Izsludinot vairāk iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts pārvalde varētu ietaupīt milzu līdzekļus, iespējams, pat 4 milj. Ls.

Mobilo sakaru operatora Tele2 aprēķini liecina, ka valsts uz mobilo sakaru pakalpojumu rēķina, iespējams, varētu ietaupīt vairāk nekā 4 milj. Ls. Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sācis akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot ietaupīt. Vairākus uzņēmēju ierosinājumus Db saņēmis par to, ka valsts pārvalde līdzekļus varētu ietaupīt arī uz telekomunikāciju sakaru pakalpojumu rēķina, gan nosakot mazākus limitus darbiniekiem, gan pārskatot atmaksātos rēķinus, gan izsludinot vairāk iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot konkurenci un iespēju izvēlēties lētāko piedāvājumu.

Mobilo tālruņu lietotājiem, kurus biedē doma neatgriezeniski pazaudēt savas sakaru ierīces, ir iespēja izmantot slepenu programmatūru, kas saucas PhoneBAK. Tā informē pazaudētā vai nozagtā tālruņa īpašnieku ikreiz, kad kāds tālrunī aktivizē svešu SIM karti. (Latvijas mobilo operatoru un SIA Promoteus viedoklis par PhoneBAK)

Programmatūru PhoneBAK no šā gada janvāra ir pieejama visiem Baltijas iedzīvotājiem, un to nodrošina SIA Promoteus.

Iepriekš ieinstalēta mobilajā tālrunī, PhoneBAK programmatūra analizē ievietoto SIM karti, un atpazīstot to kā svešu, uz ieprogrammētu tālruņa numuru izsūta slepenu SMS ar zagļa tālruņa numuru un neatpazīstamās SIM kartes identifikācijas numuru (IMSI).

1. Sazināties ar zagli un mēģināt atgūt telefonu;

2. Vērsties policijā ar zagļa tālruņa numuru un IMSI

Uz doto brīdi PhoneBAK darbojas ar Windows Mobile aprīkotajos mobilajos plaukstdatoros un ar Symbian S60 operāciju sistēmu aprīkotajos mobilajos tālruņos.

Viedtālruņu lietotājiem veikalos, restorānos un citās karšu pieņemšanas vietās būs iespēja maksāt ar mobilo telefonu, pieliekot to pie karšu nolasīšanas termināļa. Šādu pakalpojumu sadarbībā ar Mastercard ir izstrādājusi banka Citadele. Plašākai sabiedrībai tas būs pieejams šovasar visām Mastercard kartēm.

Maksāt ar telefonu varēs Citadeles klienti.

Maksājumiem ar mobilo telefonu tiks nodrošināta augsta drošība, tāpēc ar tiem varēs veikt arī maksājumus par summām virs 10 eiro, kas šobrīd ir limits, norēķinoties ar bezkontakta kartēm.

Citadeles mobilo maksājumu pakalpojums šobrīd darbojas t.s. beta testa programmas ietvaros, kur to izmēģina Citadeles darbinieki un atsevišķas klientu grupas, lai dažādās ikdienas maksājumu situācijās pārliecinātos, ka izstrādātais mobilo norēķinu risinājums ir ērti lietojams, drošs un pieejams pie dažādu modeļu maksājumu termināļiem Latvijā un ārzemēs. Beta testa programma ir pēdējais solis, pirms mobilo norēķinu risinājums tiek padarīts pieejams plašākai sabiedrībai, kas iecerēts šā gada vasarā. Lietuvā un Igaunijā Citadele mobilos norēķinus plāno ieviest vēlāk - gada otrajā pusē.

Laikā no 19. līdz 30. novembrim Latvijas Zaļais punkts un tā sadarbības partneri SIA Pērkons un Dēli un SIA TOPO CENTRS aicina Latvijas iedzīvotājus nodot nolietotus mobilos telefonus otrreizējai pārstrādei. Akcijas mērķis ir izveidot efektīvu sistēmu nolietoto mobilo telefonu savākšanai no iedzīvotājiem.

Akcijas ietvaros 23 Latvijas pilsētās 45 mobilo telefonu tirdzniecības vietās būs izvietoti īpaši spainīši nolietoto mobilo telefonu un to aksesuāru savākšanai. Nododot pārstrādei neizjauktu mobilo telefonu un aizpildot speciālu anketu, iedzīvotāji piedalīsies izlozē. Akcijas beigās katrā no tirdzniecības vietām izlozēs dāvanu karti 50 Ls vērtībā, ar kuru sešu mēnešu laikā varēs iepirkties attiecīgajā veikalā.

Latvijas Mobilo telefonu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Pērkons un Dēli valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ločmelis: „Ja netiks risināti jautājumi par nolietoto mobilo tālruņu nodošanas iespējām, mēs, mobilo tālruņu tirgotāji, zināmā mērā būsim līdzvainīgi dabas un apkārtējās vides vēl lielākā piesārņošanā. Un kur visērtāk būtu iedzīvotājiem savus nolietotos tālruņus nodot? Laikam jau to tirdzniecības vietās! Tāpēc aizvien vairāk mobilo tālruņu tirgotāju pievienojas kustībai, ko īsumā varētu raksturot - dzīvosim zaļi! Ja Tev ir nolietots mobilais tālrunis – sāc arī dzīvot zaļi un nodod to!”

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Vai vecāki var justies droši par savu trīspadsmitgadīgo meitu, kad viņa sērfo internetā? Vai viņi ir pārliecināti, ka vienpadsmitgadīgā dēla saruna pa mobilo telefonu ir droša? Komisijas Eiropas mērogā rīkotajā bērnu aptaujā tika pētīts, kā bērni izmanto jaunos saziņas līdzekļus.

Aptaujas rezultāti liecina, ka interneta un mobilo telefonu lietošana Eiropas jaunajai paaudzei ir kļuvusi gandrīz par pašsaprotamu parādību. Kopumā bērni apzinās arī riskus, kas saistīti ar interneta un mobilo telefonu lietošanu. Tomēr, saskaroties ar problēmām tiešsaistē, nepilngadīgie tikai kā galējo līdzekli lūdz pieaugušā palīdzību.

"Šī ir pirmā aptauja, kurā bērniem visā Eiropā ir tiešā veidā jautāts, kā viņi izmanto tiešsaistes tehnoloģijas, cik lielā mērā viņi izmanto internetu izklaides un mācību vajadzībām un kā viņi rīkojas riska situācijās", saka Viviāna Redinga, Eiropas Komisijas informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu komisāre. "Ir iepriecinoši redzēt, ka Eiropas jaunieši tik pārliecinoši apgūst digitālās tehnoloģijas. Spēja aktīvi izmantot jaunos saziņas līdzekļus ir svarīga uz zināšanām balstītas sabiedrības izveidei Eiropā. Tai pat laikā aptaujas rezultāti norāda, ka Eiropā nepieciešama uz problēmu paredzēšanu vērsta izglītība tiešsaistes saziņas līdzekļu jomā. Mums jāturpina informēt sabiedrību, īpaši vecākus, par jauno saziņas līdzekļu radītajām iespējām un riskiem. Ja runa ir par mūsu bērnu drošību, mēs nedrīkstam būt bezrūpīgi."

Jauna ES aptauja liecina, ka augstā viesabonēšanas maksa attur eiropiešus no mobilo tālruņu izmantošanas ārzemēs

Maksa par mobilo sakaru viesabonēšanu Eiropā joprojām ir augsta. Par to liecina šodien Eirobarometrā publicētā Eiropas mēroga aptauja un jaunākās tendences mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas cenu attīstībā. Vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai jānodrošina, lai izejošie un ienākošie zvani mobilajā tīklā, abonentam ceļojot citās ES valstīs, būtiski neatšķirtos no cenām abonēšanas valstī. Eiropas mobilo tālruņu lietotāji joprojām maksā 4-6 eiro par četru minūšu viesabonēšanas zvanu - tā lasāms šodien atjauninātajā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Dažos gadījumos viesabonēšanas cena par tādu zvanu pārsniedz 12 eiro.

"Pārmērīgi augstās cenas ierobežo mobilo tālruņu izmantošanu ārzemēs. Cieš gan patērētāji, gan Eiropas rūpniecība, gan Eiropa kopumā," skaidro par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā Komisijas locekle Viviāna Redinga. "Viesabonēšanas cenu samazināšana ir ne vien politisks Eiropas Komisijas uzdevums, bet arī interesants uzņēmējdarbības modelis - tā liecina to operatoru pieredze, kuri pēdējos mēnešus sākuši pazemināt cenas, piedāvājot īpašus viesabonēšanas pakalpojumu kompleksus. Es aicinu visus mobilo sakaru operatorus palīdzēt sagraut šo pēdējo trauckli Eiropas vienotajā tirgū. Nav pieļaujams, ka starptautiskās mobilo sakaru viesabonēšanas izmaksu nasta jāuzņemas parastajiem patērētājiem, kas maksā pēc standarta tarifiem."

Maksa par mobilo sakaru viesabonēšanu Eiropā joprojām ir augsta, liecina šodien Eirobarometrā publicētā Eiropas mēroga aptauja un jaunākās tendences mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas cenu attīstībā, db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. 15 % mobilo tālruņu lietotāju ceļojumā tālruni neņem līdzi vai to pilnīgi izslēdz, bet 21 % ārzemēs izmanto tikai īsziņu (SMS) pakalpojumu.

Vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai jānodrošina, lai izejošie un ienākošie zvani mobilajā tīklā, abonentam ceļojot citās ES valstīs, būtiski neatšķirtos no cenām abonēšanas valstī. Eiropas mobilo tālruņu lietotāji joprojām maksā 4–6 eiro par četru minūšu viesabonēšanas zvanu – tā lasāms šodien atjauninātajā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Dažos gadījumos viesabonēšanas cena par tādu zvanu pārsniedz 12 eiro.

„Pārmērīgi augstās cenas ierobežo mobilo tālruņu izmantošanu ārzemēs. Cieš gan patērētāji, gan Eiropas rūpniecība, gan Eiropa kopumā," skaidro par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā Komisijas locekle Viviāna Redinga. „Viesabonēšanas cenu samazināšana ir ne vien politisks Eiropas Komisijas uzdevums, bet arī interesants uzņēmējdarbības modelis – tā liecina to operatoru pieredze, kuri pēdējos mēnešus sākuši pazemināt cenas, piedāvājot īpašus viesabonēšanas pakalpojumu kompleksus. Es aicinu visus mobilo sakaru operatorus palīdzēt sagraut šo pēdējo traucēkli Eiropas vienotajā tirgū. Nav pieļaujams, ka starptautiskās mobilo sakaru viesabonēšanas izmaksu nasta jāuzņemas parastajiem patērētājiem, kas maksā pēc standarta tarifiem."

Latvijas Zaļais punkts (LZP) sadarbībā ar Latvijas Mobilo Telefonu (LMT) sākot ar šī gada 9. maiju trīsdesmit divās mobilo telefonu tirdzniecības vietās visā Latvijā uzsāks nolietoto mobilo telefonu savākšanu, Db.lv informēja Latvijas Zaļā punkta sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Ķīkule.

Daudzas elektriskās un elektroniskās preces satur cilvēkam un videi kaitīgas vielas, tāpēc visas Latvijas tirgū novietotās elektropreces kopš 2005. gada 13. augusta tiek marķētas ar īpašu simbolu - pārsvītrotu konteineru, kas norāda, ka šo preci nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem", skaidro LZP valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Sadarbības projekta pamatā ir Eiropas Savienības Direktīva 2002/96/EK Par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, kas nosaka, ka iedzīvotājiem ir jānodrošina iespēja bez maksas nodot nolietotās elektropreces. Šis nosacījums attiecas uz jebkurām ar elektrību vai baterijām darbināmām elektriskajām vai elektroniskajām precēm, kas ir fizisko personu īpašumā.

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Mobilo telefonu ražotājs Motorola gada laikā zaudējis vairāk nekā 7% lielu daļu pasaules mobilo telefonu tirgū, līdz ar ko otram lielākajam mobilo telefonu ražotājam draud savas pozīcijas zaudēšana kompānijai Samsung, kura savu tirgus daļu palielinājusi par 2,2%, ziņo Bloomberg.

Pasaules lielākā mobilo telefonu ražotāja Nokia tirgus daļa pēc pārdoto telefonu daudzuma šā gada otrā ceturkšņa beigās bija 36,9%, kas ir par 3,2% vairāk nekā pērn šajā laikā.

Otra lielākā mobilo telefonu ražotāja Motorola tirgus daļa šā gada otrajā ceturksnī samazinājusies par 7,3%, salīdzinot ar 2006. gada otro ceturksni, kad kompānijai bija 21,9% liela tirgus daļa. Tagad Motorola aizņem 14,6% no pasaules mobilo telefonu tirgus.

Samsung savu tirgus daļu šā gada otrajā ceturksnī palielinājis līdz 13,4%, kas ir par 2,2% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Pasaulē sācis izplatīties jauns Skype vīruss, kas var nolasīt datus, kas tiek ievadīti datorā. Lietotāji ar šo vīrusu inficēti arī Latvijā, novēroja Db.lv.

Vīruss izplatās, automātiski no cita inficēta Skype konta nosūtot aicinājumu atvērt saiti, piemēram, it kā jautājot, vai Skype lietotājs redzams fotogrāfijā, kas aplūkojama, atverot inficēto saiti, piemēram, «OMG, is it your pic?», kā arī citās valodās. Pēc tam, kad Skype lietotājs šo saiti atvērs, viņa Skype konts sāks automātiski izsūtīt šādas ziņas citiem lietotājiem.

Inficētajos datoros vīruss nolasa lietotāja ievadīto informāciju, tādējādi varot iegūt arī bankas konta datus, paroles, u.c.

Ja lietotāja dators inficēts, tad tiek ieteikts nekavējoties nomainīt sava Skype konta paroli un pēc tam lietot antivīrusa programmu.

Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Latvijā mobilo telefonu tirgus pērn kopumā ir samazinājies par 5-15%, un sagaidāms, ka arī šogad tirdzniecības kritums turpināsies, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Turklāt būtiskas izmaiņas ir notikušas tieši atsevišķu kategoriju mobilo telefonu tirdzniecībā. Piemēram, telefoni, kas tiek pārdoti t.s. brīvajā tirdzniecībā bez jebkādām saistībām ar operatoru, kritums pērn lēšams līdz pat 20 - 25 %, tai pat laikā t.s. subsidēto telefonu pārdošana ir samazinājusies tikai par 5 - 10 %. Tiesa, iespējams, ka atsevišķiem operatoriem subsidēto tālruņu tirdzniecība ir pieaugusi. "Tieši subsidētie telefoni ir kļuvuši par galveno preču kategoriju starp mobilajiem telefoniem un veido vismaz 70% no visu pārdoto telefonu skaita," norādīja U. Priedītis. Latvijas Mobilā telefona dīlerim DT Mobile, piekrīt arī operators Tele2. "Telekomunikāciju tirgus Latvijā attīstās un savstarpējā cīņa starp operatoriem palīdz klientiem izvēlēties labāko piedāvājumu – tas attiecas gan uz tarifu, gan arī izdevīgu mobilo telefonu iegādes piedāvājumu. Pēdējos gados un arī šobrīd skaidri vērojama tendence, ka cilvēki vairāk izvēlas subsidētos telefonus un šis pārsvars sasniedz gandrīz 80%," Db paskaidroja Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis.

Nespējot vienoties par optimālajiem risinājumiem cīņā ar t.s. melno mobilo telefonu tirgu, šogad zagto un nolaupīto tālruņu skaits var pārsniegt 9 tūkst. robežu. Šādu prognozi Db izteica Valsts policijas Informācijas analīzes pārvaldes priekšnieks Jānis Alups. Policijai lielākās problēmas mobilo telefonu zādzību apkarošanā rada neveiksmīgā sadarbība ar mobilo sakaru operatoriem. Jau pirms gada operatoriem izteikts priekšlikums, kā situāciju risināt, taču vienošanos nav izdevies panākt. Pievēršot uzmanību šai problēmai, tiesībsargi nule vērsušies arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā. «Mūsu rokas ir sasietas,» skaidroja J. Alups. Cilvēki lielākoties nezina tālruņa identifikācijas datus (IMEI kodu), tādēļ kratīšanās, izņemot lielu skaitu telefonu, tikpat kā neiespējami ir noskaidrot to īpašniekus. «Izņemot telefonus pārbaudēm, bieži nevaram noskaidrot to izcelsmi, un zagtā prece iet brīvā apritē. Paralēli oficiālo dīleru tirgotajiem legālajiem telefoniem darbojas melnais zagto telefonu tirgus,» norādīja J. Alups. Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra Meklējamo objektu uzskaites nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Buliņš atzīmēja, ka visbiežāk informācija, ko policijas iestādē sniedz cietušais, ir nepilnīga — ar to nepietiek, lai sekmīgi veiktu izmeklēšanu. Aizturot personu aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ar, visticamāk, zagtu mobilo telefonu, var veidoties absurda situācija. Ja persona neatzīstas, ka telefonu nozagusi, bet teic, ka tālrunis atrasts, policijas rīcībā nav informācijas par konkrētā telefona identifikācijas numuru un ja neviens uz «atrasto» mantu nepiesakās, tad saskaņā ar likumu atrastā manta jānodod «atradējam». Lai risinātu problēmu, pagājušā gada aprīlī mobilo sakaru operatoriem nosūtīts piedāvājumu noslēgt līgumus un uzsākt datu apmaiņu nozagto un nolaupīto telefonu IMEI kodu noteikšanai. «Pieņemot iesniegumu par zagtu telefonu, Informācijas centra uzturētajā datu bāzē ievadot nozagtā telefona numuru, pāris minūšu laikā mēs varētu noskaidrot tālruni identificējošos datus,» atzina J. Alups. Līdz ar to pastāvētu iespēja automātiski bloķēt zagtā telefona darbību tīklā un, atrodot telefonu, identificēt personu, kurai tas nozagts. Operatori uzskata, ka šis nebūs efektīvs solis.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Samsung Electronics kļuvis par lielāko mobilo telefonu tirgotāju ASV pēc tirgus daļas, apsteidzot iepriekšējo tirgus līderi Motorola. Tā norāda ASV neatkarīgā konsultāciju kompānija Strategy Analytics.

Samsung tirgus daļa ASV palielinājās līdz 22.4%. Motorola tirgus daļa ASV ir 21.1%, savukārt trešais lielākais mobilo telefonu tirgotājs ASV ir LG Electronics ar 20.5% tirgus daļu.

Tāpat pirmajā sešiniekā ir Research in Motion, kas ražo Blackberry mobilos telefonus un Apple, kas ražo iPhone.

Taču neskatoties uz to, Somijas kompānija Nokia, kuras tirgus daļa ASV ir 8.4%, globāli ir pārdevusi visvairāk mobilo telefonu. Nokia savu biznesu vairāk koncentrē uz attīstības valstu tirgiem.

Neskatoties uz globālo krīzi ASV mobilo telefonu tirgus šī gada trešajā ceturksnī audzis par 6.2%, savukārt globālais tirgus trešajā ceturksnī audzis par 5.4%.

Zviedrijas centrālajā daļā pētnieks Magnuss Esands pietuvojies soli tuvāk pretvēža zāļu izgudrošanai, atklājot vīrusu, kas novērš tādu vēža tipu, ar ko slimoja bijušais Apple vadītājs Stīvs Džobss, raksta The Telegraph.

Profesors Magnuss Esands (Magnus Essand) gan asi iebilst pret šiem apgalvojumiem, norādot, ka «rezultāti patlaban izmēģināti tikai laboratorijā, turklāt testi nav veikti uz cilvēkiem, un nereti ārstēšana, kas dod rezultātus laboratorijā, uz cilvēkiem neiedarbojas tik efektīvi».

Tomēr patlaban atklāts vīruss, kas laboratorijā «ēd» vēža šūnas. Profesors piekrīt, ka vīruss var tikt salīdzināts ar «slepkavu, kas nogalina «sliktos varoņus»».

The Telegraph noskaidrojis, ka šī pretvēža vīrusa ražošana būtu lēta, vīruss darbojas «ārkārtīgi precīzi», un visticamāk, rada vien vieglus, gripai līdzīgus blakusefektus.

Vīrusu skaits, kuri izplatās caur atmiņas kartēm, zemas drošības tīkliem un datoriem, kuriem nav atjaunināta aizsardzības programma, pieaug neaptveramā ātrumā, ziņo BBC.

Ļaunprātīgās programmas, pazīstamas kā Conficker, Downadup vai Kido pirmo reizi tika atklāts 2008. gada oktobrī.

Antivīrusa firma F-Secure aprēķinājusi, ka šobrīd ar šiem vīrusiem varētu būt inficēti 8.9 miljoni datoru. Eksperti arī brīdina, ka šis skaits varētu būt arī lielāks, tāpēc datoru lietotājiem nepieciešams atjaunināt antivīrusa programmas regulāri, kā arī atjaunināt Microsoft MS08-067 plāksteri.

"Microsoft paveicis labu darbu, bet jāatceras, ka vīruss turpina inficēt datorus, kuru lietotāji ir ignorējuši plākstera atjauninājumu,” norāda antivīrusa firmas Sophos vecākais tehnoloģiju konsultants Grahams Klūlijs (Graham Cluley)

Šogad, salīdzinot ar aizvadīto gadu, pārdoto mobilo telefonu daudzums palielinājies par 8%, neskatoties uz to, ka kopējais mobilo telefonu tirgus Latvijā stagnē, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" dati. Uzņēmuma dati arī rāda, ka par 12% pieaudzis to klientu skaits, kas iegādājas dārgākus mobilos tālruņus.

Populārāko telefonu vidū būtiskas pārmaiņas nav novērojamas, joprojām līderu trijniekā ir "Samsung", "Huawei" un "iPhone", taču šogad savas pozīcijas ir stiprinājuši arī "Nokia" un "Xiaomi", kas gūst arvien lielāku popularitāti.

"Mēs varam novērot, ka palielinās telefonu dzīves cikls – šobrīd tie jau ir divi gadi. Klienti mobilos tālruņus galvenokārt pērk, izmantojot nomaksas iespēju, tajā pašā laikā nedaudz ir palielinājies to klientu skaits, kas iekārtas pērk uzreiz par pilnu summu," saka "Tele2" mazumtirdzniecības direktore Dace Škrabe.

"Kopējo tirgus attīstību ietekmē inovāciju trūkums mobilo telefonu jomā, jo, lai arī tirgū parādās jauni modeļi, klienti ir kļuvuši prasīgāki un viņus pārsteigt ir arvien grūtāk. Tas atspoguļojas arī kopējā Latvijas mobilo telefonu tirgus kritumā par 10%. Skatoties uz nākamo gadu, lielākais un aktuālākais jautājums telekomunikāciju nozarē ir, kas notiks ar "Huawei" pozīcijām tirgū," viņa piebilst.

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Summa, kuru viens mobilo sakaru lietotājs pārmaksā gada laikā, pieaugusi līdz 25,4 latiem. Aizvadītā gada decembrī šī summa bijusi 22,65 lati un salīdzinājumā ar 2010. gada pārmaksas apjomu – 13,14 lati gadā - tā palielinājusies gandrīz divas reizes, liecina portāla Gudriem.lv veikts pētījums.

Tāpat pētījuma dati norāda - 47,2% respondentu uzskata, ka viņi varētu maksāt mazāk par mobilajiem sakariem, bet no operatoru maiņas respondentus pārsvarā attur pieradums, slinkums un fakts, ka visi ģimenes locekļi lieto vienu mobilo sakaru operatoru.

Portāls norāda, ka veicis pētījumu par mobilo sakaru pārmaksas apjomu, balstoties uz 28 796 lietotāju pieprasījumiem mobilo sakaru salīdzināšanas sadaļā. «Mobilo sakaru salīdzināšanas sistēma palīdz katram tās lietotājam aprēķināt optimālāko tarifu plānu pēc norādītajiem parametriem. 2010. gada rudenī summa, ko vidēji ieekonomētu viens mobilo sakaru lietotājs gada laikā bija 13,14 lati, 12 mēnešu laikā, summa ievērojami pieauga un 2011. gada decembrī sastādīja 22,65 latus un šobrīd, 2012.gada jūlijā, - 25,40 latus gadā,» skaidro Gudriem.lv pārstāvji.

Globālais mobilo telefonu tirgus varētu atgūties šī gada ceturtajā ceturksnī, jo Ziemassvētku iepirkšanās sezonā gaidāms ievērojam mobilo telefonu pārdošanas apjomu pieaugums. Tādējādi varētu tikt pārtraukta pēdējo četru ceturkšņu laikā piedzīvotā šī tirgus lejupslīde, vēsta Reuters.

Šī gada trešajā ceturksnī visā pasaulē uz tirdzniecības vietām mobilo telefonu ražotāji piegādājuši 287.1 miljonu mobilo telefonu, kas ir par 6.0% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, taču par 5.6% vairāk nekā šī gada trešajā ceturksnī.

Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, šogad trešajā ceturksnī tirgus daļa ievērojami ir samazinājusies mobilo telefonu ražotājam Sony Ericsson (no 8.4% līdz 4.9%) un Motorola (no 8.3% līdz 4.7%).

Tirgus daļu palielināt izdevies Samsung (no 17% līdz 21%), LG Electronics (no 7.5% līdz 11%).

Pasaulē lielākais mobilo telefonu ražotājs Nokia pēdējā gada laikā tirgus daļu samazinājis no 38.6% pērn trešajā ceturksnī līdz 37.8% šogad attiecīgajā laika periodā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, nostiprinot Numerācijas plānā noteiktās prasības, veica grozījumus noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām.

Grozījumi precizē numerācijas lietošanas tiesību uz publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem piešķiršanas kārtību. Jaunā kārtība paredz, ka elektronisko sakaru komersanti, kuriem nav mobilā tīkla infrastruktūras, nevarēs iegūt mobilo tīklu numerāciju, informē SPRK.

Grozījumi MK noteikumos nosaka, ka publiskā mobilā telefona tīkla numurs turpmāk būs tāds numurs, ko lieto publiskajā mobilajā telefonu tīklā. Lai tehniski būtu iespējams sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus mobilajā tīklā, elektronisko sakaru komersantiem ir nepieciešami galalietotāji un mobilā tīkla infrastruktūra. Līdz ar to komersants, kas neizpilda abus šos nosacījumus, nevar reāli galalietotājam sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un numerācijas lietošanas tiesības netiek izmantotas Nacionālajā numerācijas plānā paredzētajam mērķim. Turklāt tās nevar izmantot arī citi komersanti, tādējādi galalietotāji nesaņem elektronisko sakaru pakalpojumus.

Tirgus izpētes firmas Gartner dati liecina, ka 2007. gada laikā pasaulē tika pārdoti vairāk nekā 1,15 miljardi mobilo telefonu, kas ir par 16% vairāk nekā pirms gada, kad pasaulē tika pārdoti 990,9 miljoni mobilo telefonu, liecina informācija mājaslapā C-Net.

Lielā mērā mobilo telefonu tirdzniecības apjomus pērn ietekmēja attīstības valstu lielais pieprasījums. Gartner speciāliste mobilo ierīču tirgū Karolina Milanesi norāda, ka lielu daļu no mobilo telefonu tirgus pieauguma nodrošināja attīstības valstis, kur ievērojams daudzums cilvēku iegādājās savus pirmos telefonus.

Attīstītajās valstīs cilvēki savukārt maina savus esošos mobilos telefonus pret jauniem, ar dažādām ekstrām aprīkotiem mobilajiem telefoniem.

Tirgus līderis joprojām ir Nokia, kura 2007. gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 40% no pasaules mobilo telefonu tirgus. Pērn Nokia pārdeva apmēram 435 miljonus mobilo telefonu. Tirgus daļu 2007. gadā palielināja arī kompānijas LG, Samsung un Sony Ericsson. Motorola tirgus daļa 2007. gada laikā ir noslīdējusi līdz 12%. 2007. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2006. gadā, Motorola pārdošanas apjomi samazinājās par 38%