Vides ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumos Nr.888 „Noteikumi par aizsargājamām alejām””, kas iesniegts Valsts sekretāru sanāksmē. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra sēdes protokola nr.68 33.§ 3.punktu Vides ministrija kopīgi ar Satiksmes ministrijas, kā arī ar vietējo pašvaldību pārstāvju piedalīšanos atkārtoti ir izvērtējusi aizsargājamo aleju statusa noteikšanu 11 alejām, kuras netika iekļautas Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumos nr.888 „Noteikumi par aizsargājamām alejām”, lai papildinātu aizsargājamo aleju sarakstu. Ņemot vērā Satiksmes ministrijas un pašvaldību iebildumus atsevišķi aleju posmi, kas sākotnēji bija ieteikti aizsardzībai, no projekta ir svītroti. Noteikumu projekts paredz papildināt aizsargājamo aleju sarakstu ar 11 alejām, kā arī precizēt Ruskulovas lapegļu alejas un Vērenes muižas alejas aprakstu un shēmu, ņemot vērā jaunāko informāciju. Papildu aisargājamas būs Ceraukstes šosejmalas aleja, Iecavas alejas, Mazākroga aleja, Rāceņmuižas alejas, Vecauces aleja, Druvienas alejas, Limbažu- Dūču ceļa bērzu aleja, Kabiles alejas, Vestienas muižas aleja, Vatrānes aleja un Dikļu muižas aleja.

Rēzeknes pilsētas dome noslēgusi ieprikumu konkursu par Atbrīvošanas alejas posma rekonstrukciju. Noskaidrojies, ka alejas atjaunošanas darbi tiks veikti par vairāk nekā 1,821 miljoniem latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Atbrīvošanas aleja tiks atjaunota posmā no Kosmonautu ielas līdz Maskavas ielai.

Atklātajā konkursā par darbu veikšanu četru komersantu konkurencē uzvarējusi Lietuvā reģistrēta kompānija AB Kauno tiltai. Uzņēmuma piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka pilsētas pašvaldība sākotnēji cerēja, ka alejas rekonstrukciju varēs veikt par 1,18 milj. Ls, taču šā gada janvāra beigās paredzēja, ka būvdarbus varēs veikt par 1,5 miljoniem Ls.

Ir izraudzīts Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas (LMMDV) piebūves Alejas ielā 18/20 būvnieks.

Par konkursa uzvarētāju atzīta SIA «UPTK», taču pagaidām līgums vēl netiek slēgts, jo ir jāmeklē papildu finanšu līdzekļi.

«Izvērtējot piedāvājumus, tika pieņemts lēmums, ka uzvarētāja ir SIA «UPTK». Visa informācija ir nodota izvērtēšanai Kultūras ministrijai. Sadarbībā ar Kultūras ministriju šobrīd tiek meklēti risinājumi trūkstošā finansējuma piesaistei, attiecīgi tikai pēc tam varēs slēgt līgumu ar uzvarētāju,» ziņo LMMDV.

Iepirkuma konkursā piedāvājumus pavisam bija iesniegušas trīs firmas: SIA «Bildberg», kuras piedāvājums bija 1 987 671,86 eiro (bez PVN), SIA «Būvalts R», kuras piedāvājums – 2 001 725,07 eiro (bez PVN), SIA «Monum», kuras piedāvājums – 2 141 193,85 eiro (bez PVN), un SIA «UPTK» par 1 985 428,46 eiro (bez PVN).

Babītes novada pašvaldība informē par jaunumiem ceļu satiksmes dalībniekiem Babītes novadā: Piņķos tiks uzstādīts luksofors, izveidota jauna autostāvvieta un izbūvēts gājēju ceļš; Babītē tiek rekonstruēta Liepu aleja un strādāts pie ielu apgaismojuma Meža, Sila un Smilšu ielā izbūves un rekonstrukcijas.

Babītes novada pašvaldības apmeklētāju ērtībām Centra ielā, Piņķos, izveidota jauna, plašāka autostāvvieta ar 20 vietām automašīnām. Būvnieks saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem ir SIA V Service, kas uzvarējis arī iepirkumā par gājēju ietves izbūvi Rīgas ielas posmā Piņķos. Pēc darbu nodošanas ekspluatācijā kājāmgājējiem, kas dodas virzienā no Jūrmalas apvedceļa uz Piņķu centru, būs iespēja pārvietoties droši, netraucējot transporta satiksmes dalībniekiem. Pie autobusu pieturas Pagrieziens uz Piņķiem plānots ierīkot apgaismotu pāreju.

Jauninājums Piņķos ir arī tas, ka, sākot ar šā gada jūliju, slikti pārskatāmajā un noslogotajā Jūrmalas un Rīgas ielas krustojumā ir uzsākti luksofora uzstādīšanas darbi. Būvdarbu veicējs ir SIA RC Traffic. Septembra sākumā ceļu satiksmes dalībnieku kustība krustojumā tiks regulēta un tas ļaus samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu šajā vietā. Tas būs pirmais luksofors, kas uzstādīts Piņķu ciemā.

Rīgas dome gatavojas izsludināt konkursus Esplanādes, Viesturdārza un Kronvalda parka rekonstrukcijai, rindā gaida arī Aldara parks , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz mēneša beigām uzņēmumi var iesniegt savus priekšlikumus Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta konkursā par topogrāfiskās uzmērīšanas darbu veikšanu Esplanādes (tostarp Brīvības alejas un Baumaņa skvēra), Viesturdārza un Kronvalda parka teritorijās. Pēc izsludinātā iepirkuma noslēgšanas būs iespējams izsludināt arhitektūras (metu) konkursus visu trīs parku teritoriju rekonstrukcijai.

Jaunas funkcijas

Ir plānota trīs arhitektūras (metu) konkursu organizēšana, skiču projekta un tehniskā projekta izstrāde parku rekonstrukcijai. Pašlaik sadarbībā ar nozares speciālistiem tiek izstrādāti metu konkursu darba uzdevumi, tos plānots izskatīt Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sēdē, DB uzzināja Pilsētas attīstības departamentā. Jāatgādina, ka pēc ekspertu ieteikuma Esplanādes rekonstrukciju plānots īstenot kopā ar līdzās esošās liepu alejas jeb Brīvības alejas atjaunošanu un Baumaņa skvēra rekonstrukciju. Tādējādi tiks stratēģiski savienots vienotā gājēju ceļu sistēmā Esplanādes parks ar Brīvības aleju un Baumaņa svēru, kas ir nozīmīgs pilsētas centra gājēju satiksmes mezglojums, atzīst departamentā.

Piektdien, 14.septembrī plkst.10.00 Rīgas domes sēžu zālē darbu sāks Latvijā pirmā starptautiska konference par aleju aizsardzību.

Konferences devīze: "Alejas - no Kuldīgas ielas līdz Latvijas pagastiem". Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP) atbalsta šādas konferences rīkošanu un uzskata, ka valstī šobrīd nav sistēmiska skatījuma uz jaunu aleju veidošanu, attīstību un veco aleju saglabāšanu. D.Īvāns norāda, ka pirmās šādas konferences norise tieši valsts galvaspilsētas pašvaldībā ir svarīga, lai aleju nozīmīgumu apzinātos gan ainavu veidotāji, gan politiķi, gan katrs iedzīvotājs. "Vēsture Rīgā ir atstājusi daudz unikālu koku stādījumu, tostarp alejas, un ir ļoti būtiski šo tradīciju nepārtraukt un domāt par tās turpināšanu arī apstākļos, kad daudzu būvniecības ieceru īstenotājiem tas ir mazsvarīgi", norāda D.Īvāns.

Šā gada beigās tiks uzsākti Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) jaunbūves būvniecības darbi, informē LMMDV.

Plānots, ka 2020. gada 1. septembrī audzēkņi varēs uzsākt mācības jaunajās telpās.

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai (LMMDV) ir piešķirts nepieciešamais papildu finansējums 675 000 eiro, lai īstenotu jaunbūves celtniecības projektu Alejas ielā.

Projekts paredz, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada marta sākumā tika vākti paraksti, lai nepieļautu piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norādīja uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Ogres centrā, Brīvības ielā, uzsākti skvēra būvdarbi, taču vietējie uzņēmēji sūdzas, ka lielais troksnis un norobežojumi negatīvi ietekmē biznesu.

DB aptaujāja vairākus uzņēmējus, kas atzina, ka par labu biznesam remontdarbi nenāk, un, ja vasarā parasti bija lielākais klientu pieplūdums, tad tagad daļa cilvēku cenšas apiet būvdarbus pa citu ceļu vai steidz ātrāk paiet garām troksnim un putekļiem, kas rodas no darbiem. Tajā pašā laikā kā pozitīvais aspekts tiek minēts tas, ka cilvēku ietvei atvēlētā daļa ir šaura un ved tieši gar veikaliņiem, kas - no otras puses - liek kādam garāmgājējam palūkoties piedāvājumā.

«Veikals viennozīmīgi ir tukšāks nekā ierasti, blakus urbj, braukā traktori, griežas putekļi, tādēļ cilvēki mēģina pēc iespējas ātrāk aiziet garām šim ielas posmam,» atzina kāda veikala vadītāja.

Konkursa Jaunais vilnis organizatori ideju par slavas aleju pie Dzintaru koncertzāles Jūrmalā izteikuši jau pērn, taču tagad sperts solis tuvāk šī plāna realizācijai. Proti, jau nākamnedēļ Jūrmalas domes sēdē lems gan par alejas ieceri, gan iespēju rīkot pilsētas svētkus Jaunā viļņa laikā - jūlija pēdējā un augusta pirmajā nedēļā, raksta laikraksts Diena.

Slavas aleju paredzēts īstenot nākamgad. Jūrmalas kultūras centrs arī izstrādās pilsētas svētku koncepciju, kas kopā ar konkursu Jaunais vilnis, visticamāk, notiks tikai nākamgad.

Aleja plānota Turaidas ielā pie Dzintaru koncertzāles, un tās veidošanā iesaistīs slavenības, kas uzstājušās koncertzālē, pastāstīja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja p.i. Inese Auniņa. Pagaidām iecere vēl nav konkretizēta, nav arī zināms, cik tā izmaksās, taču pati aleja esot iezīmēta pilsētas attīstības plānā.

«Konkursam Jaunais vilnis atvēlēta viena daļa, turklāt pa zvaigznītei tiks katram Grand Prix ieguvējam, tātad arī grupai Cosmos un Intaram Busulim. Otra daļa ir slavenībām. Nebūs tā, ka tā būs vienīgi Jaunā viļņa dalībnieku un viesu aleja, tajā godinās arī citus slavenus māksliniekus, kas uzstājušies Jūrmalā,» uzsvēra Auniņa.

Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkursā uzvarējis arhitektu birojs SIA «AB3D» ar arhitekta Jura Mitenberga darbu.

Rīgas dome plāno, ka pēc metu konkursa noslēgšanās jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad būs beidzies arī nomas līgums ar aiz teātra ēkas esošo tenisa kortu apsaimniekotāju.

Jau ziņots, ka paredzamās izmaksas piebūves būvniecībai un jaunās zāles iekārtošanai būs ne mazākas kā 30 - 35 miljoni eiro. Lielāko daļu izmaksu veidos tieši teātra zālei nepieciešamās tehnoloģijas un aprīkojums.

Jaunā zāle «black box» būs novietota pie Kronvalda bulvāra, Simtgades alejas pusē paredzot foajē ar divām skatītāju ieejām – no parka puses un no Simtgades alejas puses. Otrajā stāvā būs izvietota kafejnīca/bārs un trešajā stāvā - restorāns ar jumta terasi un skatu uz kanālu. Jaunbūvējamās ēkas centrālajā daļā starp esošo piebūvi un «black box» atradīsies teātra darbnīcas, aktieru ģērbtuves, virtuve, tehniskās telpas. Tāpat ēkā atradīsies mēģinājumu zāles un atpūtas telpas, telpas teātra administrācijai un dienesta dzīvokļi.

Liepājā paredzēts labiekārtot pludmali, lai tā kļūtu par modernāko pludmali Baltijā.

Būvprojekts paredz Roņu ielas pārbūvi un infrastruktūras sakārtošanu. Projektam paredzētas divas kārtas - Roņu ielas pārbūve un izejas uz pludmali labiekārtošana un pludmales koka laipas izbūve no Roņu ielas līdz dienvidu molam. Projekta izstrādātāja ir SIA «Firma L4» pēc Komunālās pārvaldes pasūtījuma.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja Liepājas pilsētas būvvaldes pārstāvis Aigars Štāls, būvprojekts ir gatavs - būvvalde projektu ir akceptējusi, ir izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi. Viņš norāda, ka šis ir tikai viens posms, lai Liepāja kļūtu par modernāko pludmali Baltijā.

Projekta pirmajā kārtā paredzēts pārbūvēt Roņu ielu visā garumā - ap 700 m un arī nelielu posmu no Zvejnieku alejas.Projekts ietver ietvju un brauktuves pārbūvi, veloceļa un inženierkomunikāciju izbūvi. Lietus kanalizāciju izbūvēs no jauna, bet ūdens apgādes tīklus un apgaismojumu pārbūvēs/atjaunos. Būs jaunas autostāvvietas Roņu ielas malās un pašvaldības zemes gabalā Zvejnieku alejā 11a, pie bijušā Kursas kluba.Roņu ielas un Zvejnieku alejas krustojumā ir paredzēts izveidot vietu, kur nākotnē varētu uzstādīt vides objektu/pieminekli rakstniekiem Egonam Līvam un Olafam Gūtmanim. Tāpat Roņu ielā ir paredzēta koku izciršana un vairāk nekā 40 jaunu koku stādīšana un apstādījumu veidošana. Izeja uz pludmali Roņu ielas galā tiks labiekārtota atbilstoši pludmales tematiskajam plānojumam, kas pašvaldībā apstiprināts 2015. gadā.Izejā uz pludmali tiks izbūvēts operatīvā transporta izbraukšanas/iebraukšanas ceļš, veikta kāpu nostiprināšana, ierīkoti ūdens un kanalizācijas tīkli, lai pludmales zonā varētu uzstādīt tualetes un dušas.Būs arī cits labiekārtojums - laipas, ģērbtuves, velonovietnes, atkritumu urnas, norādes un informatīvās zīmes.

Lai gan Rožu laukuma un Zivju ielas rekonstrukcijas termiņš ir septembris, uzņēmums SIA „Aizputes ceļinieks” darbus sola pabeigt līdz festivālam „Liepājas dzintars”, tas ir, līdz 18. augustam, informē Liepājas SIA „Komunālā pārvalde” valdes priekšsēdētājs Ģirts Reinbergs. Līdz ar to gan liepājnieki, gan festivāla viesi pilsētas centrā varēs pārvietoties un atpūsties bez pašreizējiem ierobežojumiem vai šķēršļiem. Līdz festivālam, kas notiks 18. un 19. augustā, būšot pabeigta ne tikai Rožu laukuma labiekārtošana, bet arī darbi Zivju ielas posmā blakus laukumam. Rožu laukumā tiek veidots izturīgs zālājs, mainītas apakšzemes komunikācijas, lai vēlāk šeit varētu izveidot strūklaku, jauni celiņi un apmales un citi sīkāki labiekārtošanas darbi. Zivju ielas posmā tiek sakārtotas apakšzemes komunikācijas un rekonstruēts ielas akmens bruģa klājums. Darbi Rožu laukumā, tāpat kā Zivju ielas posmā starp Peldu un Kungu ielām, norisinās, pateicoties Eiropas Savienības atbalstam. Projekts sastāv no vairākiem posmiem – mūziķu un kultūras darbinieku „Slavas alejas” izveidošana, Zivju ielas un Rožu laukuma atjaunošana un sakārtošana, Amatnieku tirdziņa izveide, kā arī elektronisko informācijas kiosku uzstādīšana. Maijā notika „Slavas alejas” atklāšana. Amatnieku tirdziņa izveide un elektronisko stendu uzstādīšana sāksies pēc festivāla. Kopējās projekta izmaksas ir apmēram 370 tūkstošus latu. ES nauda veido gandrīz 75 procentus no visa projekta finansējuma, valsts finansējums būs 20 procenti, pašvaldība projekta mērķu īstenošanā ieguldīs 4,5 procentus, savukārt Liepājas Amatnieku biedrība piedalās projektā ar nelielu līdzfinansējuma daļu.

Projekta Ezerparks realizēšanā esot sācies nākamais posms. Ar mikrorajona attīstību turpmāk nodarbosies septiņi uzņēmumi, kuri attīstīs Ezerparka teritoriju atbilstoši tās funkcionālajam sadalījumam, liecina sniegtā informācija medijiem.

SIA Mežaparks SPV tiek reorganizēta, no tās nodalot sešus uzņēmumus, kuri nodarbosies ar attiecīgās projekta daļas tālāku attīstību.

"Uzņēmuma sadalīšana atbilstoši funkcionālajam teritorijas sadalījumam ir nākamais Ezerparka attīstības posms, kas bija ieplānots, jau uzsākot šo projektu. Tas ļaus efektīvāk organizēt tik apjomīga projekta realizāciju," norāda SIA Mežaparks SPV valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

Lai panāktu maksimāli efektīvu teritorijas attīstību SIA Mežaparks SPV tiek reorganizēta, no tās nodalot sešus uzņēmumus: Mežaparka infrastruktūra, Ķīšezera centrs, Jumurdas nami, Usmas alejas, Ungura nami un Ezerparks.

Lai gan aktīvā tūrisma sezona Liepājā jau ir sākusies, oficiāli tūrisma sezonu atklās 12. maijā, informē pšvaldības preses dienests. Tūrisma sezonas atklāšanas pasākumi risināsies divas dienas – 12. un 13. maijā. Abu dienu laikā ikvienam liepājniekam un pilsētas viesim bez maksas būs iespējas piedalīties dažādos interesantos un aizraujošos pasākumos. Ikviens interesents piektdien un sestdien par brīvu varēs doties braucienā ar laivām pa Tirdzniecības kanālu gida pavadībā, ka arī ekskursijā pa Vecliepāju gida pavadībā. Varēs iepazīt Liepāju arī no mākslinieka redzespunkta. Savas durvis visiem interesentiem vērs vairākas Liepājas viesnīcas atvērto durvju laikā jeb „laimīgajās stundās”. Piektdien vakarā tādas būs viesnīcā „Libava”, bet sestdien Liepājas muzejā, viesnīcā „Amrita”, viesu namos „Helvita”, „Feliksa namiņš”, „Roze” un vindsērfinga klubā „Rietumkrasts”. Bērni varēs piedalīties zīmējumu maratonā „Liepājas tūrisma objekti bērna acīm”. Tas nozīmē, ka bērni zīmēs dažādus Liepājas tūrisma objektus un ievērojamākās vietas. Paredzams, ka šis konkurss ilgs līdz maija beigām un interesantāko darbu autori saņems balvas no LRTIB. Par visu pasākumu naglu tūrisma sezonas atklāšanā var uzskatīt Latvijas mūziķu „Slavas alejas” atklāšanu. Tā notiks piektdien pulksten astoņos vakarā pie Latvijas 1. rokkafejnīcas. No tā brīža visiem būs apskatāmi pazīstamu mūziķu plaukstu nospiedumi bronzā un mazās arhitektūras formas (kubi) baltā betonā Zivju ielas posmā no Rožu laukuma līdz Kungu ielai. Pavisam būs apskatāmi 50 eksemplāri: uz 40 būs mūziķu plaukstu nospiedumi, bet uz pārējiem grupas logo un saraksts ar māksliniekiem, kas tajā piedalījušies. Pēc „Slavas alejas” atklāšanas uz rokkafejnīcas jumta spēlēs "Līvi". Pēc tam kafejnīcā būs brīvā skatuve, kur uzaicinātie mūziķi dažādos sastāvos uzstāsies līdz pat rīta gaismai. Kā tūrisma sezonas atkāšanas viena no galvenajām sastāvdaļām ir arī „Kurzemes mākslas masāžas” atklāšana par ko Db jau rakstīja iepriekš.

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Līdz šā gada 7. maijam turpinās sabiedriskā apspriešana par paredzēto koku ciršanu Grīziņkalna parkā un Ziedoņdārzā Rīgā.

Ar ES fondu līdzfinansējumu Rīgā šogad sāks Grīziņkalna, Ziedoņdārza atjaunošanu, kā arī Spīķeru kvartālā labiekārtošanu. Vistuvāk realizācija no pieminētajiem trim lielajiem projektiem ir Spīķeru t.s. revitalizācijas projekts. Pašlaik notiek iepirkums par būvdarbu veikšanu (pieteikumu iesniegšana ir līdz 15. maijam) un, ja konkursa rezultāts netiks apstrīdēts, jau tuvākajos pāris mēnešos varētu sākties rosība.

Arī parkos jau šogad varētu gaidīt pārmaiņas. Pašlaik notiek Ziedoņdārza un Grīziņkalna parka teritorijas atjaunošanas tehniskā projekta izstrāde (projekta izstrādes un rekonstrukcijas konkursā uzvarēja apvienība Livland un Livland Būve), paralēli notiek sabiedriskā apspriešana par vairāku koku ciršanu tajos.

Purvciema iedzīvotāji vērsušies Rīgas Administratīvajā rajona tiesā ar lūgumu atcelt izdoto koku ciršanas atļauju Dzelzavas ielā 75B, kur plānota veikala Lidl būvniecība, aģentūru LETA informēja viens no prasības iesniedzējiem Jānis Maulis.

Maulis atgādina, ka, protestējot pret Apstādījuma komisijas lēmumiem, tika savākti vairāk nekā 1500 iedzīvotāju paraksti pret koku izciršanu, kā arī tika uzrunāts Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Mērs pērnā gada izskaņā atcēla komisijas lēmumu, kā rezultātā kokus tika aizliegts izcirst, kamēr nebūs notikusi iedzīvotāju iebildumu izvērtēšana. Savukārt neilgi pēc tam komisija pieņēma atkārtotu lēmumu atļaut cirst kokus Dzelzavas ielā 75B, sākotnējo lēmumu papildinot ar teikumu, ka neakceptē iedzīvotāju iebildumus.

«Izrādās, ka šāds - viena teikuma papildinājums bez pamatojuma - ir bijis pietiekami spēcīgs arguments, lai Ušakovs akceptētu lēmumu un atļautu koku izciršanu. Rodas aizdomas, ka iedzīvotāju viedokļus komisija nemaz nav vērtējusi. Šaubas procesa caurspīdīgumam rada sēdes lēmuma publiskā neizvietošana iestādes mājas lapā, kas pēc likuma ir obligāta,» pauda Maulis, norādot, ka sēdes lēmums nebija publiski izziņots un nebija atrodams sadaļā pie Koku ciršanas publiskās apspriešanas rezultātiem.

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Rīgas pilsētas būvvalde 18.aprīlī piedalījās Zemkopības ministrijas organizētā starpministriju sanāksmē par grozījumiem MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Pretēji Būvvaldes priekšlikumiem, grozījumos tiek plānots paredzēt, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem.

Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai.

Mežu īpašniekiem tiks dotas tiesības izcirst neproduktīvas egļu mežaudzes, kurās krājas pieaugums ir mazāks par 1m3/ha gadā.

To paredz šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi noteikumos par koku ciršanu meža zemēs. Zemkopības ministrijas sagatavotais projekts paredz arī iespēju kā neproduktīvas izcirst bērzu mežaudzes, kurās pēc 40 gadu sasniegšanas apses un baltalkšņa piemistrojums ir lielāks par 40% no kopējās mežaudzes krājas, ceturtās, piektās un piektās A bonitātes bērza audzes nosusinātās kūdras augsnēs un nosusinātās slapjās minerālaugsnēs un priežu mežaudzes, kurās pēc 70 gadu sasniegšanas bērza piemistrojums ir lielāks par 40% no kopējās mežaudzes krājas.

Pēc vairāku aptaujāto meža īpašnieku domām, šādas izmaiņas normatīvos sen ir bijušas nepieciešamas, jo nav ekonomiskas jēgas turpināt audzēt nīkulīgas mežaudzes, bet gan daudz izdevīgāk tās ir nocirst un izcirstās platības atjaunot ar produktīvām mežaudzēm.

Tuvojoties rudens un jaunās apkures sezonai, lielākā daļa (72%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka ir gatavi apkures sezonas sākumam, tomēr vairāk nekā puse no tiem, kuri apgalvo, ka nav gatavi gaidāmajai apkures sezonai, par iemeslu tam min augsto maksu par apkuri.

Tā liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Trešā daļa (34%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir norādījuši, ka noteikti ir gatavi apkures sezonas sākumam, savukārt 38% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norādījuši, ka drīzāk ir gatavi apkures sezonai.

23% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norāda, ka nav gatavi apkures sezonas sākumam. 18% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzinuši, ka drīzāk nav gatavi apkures sezonai, tomēr 5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju minējuši, ka noteikti nav gatavi jaunajai apkures sezonai.

Šodien, 28.februārī, Ogres novada dome apstiprināja sabiedriskās apspriešanas rezultātus par ieceri uz Ikšķiles un Ogres novadu robežas būvēt Saint-Gobain siltumizolācijas materiālu ražotni, liecina Saint-Gobain sniegtā informācija medijiem.

No rīta pie domes ēkas pulcējās piketētāji, paužot noraidošu attieksmi pret ieceri būvēt rūpnīcu pilsētas pievārtē. Vēlāk piketētāji pārcēlās uz domes sēžu zāli un bija klāt jautājuma izskatīšanas laikā.

Šo jautājumu dome skatīja atkārtoti, jo iepriekšējā reizē, domes sēdē 31.janvārī, lēmums par publiskās apspriešanas rezultātiem netika pieņemts.

"Mums diemžēl jāatzīst, ka sabiedriskās apspriešanas rezultāti ir negatīvi ne tikai emocionālo protestu, bet arī informācijas trūkuma dēļ. Tādēļ ne tikai iedzīvotājiem, bet arī pašam Saint-Gobain ir svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, kuras rezultāti ļautu iedzīvotājiem un pašvaldībām pieņemt objektīvu un likumīgu lēmumu par projekta tālāko īstenošanu," norāda Saint-Gobain Baltijas reģiona direktors Juha Rippo (Juha Ryyppo).

Būvdarbi šobrīd notiek trijos investīciju fondu grupas NCH projektos: viens ir privātmāju projekts Lapsas, Pierīgā, bet divi citi ir dzīvojamo namu projekti Rīgā un Liepājā.

Rīgā šobrīd virzās uz priekšu Ģipša fabrikas otrā kārta – komplekss, kurā būs 62 dzīvokļi, pazemes autostāvvieta un privāta jahtu piestātne. Tur šoruden būs gatavi trīs t.s. paraugdzīvokļi un viena villa, bet kopumā kompleksu plānots pabeigt nākamgad. Liepājā kompānija pabeidz 13 dzīvokļu namu Alejas ielā. Abi projekti tiek īstenoti ekskluzīvo īpašumu segmentā.

NCH ir ieguldījis koka karkasa ēku ražošanas uzņēmumā SIA Nordic Homes, stāsta NCH nekustamā īpašuma attīstīšanas un pārvaldīšanas uzņēmuma SIA Domuss direktors Ralfs Jansons. Pircējiem Lapsās, Babītes pagastā, tādējādi tagad tiek piedāvāts īpašums – zemes gabals un kāda no izvēlētajām koka karkasa mājām. Ar šādu piedāvājumu var nodrošināt ciemata kontrolētu attīstību, kvalitatīvu dzīvi tiem, kas iegādāsies īpašumu, viņš skaidro.