E-komercija dod nozīmīgu devumu biznesā, un tas ir arī viens no veiksmīgas sabiedrības un Latvijas ekonomikas attīstības priekšnoteikumiem, atklājot E-komercijas informācijas dienu, sacīja ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.
Viņš norādīja, ka Latvijā ir jāveicina e-komercijas izaugsmes iespējas un Ekonomikas ministrija no savas puses ir paredzējusi arī turpmāk informēt sabiedrību par e-komercijas iespējām.
Savukārt e-komercijas eksperts Andris Anspoks klātesošajiem atgādināja, ka internets ienāk visās jomās un pēc statistikas datiem ir redzams, ka Latvijā interneta lietotāju skaits turpina palielināties, kā arī pieaug to iedzīvotāju skaits, kas iepērkas un maksājums veic tieši e-vidē.
Lai arī Latvijā pieaug to personu skaits, kas iepērkas internetā, salīdzinājumā ar citām valstīm, mūsu valstī attiecīgais īpatsvars ir salīdzinoši neliels. Līdz ar to, ir skaidri redzams, ka Latvijā e-komercijai ir liels izaugsmes potenciāls, klāstīja A.Anspoks.
Arī pašiem uzņēmumiem aizvien biežāk ir izveidota interneta mājas lapa, norādīja A.Anspoks, atzīmējot, ka uzņēmējiem, veidojot savu mājas lapu, ir jāņem vērā vairāki nosacījumi, lai tā būtu veiksmīga.
Svarīgi ir izprast klientu un to intereses. Interneta vietne ir jāveido tā, lai tā būtu saistoša potenciāliem klientiem. Parasti pieļautā kļūda, veidojot interneta vietni, ir balstīties tikai uz informāciju, ko uzņēmējs vēlas pateikt citiem, nevis ņemot vērā potenciālo apmeklētāju vajadzības, skaidroja eksperts.
Tāpat kā tradicionālajā biznesā, lai klients uzzinātu par uzņēmuma piedāvātajiem pakalpojumiem un precēm, arī e-komercijā ir nepieciešams reklamēties. «Interneta vieta ir jāreklamē, citādi par to neviens nezinās. Piemēram, dažādos interneta portālos, pašvaldībās, izdevumos, partneru mājās lapas. Ir jārūpējas par tās atrodamību meklētājos, vizītkartēs, izdales materiālos, kā arī tradicionālajās reklāmās,» skaidroja A.Anspoks.
Interneta vieta ir jākopj un jāattīsta. Tai ir jāizskatās svaigai un aktuālai. Tāpat ir jādomā par tehnoloģiju un satura drošību. «Nebaidieties būt radoši, tas ir viens no veidiem kā piesaistīt klientus,» sacīja A.Anspoks, uzsverot, ka, e-komercijā ir jādomā arī par norēķinu iespējām.
Pie E-komercijas riskiem ir pieskaitāmi drošība internetā, web lapas aizsardzība, sistēmas darbības stabilitāte, krāpnieki, kas, galvenokārt, veic nelegālas darbības ar zagtām bankas kartēm. Tāpat kā tradicionālajā biznesā arī e-komercijā ir parastie biznesa riski. Jāatceras, ka investējot līdzekļus attīstībā, tas ne vienmēr var dod pozitīvu efektu, klāstīja eksperts.
A.Anspoks arī atzīmēja, ka Eiropas Komisijas dati atklāj, ka 45% no darba produktivitātes izaugsmes ir cēlušies tieši no IKT investīcijām un IKT inovācijām. (EK dati: EUR 23254 EN – 2008).
E-komercijas informācijas dienu rīkoja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.