāls to juridiskā spēka nodrošināšanas jautājums ilgtermiņa uzglabāšanas procesā.

ASV tehnoloģiju gigants Google izmaksājis rekordlielu atlīdzību pētniekiem, kuri atklājuši drošības problēmas kompānijas izstrādātajā pārlūkā Chrome, vēsta Computerworld.

Kopumā Google speciālistiem izmaksājusi 26,5 tūkstošus ASV dolāru par to atklātiem 18 dažādiem «caurumiem», kas raksturoti kā «nopietni» un «vidēji».

Lielāko summu (13,6 tūkstošus) saņēmis Sergejs Glazunovs par pieciem «caurumiem», kas saistīti ar pārlūka drošību. Kopumā Google šogad dāžādiem pētniekiem atlīdzīmās izmaksājusi 170 tūkstošus ASV dolāru.

Speciālistu atklātās drošības problēmas ir izlabotas un iekļautas jaunākajā Chrome atjauninājumā.

Programmu, kuras ietvaros par atklātām drošības problēmām Google produktos var saņemt atlīdzību, kompānija uzsāka jau pērn. Līdzīga programma ir arī Mozilla Foundation, kas izstrādā Firefox interneta pārlūku.

Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā ieviesīs diezgan daudz pārmaiņu fotogrāfijas jomā, jo «publisko pasākumu organizatoriem lielākais izaicinājums būs izveidot visiem labi saprotamu un arī ērtu sistēmu», kā ar to visu tikt galā.

To biznesa portālam db.lv pauda Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva, komentējot, kā situāciju foto jomā ietekmēs Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) stāšanās spēkā no 25. maija.

«Tiek ieviesta regula, bet nav skaidri kritēriji, kā rīkoties, jo pie katra ar līgumu rokā nepieskriesi un parakstu nepaprasīsi. Tas, protams, draud ar to, ka nebūs fotogrāfijas no ļoti daudziem pasākumiem, jo fotogrāfijas ar telpu interjeriem, rokas ar krūzītēm vai cilvēkiem no mugurpuses nebūs diez ko pieprasītas,» pauda M. Dudareva.

Kā vēstīts, jaunās regulas stāšanās spēkā nenozīmē, ka pasākumus vairs nevarēs fotografēt un iegūtos attēlus nedrīkst publicēt. Taču, tā kā regulas būtība ir aizsargāt cilvēku privātumu, tad pasākumu organizatoriem būs jāņem vērā vairāki apstākļi, galvenokārt pasākuma konteksts un personas piekrišana. GDPR ietekmēs visus uzņēmumus, arī radošā, mediju komunikācijas industrija nav izņēmums, iepriekš pauda Sorainen zvērināta advokāte Ieva Andersone.

Kinoteātrī "Rīga" otrdienas ir atlaižu laiks - visu biļešu cena Ls 1,50!

Biļešu cenas:

darbadienās līdz pl.16:00 - Ls1,50

darbadienās pēc pl.16:00 un brīvdienās - Ls2,50

P.S. biļešu cenu politika neattiecas uz kinofestivāla "Baltijas Pērle" ietvaros izrādītajām filmām

Mazā zāle

"randiņš Belevilā"

("Les Triplettes de Belleville ")

Francija-Kanāda-Beļģija, 2003

Režisors: Silvēns Šomets

Animācija: Filmu studija "RIJA", Studio les Triplettes, Artdog, 2d3D, Walking the dog

Ilgums: 1 stunda un 20 minūtes

Čempions ir vientuļš zēns, kuru audzina vecmāmiņa. Ievērojusi, ka viņam nekas uz pasaules nešķiet aizraujošāks par braukšanu ar velosipēdu, Sūzas kundze enerģiski ķeras pie zēna trenēšanas. Paiet vairāki gadi, un Čempions attaisno savu vārdu. Viņš ir gatavs dalībai pasaulslavenajā Francijas velotūrē.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Uzņēmums "Failiem.lv" ir izveidojis satura piegādes rīku, kas ļauj atslogot Latvijas un pasaules interneta tīklu Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās.

Lietojot satura glabāšanas platformu, medijiem, telekomunikāciju uzņēmumiem un satura veidotājiem iespējams būtiski uzlabot satura piegādes kvalitāti un ātrumu failiem, kas ir populāri patērētāju vidū. Risinājums ir izveidots, apvienojot centralizētu mākoņskaitļošanas arhitektūru ar miglas skaitļošanas jeb Peer-to-peer (P2P) risinājumiem.

"Failiem.lv" izveidotais vienādranga lejupielādes un straumēšanas risinājums ļauj atslogot uzņēmumu serveru tīklu un nodrošināt ātrāku datu pārraidi, pārvēršot katru faila lejuplādētāju vai video skatītāju arī par tā augšuplādētāju. Tas nozīmē, ka tieši populārs saturs – ziņas, pasākumu pārraides, filmas, sporta sacīkstes - gala lietotājiem faktiski tiek piegādāts no tuvāk esošajiem lietotājiem, nevis pāri visai valstij vai kontinentam.