Pašlaik galvenais darba devēju izaicinājums saistībā ar darba spēku ir kvalificētu speciālistu trūkums, darba spēka trūkums kopumā, kā arī darbinieku motivācijas trūkums un prasību pieaugums.

TNS veiktā pētījuma rezultāti rāda, ka viena ceturtdaļa darbinieku apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu, kas liecina par salīdzinoši augstu darbinieku gatavību un atvērtību darba maiņai.

Vienai desmitdaļai darbinieku nav konkrēts viedoklis šajā jautājumā. TNS personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva norāda, ka, iespējams, arī starp šiem darbiniekiem atrodas svārstīgie, tas ir tie, kuri skaļi nesaka, bet patiesībā apsver darba maiņas iespēju. Savukārt 2/3 (65%) darbinieku pašlaik nav gatavi darba maiņai un jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

Riska grupas jeb darbinieki, kuri salīdzinoši biežāk apsver iespēju mainīt darbu, ir tirdzniecībā strādājošie, darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (mazāk par 1 gadu), kā arī jaunieši (18 - 24 gadus veci) un rīdzinieki.

LoveRain mērķis – izstrādāt lietusmēteļus, ko sievietes vēlētos nēsāt katru dienu, nevis tikai lietainā laikā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA LoveRain ražo dažādus apģērbus, taču tā specializācija ir ūdensnecaurlaidīgi tērpi – ne vien lietusmēteļi, bet arī, piemēram, ūdensizturīgi svārki. «Daudzām meitenēm gadās uzliet uz svārkiem vīnu un tad tie jāmet ārā. Protams, mūsu svārki ir savādāki, tie neizskatīsies kā zīda kleita, bet arī ir interesanti,» uzskata LoveRain dizainere Nadija Kirpa.

Lietus mēdz raisīt sliktas emocijas, bet viņa vēlas radīt pretējas sajūtas – lai tas cilvēkiem patiktu un viņi gaidītu, kad atkal būs lietus. «Vēlamies, lai cilvēki, kam lietus nepatīk, iemīlētu to. Tāpēc lietusmēteļi ir dažādās krāsās, piemēroti gan vecākiem, gan jaunākiem cilvēkiem – lai visiem patiktu un varētu uzvilkt arī uz kādu pasākumu, pat pie vakarkleitas,» papildina Pāvels Popovs, SIA LoveRain īpašnieks. Nadija norāda, ka mēteļi paši par sevi ir pietiekami skaisti, aizsardzība pret lietu ir savā ziņā bonuss. «Tas ir galvenais uzdevums – nevis vienkārši uzšūt lietusmēteli, ko kāds varbūt nopirks, bet izveidot to tādu, ko cilvēki grib nēsāt katru dienu,» saka Nadija.

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Studijā Rija radītās filmas paliks pasaules animācijas vēsturē, un tās vadītājs Vilnis Kalnaellis ne velti ir atzīts par vienu no labākajiem animācijas filmu producentiem Eiropā.

Kirikū un burve, kas ieguva Anesī Starptautiskā animācijas filmu festivāla Grand Prix, Randiņš Belevillā, kas tika nominēts diviem ASV Kinoakadēmijas Oskariem, — tās ir filmas, ar kuriem var lepoties arī Latvija, jo to veidošanā piedalījusies filmu studija Rija. «95 % animācijas Kirikū un burvē ir mūsu darbs,» saka studijas vadītājs Vilnis Kalnaellis, atzīstot, ka dalība tik veiksmīgos starptautiskos projektos ir atvērusi durvis turpmākai sadarbībai.

«Pat tagad, vairākus gadus pēc šo filmu pirmizrādes, starptautiskajos pasākumos izjūtam cieņas pilnu novērtējumu par mūsu darbu. Turklāt caur šīm filmām daudzi cilvēki ir uzzinājuši, kas ir Latvija.»

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild laikraksta Dienas Bizness un portāla db.lv galvenā redaktore Līva Melbārzde. Dienas Bizness ir vienīgais speciāli uzņēmējdarbībai un ekonomikai veltītais laikraksts Latvijā. Šā gada 13. aprīlī būs pagājuši 24 gadi kopš laikraksta Dienas Bizness pirmā numura iznākšanas. Dienas Biznesa vērtīgākais aktīvs ir profesionāli, konkrētās tautsaimniecības nozarēs specializējušies žurnālisti ar pieredzi, kas tiek rūpīgi veidota vairāku gadu garumā.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad pirms teju desmit gadiem sapratu, ka savā profesionālajā dzīvē vēlos kaut ko mainīt, es uzdevu sev jautājumu, ko man patiešām patiktu darīt. Atbilde bija- rakstīt. No vairākiem izdevumiem, kas tobrīd meklēja reportierus, izvēlējos Dienas Biznesu, jo, aizejot uz pārrunām, man momentā bija sajūta- jā, šī no visiem aspektiem ir tā darbavieta, kurā es vēlos strādāt. Nozīme bija arī tam, ka šī laikraksta profils ir saistīts ar ekonomiku un biznesu, kas bija jomas, kurās biju darbojusies arī pirms tam.

Tekstilmākslinieces Laimas Kaugures darbi ir atzīti par vienu no Latvijas mūsdienu dizaina vērtībām.

Laimas Kaugures vadītā Studija Naturals ir viena no vietām Rīgā, kas tik labprāt tiek rādīta ciemiņiem augstu valsts vizīšu laikā. Tradicionālā lina aušanas tehnika apvienojumā ar oriģinālo dizainu rada mūsdienīgus tekstilizstrādājumus, par kuriem sajūsminās daudzās pasaules valstīs. «Mēs cenšamies saglabāt roku darbu, vecmāmiņu tradīciju, to pasniedzot caur manu dizaineres skatījumu un pieredzi,» stāsta studijas vadītāja. Ar linu māksliniece strādā jau vairāk nekā desmit gadus. «Nebaidos teikt, ka šo lietu es esmu iepazinusi līdz mielēm. Es zinu, ko nozīmē šis materiāls un kā tas jāpasniedz. To apliecina gan publikācijas, gan profesionāļi - arhitekti un interjera dizaineri, kas apmeklē mūsu stendu lielajās starptautiskajās izstādēs Parīzē, Frankfurtē un Veronā, gan klienti, kuri veic pasūtījumus tepat Latvijā vai vienkārši atnāk pie mums uz studiju un saka, ka jūtas šeit labi. Pie komplimentiem es jau esmu pieradusi.» Studija Naturals ir dibināta 2000. gadā - pēc tam, kad ar individuālā uzņēmēja spēkiem vairs nepietika, lai izpildītu pieaugošo pasūtījumu skaitu. Klienti tika gūti mērķtiecīgā darbā, apliecina Laima Kaugure. «Jau no paša sākuma sapratu, ka ir jābrauc uz starptautiskajām profesionālajām mesēm un jādibina sava firma. Sāku piecas reizes gadā piedalīties labākajās starptautiskajās tekstildizaina izstādēs.»

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Talsu Radošās Sētas darbnīcā "StoneHill" tiek izgatavotas dabiskas ādas jostas.

"StoneHill" dibinātāji ir Diāna un Miķelis Šteinbergi, kurzemnieki, kas ar ādu strādā jau sešus gadus un šādas prasmes apguvuši pašmācības ceļā. Šobrīd D.Šteinberga vairāk laika velta atvases audzināšanai un saimniekošanu darbnīcā ir pārņēmis vīrs.

Viņš darbnīcā strādā katru dienu. Vairums pircēju to apmeklē tieši gada siltajā laikā, no maija līdz septembrim, taču pasūtījumu veikšana iespējama arī meistaru mājaslapā internetā un darba netrūkst. Tūristu vidū visbiežāk esot vācieši, dāņi un zviedri, uzskaita meistars.

Amatnieks izgatavo ādas jostas, dažāda izmēra maciņus, rotas, kā arī izpilda individuālus pasūtījumus. Viņa darbnīcā ir iespējams redzēt gan darba procesu, gan piedalīties tajā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Norde vadītājs Dainis Bremze. Norde ir uzņēmums ar 100% privātu kapitālu. Īpašnieki - Dainis, Didzis un Gints Bremzes. Norde uzsākusi visa autocentra totālu rekonstrukciju, nepārtraucot ikdienas darbu, lai no 1. aprīļa sāktu strādāt pēc Nissan jaunā pasaules koncepta. «Tās būs lielas un ļoti modernas, tehnoloģijām piesātinātas un vizuālas pārmaiņas gan pircējiem, gan servisa apmeklētājiem,» sola D. Bremze.

Lai atpūtinātu prātu un domas no ikdienas, Sanita Spilve sākusi mezglot un izveidojusi Mezglotavu, kas piedāvā gan kāzu dekorus, gan interjera elementus

«Mezglotava ir pavisam «svaiga»,» saka S. Spilve. Pavisam nesen viņa reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un patentmaksas maksātāja. «Pērn rudenī pavisam nejauši apmeklēju mezglošanas meistarklasi, jo meklēju kaut ko, kur atpūtināt prātu un novērst domas no ikdienas ar bērniem. Tas man likās kaut kas jauns, sāku meklēt informāciju par šo jomu, un vienīgais, ko iepriekš biju dzirdējusi, ka padomju laikos gandrīz visiem dzīvokļos bija mezglotās pūcītes. Nebija teju nevienas mājas, kur tādas nebija,» apgalvo S. Spilve.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju vērot, kā tiek grauzdēta Kalve coffee kafija.

SIA Kalve coffee ražošanas vadītājs un līdzdibinātājs Raimonds Zadvornovs Db.lv stāsta, ka sākumā tiek saņemts piedāvājums no kafijas audzētājiem: «Viņi piedāvā, vai vēlamies pasūtīt paraugus. Mēs izvēlamies, kura kafija ir, mūsuprāt, interesantākā, mūsu tirgum aktuālākā, kas mums pašiem patiktu, un pasūtām paraugus.»

Viņš informē, ka uzņēmums kafiju izvēlas galvenokārt pēc sezonalitātes. «Skatāmies, lai ir pietiekami plašs diapazons un cilvēks varētu izvēlēties sev tīkamāko produktu. Piemēram, kafijā, kas atvesta no Brazīlijas, jūtamās garšas nianses ir šokolādes īriss, kaltēta brūklene un apelsīna miza. Savukārt, kafija no Ruandas ir pilnīgi pretēja – sarkanā ābola, ogu, persika un melnās tējas nianses. Ja es kā kafijas baudītājs zinu, ka man patīk bieza un krēmīgas kategorijas kafija, tad jāņem kafija no Brazīlijas. Mūsu uzdevums ir piedāvāt cilvēkiem dažādas garšas kategorijas, lai viņi var baudīt kvalitatīvu kafiju,» teic R.Zadvornovs.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(338).jpg

Teju vai vēsturisku brīdi pagājušajā nedēļā piedzīvoja Saeima - tika pieņemts lēmums, par kuru nobalsoja visi klātesošie deputāti. Runa ir par Jaroslava Streļčenoka iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā.

Kāda bija motivācija šādi rīkoties katrai no frakcijām, lai paliek pašu politiķu ziņā - cerams, tas nebija tāpēc, ka viņu visi uzskatītu par sev nekaitīgu. Šobrīd svarīgākais ir tas, kā turpmāk tiks organizēts KNAB darbs. Jāatzīst, ka pateikt, cik labs vai slikts Streļčenoks būs kā KNAB vadītājs, šobrīd ir faktiski neiespējami viena iemesla dēļ - mēs par viņu nezinām gandrīz vai neko, izņemot vārdu, tautību, izskatu un to, ka viņam ir zināmas parādsaistības. Svarīgākais ir tas, kā Streļčenoks spēs parādīt sevi turpmākajā darbībā, vadot KNAB, un jāteic, ka viņam priekšā ir divi visnotaļ būtiski uzdevumi.

Skaisti trauki nav jātur skapī īpašām reizēm, bet gan jālieto ikdienā, lai krāšņa būtu katra diena, uzskata Katrīna Kalniņa, Katrīnas keramikas dizainere.

«Kopš sevi atceros, man vienmēr ir bijis svarīgi, lai viss ir estētiski, – skaists galda klājums, mājas iekārtojums,» saka Katrīna. Tāpēc viņa nonāca Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (RDMV), tobrīd vēl īsti nezinot, kas būs tas, ar ko nodarbosies, bet viņai bija vēlme radīt. Katrīna izvēlējās keramiku, bet tā bija visai pēkšņa ideja, jo bērnībā māls un veidošana patiesi nepatika. «Trešajā kursā, kad sākās darbs ar porcelānu, es sapratu – tas ir mans! Mani piesaista šī materiāla cimperlīgums un iespēja to savaldīt. No porcelāna var izveidot jebko – var uztaisīt jebkādu formu un izliet to porcelānā. Man patīk porcelāna smalkums. Neviens cits keramikas materiāls nav tik eleganti viegls,» raksturo Katrīna.

Elektrības laikmetā sveces sākotnējā funkcija – dot gaismu – vairs nav tik nozīmīga, tāpēc šodien tā kalpo galvenokārt kā noskaņas radītāja

Tā uzskata ziedu sveču Lillin Flame autore Liene Apfelbauma–Petrova. Viņa pēc profesijas ir datordizainere un pirms bērnu piedzimšanas strādāja dizaina studijā. Vienam bērniņam sekoja otrs, Lienei kopā ar mazuļiem iznāca pavadīt ilgāku laiku – piecus gadus.

«Bija laiks padomāt, ko gribu darīt. Sapratu, ka negribu atgriezties datordizainā, jo darbs saistās ar diezgan lielu stresu un rutīnu. Taisīju reklāmas, bukletus, vizītkartes – man tas joprojām patīk, bet darīt to katru dienu ir stress – klientiem ir savas prasības, tāpēc bieži sanāk pielāgoties viņu gaumei, kas nereti atšķiras no manas. Sapratu, ka gribētu atrast tādu darbu, kur es kaut ko noteiktu no A līdz Z, un nebūtu neviena, kurš pārmestu, ka kaut kas nav izdevies,» stāsta Liene.

Atskatoties uz valdības padarīto gada laikā, premjers Valdis Dombrovskis (JL) īpaši uzteicis Finanšu ministrijas, kā arī izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) darbu.

Pirmajai uzslavai dažādu iemeslu dēļ varētu nepiekrist, taču to var saprast. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) ir Dombrovska partijas biedrs, turklāt abi šie politiķi lielā mērā ir veikuši ļoti līdzīgas funkcijas, strādājot roku rokā. Tādējādi, pasakot, ka Repše ir strādājis slikti, Dombrovskis negatīvu vērtējumu dotu pats sev, kas īsi pirms vēlēšanām nu nekam neder. Savukārt attiecībā uz Koķi stāsts ir nedaudz cits.

Kas tad šajā laikā ir noticis viņas pārvaldītajā sfērā? Pirmkārt, daļā augstskolu vairs nav iespējams iestāties tā saucamajās budžeta grupās, jo tādu vienkārši nav. Tādējādi Latvija faktiski ir kļuvusi par valsti, kam diez ko nav vajadzīga izglītota sabiedrība. Turklāt šādā veidā tiek stimulēta jauniešu aizbraukšana no Latvijas un tām Rietumeiropas valstīm, kur dažādu programmu ietvaros ir iespējams iegūt augstāko izglītību bez maksas. Var tikai minēt, cik liela būs šo cilvēku motivācija pēc studiju pabeigšanas atgriezties dzimtajā zemē. Otrkārt, finansējums zinātnei nu ir tik graujoši mazs, ka nav iespējams turpināt pat unikālu medicīnisku preparātu turpmāku izstrādi, kas nākotnē šai valstij varētu atnest miljardus latu lielus ienākumus. Runa ir par jauno Mildronāta projektu, ko šobrīd izstrādā Organiskās sintēzes institūts. Turpinot tādā garā, Latvija riskē nonākt situācijā, kad tai nav ne izglītotu speciālistu, ne arī konkurētspējīgu inovatīvu produktu. Un šie ir tikai pāris spilgtakie piemēri.

Apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS Latvenergo rīkotā ikgadējā konkursa Gada balva laureāti un AS Latvenergo studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji, informē AS Latvenergo.

AS Latvenergo sadarbībā ar LZA pasniedz Gada balvu par zinātniskajiem sasniegumiem, lai motivētu Latvijas zinātniekus veikt pētījumus, īpaši lietišķos pētījumus, enerģētikas attīstības un inovāciju vides veicināšanai.

Svinīgajā pasākumā Gada balvas laureātus un studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētājus sveica Āris Žīgurs, AS Latvenergo galvenais izpilddirektors, un Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Gada balva šogad tiek pasniegta 17. reizi un tās tradīcija ir iedibināta 1999.gadā. Šajā laikā balvas kopumā saņēmuši 116 pieredzes bagāti zinātnieki un arī jaunie zinātnieki, kā arī vairāki desmiti labāko augstskolu beidzēji, kuru bakalaura un maģistra darbi saistīti ar enerģētiku.

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Latvijā ir valdības krīze, taču nav politiskās krīzes, kamēr vien Saeima spēj pieņemt lēmumus. To intervijā laikrakstam Dienas bizness atzīst Valsts prezidents Valdis Zatlers, kā arī uzsver nepieciešamību veikt uzkrājumus, lai nākotnē neizrādītos, ka visus vērtīgākos Latvijas īpašumus par «sviestmaizi» ir izpirkuši ārzemnieki.

Kā jūs, pēc profesijas būdams ārsts, vērtējat pašreiz valstī notiekošos procesus? Kādu diagnozi jūs uzstādītu? Kā ārstētu?

Pats galvenais ir dabūt labu ārstu, jo ar sliktu ārstu nekāda ārstēšana nesanāks. Šobrīd vienīgais kompetentais un pilnvarotais un gudrais ārsts mums ir Saeima. Tātad faktiski Saeimai tuvākās nedēļas, divu nedēļu vai mēneša laikā būs jāstrādā ļoti intensīvi un jāizved no valdības krīzes valsts. Par jautājumu ir vai nav valdībā krīze… Ja valdībā nav trīs ministru, ja ir zināma valdības reakcija, neticība valdībai, tad ir valdības krīze. Domāju, ka šobrīd nav politiskās krīzes, jo Saeima ir spējīga atrisināt valdības krīzi. Ja Saeima to nespēs darīt, risināsim šo situāciju citādāk, bet šobrīd Saeimai ir uzdevums, ko tai uzliek Satversme — risināt valdības krīzi, tas ir Saeimas pienākums.

Ja rotai ir klasiska kompozīcija, tā būs modē arī pēc simt gadiem. Tā uzskata Laura Selecka, SIA Sofia Riga īpašniece un rotu dizainere. Vislabāk viņai patiktu izgatavot rotas vienā eksemplārā, taču rotu māksliniece ir nonākusi pie atziņas, ka ar individuālajiem pasūtījumiem un mākslas darbiem vien izdzīvot nevarēs.

«Man gribējās taisīt cilvēkam pieejamākas rotas. Ja izgatavo rotu vienā eksemplārā, tai ir augsta pašizmaksa. Ja to pārdod galerijai, uzcenojums ir milzīgs, un rezultātā cilvēkam ar tikpat lieliem ienākumiem kā man tā cenas ziņā ir nepieejama,» skaidro viņa. Tāpēc Laura pievērsusies rotu kolekciju veidošanai.

Pirmā kolekcija, kas radīta ar zīmolu Sofia Riga, ir no sudraba un porcelāna. Jau studējot Latvijas Mākslas akadēmijā viņai bija mēģinājumi savienot porcelānu ar metālu.

«Porcelāns ir ļoti skaists, iedvesmojošs un īpašs materiāls. Taču cilvēkiem pret to ir aizspriedumi, piemēram, ka tas saplīsīs. Vai tad mēs rotas metam zemē, vai ar smalkām kurpēm brienam pa dubļiem? Katrai lietai ir sava vieta un pieeja. Mēs nevelkam briljantus, ejot uz tirgu, un arī ar porcelāna rotām lambadu nedejojam,» viņa teic. Ja porcelāna rotu cena būtu zemāka, iespējams, cilvēki tās pirktu drošāk.

Zīmola Twinkle Twinkle stāsts aizsācies pirms trīs gadiem ar pirmo radīto mugursomu bērniem. Šodien to papildina citi produkti.

Video skatāms raksta beigās!

«Pirmo somu uzšuvu savai krustmeitai, kurai tuvojās dzimšanas diena. Labi, ka tā bija pēc pusgada un lēnām varēju kaut ko taisīt. Savējiem vienmēr ir gribējies izveidot kaut ko tiešām īpašu. Kā jau visu mūsdienās, ieliku to Instagram, bija diezgan liela atsaucība. Domāju, kāpēc nepamēģināt turpināt, jo, ja nepamēģināšu, tad jau nekas nenotiks. Palēnām auga pieprasījums. Sākumā gan bija grūtāk, kamēr sasniegts brīdis, kad cilvēki zīmolu atpazīst. Visu laiku ir jārada kaut kas jauns, lai cilvēkiem patiktu,» zīmola pirmsākumos dalās liepājniece Zane Sitenkova. Biznesa sākšanai viņa ieguldījusi tikai personīgos līdzekļus. Investīciju apjoms nebija liels, jo nebija nepieciešamas milzīgas ražošanas iekārtas. «Bija jāiegādājas šujmašīnas, bet nav kā citos biznesos, ka nevari sākt darbību bez nekā. Šajā gadījumā varēja iepirkt audumus nelielos apjomos un pēc tam attīstīties. Principā 90% nopelnītā tiek investēti, iepirkti materiāli. Ja iztērētu to, kas nopelnīts, nekādu jaunumu vairs nebūtu,» pārdomās dalās Z. Sitenkova.

Latvija ir zeme, kas dzied. Tā, protams, ir arī Prāta vētras, runājošo akmeņu un zilo govju zeme. Taču vēl mums ir arī Gauja. Patiesībā – divas. Viena tā, kas Vidzemē, otra – daudzos ofisos uz galda. Ivars Putniņš, uzņēmuma Capital valdes priekšsēdētājs, smejas – mūsu mazā gandža, kas uzjautrina ārzemniekus, savukārt daudziem datorlietotājiem tepat Latvijā liek sajust mazo ikdienas patriotismu.

Uzņēmums Capital ražo galda datorus NEO, portatīvos datorus Gauja, un tieši mazie laptopi, kam dots Vidzemes skaistākās upes vārds, patērētāju apziņā ir nostājušies kaut kur līdzās šokolādes sieriņam Kārums un Laimas šokolādei. Lai gan Ivars Putniņš IT nozarē strādā jau 16 gadus, viņš it nemaz neatgādina tos datorcilvēciņus, kuri, ieurbušies datora ekrānā, lieliski pārzina visu Latvijas provaideru trafikus, bet nezina, ar kādu ātrumu automašīna drīkst pārvietoties pa apdzīvotām vietām. Sarunas laikā Ivars nepārtraukti smejas – par sevi, par citiem, par valsti un ierēdņiem, par «kāsīšiem» un rozā krāsu, par datorholiķiem, darbaholiķiem, tv-holiķiem un visiem citiem «holiķiem», kas savu jāvārdu ir teikuši kādai kastei.

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Pa Latvijas laukiem lielākoties ceļo vietējie, un tikai 10 % ir ārzemju viesi, tāpēc jādara viss, lai gatavie tūrisma produkti patiktu pašiem, un jālepojas ar tiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc Dienas Biznesa un Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotās diskusijas par situāciju Latvijas lauku tūrismā. Lai to attīstītu un atbalstītu tika izvirzīti vairāki priekšlikumi, piemēram, atbrīvot no nodokļu maksāšanas un birokrātiskām pārbaudēm pavisam mazos lauku uzņēmējus, kas ceļotājiem var piedāvāt mājās gatavotas maltītes un izmitināšanu. Tāpat laukos ļoti tiek gaidīti aktīvie ceļotāji, nevis tikai caurbraucēji.

«Optimisms gada sākumā bija lielāks,» atzīst Latvijas Lauku tūrisma asociācijs Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele. Arī Eiropā reālie rādītāji tūrisma mītnēm un objektiem šogad nav tik labi, kā cerēts, atšķirībā no pagājušā gada, kad valdīja liels pesimisms, bet gads izrādījās labāks. Brīvdienās un svētkos lielākoties viss esot kārtībā, darbdienās gan klientu varētu būt vairāk. «Prieks par to, ka ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā atjaunojusies lielu kāzu svinēšana, kas norāda uz ekonomikas stabilitāti,» stāsta A. Ziemele.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Siguldā, tirdzniecības centrā Šokolāde izvietotā kinoteātra Kino Lora vadītāja Linda Lele. «Jau 2009. gadā, plānojot kinoteātra Kino Lora konceptu, tika saprasts – lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja Kino Lora veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri. Kino Lora ir vienīgais kinoteātris Latvijā, kas piedāvā apkalpošanu sēdvietās. Arī ēdienkarte ir īpaši izstrādāta, lai sniegtu klientiem iespēju tradicionālā popkorna vietā pasūtīt arī dažādas uzkodas, suši, alkoholiskus un bezalkoholiskus kokteiļus, ko ēst un dzert seansa laikā. Kinozālēs ir izvietoti ādas krēsli, pie katra krēsla ir neliels galdiņš un atkritumu tvertne. Jaunajā, tikko atklātajā zālē iekļautas vēl citas inovācijas – galdiņos ir iestrādāts neliels apgaismojums, lai ērtāka uzkodu baudīšana, un servisa poga viesmīļa izsaukšanai. Mēs neesam liels kinoteātris, taču es uzskatu, ka tas ir Kino Lora trumpis, jo varam nodrošināt kinoteātriem neraksturīgas ekstras. Citiem vārdiem - kvalitāte pār kvantitāti,» par savu darbavietu stāsta L. Lele.

Kopīgajā Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītajā 2 eiro piemiņas monētā pārtaps Lietuvas dizainera Justa Petruļa darbs – simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis, informē Latvijas Banka.

Šis dizains saņēmis lielāko balsu skaitu sabiedrības aptaujā, kurā kopumā varēja balsot par sešiem dizaina piedāvājumiem (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas).

Balsojumā piedalījās 14 302 cilvēki no visas pasaules (vienīgais kontinents, no kura netika saņemtas balsis, bija Antarktīda), bet galvenokārt no Baltijas valstīm (93% no balsotājiem). Par jaunā lietuviešu dizainera Justa Petruļa darbu kopumā tika nodotas 4 277 balsis; viņam tā būs debija monētu mākslā.

Justa Petruļa darbs simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni, kas savijas vienā bizē.

Tagad tiks sāktas praktiskās procedūras, lai īstenotu kalšanu, t.sk. monētas dizains tiks saskaņots Eiropas Savienības institūcijās.

Krievijas uzņēmumiem ir interese par Latvijas hokejistu finansēšanu, bet uzvar piesardzība.

Septembrī sākas jaunā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) jaunā sezona. Līgā spēlējošā kluba Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Normunds Sējējs norāda, ka Krievijas komandām noteiktie budžeta griesti ir pārāk zemi, savukārt rīdziniekus kaimiņvalsts kompānijas atsakās finansēt.

Nav noslēpums, ka sportā apgrozās ļoti lielas naudas summas. Cik lielā mērā var runāt par šā biznesa ienesīgumu?

Uz kā rēķina tad jūs pelnāt?

Uz biļetēm un reklāmām. Nevar jau teikt, ka no spēlēm mums nekas nepaliek pāri, bet, lai nosegtu arēnas izdevumus, nodrošinot pirmsspēles šovu, spēli, starplaiku šovus, transportu utt., aiziet ļoti lielas summas.