Kādreizējais finanšu pasaules gigants Lehman Brothers pavēstījis par savu iziešanu no bankrota aizsardzības procedūras. Turpmākajos gados kompānijas pamatnodarbošanās būs naudas atmaksas kreditoriem un investoriem.

Lehman Brothers, kuras sabrukums 2008. gada septembrī tiek uzskatīs par pasaules finanšu krīzes augstāko punktu, izmaksas kreditoriem uzsāks šā gada 17. aprīlī. Kopumā Lehman Brothers plāno izmaksāt 65 miljardus ASV dolāru, bet aprīlī kreditori saņems pirmos 10 miljardus, vēsta Reuters.

Iziešana no bankrota aizsardzības arī nozīmē, ka kompānija drīks izpārdot sev atlikušos aktīvus un šo naudu izdalīt saviem kreditoriem. Kompānija turpinās darboties ēkā Manhetenā, kur tā atradās pirms bankrota, tomēr vairs neaizņems tik plašas telpas.

Kā norāda kompānijas pārstāvji, tad pašlaik Lehman Brothers ir lielāka rīcības brīvība – tai vairs nav jālūdz tiesas atļauja, par katru aktīva pārdošanas darījumu.

Balss pasta ziņa, iespējams, varēja izglābt Lehman Brothers, ja vien miljardieris Vorens Bafets (Warren Buffett) mācētu rīkoties ar to, ziņo Telegraph.

V. Bafets atzina, ka pirms Lehman Brothers bankrota ar viņu sazinājās Barclays banka ar lūgumu atbalstīt Lielbritānijas banku Lehman Brothers pirkšanā.

Izrādās, ka tikai pēc desmit mēnešiem V. Bafets sapratis, ka Barclays bankas izpilddirektors Bobs Dimonds (Bob Diamond) uz viņa mobilo telefonu bija nosūtījis balss ziņu ar šo informāciju.

Volstrīta burtiski «uzkārās» pēc tam, kad par bankrotu paziņoja ASV ceturtā lielākā banka Lehman Brothers. Tik krasu reakciju biržas nebija piedzīvojušas kopš 2001. gada 11. septembra terora akta dienas ASV. Pasaules ekonomikā jau pirms tam bija vērojamas nopietnas krīzes pazīmes, tomēr tieši Lehman Brothers bankrots bija izšķirošais punkts, kas izraisīja lielo krīzes vilni.

Dāņu investīciju uzņēmuma Saxo Bank galvenais ekonomists Stīns Jākobsens (Steen Jakobsen), raksturojot pašreizējo Grieķijas situāciju, velk paralēles ar Lehman Brothers bankas krīzi 2008. gadā, kad tā pasludināja bankrotu.

Lehman Brothers bija viena no lielākajām bankām ASV. Bankas bankrots būtiski ietekmēja pasaules finanšu sektoru, veicinot globālo krīzi. Bankas parādi pēc bankrota pasludināšanas veidoja 600 miljardus ASV dolāru.

Pirms pāris dienām ekonomists Grieķijai paredzēja referendumu. Šobrīd zināms, ka Grieķijā 5. jūlijā paredzēts referendums par starptautisko kreditoru priekšlikumiem valsts finanšu krīzes risināšanai.

«Atceros, ka biju gandrīz vienīgais, kas domāja, ka Lehman Brothers nespēs palikt virs ūdens. Lehman Brothers situācija tika uztverta kā pārāk sarežģīta, lai to glābtu. Bija ļoti maz cilvēku, kas vēlējās palīdzēt,» savu nostāju skaidro S. Jākobsens, turpinot: «pašreizējās situācijas morāle – risks ir līdzīgs, tas saistīts ar makrouzraudzību, kad cenšas iegūt vairāk laiku, bet tas nekad nedarbojas.»

Milzīgie finanšu kompānijas Lehman Brothers parādi ir noveduši kompāniju līdz pilnīgam izmisumam. Lai norēķinātos ar kreditoriem, uzņēmums interneta izsoļu vietnē eBay pārdod priekšmetus ar korporatīvo simboliku - T-kreklus, lietussargus, kaklasaites u.c., raksta slon.ru.

Eksperti uzskata, ka diez vai tas palīdzēs kompānijai - lai izlīstu no parādiem, uzņēmumam vajadzētu apģērbt visus Ķīnas iedzīvotājus.

Lehman Brothers kopējie parādi bijuši bankrota paziņošanas brīdī, bija 613 miljardi dolāru. Tagad kompānijas parāds ir samazinājies un ir 250 miljardi dolāru.

Piemiņas lietu izsole notiks vismaz mēnesi un cenas ir pieņemamas. Piemēram, T-krekls maksā no 10 - 20 dolāriem, kaklasaite - 35 dolāri. Pildspalvu pāri var iegādāties par 6.75 dolāriem. Lehman Brothers plāno atvērt firmas veikalu Ņujorkā, Manhetenā, lai izpārdotu suvenīrus.

Lai nosegtu parādus, uzņēmumam būtu jāpārdod 2.5 miljardus T-kreklu, 1.4 miljardus kaklasaišu un 6.5 miljardus beisbola cepurīšu.

Ir pagājuši septiņi gadi kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, ir vērts aplūkot, kas pa šo laiku ir mainījies un kas ne. Notikums pavēra iespēju mazināt valdošo pārmērību finanšu tirgos, risināt paviršo struktūru jautājumu un koncentrēties uz produktivitāti, taču tas kļuva par katalizatoru, lai politikas veidotāji «vilktu garumā», iegūstot aizvien vairāk laika, un liktu domāt, ka meklē derīgus risinājumus.

Lēmumu pieņēmēji reaģēja uz izaugsmi un sentimenta trūkumu ar augstākiem fiskālajiem tēriņiem, un, kad nauda beidzās, piespieda centrālās bankas naudu drukāt – daudz naudas. Tās gan nebija pārmaiņas esošajai pasaules ekonomikas kārtībai, bet drīzāk aizsāktā turpinājums, ignorējot nepieciešamību pēc reformām, atbildības un ieguldījumiem cilvēkresursos un produktivitātē.

Vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey & Co šogad publiskotajā ziņojumā ir aprēķināts, kādus apmērus ir sasniedzis globālais parāds kopš Lehman Brothers krišanas. Proti, pasaules parādsaistības ir pieaugušas par 57 triljoniem ASV dolāru, kas ir 17% no visas pasaules IKP. Tā vietā, lai atgūtos no krīzes, ar aizņemšanos esam nākotnes izaugsmi nostādījuši ķīlnieka lomā, un radies iespaids, ka globālā ekonomika ir iestrēgusi pastāvīgā stagnācijā.

Gadu pēc ASV investīciju bankas Lehman Brothers «sabrukuma», kompānija, kas pārskatīja tās maksātnespēju, sākusi pārstrukturizēt 900 hipotekāros aizdevumus, lai saglābtu 16 miljardu dolāru lielo nekustamā īpašuma portfeli, ziņo Wall Street Journal.

Nu jau bijušajā Lehman Brothers portfelī ir gan aizdevumi komercīpašumu projektiem, ieskaitot milzīgus daudzdzīvokļu namus un biroja ēkas, gan dažādiem privātmāju projektiem, piemēram, Maiami dzīvojamo ēku kompleksa kompozicionālais risinājums.

Veids, kā tiek veikta aizdevumu pārstrukturizācija, visticamāk, būs līdzīgs stratēģijai, kādu piekopj lielās ASV bankas, cīnoties ar savām aizdevumu un aktīvu problēmām. Atsevišķos gadījumos tie pat izsniegti jauni aizdevumi, vai pat pārpirkts hipotekārais kredīts, lai tikai palīdzētu esošajiem projektiem izdzīvot.

Lehman Brothers maksātnespējas administratora Alvarez & Marsal vadītājs Braiens Marsals (Bryan Marsal) norāda, ka patlaban nav labākais brīdis, lai kaut ko izdevīgi pārdotu, taču noskaņojums neesot pasīvs, un netiek gaidīts uz labākiem tirgus apstākļiem.

Pašreizējā krīze, kas piemeklējusi eirozonu var kļut par smagāku nekā pirms dažiem gadiem pieredzētā, kas sekoja pēc ASV finanšu giganta Lehman Brothers sabrukuma. Tas var notikt tāpēc, ka Eiropas Savienībai (ES) nav mehānismu, lai izvairītos no krīzes izraisītiem, iespējamiem, banku nozares satricinājumiem, uzskata amerikāņu investors Džordžs Soross.

«Tagadējā krīze var kļūt ļaunāka nekā tā, kas sekoja pēc Lehman Brothers sabrukuma,» sarunā ar laikrakstu The New York Times pavēstījis Džordžs Soross, norādot, ka ES nav nepieciešamo mehānismu, kas tiktu galā ar nopietnu banku krīzi.

«Tāpēc šī problēma ir tik nopietna. Ir vajadzīga krīze, lai Eiropā rastos politiskā griba izveidot šādu mehānismu, taču joprojām nav izpratnes, ko šāda iestāde darītu,» klāsta Dž. Soross.

ES cīnoties ar parādu krīzi, pieaugušas bažas, ka varētu sabrukt kāda no bloka lielākajām bankām, kas izraisītu pamatīgu finanšu paniku, līdzīgu tai, kāda sekoja pēc pēc Lehman Brothers kraha 2008. gadā, raksta The New York Times.

Investīciju banka Lehman Brothers sabrukumu piedzīvoja pirms pieciem gadiem, taču «dzīvs» vēl palicis Lēmanu ģimenes «mantojums». Nesen pārdota viena no dibinātāju dēliem - Filipa Lēmana (Philip Lehman) – māja, vēsta Business Insider.

Nams, kas celts 1899. gadā un kura arhitekts ir Džons Dankans (John Dunkan), tika pārdots par 40 miljoniem ASV dolāru. Pircējs netiek atklāts.

Sešstāvu nams atrodas Ņujorkā, starp Piekto un Sesto avēniju. Tās kopējā platība ir 1,8 tūkstoši kvadrātmetru.

Māja tika celta vienam no Lehman Brothers dibinātāja – Emanuēla Lēmana – dēliem Filipam Lēmanam, bet vēlāk tā nonāca dibinātāja mazdēla Roberta Lēmana īpašumā. Kā Filips, tā Roberts esot bijuši filantropi un mākslas mīļotāji, un namā tika izveidota ģimenei piederošo mākslas darbu galerija. Tajā bija atrodami arī Rembratna, de Goija un Renuāra darbi, kas patlaban esot novēlēti Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzejam (Metropolitan Museum of Art).

Ernst & Young cieta klusu, kamēr banka Lehman Brothers mēģināja noslēpt savas finanšu nedienas no investoriem līdz tās sabrukumam, tiesā iesniegtā prasībā apgalvo Ņujorkas štata prokurori, ziņo telegraph.co.uk.

Šī prasība, ko otrdien iesniedzis Ņujorkas štata ģenerālprokurors Endrjū Kuomo, kurš nākamajā mēnesī kļūs par štata gubernatoru, ir pirmā, kura apsūdz lielu grāmatvedības kompāniju par tās lomu finanšu krīzē.

Ernst & Young, viena no pasaules lielā četrinieka grāmatvedības firmām, kā tiek apgalvots, apstiprinājusi arvien biežāku grāmatvedības prakses Repo 105 izmantošanu.

Taču Ernst & Young savā paziņojumā akcentē: «Īsumā, Lehman bankrotu neizraisīja nekādi grāmatvedības jautājumi».

Saskaņā ar tiesai iesniegtajiem dokumentiem Ernst & Young nopelnījusi vairāk nekā 150 miljonus ASV dolāru, veicot Lehman auditu laika posmā no 2001.gada līdz 2008.gadam.

Db piedāvā iepazīties ar audio ierakstu no lugas The Day That Lehman Died.

Leģendārās ceturtās lielākās ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrots ir iedvesmojis režisoru, par šo pasaulei tik svarīgo brīdi, izveidot lugu BBC.

Drāmas nosaukums ir The Day That Lehman Died un tās režisors ir Metjū Solons (Matthew Solon).

Lugas pamatā ir 2008. gada 15. septembra notikumi, kad par bankrotu paziņoja Lehman Brothers, kā arī kā tas ietekmēja Pasaules ekonomiku, kurā jau pirms tam bija vērojamas nopietnas krīzes pazīmes, tomēr tieši Lehman Brothers bankrots bija izšķirošais punkts, kas izraisīja lielo krīzes vilni.

Bankrotējusī amerikāņu kompānija Lehman Brothers izsolē plāno pārdot mūsdienu mākslas kolekciju, kuru vidū ir vairāki Endija Vorhola, Pablo Pikasso darbi, kā arī Džona Lenona un Joko Ono foto, kas iemūžināti 5 stundas pirms rokmūziķa nāves, raksta portāls slon.ru.

Tiesa, arī šīs pērles neglābs Lehman Brothers, jo par visu kolekciju — vairāk nekā 400 mākslas darbu — tiek prasīts tikai 1 miljons USD, kamēr kompānijas parādi pārsniedz vairākus simtus miljardu USD. Finanšu giganta parādi vēl līdz pērnā gada septembrim sasniedza 613 miljardus USD, taču līdz pagājušā mēneša nogalei tika iesniegti vairāk nekā 16 000 prasību. Tostarp ir tādi, kam Lehman Brothers ir parādā — Šveices banka UBS, Ņujorkas futbola klubs New York Giants, arābu fonds Abu Dhabi Investment Authority. Jāņem vērā, kad lielu daļu parādu — 400 miljardus USD — Lehman Brothers izmaksāja no īstermiņa aktīviem. Šovasar finanšu gigants ķerās pie kancelejas preču un savu apģērbu ar kompānijas simbolu pārdošanas.

ASV investīciju bankas Merrill Lynch bijušās amatpersonas dažus mēnešus pirms Lehman Brothers sabrukuma brīdinājušas ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisiju (SEC) un ASV centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par to, ka Lehman Brothers kļūdaini aprēķina savu likviditātes stāvokli, vēsta Financial Times.

Bijušie Merrill darbinieki ar atbildīgajām amatpersonām sazinājušies pēc tam, kad 2008.gada pirmajā ceturksnī Lehman publiskojusi likviditātes novērtējumu. Ar šiem cipariem Lehman partneriem un investoriem apliecinājusi, ka atrodas spēcīgākā pozīcijā nekā daži konkurenti. Savukārt bijušās Merrill amatpersonas norādījušas, ka, pēc viņu domām, Lehman aprēķini atšķiras no citu banku veiktajiem likviditātes aprēķiniem.

SEC šo informāciju atteikusies komentēt, norādot, ka atbildīgie cilvēki komisijā vairs nestrādā, savukārt FRS nevarot pārbaudīt, vai šāda saruna ar Merrill Lynch darbiniekiem ir notikusi.

Swedbank šodien paziņojusi par 1,3 miljardu Zviedrijas kronu (104 milj. Ls) lieliem vienreizējiem ieņēmumiem, kas saistīti ar līdzekļu atguvi pēc Lehman Brothers bankrota un ar labāku kredītu kvalitāti Baltijā un Austrumeiropā, raksta Reuters.

Kopumā Swedbank ziņo, ka 720 miljonus kronu (57,6 milj. Ls) tā ieguvusi saistībā ar pozitīvu darījumu par nelaimīgi bankrotējošās bankas Lehman Brothers īpašumu pārdošanu.

«Mēs esam ļoti laimīgi pēc tam, kad esam guvuši pozitīvu finansiālu rezultātu no mūsu aizdevumiem Lehman. Tas sniedz labumu gan pašai bankai, gan mūsu akcionāriem,» piebilst Swedbank galvenais riska menedžeris Gorans Bronners. Tāpat Swedbank paziņoja, ka janvārī un februārī bankas vienreizējie ieņēmumi no aizdevumu atgūšanas labākas kredītu kvalitātes dēļ Baltijā un citur Austrumeiropā lēšami 540 milj. kronu (43,2 milj. Ls) apmērā.

Kaņepes izglābs pasauli – šādu pārliecību pauž Roberts Jevsejevs, kaņepju betona ražošanas uzņēmuma dibinātājs. Pašlaik pasaules glābšanai «caur kaņepēm» viņš un zīmola Remember Brothers līdzveidotājs Aleksandrs Bondars sācis ar centieniem ražot kaņepju spaļu betona paneļus un no tiem – mājas.

Pirmā māja demonstrējumiem un biroja vajadzībām uzbūvēta Ikšķilē. Ražotne atrodas 100 km uz ziemeļaustrumiem, Latvijas augstākajā daļā netālu no Gaiziņa – Bērzaunes pagastā.

Biznesa ideju uzņēmēji auklējuši 2,5 gadus. Pirms tam strādājuši nekustamā īpašuma jomā, krīzes laikā nolēmuši pievērsties būvniecībai. R. Jevsejevs vēlējies būvēt ģimenes māju un sācis lūkot pēc tādas, kas būtu laba viņa bērniem. Ar būvniecību un ekonomiku ir saistīta abu uzņēmēju izglītība – R. Jevsejevs pēc izglītības ir būvniecības ekonomists, bet A. Bondars – inženieris ekonomists. Abi likuši prātus kopā ar vēlmi radīt kaut ko labu videi, sabiedrībai, un tādu, ar ko var pelnīt. Aptuveni tajā laikā R. Jevsejeva īpašumā nonākusi arī 1888. gadā celtā Staldēnu pienotava, kas būvēta no līdzīga materiāla – linu spaļiem, kurus kopā satur kaļķis. Mājas no spaļu betona agrāk būvētas bieži. Remember Brothers mēģina šīs prasmes atgūt, ielikt mūsdienīgas ražošanas rāmjos.

Kopš valsts pārņēma šo banku (gandrīz 10 mēneši), šis jautājums joprojām satrauc prātus gan parlamentāriešiem, gan vienkāršajiem iedzīvotājiem. Nav noslēpums, ka ievērojama daļa saņemtā starptautiskā aizdevuma Latvijai tiks novirzīta tieši šīs bankas atbalstīšanai.

Citiem vārdiem sakot, parParex vadības kļūdām nāksies maksāt visiem valsts iedzīvotājiem, maksājot nodokļus, kuri tiks ieturēti kredīta uzturēšanai. No pirmā acu skatiena tās bankrotēšana būtu bijusi daudz taisnīgāka - naudu zaudētu ne visai liela un vairāk nodrošināta iedzīvotāju daļa (pietam ne mūsējā).

Tomēr, patiesībā, tādu darbību rezultāts varēja būt katastrofālāks. Šī bankrota izprovocēts vietējo un ārvalstu noguldītāju aizplūdums varēja novest pie visas Latvijas banku sistēmas sabrukuma. Bet tie jau būtu zaudējumi lielākam skaitam un valsts izdevumi noguldījumu kompensēšanai, kas iespējams būtu ne mazie, būtu krietni lielāki kā novirzītie līdzekļiParex. Tam mums vienalga būtu jāaizņemas nauda, jo savējā jau sen beigusies. Pie tam, pusdzīva banku sistēma varētu paralizēt arī citas Latvijas ekonomikas nozares, bet ārvalstu investoru attieksme pret mūsu valsti uz vairākiem gadiem tiktu raidīta spēcīgā nokdaunā.

ASV Vērtspapīru un biržas komisija (SEC) sākusi izvērtēt apmēram 24 lielas ASV finanšu kompānijas, kuras veidojot finanšu pārskatus, iespējams, ir «gājušas Lehman Brothers pēdās», ziņo New York Times.

Lehman Brothers sabrukuma izmeklēšanas rezultātā kļuva skaidrs, ka bankas vadība apstiprināja maldinošus finanšu pārskatus, lai izlīdzinātu ceturkšņa svārstības.

SEC norāda, ka galvenais instruments maldinošajos finanšu pārskatos ir Repo darījumu izmantošana, kas ļāva bankai samazināt redzamās kredītsaistības, gūt augstākus reitingus, tādējādi labāk izskatīties uz pārējo tirgus spēlētāju fona.

Tagad SEC izpēta visas operācijas, kurās varētu būt izmantots Repo darījums.

Lehman Brothers ASV operāciju pārņemšana, ko 2008.gadā veica banka Barclays, bija kļūdaina, bet taisnīga, atsaucoties uz Ņujorkas tiesneša lēmumu, ziņo BBC.

Lehman bija iesūdzējusi tiesā Barclays, prasot 11 miljardus ASV dolāru.

Tomēr, lai gan tiesnesis sacījis, ka pārdošanas process bija nepilnīgs, tas bija atbilstošs apstākļiem.

Barclays iegādājās Lehman ASV operācijas steidzīgi noorganizētā pārdošanā kredītu krīzes degpunktā 2008.gada septembrī.

Lehman piekrita pārdot savu ASV investīciju bankas un brokeru vienību par 1,85 miljardiem ASV dolāru piecas dienas pēc tam, kad tā pieteica 11 nodaļas bankrota aizsardzību.

Barclays pārstāvis norādījis, ka Lielbritānijas banka ir gandarīta par tiesas lēmumu.

Lehman, kas ir iesūdzējusi tiesā arī citas bankas, tostarp Bank of America un JP Morgan Chase, nav sniegusi nekādus komentārus.

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

Lehman Brothers vadības brīdinājums, ka bankas krahs izsauks globālus labklājības satricinājumus, izrādījies liktenīgs. Diemžēl tajā neieklausījās ne Amerikas Savienoto Valstu finanšu ministrs Henrijs Polsons (Henry M. Paulson), ne Ņujorkas Federālo rezervju bankas prezidents Timotijs Gaitners (Timothy F. Geithner), ne ASV Centrālās bankas Federālo rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernake, secina Bloomberg.

Brīvdienas pirms paziņojuma par atteikšanos glābt Lehman Brothers Heitners un Polsons pavadīja kopā ar diviem dučiem pasaules lielāko banku vadītājiem, meklējot mehānismu, kas ļautu mazināt iespējamos zaudējumus. Šķita, ka risinājums ir rokā. Tomēr sekas izrādījās daudz postošākas, nekā spēja iedomāties pasaules finanšu tirgus līderi un pārstāvji.

Tikai vienas dienas laikā zaudējumi, sabrūkot dažādiem finanšu tirgus segmentiem, sasniedza vairākus triljonus ASV dolāru. Visa finanšu sistēma uz laiku bija paralizēta un draudēja sabrukt. Dažādu valstu finanšu līderi ar ASV finansistiem priekšgalā bija spiesti ķerties pie tiešas naudas emisijas un bezprecedenta finanšu politikas mīkstināšanas, lai glābtu banku sistēmu.

Finanšu piramīda MMM-2011 iekļuvusi augsta riska zonā un varētu sabrukt pēc pāris mēnešiem, raksta Газета.ру, kas apkopojusi četrus dažādus piramīdas sabrukšanas scenārijus.

Saskaņā ar piramdīdas izveidotāja Sergeja Mavrodi portālā ievietoto informāciju, finanšu piramīdai ir pievienojušies aptuveni 35 miljoni cilvēku. Pat, ja piramīdai pievienojušos cilvēku skaits ir desmit reizes mazāks, tā ir unikāla parādība Krievijas ekonomikā, raksta medijs. Jāatgādina, ka finanšu piramīda MMM-2011 darbojas arī Latvijā, un patlaban Saeimā plāno virzīt grozījumus likumos, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Kopumā MMM-2011 piramīdai ir atvērti 600 biroji 16 valstīs, un internetā atrodami 460 blogi saistībā ar šīs finanšu piramīdas darbību, vēsta medijs, kas arī apkopojis četrus iespējamus piramīdas sabrukuma scenārijus.

Likvidācijas procesā esošajai kompānijai Lehman Brothers Holding Inc., kuras bankrots 2008. gadā tiek uzskatīts par globālās finanšu krīzes sākuma atskaites punktu, tiesa atļāvusi iztērēt 1.4 miljardus ASV dolāru aizdevumu un hipotekāro kredītu portfeļa iegādei no maksātnespējīgā meitas uzņēmuma Vācijā.

Šīs investīcijas nākamajos piecos gados var radīt vairāk līdzekļu kreditoriem, sacīja Braiens Marsels, kura pārstāvētajam uzņēmumam Alvarez & Marsal par Lehman likvidāciju līdz šim ir samaksāti jau 200 miljoni dolāru. Kopējā iegādājamā kredītu portfeļa vērtība ir 3.5 miljardi ASV dolāru, ziņo Bloomberg.

B.Marsels skaidro, ka gadījumā, ja Lehman aktīvi tiktu pārdoti nekavējoties, būtu iespējams iegūt 10 līdz 20 miljardus ASV dolāru, bet, īstenojot nogaidīšanas stratēģiju, iespējams atgūt no 40 līdz 50 miljardiem dolāru.

Jo vairāk līdzekļu B.Marselam izdodas ienest bankrotējušajos uzņēmuma īpašumos, jo vairāk Lehman kreditoriem izdosies atgūt un jo vairāk viņa pārstāvētais restrukturizācijas uzņēmums saņems bonusos, piebilst Bloomberg.

Lehman Brothers haoss daudziem, domājams, vēl nav aizmirsies; ar laiku gan zūd pat visdziļāko traumu ietekme

Pirms 10 gadiem tieši septembra vidū viena no globāli ietekmīgākajām pasaules investīciju bankām Lehman Brothers paziņoja par savu bankrotu, un šis notikums pilnā mērā iegrieza globālo finanšu krīzi. Apritot šādai apaļai jubilejai, pašlaik ir aktuāli dažnedažādi spriedumi par to, kas varētu izraisīt nākamo krīzi vai vismaz recesiju. Tiek tradicionāli spriests arī par finanšu aktīvu cenu līmeni, kur, piemēram, ASV akcijas pēc ne pārāk veiksmīgās gada pirmās puses nupat atkal «aizdzīvojušās » līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam.

Vienkāršotais pieņēmums ir, ka iepriekšējo finanšu krīzi radīja vairāku apstākļu kopums, kur pamatā mājsaimniecības bija sapirkušās tādus mājokļus, kurus tās nevarēja atļauties, un bankas bija attiecīgi izsniegušas aizdevumus, kuri kļūdaini tika uzskatīti par nosacīti drošiem. Turklāt tad tie tika sapakoti kopā, lai pēc tam, balstoties uz to «neapgāžamo drošību», varētu pārdot veselu kaudzi ar tiem saistītu atvasinātu finanšu instrumentu. Atslābuši bija arī regulatori un valdības, kas, šķiet, uzskatīja, ka lielas ekonomikas depresijas piederas vien pagātnei. Ja skatījās pēc likmēm, tad aizdot Grieķijai likās aptuveni tikpat droši kā Vācijai.

2009. gads iezīmēja lūzuma punktu pasaules ekonomiskajā attīstībā. Ja vēl gada sākumā vairums analītiķu un ekspertu paredzēja strauju izaugsmes samazināšanos un vispasaules finanšu sistēmas drīzu sabrukumu, tad jau gada otrajā pusē, par spīti prognozēm un pārsteigumu ekspertiem, parādījās pirmie ekonomiskās izaugsmes iedīgļi un finanšu tirgu noskaņojums tikpat strauji (un tikpat neracionāli kā iepriekš) mainījās uz pretējo pusi.

Kādi tad bijuši 2009. gada būtiskākie notikumi un ko mums sagaidīt 2010.gadā?

Būtiskāko notikumu TOP 5

1. Valdības iegulda miljardus pasaules ekonomikā

Svarīgākie darbi tika paveikti jau pašā gada sākumā, kad pasaules vadošo valstu valdības, mācoties no pagātnes kļūdām, spēja vienoties un operatīvi reaģēt, lai ieguldītu savu valstu tautsaimniecībā miljardiem lielus līdzekļus, glābjot ekonomikas no pilnīga sabrukuma. Lai arī tā rezultātā budžeta deficīti daudzās valstīs ir pārsnieguši 10%, šis solis ļāvis apstādināt pasaules ekonomikas brīvo kritienu un viennozīmīgi stiprinājis globālo finanšu sistēmu. Protams, ka, lielā mērā, šāda «glābšana» veikta uz nākotnes izaugsmes rēķina. Jau 2010., un vēl lielākā mērā 2011. gadā, un arī tālākajos gados, vairums attīstīto valstu valdībām nāksies «samaksāt» par krīzes sekām, samazinot valdību izdevumus un ceļot nodokļus, lai savestu valsts finanses kārtībā. Tas, savukārt nozīmē, ka pēc atkopšanās ekonomiskā izaugsme visticamāk būs vājāka kā piedzīvots iepriekšējos gados.