Alkoholiskos dzērienus veikalos varētu pārdot stundu ilgāk - līdz pulksten 23, šādu priekšlikumu šodien atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Alkoholu varētu pārdot līdz pulksten 23Alkoholu varētu pārdot līdz pulksten 23Komisijā izskanēja priekšlikums pārdot alkoholu līdz pusnaktij, taču tas netika atbalstīts. Pagaidām vēl nav zināms, kad varētu stāties spēkā jaunie noteikumi, jo par tiem vēl jālemj Saeimai.

Saeimas komisijā sniegtie dati liecina, ja alkohola tirdzniecība būtu atļauta līdz pusnaktij, tad ienākumi no akcīzes nodokļa pieaugtu par 12 miljoniem latu. Tomēr Finanšu ministrija šo informāciju noliedza, sakot, ka šāds efekts būtu īslaicīgs.

Ēdināšanas un bāru nozares uzņēmēji ir neizpratnē par ieceri aizliegt tirgot alkoholu, darbu klātienē atsākot āra terasēm, atzina aptaujātie nozaru pārstāvji.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda neizpratni, kādēļ šāda ideja radusies, uzsverot, ka iedzīvotāji tāpat atradīs veidu, kā lietot alkoholu, to darot vēl pirms ierašanās terasē vai jau terasēs lietojot līdzpaņemtos dzērienus.

"Liekas, ka grib kaut ko ierobežot tikai, lai ierobežotu," sacīja Jenzis, paužot, ka Latvijā daudzi ierobežojumi ieviesti nevis balstoties uz kādiem pētījumiem, bet pēc sajūtām.

Arī no Latvijas Bāru asociācijas valdes locekļa, "Cuba Cafe" līdzīpašnieka Arņa Bikšus teiktā izriet, ka ideja par alkohola tirdzniecības aizliegšanu āra terasēs nav saprotama.

Viņš sacīja, ka pašreiz notiek aktīva gatavošanās, lai piektdien, 7.maijā, "Cuba Cafe" varētu atsākt klātienes darbu, sākot strādāt āra terasei. Pēc Bikšus rīcībā esošās informācijas, āra terases gatavi atvērt daudzi bāri. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka daudziem arī nācies rūpīgi pārdomāt, vai tie spēj ievērot nepieciešamās epidemioloģiskās drošības prasības, lai var strādāt, un, vai tas ir izdevīgi.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

SIA Latvijas Mobilais Telefons padomi atstājis tās loceklis Kaspars Ozoliņš, kurš amatā tika iecelts vien pirms nepilna mēneša, liecina Lursoft dati.

Pēc izmaiņu reģistrācijas mobilo sakaru operatora padome turpina darbu sešu personu sastāvā.

Pēc atstādināšanas no SIA Latvijas Mobilais Telefons padomes locekļa amata, K. Ozoliņš turpina būt juridisko pakalpojumu firmas SIA Consilio līdzīpašnieks, kā arī darboties Valmieras juristu biedrībā.

SIA Latvijas Mobilais Telefons 2012.gadā strādājis ar 173,735 miljonu eiro apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 38,997 miljonu eiro lielu peļņu. Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka aizpagājušajā gadā uzņēmumā strādājuši 485 darbinieki.

SIA Latvijas Mobilais Telefons reģistrēts 1992.gada 2.janvārī, uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir SIA Lattelecom, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, VAS Privatizācijas aģentūra, Nīderlandē esošais Sonera Holding B.V. un zviedru TeliaSonera Aktiebolag.

Visvairāk kārotais darba devējs Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, ir valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia, tāpat igauņi labprāt strādātu tehnoloģiju kompānijā Skype, citējot CV Keskus aptaujas datus, vēsta BBN.

Trešais iekārojamākais darba devējs Igaunijā ir telekomunikāciju nozares uzņēmums Elion.

Jau ziņots, ka Latvijā, saskaņā ar visu trīs karjeras un darba portālu – CV Market Latvija, WorkingDay Latvia un CV Online - veikto pētījumu rezultātiem, Latvijā iekārojamākais darba devējs ir valsts a/s Latvenergo. Topu augšgalā ir arī tādas kompānijas kā a/s Swedbank, SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Lattelecom un a/s Swedbank.

Vortāla CV Market Latvija iekārojamāko darbadevēju tops:

1. A/s Latvenergo

Rīga, 2007. gada 20. septembris - Pateicoties LG Black Label elegantās stila sērijas otrā modeļa LG Shine pārsteidzošajiem pārdošanas apjomu panākumiem, LG Electronics piedāvā jaunus LG Shine mobilos telefonus - "Titanium Black" un "Gold". Šie telefoni no sava priekšteča ir mantojuši visas tehniskās specifikācijas, savukārt "sudraboto mētelīti" nomainījušas titāna melna un luksus zelta "žaketes".

Jaunie LG Shine "Titanium Black " un "Gold " mobilie telefoni ir stilīgi un tiem ir augstākās klases tehniskās specifikācijas. Ietekmējoties no modernisma, LG Shine "Titanium Black" mobilais telefons ir rūpīgi pārdomāts un izsmalcināts. Ar jauno LG Shine "Titanium Black", kas ir vēl elegantāks nekā sudraba krāsas telefons, mirdzēt var gan vīrieši, gan sievietes. Savukārt "Gold" telefons savu krāsu un veidolu ieguvis ietekmējoties no dabas, tādējādi arī ziedu motīvs atklāj telefona jūtīgumu.

Tie cilvēki, kam iepatikās jau pirmais sudrabotais LG Shine, būs patīkami pārsteigti par jaunajiem telefoniem un vēlēsies tos iegūt, tādējādi tas vēlreiz apliecinās, ka LG ir viens no stilu līderiem.

Uzsprāgstot mobilajam telefonam, Ķīnā dzīvību zaudējis kāds elektropreču veikala darbinieks, ziņo timesonline.co.uk.

Atsaucoties uz vietējā Ķīnas laikraksta Shin Min Daily News, negadījums notika 30. janvārī. Veikala darbiniece laikrakstam pastāstīja, ka izdzirdējusi skaļu blīkšķi un pamanījusi kolēģi guļam uz grīdas asins peļķē. Aculieciniece pastāstīja, ka upuris pavisam nesen bija uzlādējis mobilā telefona bateriju. Ķīnas varas iestādes joprojām cenšas noskaidrot mobilā telefona marku.

Vietējie laikraksti vēsta, ka kopš 2002. gada Ķīnā ir konstatētas 9 mobilo telefonu eksplozijas gadījumi. 2007. gada jūnijā, mobilajam telefonam eksplodējot, bojā gāja kāds 22 gadus vecs metinātājs, kurš strādāja metālapstrādes fabrikā. Izmeklēšanā tik atklāts, ka mobilā telefona baterija eksplodēja lielā karstuma dēļ, kas valdīja fabrikā.

Visi, kas sagaida, ka kompānijas Google veidotais mobilais telefons, kuram dots segvārds Dream un par kuru oficiāli tiks paziņots jau tuvākajā laikā, izmainīs mobilo telefonu tirgu, visticamāk, būs vīlušies, jo industrijas speciālisti uzskata, ka Google būs grūti pārspēt iPhone tehnoloģijas, ziņo aģentūra Reuters.

Google savu mobilo telefonu nostāda citā sektorā. Kompānija norāda, ka Dream būs atvērtā koda telefons, kas nozīmē, ka cilvēki brīvi varēs radīt paši savas mobilās aplikācijas, kuras integrēt mobilajā telefonā, tādējādi, iespējams radot labākas mobilo telefonu programmas.

Neoficiāli informācija liecina, ka telekomunikāciju kompānija Deutsche Telekom jauno Google mobilo telefonu Ņujorkā varētu sākt tirgot jau šī gada 23. septembrī.

Kompānija Sony Ericsson piedāvā uzreiz vairākus jaunus produktus - telefonus, pulksteņus kā arī vairākus telefona aksesuārus. Sony Ericsson telefoniem atmiņa sniedzas līdz 8 Gb un fotokameras megapikseļu skaits jau sasniedzis piecus.

Sony Ericsson Z250 ir kabatas lieluma tālrunis ar kameru, tam ir metāla apdare ar rakstiem, kas uztver gaismu. Telefons sver 90 gramus un tam ir iebūvēta 3 megapikseļu kamera, 65 536 krāsu CSTN ekrāns, kuram izšķirtspēja ir 128 x 160 pikseļi, un tālrunim atmiņa ir 10 Mb.

Sony Ericsson Z320. Telefons sver 90 gramus, tam ir iebūvēta 1,3 megapikseļu kamera, 65 536 krāsu TFT ekrāns, kuram izšķirtspēja ir 128 x 160 pikseļi, un tālrunim atmiņa ir 12 Mb.

Sony Ericsson W910 ir HSDPA Walkman tālrunis. Telefons sver 86 gramus, tam ir iebūvēta 2 megapikseļu kamera, 262 144 krāsu TFT ekrāns, kuram izšķirtspēja ir 240 x 320 pikseļi, un tālrunim atmiņa ir 40 Mb, kā arī telefons ir aprīkots ar 3G funkciju (video zvans).

Saeima otrajā lasījumā tomēr neatbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas atbalstītos likuma grozījumus pagarināt alkohola tirdzniecību no 8.00 rītā līdz 23.00 vakarā.

Šie Alkohola aprites likuma grozījumi tika veikti ar argumentu, lai palīdzētu apkarot tā dēvētās točkas. Točku problēma īpaši aktuāla esot lauku jauniešiem, kuriem esot ļoti ierobežotas iespējas naktī iegādāties legālu alkoholu, norādīja par šo likumu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis.

Tirdzniecības laika pagarinājums tikai par stundu tomēr ir garās diskusijās iegūts kompromiss, jo bija vairāki deputāti, kas ierosināja pilnīgu alkohola tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu naktī. Tomēr citi deputāti, piemēram, Jānis Strazdiņš (ZZS) un Ilma Čepāne (PS), kas uzskatīja, ka alkohola tirdzniecības laikus vajadzētu vēl vairāk ierobežot vai arī pārdot alkoholu jauniešiem tikai no 21 gada vecuma.

Kopumā 2007.gadā par alkoholiskajiem dzērieniem plānots iekasēt akcīzes nodokli 93,6 miljonu latu apmērā, kas ir par 13,5% vairāk kā 2006.gada faktiskie akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu gada plāns tika paaugstināts, ņemot vērā alkohola kopējo realizācijas apjomu palielinājumu par 11% 2006.gadā salīdzinājumā ar 2005.gadu.

Tā kā 1.pusgadā akcīzes nodokļa ieņēmumi ir nodrošinājuši 53,2% no gada plāna, prognozējams, ka kopumā 2007.gadā iekasētais nodoklis par alkoholu varētu pārsniegt iepriekš plānotos 93,6 miljonus par kādiem 5-6 miljoniem latu.

2007.gada 6 mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholu ir Ls 49,8 milj, kas ir par 10,9 milj. latu jeb par 28% vairāk kā pērn pirmajā gada pusē.

Tā kā akcīzes nodokļa likmes alkoholam nav mainītas un nav arī veiktas būtiskas izmaiņas alkohola apriti reglamentējošos normatīvajos aktos, Valsts ieņēmumu dienests secina, ka nodokļa ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar alkohola realizācijas apjomu kāpumu salīdzinājumā ar pērno gadu, kā arī ar valsts uzraudzības institūciju pastiprināto uzraudzības darbu.

Rīgas centrā vēstniecībām domātais alkohols, ko tās tiesīgas iegādāties, nemaksājot ne PVN, ne akcīzes nodokli, tiek tirgots milzu apjomos.

Par to liecina TV3 raidījumā Nekā personīga sniegtā informācija. Diplomātu veikals atrodas pašā Rīgas centrā uz Elizabetes ielas, vēstniecību rajonā. Latvijas iedzīvotāji, izņemot vēstniecību darbiniekus, tur iepirkties nedrīkst.

Nekā personīga rīcībā nonākušas ziņas, ka pēdējā laikā alkohola un tabakas patēriņš diplomātu vidū sasniedzis astronomiskus apjomus. Pusgada laikā vēstniecības vai nu pašas vai to darbinieki individuāli patērējuši vairāk kā 50 tonnas alkoholisko dzērienu. Piemēram, islāma valsts Uzbekistānas diplomāti šā gada pirmo divu mēnešu laikā iepirkuši 6 tūkst. pudeles stiprā alkohola un 6.5 tūkst. paciņas cigarešu.

2015.gadā veiktais pētījums par alkohola lietošanu Latvijā liecina, ka katrs desmitais respondents ir iegādājies nelegālo alkoholu, tomēr Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) norāda, ka šis skaitlis ir vēl lielāks. Daļa iedzīvotāju pat nenojauš, ka patiesībā ir iegādājušies nelegālu kontrabandas alkoholu, kas maskēts zināmu zīmolu pudelēs. Nelegālā alkohola apjoms valstī šobrīd ir aptuveni 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.

Latvijas alkohola nozares asociācijas un eSample veidotā aptauja liecina, ka katrs 10. respondents ir iegādājies nelegālo vai no rokas tirgotu alkoholu. Turklāt 84% iedzīvotāju atzīst, ka ir informēti par to, kur atrodas nelegālā alkohola ražotene vai tirgotava. Lai gan šie dati jau tāpat liecina, ka iedzīvotāji savu veselību pakļauj riskam, Latvijas alkohola nozares asociācijas vadītājs Genādijs Kļepikovs norāda, ka daļa nelegālā alkohola lietotāju nenojauš, ka patērē nezināmas izcelsmes alkoholu.

Valsts policija apgalvo, ka pastiprināti darbojas nelegālā alkohola apkarošanā, tomēr vien 3% respondentu apgalvo, ka ziņotu policijai, ja zinātu, kur atrodas nelegālā alkohola ražotne. Šādu rīcību cilvēki skaidro ar uzskatu, ka pēc ziņošanas policijai situācija tapāt nemainīsies. Turklāt nelegālais alkohols ietver ne vien «točku» pagrabus, bet arī nezināmas izcelsmes kontrabandas alkoholu iedzīvotājiem atpazīstamos un elitāru ražotāju iepakojumos, kas nelegālo alkoholu padara vēl grūtāk atklājamu.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Lattelecom ir jāpieņem stratēģisks lēmums par darbību mobilo sakaru tirgū, jo savādāk kompānija zaudētu konkurētspēju un vērtību.To Db pauda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. "Tas ir stratēģiskas dabas lēmums, kas jāapspriež ar akcionāriem," N. Melngailis teica. Viņš nevēlējās komentēt, kā Lattelecom varētu tikt pie mobilajiem sakariem, jo to risinās pēc lēmuma pieņemšanas.

Nozarē uzskata, ka tas izdarāms, dibinot t.s. virtuālo mobilo operatoru kāda esoša mobilā operatora tīklā, pērkot esošu mobilo operatoru vai arī gaidot brīdi, kad piedāvās jaunu mobilo sakaru licenci, un cerot to iegūt. Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis Db teica, ka šobrīd neesot radiofrekvenču resursu, ko pārdot jaunam operatoram. Tele2 direktors Petrs Kirdeika (Petras Kirdeika) Db teica, ka nevarot nopietni komentēt Lattelecom lēmumu, kas vēl neesot pieņemts. Tomēr viņš uzskata, ka Lattelecom ir stiprs zīmols, kas, piem., palīdzētu tam ienākt virtuālo operatoru tirgū.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

"Mobilais telefons, kas nedarbojas Latvijas operatoru tīklos, bloķētas mobilā telefona un multimediju atskaņotāja funkcijas, garantijas apkalpošanas atteikums, vējā izsviesta nauda un rezultātā - glīta, bet nefunkcionējoša mantiņa tavā kabatā - tā ir tikai daļa no problēmām, kas var tevi piemeklēt, pērkot šobrīd Apple iPhone, kas ir uzlauzts un nav paredzēts darbībai Latvijas mobilo sakaru tīklos," uzskata SIA Xnet.

"Mobilais telefons Apple iPhone oficiāli pirmoreiz pircējiem sasniedzams kļuva 2007. gada 29.jūnijā, un tas bija piemērots ASV tirgum. 2007. gada 9.novembrī Apple iPhone pārdošana un ieviešana tiks uzsākta Vācijā un Lielbritānijā. Apple iPhone darbojas konkrētos mobilo sakaru operatoru tīklos, kas iepriekš noslēguši sadarbības līgumus ar kompāniju Apple (ASV – AT & T, Vācijā – T-Mobile, Lielbritānijā - O2) , kas nozīmē, ka Latvijā šis mobilais telefons nevar tikt izmantots legālā veidā! Savā ziņā Latvijā lietojot šo ārvalstu operatoru subsidēto telefonu tu kļūsti par zagli, jo ražotājs neatgūst līdzekļus, ko ieguldījis, noslēdzot sadarbības līgumu ar subsidēto sakaru operatoru.

Lai nepilngadīgajiem nebūtu iespējams apreibināties no dzērieniem, kas likuma izpratnē skaitās bezalkoholiski, bet tomēr satur alkoholu, Veselības ministrija (VM) varētu rosināt Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumus ar mērķi ierobežot šādu produktu tirdzniecību bērniem.

Aizliegto produktu klāstā varētu būt bezalkoholiskie sidri, daži dabiski raudzētie kvasi un citi produkti, vēsta Latvijas Avīze.

Šī ir viena no narkologu ieteiktajām idejām, ko VM plāno iekļaut Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānā 2012. – 2014.gadam. Plānu izstrādā valdības izveidotā Nacionālā alkoholisma ierobežošanas padome, kurā darbojas pārstāvji no dažādām organizācijām.

Diskusijas gan vēl būs ar ražotājiem. Latvijas Tirgotāju asociācija nesaskatot problēmu tajā, ka bērniem ir pieejami šādi mazalkoholiski produkti. Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis – ar paredzētajiem likuma grozījumiem tiktu ierobežoti vietējie ražotāji iepretim ražotājiem no citām ES dalībvalstīm, kurās nav šāda ierobežojuma. Nevienlīdzīgu konkurenci kā problēmu piemin arī Ekonomikas ministrijas pārstāve.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Ghetto Family sporta projektus papildina burgernīca Ghetto Burger Grīziņkalnā, Rīgā.

Ghetto ir jauniešu iniciatīva ar mērķi popularizēt sportiskas aktivitātes, veselīgu dzīves veidu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.

Ghetto zīmols šobrīd apvieno vairākus projektus. Taču neviens projekts pats par sevi nav pamatbizness – tikai visas aktivitātes kopā veido vienotu veselumu un papildina cita citu. Ghetto Family nodarbojas ar sporta pasākumu organizēšanu, Ghetto TV veido dažādas reklāmas, Ghetto Burger ir burgernīca, Ghetto Rent iznomā tribīnes, mūzikas aparatūru u. tml., bet Ghetto Cares programmas ietvaros Ghetto komanda dodas pie skolu jauniešiem, lai runātu par viņiem aktuālajām tēmām.

Mirušo skaits Irkutskā, Krievijas Sibīrijas daļā, pēc alkoholu saturoša mazgāšanās līdzekļa Bojarišņik iedzeršanas ceturtdien pieaudzis līdz 71 cilvēkam, paziņojusi Krievijas Veselības ministrija.

Kopā 117 cilvēki saindējās pēc metanolu saturoša līdzekļa lietošanas, «no kuriem 71 ir miris», aģentūra Interfax citēja ministrijas preses pārstāves Tatjanas Ļebedevas teikto.

Iepriekš tika ziņots par 62 mirušajiem.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja atklāja, ka cietušie sadzērušies mazgāšanās līdzekli Bojarišņik (Vilkābele), kas saturējis metanolu.

Tiesa gan, uz produkta iepakojuma esot bijis norādīts, ka tā sastāvā ir etilspirts, norādīja reģiona Veselības ministrija.

Šķidrums bijis pildīts pudelēs, uz kurām norādīts, ka tas ir vannas līdzeklis ar vilkābeļu smaržu. Uz etiķetes bijis rakstīts, ka tas nav paredzēts iekšķīgai lietošanai.

Ikdienas Latvijā tiek pārdotas divas «fūres» nelegālā alkohola jeb 2200 kastes 0,5 litru pudeļu 40% degvīna, aprēķinājusi Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija (LADRIA). Turklāt ievērojama daļa – 40% - Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu, savukārt puse norādījusi, ka zina, kur šādu alkoholu var nopirkt. Latvijas

Šādu ainu atklāj SIA Compass sadarbībā ar SIA Solid Data veiktais pētījums. Aptaujas dati apstiprina Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas (LADRIA) aprēķinus, kas balstīti uz Valsts ieņēmumu dienesta VID) datiem – nelegālā alkohola tirgus Latvijā ir līdzvērtīgs pieciem miljoniem litru gadā jeb 2200 kastēm 0,5 litru 40% degvīna dienā.

Aptauja, kurā atklājās, ka 40% iedzīvotāju ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu, tika veikta sociālās kampaņas Aizkulises ietvaros. Kampaņa tiek rīkota, lai vērstu iedzīvotāju uzmanību uz sekām, ko dzīvībai var radīt nelegālas un nepārbaidītas izcelsmes alkoholisko dzērienu lietošana.

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Veicot eksperimentu ar slēpto kameru pirms jaunā mācību gada sākuma LTV raidījums de facto pārliecinājies, ka nepilngadīgie var nopirkt alkoholu nelielos veikaliņos un lielveikalā Maxima. Eksperimenta laikā septiņpadsmitgadīgais Toms un piecpadsmitgadīgais Daniels apstaigājuši vairākus veikalus un kafejnīcas mēģinot iegādāties alu.

Vispirms pārbaudītas dažas kafejnīcas Rīgas centrā, par kurām puiši bija dzirdējuši – te alkoholu pārdodot arī nepilngadīgajiem. Tomēr šoreiz eksperimenta dalībniekiem iegādāties alu nav izdevies – bārmene pat norādījusi, lai ejot uz blakus kafejnīcu, jo te esot salikts daudz video kameru un viņa alu nepārdošot.

Eksperimenta dalībnieki tālāk ķērušies pie jauniešiem ierastāka alkohola iegādes veida – veikala. Alu bez problēmām izdevies nopirkt divos mazos veikaliņos Pārdaugavas pusē.

Lielveikalos Rimi un Prisma eksperimenta dalībniekiem alu nopirkt nav izdevies – pārdevējas prasījušas uzrādīt dokumentus un alu nav pārdevušas. Pirms pusgada, šā gada janvārī, de facto veica līdzīgu eksperimentu – toreiz gan Prismā, gan Rimi raidījuma eksperimenta dalībniecei alkoholu nopirkt izdevās.

Rīt, 4.septembrī, plkst.19.00, Andrejsalā, Korpusu cehā notiks vairāku izstādes "Mobilais muzejs" eksponātu, 90-tajos gados radītu mākslas darbu un to autorrepliku, ko radījuši paši darbu autori, izsole. Tajā tiks izsolīts Ērika Boža objekts "Kzzz...", Andra Brežes darbs no sērijas "Struktūras", Kristapa Ģelža "Putekļu sēta", Zaigas Putrāmas darbs - mākslas aģitvilciena biļetes "Turp" un Oļega Tillberga "Lidmašīna", kā arī Ievas Iltneres "Suvenīri" - šķīvji ar Aivara Lemberga attēlu, kuru idejas maketu māksliniece radīja 1998. gadā notikušā 6. gadskārtējā SMMC-Rīga projekta "Ventspils. Tranzīts. Termināls" ietvaros.

Pasākumu vadīs Eduards Liniņš, par muzikālo noformējumu rūpēsies Roberts Gobziņš. Tajā tiks demonstrēts arī Sorosa Mūsdienu mākslas centra - Rīga (SMMC-Rīga) 5. gadskārtēja projekta "Opera" laikā realizētās Hardija Lediņa un Kaspara Rolšteina operas "Rolstein on the Beach" (1997) ieraksts, kuru Laikmetīgās mākslas centrs septembrī izdos DVD formātā.

Starptautiskais mākslas projekts MOBILAIS MUZEJS apskata muzeja lomu mūsdienu sabiedrībā globālā un lokālā kontekstā. Izstāde ir mēģinājums apzināt, kā "muzejs bez sienām" vai plašākai publikai pieejams kādas sistemātiskas mākslas darbu atlases rezultāts ietekmē mākslas procesu un veido mūsdienu mākslas vēsturi. Izstādes tēma ir īpaši aktuāla patreizējā periodā, kad intensīvi tiek strādāts pie jaunā laikmetīgās mākslas muzeja un tā kolekcijas izveidošanas. Arī izstādes norises vieta Andrejsala - kalpo kā norāde uz plānoto muzeju.