Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas izsludinātajā konkursā par stacionāra Gaiļezers operāciju bloka rekonstrukciju uzvarējusi kompānija Re&Re, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Rekonstrukcijas kopējās izmaksas paredzētas 6,957 miljonu latu apmērā.

Kā skaidro slimnīcas pārstāvji, projekts tiks veikts, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Pirms 33 gadiem uzceltais operāciju bloks piedzīvos būtiskas pārmaiņas, un pēc rekonstrukcijas ne tikai palielināsies operāciju zāļu skaits, bet tās arī tiks aprīkotas ar mūsdienu prasībām atbilstošu aprīkojumu, kas ļaus arī turpmāk sniegt plaša profila neatliekamo un plānveida ķirurģisko palīdzību slimnīcas pacientiem.

Jau šobrīd operāciju bloks strādā nepārtrauktā režīmā un ik gadu tajā tiek veikti teju 13 tūkstoši operāciju. Visos Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāros gadā tiek veikti gandrīz 26 tūkstoši operāciju.

Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

Piektdien Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers atklāts jaunais daudzfunkcionālais Operāciju bloks, informē slimnīcas pārstāvji.

Saskaņā ar statistikas datiem, katrs ceturtais Latvijā hospitalizētais pacients saņem palīdzību Rīgas Austrumu slimnīcā, tāpēc īstenotais projekts iegūst nozīmi visas valsts mērogā.

Slimnīcas galvenais ķirurgs doc. Haralds Plaudis: «Jaunizveidotā operāciju bloka koncepcija paver ārkārtīgi plašas iespējas attīstībai arī nākotnē. Mūsdienīgi raugoties, operāciju bloks vairs nav tikai vieta, kurā tiek izpildītas ķirurģiskas operācijas. Sākotnējā vīzija, ko nu esam spējuši realizēt, ir dinamiska dažādu ārstniecības dienestu un struktūrvienību sadarbība, lai paaugstinātu pacientu drošību, kas, pieaugošas ķirurģiskā darba intensitātes apstākļos, ir izaicinājums ikvienam daudzprofilu stacionāram. Mūsdienīgu tehnoloģiju racionāla pielietošana un koordinēta dažādu specialitāšu ārstu sadarbība sakārtotā vidē ir liels solis pretim standartizētai un pacientam draudzīgai medicīnai, kas neapšaubāmi uzlabos uzticību medicīnas sistēmai kopumā.»

Latvijas lidmašīnu ražotājs Tarragon šogad plāno eksportēt vismaz 10 lidmašīnas, bet nākotnē – vismaz 20, lai bizness būtu rentabls un sāktu nest peļņu.

Uzņēmums pavisam nesen pārcēlis ražotni no Ādažiem uz Rīgu. Tam ir ekonomisks pamatojums, jo iepriekš Ādažos uzņēmums telpas īrēja, bet šīs pieder uzņēmuma investoram Aivaram Lejietim. Iepriekš 4500 m2 plašajās telpās atradies zivju pārstrādes cehs, bet tagad tās pārveidotas, lai tur varētu ražot lidmašīnas.

Uzņēmumam šis gads iesācies ar jaunu pasūtījumu izpildi, un šobrīd ražotnē top piecas lidmašīnas, kuru klienti ir no ASV, Vācijas un Itālijas. Iepriekš ik gadu pārdotas 4–6 lidmašīnas. Vienu lidmašīnu var saražot aptuveni trīs mēnešos, un vairākas lidmašīnas tiek ražotas paralēli.

Vaicāts, kā uzņēmums jūt Covid-19 pandēmijas ietekmi, Tarragon pārstāvis un lidmašīnas pilots Ingemārs Butkevičs stāsta: “Vienīgā problēma ir tāda, ka avio šovi, izstādes nenotiek, līdz ar to lidmašīnas ir grūti parādīt jaunai auditorijai. Esošie klienti un dīleri turpina pārdot, tur nekas nav mainījies, bet jaunus tirgus šajā brīdī mēs nevaram iekarot. Šobrīd no pārdošanas viedokļa esam nedaudz ierobežoti. No ražošanas viedokļa – materiālus mums piegādā tāpat, iespējams, ir neliela nobīde – nedēļa vai divas.”

Noslēdzoties piecus mēnešus ilgiem izbūves darbiem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā (MITC) atklāts simulācijas tehnoloģijām aprīkots operāciju bloks.

Studenti un rezidenti tajā varēs apgūt un uzlabot plašu medicīnisko prasmju spektru, sākot no ķirurģiskās šūšanas un mezglu siešanas līdz acs mikroķirurģijai, ķeizargriezienam un laparoskopiskām operācijām.

Lai varētu nodrošināt mūsdienīgu un modernu izglītību, RSU jau iepriekš piecu gadu periodā ir investējusi vairāk nekā piecus miljonus eiro studiju procesā, kas balstīts simulācijās, – gan pašu pelnītos līdzekļus, gan ES struktūrfondu finansējumu. Operāciju bloka izveidē RSU investējusi 864 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa ieguldīta mācību trenažieros, simulatoros un iekārtās.

“RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs ir sevi pierādījis, gan pilnveidojot studentu un rezidentu prasmes un iemaņas, gan īstenojot mācības Rīgas un reģionu ārstniecības iestādēs, gan arī militārās medicīnas jomā, palīdzot NATO mācību norisē. Jaunizveidotais operāciju bloks RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centram ļauj izvirzīties līderpozīcijā visā Baltijā, kad runa ir par simulācijas tehnoloģijām veselības aprūpes profesionāļiem,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Nav iespējas atbalstīt demokrātiju un ar izpratni skatīties uz diktatoru Muamaru Kadāfi, tā par tiem, kas skeptiski noskaņoti pret atbalsta paušanu rezolūcijai, kas paredz uzlidojumus Lībijas diktatora militārajām vienībām, raidījumā 900 sekundes norādīja ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Viņš sacīja, ka Latvija ir paudusi savu politisko nostāju un atbalstu, kas patlaban ir simbolisks un morāls. Ja Latvija sāks šaubīties par vienoto Eiropas virzību, tad tās ceļš ved tikai uz austrumiem. Arī tie, kas norāda, ka šis uzlidojumi Lībijai sākušies tikai naftas dēļ, kuru izmanto arī Eiropa, mēģinot diskreditēt ES un rietumu valstis. Latvija Lībijas konflikta risināšanā varēs iesaistīties kā NATO dalībvalsts pēc tam, kad tiks pieņemts vienots lēmuma.

Runājot par militāro darbību, kas notiek Lībijā, ministrs norāda, ka rezolūcija atļauj arī pret M.Kadafi sauszemes spēkiem vērsties no gaisa, taču ievest karaspēku šajā valstī atļauts neesot. A.Pabriks skaidro, ka tiks darīts viss, kas ir nepieciešams, taču nepietikšot tikai ar militāru spēku vien. Viņš piebilda, ka tuvākā pusgada laikā Vidusjūras reģionam būšot jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Dubaijas lidostā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir faktiski iestrēgušas desmitiem privāto lidmašīnu, kas saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal".

Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas daudzi īpašnieki pārvietoja savas lidmašīnas uz Dubaiju, bet praktiski viņiem nav iespēju lidot arī no šīs lidostas.

Pēc aviācijas datu pētniecības un konsultāciju uzņēmuma WINGX datiem 6.aprīlī Dubaijā atradās 30 privātās lidmašīnas, kurām galvenā bāzēšanās valsts bija Krievija.

Starp šīm lidmašīnām bija Krievijas oligarha Romāna Abramoviča lidmašīna "Boeing 787 Dreamliner", lidmašīna "Gulfstream G650ER", kuru uzskata par saistītu ar Viktoru Rašņikovu, lidmašīna "Embraer SA", kas saistīta ar Mihailu Gucerevu, un "Bombardier BD700 Global Express", kas saistīta ar Arkādiju Rotenbergu.

Vēl apmēram 90 citas lidmašīnas, kas piestājušas Dubaijā, ir reģistrētas dažādās pasaules valstīs un nav iespējams noskaidrot, cik no tām saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem.

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā noslēgušies vērienīgi renovācijas darbi slimnīcas 3.korpusā, kur atrodas Ambulatorā nodaļa, viens no operāciju blokiem, kā arī 1. nodaļa. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 788 847 eiro.

Atjaunotais operāciju bloks ļaus palielināt veicamo operāciju apjomu. Projekts īstenots piesaistot ERAF un valsts līdzfinansējumu.

3. korpusa ēkas 1. stāvā atrodas Ambulatorā nodaļa, 2. stāvā labajā spārnā – 1. nodaļa un 3. stāvā – 1. operāciju bloks. Renovācijas darbu laikā tika izremontēta otrā stāva kreisā puse, ierīkojot tur pacientu palātas, sanitāros mezglus un dušas. Virs šīm telpām bija bojāts jumta pārsegums, telpās nonāca mitrums un tika bojāta telpu apdare, šobrīd šī problēma ir novērsta atjaunojot jumta segumu. Tāpat ēkā ir paplašinātas durvju ailes, lai tās būtu piemērotas pacientiem ar kustību traucējumiem.

3. stāvā atjaunošana nebija veikta kopš 1996. gada, telpas bija morāli un tehniski nolietojušās. Atjaunotais operāciju bloks ļaus palielināt veicamo operāciju apjomu vidēji par 30-60min. uz katru pacientu, šajā operāciju blokā paredzēts veikt arī onkoloģisko pacientu ķirurģiskās operācijas – gan īslaicīgās, gan ilglaicīgās.

SIA «Daugavpils reģionālā slimnīca» atsākusi plānveida operāciju veikšanu, apliecināja pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S).

Darba sanāksmē medicīniskās iestādes vadītājs Grigorijs Semjonovs paziņojis par plānveida operāciju slimnīcā atsākšanu un anesteziologu pietiekamu kapacitāti, jo iepriekš viņam uzdots risināt krīzes situāciju, līdz septembrim atceļot plānveida operācijas. Elksniņš stāstīja, ka speciālisti piesaistīti no citām iestādēm, tāpat arī pašas slimnīcas ārsti tiek novirzīti no dežūrām uz plānveida operāciju veikšanu.

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Savukārt Semjonovs pastāstīja, ka darbā ir atgriezies viens speciālists no atvaļinājumā, kā arī ārsts, kuram bijusi pārejoša darba nespēja. Tāpat piesaistīti divi jauni speciālisti, kas nodrošinās dežūras.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Eni SpA, Itālijas naftas ražotājs, kas strādājis Lībijā visu Muamara Kadāfi valdīšanas laiku, ir ārvalstu kompānija, kas, režīmam sairstot, zaudēs visvairāk, vēsta Bloomberg.

Itālija ir lielākais investors Lībijā, un Romā bāzētā Eni abu valstu attiecībās spēlē galveno lomu.

Itālijas lielākā kompānija Ziemeļāfrikas valstī sūknē gandrīz 250 tūkstošus barelu dienā, kas veido 14% no tās kopējās ražošanas. Nemieriem pastiprinoties, vakar Eni akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu 19 mēnešu laikā.

Kadāfi dēls Saifs vakar brīdināja par pilsoņu kara draudiem. Sacelšanās pret politiskajām represijām un ekonomiku stagnāciju jau gāzušas autokrātiskos režīmus Tunisijā un Ēģiptē.

Eni gan vakar izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka ražošana turpinās kā parasti, lai gan tā no valsts evakuē daļu darbinieku un viņu ģimenes locekļus.

Turpinoties nemieriem un vardarbībai Lībijā, kas ir krietni sašūpojis naftas cenas un arī citus pasaules tirgus, investori arvien vairāk pievēršas valūtām, kuras šādos mirkļos tiek uzskatītas par drošu patvērumu, un tādēļ valūtas tirgos ir pieaugusi Šveices franka un Japānas jenas vērtība, bet ASV dolārs piedzīvo kritumu.

Tostarp jena pret dolāru ir piedzīvojusi šogad straujāo nedēļas vērtības kāpumu.

«Toni nosaka naftas cenas. Tirgus dalībnieki ir sadalījušies divās frontēs - agresīvi noskaņotie sola milzīgu cenu kāpumu, piesardzīgie runā, ka Lībijas faktors ir pārvērtēts. Katrā ziņā globālajai ekonomikai ir par ko satraukties, ja krīze Lībijā ieilgs,» uzsvr Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Lībijā jau kopš 15.februāra notiek plaši protesti pret Kadafi režīmu, kuri tiek apspiesti, izmantojot militāru spēku, un gājuši bojā simtiem cilvēku.

Tikmēr arī Eiropas eiro ir pakāpies attiecībā pret ASV dolāru, jo tirgus dalībnieki prognozē, lai mēģinātu iegrožot naftas cenu dēļ augošo inflāciju, Eirpopas Centrālā banka varētu palielināt eiro procentu likmes pirms dolāra likmes palielinās ASV Federālo rezervju sistēma.

Francijas ārējās tirdzniecības un ekonomikas veicināšanas valsts ministrs Franks Rīsters (Franck Riester) un Francijas uzņēmēju asociācijas MEDEF delegācija 15. septembrī apmeklēja Schneider Electric Rīgas rūpnīcu, kas ir viena no Latvijas lielākajām elektronikas un elektroinstalācijas produktu ražotnēm.

Rūpnīcas īpašnieks ir Francijā dibinātais starptautiskais koncerns Schneider Electric.

“Mūsu rūpnīca ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecības modernizācijā un abu valstu ekonomisko saišu nostiprināšanā. Ir radītas modernas darba vietas kvalificētiem vietējiem elektroinstalācijas nozares speciālistiem, tiek ražots moderns elektroaprīkojums, kas ir pieprasīts visā pasaulē. Šobrīd Schneider Electric rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā, pie tam uzņēmums katru gadu aug un paplašina ražoto produktu sortimentu. Apgrozījums pērn palielinājās par 11%, sasniedzot 72 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 26% pieaugums, sasniedzot 91 miljonu eiro. Galvenie rūpnīcas ražojumi ir iespiedshēmas un to montāžas risinājumi, kas gandrīz pilnībā (99,9%) tiek eksportēti. Rīgas rūpnīcai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Schneider Electric ražotnēm Francijā, Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs,” stāsta Schneider Electric Rīgas rūpnīcas vadītājs Lorāns Gerū (Laurent Gueroux)

Grenlandē jūlijā noslēgusies ekspedīcija, kurā ar Latvijas uzņēmuma «SPH Engineering» izstrādāto tehnoloģiju – vienā sistēmā integrētu zemes zondēšanas radaru jeb GPR (ground penetrating radar) un bezpilota lidaparātu jeb dronu – izdevies atrast pēc ārkārtas nosēšanās «nekurienes vidū» pamestu Otrā pasaules kara laika lidmašīnu, kura tagad iesalusi ledājā aptuveni 100 metru dziļumā, pastāstīja SPH Engineering pārstāve Sabīne Markus.

1942. gada 15. jūlijā no ASV armijas bāzes Grenlandē izlidoja astoņas kara lidmašīnas – seši iznīcinātāji «P-38 » un divi bumbvedēji «B-17». Sliktu laikapstākļu dēļ eskadrons bija spiests veikt ārkārtas nosēšanos uz ledāja tālu no apdzīvotām vietām. Pēc deviņām dienām visi apkalpes locekļi tika izglābti, taču viņu pilotētās lidmašīnas, kas nosēšanās laikā nebija īpaši cietušas, nācās atstāt turpat uz ledāja.

Laika gaitā pamestās lidmašīnas iesala arvien dziļāk ledū un vairs nebija atrodamas. Deviņdesmitajos gados ekspedīcijas laikā izdevās uziet pirmo pazudušā eskadrona lidmašīnu – vienu no «P-38» iznīcinātājiem. Vēsturiskais gaisa kuģis tika izcelts un transportēts uz ASV, kur tas atguva savu sākotnējo spozmi un lidotspēju.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 8. marta rītā bija 104,09 ASV dolāri par barelu, kas ir par 1,35 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cena ir atkāpusies no 7. martā sasniegtajiem vairāk nekā 106 ASV dolāriem par barelu, taču, Lībijā turpinoties sadursmēm starp līdera Muamara Kadāfi pretiniekiem un sabiedrotajiem, «melnā zelta» cena joprojām ir tuvu augstākajam līmenim kopš 2008. gada, vēsta Associated Press.

Lībijā jau ceturto nedēļu turpinās plaši nemieri, kas apturējuši valsts naftas eksportu. Citigroup analītiķi prognozē, ka protesti Lībijā, kuru mērķis ir gāzt M. Kadāfi valdību, kas pie varas ir jau 41 gadu, turpināsies vēl visu šā gada otro ceturksni.

Citas OPEC valstis gan apņēmušās palielināt naftas eksportu, lai kompensētu Lībija eksporta iztrūkumu un nepieļautu, ka augstā naftas cena kavē ekonomisko izaugsmi.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 7. marta rītā bija 106,32 ASV dolāri par barelu, kas ir par 1,90 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas palielināšanos līdz augstākajam līmeni pēdējo 29 mēnešu laikā veicināja Citigroup jaunākais ziņojums, kurā banka palielinājusi savu prognozi attiecībā uz vidējo naftas cenu šogad no 90 ASV dolāriem līdz 105 dolāriem par barelu, vēsta Associated Press.

Citigroup norāda, ka, visticamāk, nemieri Lībijā naftas piegādes kavēs vēl visu šā gada otro ceturksni, taču, pēc bankas analītiķu domām, protesti neizplatīsies tālāk Saūda Arābijā, kas ir pasaulē lielākais naftas eksportētājs. Saūda Arābija arī apņēmusies kompensēt naftas piegāžu iztrūkumu, kas radies nemieru dēļ Lībijā.

Pagājušajā nedēļas nogalē Lībijā joprojām notikušas vairākas sadursmes starp valsts līdera Muamara Kadāfi atbalstītājiem un pretiniekiem. Jau ziņots, ka pasaules lielās naftas kompānijas, kas darbojas Lībijā, evakuējušas savus darbiniekus no valsts.

Jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 22. februāra rītā bija 92,94 ASV dolāri par barelu, kas ir par 1,52 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cena pēdējās dienas laikā ir palielinājusies par vairāk nekā 6 dolāriem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2008. gada septembra. To veicinājuši notikumi Lībijā, kur valsts prezidents Muamars Kadafi, neskatoties uz plašajiem nemieriem, stingri nolēmis palikt pie varas, raksta Associated Press.

Notikumi Lībijā uz naftas cenām atstāj lielāku iespaidu nekā teju trīs nedēļu ilgstošie protesti Ēģiptē, jo Lībija ir nozīmīgs naftas ražotājs un eksportētājs. Investorus satrauc ziņas par to, ka ārvalstu naftas kompānijas no valsts evakuē savus darbiniekus, kas nozīmē, ka tiek kavēta naftas ražošana un, iespējams, būs traucētas arī piegādes.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings 21. februārī samazināja Lībijas kredītreitingu par vienu pakāpi - no BBB+ uz BBB, ziņo Bloomberg.

Lībijas kredītreitingu aģentūra samazināja sakarā ar Lībijā notiekošajām visaptverošajām demonstrācijām un politisko nestabilitāti. Kā piebilst izdevums, turpinoties pašreizējai politiskajai situācijai valstī, kredītreitings var tikt atkārtoti samazaināts.

Ja tas kritīsies vēl par divām vienībām, pēc aģentūras Fitch domām, valstī būs pārāk liels ieguldījumu risks. Kā piebilst Bloomberg, tas būtu pārsteidzošs notikums, jo Lībijai nav ārējā parāda.

Lībijas teritorijā ir lielākās Āfrikā zināmās naftas ieguves vietas. Lielākā daļa valsts ienākumu ir no naftas eksporta, kas kopā ar salīdzinoši mazo iedzīvotāju skaitu padara Lībiju par vienu no bagātākajām valstīm Āfrikā. Kā norāda Bloomberg, Lībijā strādā ļoti daudz Itālijas kompāniju.

Reaģējot uz ziņām, ka ieilgušais konflikts Lībijā (kas ir viena no lielākajām pasaules naftas eksportētājām) varētu tuvoties noslēgumam, pirmdienas rītā kritusies naftas cena un analītiķi paredz, ka tā turpinās samazināties.

Brent jēlnaftas cena vienu brīdi bija pat kritusi līdz 105,62 ASV dolāriem par barelu, bet WTI jēlnaftas cena kritusi līdz 82,35 ASV dolāriem par barelu.

Pirms pilsoņkara sākuma pavasarī, Lībija ik dienu saražoja 1,6 miljonus barelu naftas. Saasinoties politiskajai situācijai valstī, samainājās arī Lībijas naftas eksporta apjomi.

Konfliktam Lībijā izbeidzoties, atjaunosies arī tās naftas eksports, paredz analītiķi, kas nozīmē, ka naftas cenas varētu turpināt samazināties, vēsta BBC.

«Tiklīdz kā viņi sāks atjaunot savu ekonomiku, pasaules naftas piegādēm pievienosies vismaz miljons barelu Lībijas naftas,» norāda analītiķi. Tas varētu pastiprināt naftas cenu kritumu.

Jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 23. februāra rītā bija 95,58 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,16 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenu joprojām galvenokārt ietekmē notikumi Lībijā, kur prezidents Muamars Kadāfi (Moammar Gadhafi) aicinājis savus atbalstītājus apspiest protestētājus, kuri savā varā pārņēmuši teju visu valsts austrumu pusi, ieskaitot vairākus reģionus, kuros notiek naftas ražošana, raksta Associated Press.

Investori bažījas, ka Lībijā varētu izcelties pilsoņkarš, kā rezultātā, visticamāk, tiktu traucēta naftas piegāde. Lībija dienā eksportē aptuveni vienu miljonu barelu naftas.

Db.lv jau ziņoja, ka lielās pasaules naftas kompānijas, kas nodarbojas ar «melnā zelta» ieguvi Lībijā, jau evakuējušas no valsts daļu savu darbinieku.

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" joprojām ir nepieciešams nomāt citu aviokompāniju lidmašīnas, jo situācija ar dzinēju pieejamību nav tāda, kā gribētos, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss papildināja, ka kopējais "wet lease" jeb no citām kompānijām īstermiņā nomāto lidmašīnu skaits pagājušajā gadā bija 14.

"Tas nav jauki, bet iemesls nebija tas, ka mēs savas lidmašīnas bijām nodevuši kādam citam, bet gan tas, ka mēs saņēmām mazāk dzinēju, nekā tika solīts pirms tam," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš norādīja, ka šobrīd situācija ir mainījusies un ir daudz labāka, jo "airBaltic" ir pieejami divi rezerves dzinēji.

"Ziemas lidojumu sezonā vispār nav nekādu problēmu, jo ziemā daudzām lidmašīnām tiek veikta apkope un dzinēji tām tik un tā nav vajadzīgi. Prognozes liecina, ka vasarā aktīvākajā laikā mums joprojām trūks vairāk nekā 10 dzinēju," papildināja Gauss.