Samazinoties jaunā koronavīrusa izplatīšanās tempam, Slovēnija pirmdien atvērusi kafejnīcu un restorānu terases.

"Runa nav tikai par kafiju, tās ir sarunas, kas mums pietrūkst," ziņu aģentūrai AFP sacīja Koperas kafejnīcas "Kapetanija" īpašnieks.

Kopš Eiropā sākās jaunā koronavīrusa pandēmija, kafejnīcas un restorāni Slovēnijā bijuši slēgti kopumā astoņus mēnešus, un joprojām ir slēgti četros no 12 valsts reģioniem, tostarp galvaspilsētā Ļubļanā.

Valstī joprojām spēkā ir sociālās distancēšanās pasākumi, un galdiņi restorānos un kafejnīcās jāizvieto ar vismaz 1,5 metru distanci.

Daļējais karantīnas režīms, kas uz Lieldienām bija spēkā 11 dienas, palīdzējis samazināt vīrusa izplatīšanās tempu.

Slovēnija šomēnes atvēra arī veikalus, pakalpojumu nozari un skolas, bet iekštelpās joprojām obligāta prasība ir sejas maskas.

Spānija un Slovēnija saņēmušas asu eirozonas partneru kritiku un aicinājumu abām valstīm nekavējoties reformēt savas ekonomikas, pretējā gadījumā riskējot ar finanšu krīzi.

Kopumā Eiropas Komisija norādījusi, ka 13 Eiropas Savienības dalībvalstīm trūkst makroekonomiskā līdzsvara. Valstu ekonomikas apgrūtina tādi aspekti kā, piemēram, pamatīgie valdību parādi, uzblīdušais nekustamā īpašuma sekotrs u. c. Komisijas kritiku saņēmusi Beļģija, Bulgārija, Dānija, Francija, Itālija, Ungārija, Malta, Nīderlande, Somija, Zviedrija un Lielbritānija.

Tikmēr Spānijā un Slovēnijā ekonomikas nelīdzsvarotība uzskatāma par pārmērīgu, teikts komisijas izplatītajā ziņojumā. Spānijā lielu risku tautsaimniecības izaugsmei un finanšu stabilitātei sagādā valsts parāda apjomi, bet Slovēnijā pastāv bažas par finanšu sektora stabilitāti. Abas valstis saņēmušas arī brīdinājumus, kuros teikts, ka tām nākamā mēneša laikā jāspēj izstrādāt mehānismi ekonomisko problēmu atrisināšanai, pretējā gadījumā pret tām var tikt piemērotas sankcijas.

Slovēnijas valdība nākusi klajā ar ekonomisku pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma saņemšanas. Paredzēts, ka Slovēnija veiks banku sektora rekonstrukciju, palielinās nodokļus un īstenos valsts īpašumu privatizāciju.

Paredzēts, ka Slovēnija par diviem procentiem palielinās pievienotās vērtības nodokli (no 20% līdz 22%), veidos speciālu finanšu iestādi, kas pārvaldīs banku «sliktos aizdevumus», kā arī izpārdos 15 valstij piederošus uzņēmumus, tostarp, otru lielāko banku Nova Kreditna Banka, nacionālo lidsabiedrību Adria Airways un lielāko telekomunikāciju uzņēmumu Telekom Slovenia. Tikmēr valsts lielākā banka - Nova Ljubljanska Banka – pavēstījusi, ka veiks reorganizāciju.

Slovēnijas premjere Aļenka Bratušeka, iepazīstinot ar paredzētajiem pasākumiem ekonomiskās situācijas uzlabošanai, norādījusi, ka valsts budžeta deficīts šogad pieaugs līdz 7,8% no iekšzemes kopprodukta, bet nākamgad samazināsies līdz 3,3% no IKP. Tāpat Slovēnijas premjere skaidroja, ka palielināt PVN izlemts tāpēc, ka tas atstās vismazāko ietekmi uz valsts ekonomikas izaugsmi. «Šī programma ļaus Slovēnijai saglabāt savu neatkarību,» sacīja A. Bratušeka.

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Šā gada pirmajā ceturksnī Slovēnijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada griezumā samazinājies par 4,8%. Slovēnijas ekonomikas kritums gada pirmajos trijos mēnešos bijis lielāks nekā iepriekš cerēts, tādējādi pastiprinot spiedienu uz valsti, kas pūlas izvairīties no vēršanās pie starptautiskajiem aizdevējiem.

Iepriekš Bloomberg aptaujātie ekonomisti prognozēja Slovēnijas IKP kritumu 2,9% apmērā. Slovēnijas tautsaimniecības samazināšanās bijusi arī smagākā kopš 2009. gada globālās recesijas sākuma.

IKP samazināšanās atspoguļo iekšējā patēriņa un investīciju apjoma kritumu, kas gada griezumā laika posmā no janvāra līdz martam, attiecīgi pazeminājās par 7,7% un 20,7%, vēsta Wall Street Journal. Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni par 1,8% palielinājies valsts eksports.

Balkānu valsts, kas 2007. gadā ieviesa eiro, uzsākusi apjomīgu reformu īstenošanu, lai izvairītos no Eiropas Savienības ārkārtas palīdzības, kādu saņēmusi Grieķija, Kipra, Īrija, Portugāle un Spānija, lūgšanas. Bažas par Slovēnijas ekonomiku īpaši saasinājās martā, kad Kiprai tika piešķirts starptautiskais aizdevums. Slovēnija uzsākusi privatizācijas programmu, kas ir daļa no 1,2 miljardus lielā valsts finanšu rekapitalizācijas plāna.

Slovēnijai būtu nepieciešams mēģināt izvairīties no starptautiskās finanšu palīdzības programmas, lai glābtu savas neveselīgās bankas, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes (Eirogrupas) vadītājs Jerūns Deiselblūms.

Pēdējo mēnešu laikā Slovēnija cīnās ar problēmām banku sektorā un mēģina izvairīties no starptautiskās palīdzības lūgšana. «Pats fakts, ka process aizņem ilgu laiku liecina par to, cik sarežģīts tas ir. Banku audita veikšana ir laikietilpīgs process. Ir svarīgi to īstenot laicīgi, nevis strauji. Pašlaik nav stingri noteikts, kāds būs tā iznākums,» sacījis J. Deiselblūms pēc tikšanās ar Slovēnijas finanšu ministru Urošu Čuferu.

Slovēnija nākamajā gadā iecerējusi veikt grūtībās nonākušo banku rekapitalizāciju, kuras apmēri būs zināmi pēc tam, kad tiks saņemti banku stresu testu rezultāti. Šie rezultāti būs pieejami līdz šā gada beigām. Slovēniju apmeklējusi Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas delegācija, tomēr J. Deiselblūms noliedza, ka valsts tiekot īpaši uzmanīta no starptautisko institūciju puses. Šādas vizītes esot ikdienišķas.

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Eiropā augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu

To liecina SIA BDO Tax pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un to lielumu no darba un citiem ienākumiem, kā arī diferenciācijas gradāciju.

Kā grib, tā dara

«ES nav vienotas nostādnes par IIN, tāpēc ir valstis, kur neatkarīgi no darba algas apmēra tā tiek aplikta ar vienu IIN likmi, un ir valstis, kur IIN likme ir atkarīga no algas lieluma – jo lielāka alga, jo ar lielāku IIN likmi tā tiek aplikta,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bič- kovska. Piemēram, Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – visas darba algas tiek apliktas ar vienu – standarta IIN likmi, savukārt Skandināvijā – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, arī Vācijā, Spānijā, Polijā un Slovēnijā ir diferencēta IIN likme. «Latvijā ik pa brīdim gan klusāk, gan skaļāk tiek runāts par IIN diferencēšanu, taču, paraugoties uz tām valstīm, kurās šāda sistēma pastāv, jāsecina, ka tajās ir ļoti liels ar šo nodokli neapliekamais minimums, kāda nav Latvijā,» norāda M. Bičkovska. Gan viņa, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka, pirms ieviest diferencēto IIN darba samaksai Latvijā, būtu rūpīgi jāizvērtē situācija valstī un nevajadzētu balstīties tikai uz matemātisko aprēķinu, novērtējot iespējamo ietekmi uz budžeta ienākumiem. Proti, Latvijā vidējā darba alga 2013.gadā bija 716 eiro. Aptuveni 63% no visiem darbspējīgajiem darba alga pirms nodokļu nomaksas nav lielāka par 700 eiro. Gandrīz 30% darbspējīgo iedzīvotāju saņem algu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 700 – 1500 eiro. «Latvijā pastāvošajā ekonomiskajā situācijā, kad lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots ir alga, diferencētās IIN likmes ieviešana samazinās iedzīvotāju jau tā ļoti viduvējos vai pat drīzāk – pieticīgos ienākumus un iedzīvotāji būs spiesti meklēt iespējas, kā ietaupīt uz nodokļu izmaksām. Rezultātā diferencētās IIN likmes ieviešanas sekas būs vai nu aplokšņu algu palielināšanās vai pat emigrācija, nevis papildu pienesums budžetā, kā uz to varētu norādīt matemātiskie aprēķini, ieviešot diferencēto IIN likmi darba samaksai,» brīdina M. Bičkovska. Viņa neredz fiskālus ieguvumus no IIN diferencēšanas Latvijā jo tas nozīmētu tikai to, ka ar lielāku IIN likmi jāapliek ienākumi, kas ir lielāki par 500 eiro, jo lielo algu – 2500 eiro mēnesī un vairāk – saņēmēju skaits Latvijā, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs (tādas nesaņem pat ministri un augstākie valsts ierēdņi).

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Eiropas Komisija (EK) joprojām izskata Slovēnijas ekonomisko reformu plānus, ar kuriem tā nāca klajā aizvadītajā nedēļā, pavēstījis ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns, vienlaikus brīdinot, ka joprojām nav skaidrs, vai Ļubļana ir darījusi pietiekami, lai izvairītos no starptautiskā aizdevuma.

«Ir pāragri teikt, vai valdības programmas sniegs pietiekoši spēcīgu un apmierinošu rezultātu, kas atbildēs uz lielajiem izaicinājumiem, ar kuriem Slovēnija patlaban saskaras,» sacījis O. Rēns. «Pat, ja esošā situācija saglabājas kontrolējama, nedrīkst pieļaut nekādu laika tērēšanu,» sacījis komisārs, aicinot Slovēnijas valdību rīkoties apņēmīgi.

Aizvadītajā nedēļā Slovēnijas valdība nāca klajā ar ekonomikas pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma saņemšanas. Paredzēts, ka Slovēnija veiks banku sektora rekonstrukciju, palielinās nodokļus un īstenos valsts īpašumu privatizāciju.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Slovēniju sagaida dziļa recesija un šai valstij nepieciešams stabilizēt savu banku sektoru, kā arī veikt korporatīvā sektora restrukturizāciju, lai varētu atjaunot ekonomikas izaugsmi, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

«Slovēniju sagaida dziļa recesija, kuras iemesli saistīti ar banku un korporatīvā sektora apburto loku, vāju iekšējo pieprasījumu un nepieciešamību veikt fiskālo konsolidāciju,» norādījis SVF.

Saskaņā ar fonda aplēsēm banku rekapitalizācija un kredītiestāžu sektora stabilizācija ir galvenā prioritāte, lai lauztu šo apburto loku. SVF arī aicinājusi Slovēnijas varasiestādes samazināt valsts lomu ekonomikas procesos, kas tādējādi varētu tautsaimniecībai vieglāk atkopties.

Vienlaikus, neveicot reformas, kas samazinātu valsts ietekmi ekonomikā, bet veicot tikai banku sektora rekapitalizāciju, Slovēnijas valdība radītu tikai īslaicīgu risinājumu.

Latvija apturēs vēstniecības Slovēnijā darbību, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

«Mēs arī veicam zināmu restrukturizāciju, apturam mūsu vēstniecības darbību Slovēnijā,» bilda ministrs, stāstot par Latvijas plāniem atvērt vēstniecību Indijā.

Ministrs sacīja, ka jau šogad tiks veikti visi priekšdarbi, lai vēstniecība Indijā sāktu funkcionēt. No ministra teiktā noprotams, ka vēstniecībai nākamā gada budžeta projektā jau ieplānoti līdzekļi. Arī pats ministrs septembra vidū plāno doties divpusējā vizītē uz Indiju.

Ministrs skaidroja, ka patlaban vēstniecību darbībai ir divi pamatfaktori - ekonomika un diaspora. «Tie ir tie divi pamatprioritārie jautājumi, kuriem nauda netiek žēlota.»

Taujāts, vai Latvija neplāno slēgt kādu vēstniecību, ministrs sacīja: «Mēs skatīsimies ļoti rūpīgi arī uz to, kur varētu varbūt apturēt vēstniecības darbību, pamatā Eiropas Savienībā. Bet tas nozīmē, ka noteikti tad arī skatāmies uz jaunu vēstniecību atvēršanu potenciālo tirgu rajonā. Nākamā, ko es gribētu redzēt, ir Dienvidkoreja.»

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

20 Valsts policijas darbinieki devušies uz Slovēniju palīdzēt slovēņu kolēģiem patvēruma meklētāju plūsmas regulēšanas jautājumā. Šobrīd policisti jau ir Slovēnijā un ir sākuši pildīt darba pienākumus, informēja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Šā gada oktobra beigās Slovēnijas Iekšlietu ministrija lūdza ES valstu palīdzību patvēruma meklētāju plūsmas koordinēšanā pēc tam, kad vienas diennakts laikā Slovēnijas robežu šķērsoja vairāk nekā 12 000 bēgļu.

Latvijas policija tāpat kā pārējo Baltijas valstu policijas vienības atsaucās uz šo aicinājumu. Pirmdienas rītā uz Slovēniju ar policijas mikroautobusiem un vienu apvidus auto devās kopā 20 Latvijas Valsts policijas darbinieki. Aptuveni 2000 kilometru garo ceļu policisti veica ar dienesta automašīnām pa sauszemi.

Galvenie policijas uzdevumi Slovēnijā būs sabiedriskās kārtības nodrošināšana, iespējamu pārkāpumu novēršana un patrulēšana kopā ar Slovēnijas kolēģiem. Kopā komandējumā plānots pavadīt mēnesi, kura laikā Latvijas policisti sniegs atbalstu, kā arī gūs būtisku pieredzi.

Slovēnijai draud smaga banku sistēmas krīze, ja vien tās valdība steidzīgi nerīkosies, lai to novērstu, brīdinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

«Slovēnijas ekonomiku nopietni iedragājis reformu trūkums un eirozonas parādu krīze,» norādījusi OECD, piebilstot, ka līdzšinējie valdības centieni banku sektora reformēšanai un valsts parādu kalnu samazināšanai, ietekmējot tautsaimniecības izaugsmi. Slovēnijai nepieciešams steidzīgi rekapitalizēt dzīvotspējīgas bankas, bet šajā procesā daļu zaudējumu jāuzņemas subordinētā parāda un hibrīdu kapitāla instrumentu īpašniekiem, uzsvēra OECD.

Tāpat Slovēnijai nepieciešams pārdot tādas valstij piederošās bankas kā Nova Ljubljanska Banka un Nova Kreditna Banka Maribor.

Slovēnija plāno pārdot savu lielāko telekomunikāciju operatoru, kā arī otru lielāko banku, tādējādi cenšoties uzlabot situāciju savās finansēs un izvairīties no starptautiskā aizdevuma.

Ekonomisko nedienu nomocītā valsts izstrādā tautsaimniecības reformu plānu, lai izvairītos no maksātnespējas, un atjaunotu investoru uzticamību. Tāpat valsts politiskajiem spēkiem jāvienojas par budžeta izdevumu samazināšanu, tomēr to apdraud vienprātības trūkumus valdošajā koalīcijā, vēsta Reuters.

Šādos apstākļos Slovēnijas valdība apsver bankas Nova Kreditna Banka pārdošanu, kas līdz šim atradās valsts īpašumā. Paātrināt privatizāciju aicinājusi Slovēnijas Centrālā banka – īpaši uzsverot nepieciešamību pēc šī procesa sektoros, kur «tirgus ir daudz efektīvāks nekā valsts».

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Tirdzniecības centrā "Rīga Plaza" atklāta unikālu divriteņu izstāde. Kolekcijas eksponāti nākuši no visas pasaules un to aptuvenā vērtība ir 1,5 miljoni eiro, informē izstādes rīkotāji.

Ekspozīcijas centrā ir 30 oriģināli amatnieku velosipēdi, kas ražoti laika posmā no XIX gadsimta beigām līdz XX gadsimta pirmajai pusei. Ikviens eksponāts ir gan pārvietošanās līdzeklis, gan arī darba kabinets uz riteņiem. Īpaši pielāgots skrodera divritenis ir mobilais ateljē, ārsta - "ātrā palīdzība", bārddziņa - "frizētava" utt.

Visi eksponāti ir darba kārtībā un vēl pirms kādiem 100-150 gadiem braukāja pa Itālijas, Austrijas, Anglijas ceļiem.

Divriteņu izstāde liecina par cilvēku uzņēmību un atjautību situācijās, kad amatnieki, neatraduši darbu mājās, devās pelnīt naudu gan uz kaimiņu ciemiem, gan arī tālām zemēm, lai pēc tam atgrieztos un pabarotu ģimeni.

Vislabākā sociālā programma ir darbs visiem; lai to nodrošinātu politiķiem jākoncentrējas uz investīcijām, nevis uz pārlieku taupīšanu.

Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem, kas izriet arī no jaunākā OECD nodarbinātības apskata 2014. gadam. Par esošo situāciju darba tirgū minētais OECD apskats neatstāj lielu vietu optimismam, jo paredz, ka bezdarbs OECD valstīs līdz pat 2015. gada beigām saglabāsies virs pirmskrīzes līmeņa. Šajās valstīs pašlaik bez darba ir 45 miljoni cilvēku jeb par 17 miljoniem vairāk nekā 2007. gadā un nākamā gada beigās šis skaitlim neprognozē būtisku samazinājumu. Vidējais bezdarbs OECD valstīs samazinās ļoti lēnām – no 7,4% šā gada vidū līdz 7,1% 2015. gada beigās. Te gan jāpiebilst, ka bezdarba situācija starp šīs savienības valstīm ir stipri atšķirīga. Vissliktākā situācija ir Grieķijā un Spānijā, kur, neskatoties uz nelielu bezdarba samazinājumu, bez darba joprojām ir aptuveni 25% darbaspējīgo iedzīvotāju. Taču arī Itālijā, Portugālē, Slovēnijā un Slovākijā bezdarbs pārskatāmā laika periodā, visticamāk, nesaruks zem 10%, kamēr, piemēram, Vācijā tas varētu paslīdēt pat zem 5% robežas.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ražošanas apjomi eirozonā palielinājās par 1%, bet Eiropas Savienībā – par 0,7%, liecina Eurostat dati.

Jūnijā ražošanas produkcijas apjomi saruka attiecīgi par 0,3% un 0,1%.

Savukārt jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, ražošanas produkcijas apjomi eirozonā auga par 2,2%, bet ES – par 2%.

Lielākais ražošanas apjomu kāpums mēneša laikā reģistrēts Īrijā – par 11,3%, Slovēnijā – par 2,3% un Horvātijā – par 2,1%, bet lielākais kritums vērojams Dānijā – par 4,7%, Maltā - par 4,2% un Grieķijā – par 1,7%. Latvijā mēneša laikā apjomi pieauguši par 1,4%, kas ir astotais straujākais kāpums ES.

Lielākais ražošanas produkcijas apjomu pieaugums gada laikā bijis Īrijā – par 17,6%, Ungārijā – par 12,3% un Slovēnijā – par 9,2%, bet lielākais kritums reģistrēts Dānijā – par 6,4%, Zviedrijā – par 5% un Somijā – par 2,7%.

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada oktobri-decembri bijis otrais lielākais nodarbinātības samazinājums Eiropas Savienībā (ES), liecina trešdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat dati.

Saskaņā ar tiem Latvijā pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos salīdzinājumā ar 2015.gada pēdējo ceturksni nodarbināto skaits sabiedrībā samazinājās par 0,9%. Lielāks kritums bijis Rumānijā (-1,2%), bet mazāks tas bija Igaunijā (-0,6%), Horvātijā (-0,3%) un Grieķijā (-0,1%).

Polijā nodarbinātība oktobrī-decembrī saglabājās iepriekšējā gada pēdējā ceturkšņa līmenī, bet pārējās ES dalībvalstīs reģistrēts nodarbinātības pieaugums. Lielākais nodarbināto skaita pieaugums gada izteiksmē oktobrī-decembrī bija Maltā (+5,1%), Kiprā (+3%), Luksemburgā (+3,2%), Īrijā (+2,8%), Slovākijā (+2,65), kā arī Slovēnijā un Spānijā (abās valstīs +2,4%). Lietuvā - tāpat kā Beļģijā - pagājušā gada ceturtajā ceturksnī nodarbinātības līmenis bija par 1,5% lielāks nekā pirms gada.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Tie, kas aktīvi ceļo pa citām Eiropas Savienības (ES) valstīm noteikti ir pamanījuši krasās cenu atšķirības starp vienādiem pakalpojumiem vai precēm pie mums Latvijā, un kādā citā ES valstī. Atsevišķu preču kategorijas Latvijā ir vairākkārt lētākas nekā citur. Arī OCTA ir tā produktu grupa, kuras cenas, kaut vai salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, ir krietni zemākas. Protams rodas jautājums – kā un kāpēc OCTA cenas tik ļoti atšķiras?

Lai atbildētu uz pirmo jautājumu, kā OCTA cenas citās valstīs atšķiras no Latvijas cenām, sniegšu salīdzinošu piemēru. Apskatīsim lētāko OCTA piedāvājumu katras konkrētās valsts apdrošināšanas tirgū, pie nosacījuma, ka apdrošināmais auto ir 2010. gada izlaiduma Dacia Logan, bet tā īpašnieks ir 30 gadus vecs autovadītājs ar sākotnējo bonus-malus klasi.

Rezultāti:

Valsts Lētākā OCTA polise tirgū (EUR)

Vācija 695

Horvātija 522

Slovēnija 424

Čehija 222

Polija 137

Lietuva 128

Rumānija 115

Igaunija 110

Bulgārija 98

Ungārija 96

Latvija 56

Pēc šiem rādītājiem redzam, ka OCTA cena Latvijā ir zemākā starp salīdzinātajām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas OCTA cena, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju atšķiras vairāk kā uz pusi, savukārt ar Vāciju, pat vairāk nekā desmitkārtīgi. Interesants ir fakts, ka pat Horvātijā un Slovēnijā, kas līdzīgi, kā Latvija salīdzinoši nesen pievienojās Eirozonai, OCTA polišu cenas ir nesalīdzināmi augstākas.

Nākamo divu gadu laikā, neskatoties uz saņemto starptautisko palīdzību, Kipras ekonomika samazināsies par 12,5%. Tāpat Kiprai būs nepieciešams vairāk naudas, lai pārvarētu finanšu grūtības, nekā sākotnēji lēsts, liecina aizdevēju galīgā vienošanās par palīdzību salai.

Kopumā Kiprai būs nepieciešami 23 miljardi eiro, kas ir par sešiem miljardiem vairāk, nekā pērn tika sākotnēji aplēsts. Tomēr starptautisko aizdevēju piešķirtā summa nepalielināsies un paliks desmit miljardu eiro apmērā.

Aizdevēji norāda, ka Kipra plāno iegūt papildus finansējumu piemērotjot nodevas noguldījumiem, reformējot pensiju sistēmu, palielinot nodokļus un pārdodot zelta rezerves 400 miljonu eiro apmērā.

Kipras starptautisko aizdevēju noslēgtajā līgumā iezīmēta arī visai bēdīga aina valsts ekonomikai. Saskaņā ar to Kiprā paredzama tautsaimniecības samazināšanās par 12,5% nākamo gadu laikā. Savukārt valsts parāds līdz 2015. gadam sasniegs 126,3% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat dokumentā izteikts brīdinājums, ka Kiprā var sākties negaidīti dziļa recesija, kuras dēļ varētu nākties koriģēt aizdevuma programmu.