Veids, kā cilvēki dod komandas savam datoram, nākamo piecu gadu laikā dramatiski mainīsies, uzskata Microsoft vadītājs Bils Geits (Bill Gates). Viņš paredz, ka klaviatūras un peles dos ceļu "intuitīvākām un dabiskākām tehnoloģijām", ziņo BBC.

B. Geits uzskata, ka nākotnē lietotāju vidū populārāki kļūs skārienpaliktņi un balss komandu tehnoloģijas.

Intervijā ar BBC B. Geits demonstrēja Microsoft izstrādāto datoru Surface. "Piecu gadu laikā vairāki desmiti miljonu cilvēku visā pasaulē izmatos tieši šāda veida datorus," saka B. Geits.

Intervijā Bils Geits arī pastāstīja par datoriem savās mājās. "Man mājās ir vairāki datori - vairāk nekā 10, taču manā mājā neatrodas neviens Apple Mac dators," saka Microsoft boss.

Kopējā ASV 400 bagātāko iedzīvotāju, ar Bilu Geitsu (Bill Gates) un Vorenu Bafetu (Warren Buffett) priekšgalā, aktīvu vērtība gada laikā samazinājusies par 19% jeb 300 miljardiem ASV dolāru.

Bils Geits (Foto: REUTERS/SCANPIX)Par to liecina žurnāla Forbes apkopotais 400 ASV bagātāko cilvēku saraksts. Šī ir tikai piektā reize kopš 1982. gada, kad Forbes sāka šo sarakstu, kad kopējā 400 valsts bagātāko cilvēku kopējā aktīvu vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinās.

Saraksta augšgalā ir Microsoft «tēvs» B. Geitss ar 50 miljardiem ASV dolāru, kas ir par 7 miljardiem mazāk nekā 2008. gadā. Savukārt otrs ASV bagātākais – investors V. Bafets – gada laikā zaudējis 10 miljardus dolāru, viņa kopējai aktīvu vērtībai nokrītoties līdz 40 miljardiem dolāru.

Pirmajā vietā starp bagātākajiem cilvēkiem pasaulē joprojām ierindojas 52 gadus vecais Microsoft korporācijas radītājs Bils Geits, kura kontā Forbes saskaitījuši 57 miljardus ASV dolāru.

Otro vietu, tāpat kā pērn, ieņem investīciju kompānijas Berkshire Hathaway īpašnieks Vorets Bafets ar 50 miljardiem ASV dolāru. Trešajā vietā atrodas Oracle Corporation vadītājs Lorencs Ellisons ar 27 miljardiem ASV dolāru.

Forbes 400 amerikāņu miljardieru sarakstā atrodamas arī 42 sievietes.

Microsoft dibinātājs Bils Geits (Bill Gates) aizliedzis savā namā izmantot savas kompānijas konkurenta Apple ražotos tehnikas brīnumus, ieskaitot iPhone tālruņus un iPod mūzikas atskaņotājus. To intervijā atzinusi B. Geitsa sieva Melinda Geitsa (Melinda Gates), raksta telegraph.co.uk.

M. Geitsa žurnālam Vogue teikusi: "Mūsu namā ir tikai dažas lietas, kas ir aizliegtas, taču iPhone un iPod ir divas lietas, ko mēs saviem bērniem neiegādājamies."

Interneta plašumos jau parādījušies vairāki blogi, kuros izsmiets Geitsu ģimenes aizliegums. Blogos minēts, ka, visticamāk, visi trīs bērni, no kuriem vecākā ir meita Dženifera (13), ir spiesti izmantot mobilos telefonus, kuros ir Windows operētājsistēmu un klausīties salīdzinoši neveiksmīgos Microsoft ražotos Zune mūzikas atskaņotājus.

Jauno talantu aģentūras pamatvirziens - pilna servisa konsultāciju aģentūra, kas darbosies kā starpnieks starp vecākiem un Latvijas tirgū (sākotnēji Rīgā un Pierīgā) pārstāvētajām ārpusskolas mācību iestādēm (pulciņiem, studijām, skolām). Pakalpojumu paketē ietilps aģentūras speciālistu (psihologa, astrologa) konsultācijas, bērnu spējām/interesēm un vecāku iespējām piemērotu ārpusskolas iestāžu atlase, nodarbību grafika saskaņošana, pieprasījuma gadījumā arī transporta pakalpojumu nodrošināšana.

Paralēli tiks izstrādāts aģentūras pakalpojumu virzīšanas interaktīvais risinājums - portāls talantigajiem.lv , kura saturs tiks pielāgots aģentūras primārās mērķauditorijas vajadzībām. Portāla primāra mērķauditorija - sievietes 30-45 gadi ar vidējiem un augstiem ienākumiem un skolēni 6-14 gadu vecuma grupā - aktīvi,ar labām sekmēm vai īpašiem saniegumiem.

Vietne piedāvās divus atsevišķus kontentus- talantu vecākiem un pašiem talantiem.

Pirmajā- apkopotā un kategorizētā veidā būs pieejama informācija par ārpusskolas mācību iestādēm, kas darbojas Latvijas teritorijā. Vecāku sadaļa piedāvās dažādus izglītojoša un izklaidējoša satura rakstus un forumus par noteiktu tēmu- talantu ABC, jauno talantu veiksmes stāstus, indigo bērnu audzināšanas īpatnības utml. Bez tam sākotnēji reģistrētajiem lietotājiem būs iespēja aizpildīt testus on-line režīmā bez maksas vai jau specifiskākus testus/rakstus lietot par noteiktu maksu.

ASV tehnoloģiju giganta Microsoft nākamais vadītājs būs līdzšinējais kompānijas inženierzinātņu daļas vadītājs Satja Nadella (Satya Nadella). Viņš amatās aizstās līdzšinējo Microsoft vadītāju Stīvenu Balmeru (Steven Ballmer), vēsta New York Times.

Jau iepriekš tika lēsts, ka tieši Nadella būs Balmera pēctecis Microsoft vadītāja amatā.

Līdz ar oficiālo paziņojumu par nākamo Microsoft vadītāju, kompānijas dibinātājs Bils Geits arī paziņoja, ka atkāpsies no kompānijas padomes priekšsēdētāja amata, lai turpinātu darbu Microsoft kā Nadellas padomniekas tehnoloģiju jautājumos. Tiesa, Geits arī turpinās darboties padomē kā tās loceklis.

Bilu Geitsu Microsoft padomes priekšsēdētājā amatā aizstās līdzšinējais padomes loceklis Džons Tomsons (John Thompson).

«Šajā pārmaiņu laikā nav labāka kandidāta Microsoft vadītāja amatam par Satju Nadellu,» norāda Bils Geits.

Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Lai veicinātu talantu attīstību Latvijā, ir jāuzlabo augstākās izglītības kvalitāte augstskolās.

Tā uzskata Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats. Viņš norāda, ka pārlieku lielais augstākās izglītības iestāžu skaits, nepietiekamais finansējums un Latvijas augstskolu zemais novērtējums starptautiskajos reitingos neatbilst ambīcijām Latviju redzēt kā attīstības un karjeras iespēju centru.

Pirmajā Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes organizētajā darba grupā par talantu piesaistes, izglītības un to noturēšanas izaicinājumiem tika pievērsta uzmanība augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa modernizācijas iespējām. Starp labajiem piemēriem ir Ālto universitāte Somijā, kas ik gadu sagatavo tūkstošiem multidiscpilināru profesionāļu. Tāpēc šogad asociācijas rīkotajā "Rīgas Riska kapitāla samitā 2020" (Riga Venture Summit 2020), kas notiks 19. februārī, lektoru vidū būs arī Ālto universitātes pārstāvis, lai noskaidrotu, kā sasaistīt augstskolas darbu ar darba tirgus prasībām un kā sniegt uzņēmējdarbības prasmes un domāšanu visiem universitāšu absolventiem.

Neviena nozare Baltjas mērogā nav radījusi tik daudz inovācijas kā Fintech. Tā ne vien veicina ekonomikas izaugsmi, bet arī ieviesusi darba tirgū jaunas profesijas, sākot no blokķēdes izstrādātājiem līdz mākslīgā intelekta ētikas speciālistiem.

Sarunās ar Baltijas Fintech nozares pārstāvjiem, sniedzu ieskatu par speciālistu pieprasījumu un pieejamību šajā strauji augošajā un investoriem pievilcīgajā nozarē.

Finanšu pakalpojumu nozare Latvijā šobrīd veido 3% no pievienotās vērtības ekonomikā un pakalpojumu eksportā, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem. Šis sektors ir īpaši pievilcīgs darba ņēmējiem, piedāvājot vidējo mēneša bruto darba algu 2437 eiro. Turklāt pērn Latvijā pieņemtā Fintech nozares stratēģija vēl vairāk nostiprina Latvijas valdības apņemšanos veicināt labvēlīgu vidi Fintech nozares uzņēmumu inovācijām un attīstībai.

Fintech nozarē ir pārstāvētas daudzveidīgas profesijas, piemēram, datu analītiķi un zinātnieki, biznesa analītiķi, AML speciālisti, riska speciālisti, atbilstības speciālisti, krāpšanas analītiķi, Reg-tech speciālisti, informācijas drošības analītiķi un projektu vadītāji un daudzas citas. Būtiski pieminēt, ka Fintech uzņēmumiem ir pieprasījums pēc speciālistiem, kuriem ir gan tehniskās zināšanas, gan izpratne par finanšu nozari. Man bija iespēja iedziļināties Fintech nozares niansēs, sarunājoties ar šīs nozares uzņēmējiem un noskaidrot, kuras no Fintech profesijām patreiz ir pieprasītas nozarē.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Lai risinātu Latvijas demogrāfiskās problēmas, nepieciešams mērķtiecīgi atbalstīt uzņēmējdarbību un piesaistīt jaunus talantus. «Labas darba vietas un produktivitātes pieaugums ir galvenās iespējas, kā nodrošināt uzlabojumus pašreizējā demogrāfiskajā situācijā,» komentē Vita Liberte, BDO Law vadošā partnere. Viņa uzsver, ka daudzās valstīs ieviestas programmas talantu piesaistei no ārzemēm. Atsevišķi pētnieki to nodēvējuši par «vispasaules karu talantu pievēršanai» (global talent war) un minējuši, ka 21. gadsimtā sacensība būs nevis par resursiem, bet par cilvēku talantu.

Lai mazinātu sabiedrības novecošanu un tās radīto ietekmi uz valsts ekonomiku, papildus dzimstības veicināšanas pasākumiem nepieciešams intensīvi veicināt aizbraukušo latviešu atgriešanos un jaunu talantu piesaisti no ārzemēm. «Turklāt cilvēkus ir jāmudina braukt atpakaļ nevis patriotisku, bet gan pavisam racionālu argumentu vadītiem – ja Latvijā būs iespējams atrast kvalitatīvu, labi apmaksātu darbu un valdīs pārliecība, ka ir iespēja rūpēties par ģimeni, uzlabosies dzimstība un attiecīgi arī valsts labklājība,» komentē Vita Liberte.

Viņa turpina ar pieredzi ārzemēs: «Visur Eiropā ir izveidotas speciālas procedūras ārvalstu speciālistu piesaistei – samazināti nodokļu maksājumi, atvieglotas imigrācijas prasības. Tas ir arī virziens, kurā jāvirzās Latvijai, taču, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, mums nav konkrētu programmu izglītotu, spējīgu cilvēku piesaistei no ārzemēm.»

Šodien, 12.augustā, Latvijas Universitātē, 211 jaunieši no visas Latvijas piedalās intelektuāli apdāvinātu jauniešu attīstības programmas Talantu akadēmija atlases konkursā.

Konkurss notiek jau trešo gadu un arī šogad tā rezultātā Talantu akadēmijā tiks uzņemti 50 intelektuāli apdāvinātākie Latvijas 11. klašu skolēni.

Jaunieši mācībām Talantu akadēmijā tiek izvēlēti trīs pakāpju konkursa kārtībā. Sākotnēji jauniešus konkursam izvirza viņu skola, balstoties uz īpaši izstrādātiem kritērijiem, bet pēc tam notiek dalībnieku intelektuālās apdāvinātības novērtēšana, izmantojot speciāli sagatavotu testu sēriju un intervijas.

Šogad konkursā piedalās jaunieši no 86 Latvijas skolām, pārstāvot visus Latvijas reģionus. Talantuakadēmijas vadītāja Gitāna Dāvidsone norāda: "Ir liels gandarījums, ka skolu aktivitāte katru gadu pieaug un arī šogad pašus spējīgākos jauniešus konkursam ir pieteikušas aizvien jaunas skolas. Izturēt atlases konkursu sāncensībā ar citiem labākajiem jauniešiem no visas Latvijas, ir nopietns spēju pārbaudījums."

Šogad Ķīna līdz 91,5 miljardiem ASV dolāru paaugstinās militāro budžetu, kas ir 12,7% pieaugums, salīdzinot ar pērno gadu. Militāro tēriņu palielināšanās pastiprina bažas par valsts mērķiem.

Pēdējos gados Ķīna aktīvi palielina savu karaspēku, atgādina BBC. Tas izsauc bažas Japānā un Taivānā. «Ķīnas armijas modernizācija un uzlabošana kombinācijā ar tās valsts pārvaldes iekārtas necaurredzamību ir liels iemesls uztraukumam», stāsta Jukio Edano (Yukio Edano), Japānas galvenais kabineta sekretārs. Ķīnas un Japānas attiecībās valda pamatīgs saspīlējums par vairāku Dienvidķīnas salu piederību, kur, iespējams, atrodas lielas gāzes un naftas atradnes.

Tomēr militāra konflikta iespējamība ir visai zema. Teritoriālie jautājumi Ķīnai ir otršķirīgi, jo to nodarbina ekonomiskās izaugsmes un stabilitātes nodrošināšana, uzskata rietumu analītiķi.

Pazīstamais ASV investors Vorens Bafets (Warren Buffett) ir apsteidzis kompānijas Microsoft dibinātāju, ilggadēju bagātāko cilvēku pasaulē Bilu Geitsu (Bill Gates), ziņo Forbes.

B. Geits bagātāko cilvēku sarakstā ieņem trešo vietu, jo viņu ir apsteidzis arī Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims (Carlos Slim).

Kā notikusi cīņa par bagātāko cilvēku pasaulē

Krievijā pašlaik ir 87 miljardieri. Tas ir ļāvis tai apsteigt Vāciju, kurai ir tikai 59 miljardieri, bet visvairāk miljardieru joprojām dzīvo ASV – 469.

Savukārt, ja skatās, kurā pilsētā dzīvo visvairāk miljardieru, tad Maskava ir izvirzījusies līderpozīcijās, apsteidzot Ņujorku. Maskavā mitinās 74 miljardieri, bet Ņujorkā 71.

Pasaules lielākajos akciju tirgos vērojama izaugsme, kas nozīmē, ka pieaug arī mūsu planētas pašu turīgāko iedzīvotāju bagātība.

Miljardieru TOP 15 skatieties raksta galerijā!

Šobrīd uz zemes jau ir trīs tādi cilvēki, kuru bagātība pārsniedz 100 miljardu ASV dolāru slieksni.

Pirmajā vietā gandrīz ar 120 miljardu bagātību atrodas Amazon šefs Džefs Bezoss, pēc kura nāk Microsoft dibinātājs Bils Geits. Dž. Bezosa bagātībai gan šogad bijis pamatīgs kritums – viņam, šķiroties ar sievu, nācās tai atdot 40 miljardus ASV dolārus. Rezultātā Makenzija Bezosa iekatapultējusies turīgo sarakstā uzreiz 22 vietā.

Tāpat B. Geits 35 miljardus ASV dolārus ziedojis Bill&Melinda Gates Foundation.

Savukārt goda pjedestālu ar 101 miljardu bagātību noslēdz LVMH Moët Hennessy Louis Vuitton vadītājs Bernards Arno. LVMH akcijas cena šogad palēkusies par 43% un rezultātā B. Arno kopējā bagātība šobrīd ir uzblīdusi līdz aptuveni 3% no Francijas tautsaimniecības.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Starptautiskā attālinātas darbinieku nolīgšanas platforma Deel paplašina darbību Latvijā.

Platforma atvieglo pastāvīgu un ārštata darbinieku pieņemšanu darbā 150 valstīs, piedāvājot ātru risinājumu vairāk nekā 6000 klientu visā pasaulē, tostarp tādiem uzņēmumiem kā Dropbox, Shopify, Coinbase un citiem. Savukārt Latvijā Deel pakalpojumus jau izmanto tādi vietējie “vienradži” kā Printful un Printify, un citi uzņēmumi.

“Deel palīdz klientiem, kas jau atraduši piemērotus kandidātus dažādās valstīs attālinātam darbam savā uzņēmumā – sakārtojam formalitātes bez nepieciešamības tērēt laiku, lai iedziļinātos citas valsts darba likumos. Klients var justies drošs, ka līgumi atbilst visām prasībām, nodokļi nomaksāti pareizi, darbiniekam tiek nodrošinātas visas tiesības un priekšrocības, kas aktuālas valstī, kurā viņš dzīvo. Neesam darbinieku rekrutēšanas platforma, bet gan atbalsts uzņēmumiem noalgot darbiniekus jebkur pasaulē, pēc kā strauji pieaug pieprasījums, jo uzņēmēji ir sapratuši, ka talantu piesaiste ārpus savas valsts ir izšķirošs faktors viņu globālās konkurētspējas veicināšanā. Vienlaikus tas saistīts ar darba devēju un darba ņēmēju abpusēju izpratni, ka jebkurš darbs, ko var veikt pie datora, var būt 100% attālināts darbs. Turklāt arvien vairāk pieaug digitālo nomadu skaits, cilvēkiem dzīvesvietu izvēloties pēc dzīves kvalitātes, nevis darba vietas atrašanās kritērija,“ stāsta Līna Lāsa (Liina Laas), Deel paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Pērn žurnāla Forbes miljardieru sarakstā kopumā bija reģistrēti 1 125 miljardieri, krīzes iespaidā šis saraksts šogad ir sarucis par 332 personās līdz 793 miljardieriem visā pasaulē.

Par pasaulē bagātāko, apsteidzot pērnā gada līderi Vorenu Bafetu, kļuvis kompānijas Microsoft dibinātājs Bils Geitss (Bill Gates), kura bagātība tiek lēsta 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Uz otro vietu nokritis pērn bagātākais cilvēks pasaulē - kompānijas Berkshire Hathaway boss - investors Vorens Bafets (Warren Buffet), kura bagātība ir 37 miljardi ASV dolāru.

Trešajā vietā atrodas Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims (Carlos Slim), kura bagātība ir 35 miljardi ASV dolāru.

Pasaulē bagātāko pirmais trijnieks gada laikā kopumā ir zaudējis 68 miljardus ASV dolāru. Bils Geits zaudējis 18 miljardus dolāru, savukārt Vorens Bafets un Karlos Slims katrs kļuvuši par 25 miljardiem dolāru plānāki.

Profesionālās un personīgās dzīves līdzsvars – frāze, ko pēdējos pāris gadus dzird gandrīz ikviens. No talantiem un personālvadības profesionāļiem. No vietējiem darba devējiem līdz starptautiskām organizācijām. Skaistos saukļos un mērķtiecīgās aktivitātēs.

Tiesa, realitātē darbinieku atbalstoša kultūra un vide ir sastopama retāk nekā formāli uzņēmumu apgalvojumi un maldīgas puspatiesības. Vai un kāpēc darba tirgus tomēr piespiedīs visus mainīties?

Bieži vien karjera mūsu dzīvē tiek izvirzīta par prioritāti. Cilvēka tieksme gūt profesionālus panākumus aizēno rūpes par sevi un personīgo labsajūtu, kas tieši iespaido fizisko veselību un mentālo labbūtību. Smagnēja darba kultūra jeb “hustle culture”, klusā aiziešana jeb “quiet quitting” un nespēja apturēt lielo atkāpšanos ir satraucošas darba tirgus tendences, kurām starptautiski ir veltīti jauni apzīmējumi. Šie jēdzieni raksturo problēmas, kas lielākoties radušās Covid-19 izplatības un ierobežojumu laikā. Tās pašlaik cenšas novērst organizācijas visā pasaulē, lai mazinātu darbinieku izdegšanas līmeni un radītu gan labvēlīgāku, gan iekļaujošāku darba vidi.

Latvijā pazīstamā formulu braucēja Karlīne Štāla ir atgriezusies no Lielbritānijā organizētā autosporta talantu konkursa Grand Prix Shootout, kurā viņa iekļuva pateicoties milzīgajam Latvijas fanu atbalstam. Lai gan brauciena mērķi - iekļūt labāko astotniekā, nav izdevies sasniegt, iegūto pieredzi Karlīne vērtē ļoti augstu.

„Robs Vilsons (Rob Wilson), kas ir viens no Grand Prix Shootout vadošajiem treneriem, manu sniegumu atzina par ļoti labu, sakot, ka man ir talants, tāpēc pēc sacensībām bija sajūta, ka noteikti iekļūšu labāko vidū. Taču viss izrādījās savādāk – labāko astoņniekā es tomēr netiku,” stāsta Karlīne. „Pēc sacensībām vēlējos sīkāku sava starta analīzi, lai uzzinātu, kādi profesionāļu vērtējumā ir mani plusi un mīnusi, taču izsmeļošāku atbildi tā arī neesmu saņēmusi, lai gan lūgums bija rakstisks un kopš rezultātu paziņošanas pagājis jau vairāk kā mēnesis.”

Konkursantiem bija jāveic dažādi uzdevumi, kā galvenais, Anglijas Brantingtorpas testu trasē jāpierāda sava braukšanas prasme. Tas gan nebija brauciens tikai uz laiku – treneri vērtēja jauno talantu braukšanas iemaņas, reakcijas ātrumu, kā arī citas sportiskās īpašības. Vēl viens svarīgs posms bija intervija, kuras laikā bija jāatbild uz dažādiem žūrijas jautājumiem. „Domāju, ka es visu izdarīju pareizi – biju speciāli trenējusies braukt ar auto, kam stūre atrodas labajā pusē, biju skaidri apzinājusies savas prasmes un nospraudusi mērķi,” skaidro Karlīne un piebilst, ka arī par angļu valodas zināšanām esot saņēmusi uzslavas.

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā plānoti grozījumi attiecībā uz ieguldījumu formu atbilstoši riska kapitāla nozares praksei, proti – ļaujot kvalificēties jaunuzņēmumiem, kuri ieguldījumus savu biznesa ideju attīstīšanai saņēmuši konvertējamā aizdevuma veidā vai ar daļu emisijas uzcenojumu

Tāpat plānoti grozījumi, kas ļautu likuma normas un kvalifikācijas kritērijus piemērot Latvijas startup ekosistēmas niansēm un atšķiras no pasaules prakses, informē Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors. Vienlaikus plānots uzsākt diskusijas par iespējamu kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta paplašināšanu. Parlamentā likuma precizējumi varētu tikt skatīti septembrī.

«Lai izvairītos no vidēju ienākumu slazda, Latvijā ir jāveido jauns inovatīvas ekonomikas modelis. Lai to sasniegtu, jāpanāk augsts inovāciju izaugsmes tempts. Secīgi viens no Ekonomikas ministrijas mērķiem ir panākt, lai Latvija būtu izvēle nr. 1 Baltijā strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu vidē,» saka K. Soms. Pērnā gada rudenī pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas Ministru kabinets nolēma no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli jaunuzņēmumiem. Tā ietvaros tika izstrādāts, apstiprināts un stājās spēkā Baltijas valstīs pirmais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tajā ir noteikta jaunuzņēmuma definīcija un tā pazīmes, atbalsta programmas, pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī komersanta pienākumi.