Ugunsgrēkā, kas izcēlies Krievijas karaflotes dziļjūras kodolzemūdenē «AS-12», gājuši bojā 14 jūrnieki, atsaucoties uz varasiestādēm, ziņo mediju kompānija RBK.

Ugunsgrēks minizemūdenē, kuras uzdevums bija veikt okeāna dibena pētījumus Krievijas karaflotes vajadzībām, izcēlies pirmdien, veicot biometriskos mērījumus Krievijas teritoriālajos ūdeņos.

«Otkritije media», atsaucoties uz anonīmiem avotiem Ziemeļu flotē, vēsta, ka aizdedzies zemūdenes pārvadātājs «BS-64».

Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi 14 jūrnieku bojāeju. Tās paziņojumā norādīts, ka ugunsgrēks noticis uz zinātniski pētnieciskā jūras spēku dziļūdens aparāta okeāna dibena izpētes laikā Krievijas teritoriālajos ūdeņos.

Ministrija neprecizēja zemūdeni, uz kuras noticis incidents, bet paziņoja, ka ugunsgrēku nodzēsuši paši apkalpes locekļi.

Visaugstāko likviditāti pērn uzrāda uzņēmumi ar samērā nelielu apgrozījumu un nelieliem īstermiņa parādiem. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā pieejamajiem 2008. gada pārskatiem.

Tieši globālā un lokālā ekonomiskā krīze lika maksimāli ātri un efektīvi izvērtēt uzņēmuma turpmākās attīstības scenārijus, atzīst a/s Ventspils nafta prezidente/valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)Tieši globala un lokala ekonomiska krize lika maksimali atri un efektivi izvertet uznemuma turpmakas attistibas scenarijus, atzist a/s Ventspils nafta prezidente/valdes priekšsedetaja Olga Petersone. (Foto: Vitalijs Stipnieks, Db)«Uzņēmumu likviditāte rāda uzņēmuma spējas segt savas īstermiņa saistības un ideālā gadījumā šim koeficientam būtu jābūt tuvu ciparam 1,» skaidro SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš atzīst, ka pašreizējās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos likviditāte var strauji sarukt. Tomēr, pēc A. Brūveļa teiktā, pārmērīgi augsta likviditāte rāda to, ka uzņēmuma rīcībā esošie apgrozāmie līdzekļi un krājumi (gatavās produkcijas + izejvielu) ir ļoti lieli un būtiski pārsniedz īstermiņa parādu segšanai nepieciešamo apmēru. Pārmērīgi augsts likviditātes rādītājs vedina domāt par līdzekļu racionālu izmantošanu vai arī par to, ka uzņēmums pārtrauc darbu, atgūst agrāk nesaņemto samaksu no pircējiem un pēc tam lems par tās izlietošanu.

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

Šobrīd pozitīvs moments ir tas, ka cilvēki vairs nav depresīvi, kā tas bija iepriekš krīzes laikā; uzņēmējiem ir idejas, ko realizēt. Bažas – Latvijā ekonomikas pieaugumu var apturēt jauna globālā krīze.

Tā Db.lv atzina LTB Bank valdes loceklis, bijušais Swedbank vadītājs Māris Avotiņš.

«Man patīk teorija par to, ka veiksmīgākas ekonomikas ir nevis tur, kur gudrākā valsts politika, bet kur visi uzņēmēji uzlabo savu darbības efektivitāti: ne tikai mazina izmaksas, bet arī palielina ienākumus. Ja katras uzņēmums uzlabotu efektivitāti, tad to kopā saliktos, viss pieaug, bet, ja visi kaut ko gaida, tad gaida,» tā viņš. Lai gan uzņēmējiem darbībā svarīgo kredītu pieaugums Latvijā vēl kādu brīdi būs zemāks nekā iekšzemes kopprodukta pieaugums, tas šobrīd pat, iespējams, ir labi, ņemot vērā bažas pasaulē par vairāku valstu maksātspēju.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 15%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1995.gadā, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējie dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos eirozonas ekonomika gada griezumā samazinājās par 3,1%.

ES IKP otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā saruka par 14,4%, kas arī ir visu laiku straujākais kritums. Pirmajā ceturksnī ES ekonomika samazinājās par 2,5%.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem eirozonas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 12,1%, bet ES ekonomika saruka par 11,9%, arī reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 1995.gada.

Pirmajā ceturksnī eirozonas un ES ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā saruka attiecīgi par 3,6% un 3,2%.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicinājusi koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme.

Lasi arī:

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

98. markas benzīna cena Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 11. janvārī bija 0,994 Ls litrā, novēroja Db.lv.

Tikmēr citu uzņēmumu pārvaldītajās DUS 98. markas benzīna cena bija nedaudz zemāka, piemēram, Neste DUS Rīgā 98. benzīns maksāja 0,984 Ls litrā, bet Lukoil DUS – 0,989 Ls litrā.

95. markas benzīna cena Statoil pilna servisa DUS Rīgā 11. janvārī maksāja 0,964 LS litrā, Neste DUS Rīgā šis benzīns maksāja 0,954 Ls litrā, bet Lukoil cenu par litru 95. markas benzīna noteicis 0,959 latu apmērā.

Dīzeļdegvielas cena Statoil pilna servisa DUS Rīgā bija 0,971 Ls litrā, DUS Neste šī degviela maksāja 0,961 Ls litrā, bet Lukoil DUS – 0,966 Ls litrā.

Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns iepriekš norādīja, ka tirgotāji cer, ka degvielas cena nesasniegs latu litrā, taču solīt to nevarot. Kaut arī nodokļi Latvijā ir augsti, tie ir stabili un cenu ietekmē mazāk. Vairāk esot jāuztraucas par notikumiem pasaulē. «To [kādas izmaiņas gaidāmas degvielas cenā] šobrīd nevar pateikt neviens. Ja sāksies kaut kādas kataklizmas pasaulē - vai politiskās vai militārās, par ko šobrīd ir vislielākā baža... Vai arī, kādas ekoloģiskās katastrofas – tas noteikti var iespaidot biržas, teiksim tā, spekulācijas, kas var padzīt cenu uz augšu,» tā M. Stirāns.

98. markas benzīna cena Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 13. janvāra rītā bija 0,999 Ls litrā, novēroja Db.lv.

Tikmēr citu uzņēmumu pārvaldītajās DUS Rīgā 98. markas benzīna cena bija nedaudz zemāka, piemēram, Neste DUS Rīgā 98. markas benzīns maksāja 0,984 Ls litrā, bet Lukoil DUS – 0,989 Ls litrā.

95. markas benzīna cena Statoil pilna servisa DUS Rīgā 13. janvārī bija 0,976 Ls litrā, Neste DUS Rīgā šis benzīns maksāja 0,954 Ls litrā, bet Lukoil cenu par litru 95. markas benzīna noteicis 0,966 latu apmērā.

Dīzeļdegvielas cena Statoil pilna servisa DUS Rīgā bija 0,983 Ls litrā, DUS Neste šī degviela maksāja 0,961 Ls litrā, bet Lukoil DUS – 0,973 Ls litrā.

Jau ziņots, ka pasaules plašsaziņā tiek apspriests, vai Saūda Arābija ar palielinātu ieguves apjomu spēs kompensēt Irānas naftas embargo dēļ radušos zaudējumus. Latvijas degvielas tirdzniecības eksperti vērtē, ka tas gan nav būtiskākais jautājums. Svarīgāk ir apsvērt, kā naftas tirgus reaģētu uz militāru konfliktu starp Irānu un ASV ar sabiedrotajiem.

Kā teica profesors Preobraženskis Bulgakova Suņa sirdī „Posts sākas galvā, nevis atejās”. Par to arī tā baža. Šodien posts tiek tiražēts it visur - gan medijos, kas atražo eksistenciāla rakstura notikumus, gan politiķu tiešajās runās. Nu piemēram, Dombrovskis saka, ka 2010. gadā vajadzēs celt nodokļus, tad atkal, ka Latvijai iespējams vajadzēs aizņemties vēl vienu miljardu latu, savukārt Šķēle aicina pārdomāt lata devalvāciju...

Jau teju divas nedēļas pagājušas, kopš Latvijā atkal ir jauna valdība. Godmaņpapus rūpju pārņemtā seja jau bija pieradinājusi vai ikkatru no mums dzīvot ar tādu pašu rūpju rievu ja ne sejā, tad vismaz smadzenēs. Tāpēc ir tikai saprotami, ka ar jaunas valdības parādīšanos, sabiedrība gaida vismaz kādu labu ziņu - ko tādu, kas patīkami disonētu ar vispārējo, ikdienas medijos esošo noskaņojumu. Bet, ko tad amatpersonas dara sabiedrībasnoskaņojuma uzlabošanai?

Nav gan dzirdēts, ka valdības vadītājs būtu paziņojis, ka tagad prioritāte numur viens ir nevis kārtējais sarunu raunds ar starptautiskajiem aizdevējiem, bet gan Latvijas uzņēmēju ekonomiskās krīzes pievārēšanai sagatavoto priekšlikumu ieviešana dzīvē. Jā, esam tikušies ar uzņēmēju pārstāvjiem, uzklausījuši, augstu vērtējam... bet šobrīd jādomā kā savilkt jostas vēl ciešāk.

Krievijas federālā aviācijas pārvalde "Rosaviacija" trešdienas vakarā apstiprināja, ka algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins atradies lidmašīnā, kuras katastrofā visi desmit tajā esošie cilvēki gājuši bojā.

"Rosaviacija" iepriekš bija apstiprinājusi, ka Tveras apgabalā avarējušās lidmašīnas "Embraer" pasažieru sarakstā ir Prigožins, bet tikai tagad apstiprināja, ka Prigožins, kurš jūnijā vadīja militāru dumpi, patiešām atradies lidmašīnā.

Saskaņā ar "Rosaviacija" datiem lidmašīnā atradās septiņi pasažieri - Sergejs Propustins, Jevgeņijs Makarjans, Aleksandrs Totmins, Valērijs Čekalovs, Dmitrijs Utkins, Nikolajs Matusejevs, Jevgeņijs Prigožins, un trīs apkalpes locekļi - lidmašīnas komandieris Aleksejs Ļevšins, otrais pilots Rustams Karimovs, stjuarte Kristīna Raspopova.

Starp lidmašīnas pasažieriem bija ne tikai Prigožins, bet arī viņa vietnieks ValērijsČekalovs, kurš bija atbildīgs par "Vagner" drošības dienesta darbu, un viens no "Vagner" komandieriem Dmitrijs Utkins, no kura segvārda cēlies "Vagner" nosaukums.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «CTB», lai vērotu, kā Liepājā tiek ražots asfaltbetons.

Ražošanas process skatāms raksta galerijā!

SIA «CTB» ir viens no Latvijā strādājošajiem kompleksās ceļu būves uzņēmumiem, kas galvenokārt nodarbojas ar būvniecības projektu vadību, ceļu un ielu būvniecību un ar to saistīto materiālu ražošanu.

Tirgū uzņēmums pārdod asfaltu, šķembas un minerālmateriālus, bet pārējie materiāli tiek ražoti un izmantoti «CTB» būvniecības procesa ietvaros. Uzņēmuma vadītājs Gatis Zvirbulis min, ka lielākie pasūtītāji 20 gadu gaitā ir Latvijas Valsts ceļi, Liepājas un Ventspils pašvaldības.

Ceļu būves uzņēmumam saspringtākais laiks ir no aprīļa līdz novembrim. Atbilstoši tam uzņēmums plāno gan cilvēku resursus, gan tehniku, gan materiālu ražošanas procesus. Ziemā uzņēmums ražo minerālmateriālus, veic darbus karjeros, nodrošina transporta pārvadājumus, kā arī sagādes darbus, taču asfalta ražošana ziemā nenotiek.

Pirms gada litrs benzīna maksāja 85 santīmus, taču jau šodien – cena sasniegusi 95 santīmus litrā, turklāt iespējams, ka cenas turpinās augs.

No 1. janvāra ieviestā jaunā nodeva naftas produktiem tikai minimāli ietekmē cenu palielinājumu, uzsver tirgotāji. Maksa par degvielu atkarīga arī no notikumiem pasaulē. Latu par litru negrib ne tirgotāji, ne patērētāji, taču tāda situācija nav izslēgta, vēsta Latvijas Televīzija.

Gada laikā 95. markas benzīna cena Latvijā palielinājusies par 10 santīmiem. 2011. gada sākumā tā bija 85 santīmi par litru, bet jau maijā šīs markas degvielas cena pieauga līdz 93 santīmiem litrā, taču tad cena lēnām samazinājās. Decembra sākumā 95. markas benzīns maksāja 90 santīmus litrā, taču pirms Ziemassvētkiem maksa atsāka augt, un divu nedēļu laikā cena pieauga par teju pieciem santīmiem.

Vienotība vēlas ierobežot referendumus tāpēc, ka ir nobažījusies par eiro ieviešanu, uzskata Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Sarunā ar laikrakstu Diena viņš norādīja, ka nepiederot pie cilvēkiem, kuri uzskata, ka jautājums par eiro ir izšķirts jau Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES). A. Brigmanis esot gājis uz referendumu skaidri un gaiši parakstīties par vienu jautājumu – vai viņš ir par dalību ES. Par eiro referendumā neesot bijis nekādas runas.

«Aizbraucu pie radiem uz Angliju, kas ir ES valsts, un redzu, ka tur ir angļu mārciņa. Kaut Lielbritānija ir ES dalībvalsts, viņi nemaz netaisās ieviest eiro. Eiro un Eiropas Savienība ne tuvu nav a apriori identiski jautājumi. Domāju, ka tāpēc Vienotība ir par referendumu ierobežošanu, ka viņiem ir liela baža par eiro,» sacīja A. Brigmanis.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Zemnieku Saeima (ZSA) rosina nekustamā īpašuma nodokļa pamatlikmei (1,5 %) paredzēt papildu likmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi 3,5% apmērā, kas kopā veidotu 5% likmi.

Pret to iebilst Latvijas Pašvaldību savienība, kas ierosinājusi izslēgt augstākminēto likuma normu no likumprojekta Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli. Arī latvijas mazo saimniecību zemnieki neatbalsta nodokļa palielināšanu.

Lauksaimnieku ierosinājumu jāskata šodien, 9.jūnijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

«Nav saprotams Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājums atteikties no paaugstinātās nodokļa likmes neapstrādātai lauksaimniecības zemei, jo pašvaldībām tas būtu tikai ieguvums un papildus līdzekļi budžetā. Diskusijās ar dažādu pašvaldību deputātiem nonācu pie secinājuma, ka pašvaldības nav par šī nodokļa atcelšanu. Vienīgā baža pašvaldībām ir par administrēšanas mehānismu, lai tas neradītu papildus slogu pašvaldībai, fiziski braucot un apsekojot laukus. Tās pašvaldības, kas ir iepazinušās ar iespējamo administrēšanas mehānismu, kur galvenās administrēšanas funkcijas tiek veiktas no LAD puses uzskata, ka tas nodokļa administrēšanā neradīs papildus slogu. Tādēļ nodokļa papildu likmes ieviešana ir atbalstāma,» uzskata Mairita Blūma, LOSP valdes locekle.

Arī nākamajā gadā turpināsies spekulācijas par eiro stabilitāti, turklāt pastāv bažas par atsevišķu eirozonas valstu ekonomikām, šodien paziņojuši Krievijas centrālās bankas pārstāvji.

«Šobrīd mums ir zināms satraukums par atsevišķu eirozonas valstu stāvokli nākamgad. Lielākās bažaš ir par Portugāli un Īriju, pēc tam par Spāniju un Beļģiju. Valstu finanšu krīze turpināsies samērā ilgu laiku. Es ceru, ka Eiropas Centrālā banka spēs efektīvi likvidēt krīzes sekas. Sagaidām, ka arī eiro zem spiediena saglabāsies ilgu laiku,» tā Krievijas Bankas valdes loceklis Sergejs Svetso.

Tikmēr, kas attiecas uz pašu Krieviju, centrālā banka esot noraizējusies par pieaugošiem inflācijas draudiem, sevišķi pieaugošām pārtikas cenām. Valdot šādam fonam, Krievijas CB plānojot no stimulējošās monetārās politikas pāriet uz neitrālu nostāju, skaidro Krievijas CB pārstāvis.

Naktī uz pirmdienu pēc vairākiem sprādzieniem iegruvis vismaz viens Krimas tilta laidums, un satiksme pa tiltu pilnībā apturēta.

"Uz Krimas tilta apturēta satiksme. Noticis ārkārtējs gadījums 145.balsta rajonā no Krasnodaras novada puses. Strādā tiesībsargāšanas iestādes un visi atbildīgie dienesti," paziņojis krievu ieceltais okupācijas iestāžu vadītājs Krimā Sergejs Aksjonovs.

Tikmēr dažādi krievu ziņu kanāli lietotnē "Telegram" vēsta, ka pēc diviem sprādzieniem iegruvis vismaz viens no tilta laidumiem.

Tīmekļa izdevums "Baza" ziņo, ka "nokritis" viens no tilta laidumiem un ka gājuši bojā vismaz divi cilvēki, bet viens guvis ievainojumus.

Arī "Telegram" kanāls "Astra", atsaucoties uz vietējiem iedzīvotājiem, apstiprina, ka iegruvis viens no tilta laidumiem.

Taču vēlāk izskanējušas ziņas, ka bojāts arī otrs laidums.

2020. gada sākumā Latvijā bāzētie starptautisko biznesa pakalpojumu centri bija automatizējuši un robotizējuši 10% no saviem procesiem, un tie prognozēja, ka turpmāko trīs gadu periodā tiks automatizēti 25% no apkalpotajiem procesiem.

Realitātē šo rezultātu nozarei izdevies sasniegt viena gada laikā, apliecina ABSL Latvia veiktā pētījuma dati. Turklāt 2021. gada sākumā veiktās aptaujas dati norāda uz to, ka līdz 2024. gadam nozare plāno automatizēt un robotizēt vidēji 43% no šobrīd apkalpotajiem biznesa procesiem globālā līmenī.

Straujš digitālās transformācijas kāpums starptautisko biznesa pakalpojumu centru (turpmāk tekstā “SBPC”) nozarē saistāms ar kopējo tehnoloģiju pieaugošo lomu globāla mēroga uzņēmumos, kā nepieciešamību uzlabot uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus. Vidēji 80% no nozares uzņēmumiem Latvijā aktīvi izmanto pieejamos procesu automatizācijas un robotizācijas risinājumus vai sekmīgi ir izveidojuši paši savas procesu automatizācijas komandas.

Francijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 13,8%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šādu datu apkopošanas sākšanas 1949.gadā, piektdien ziņo valsts statistikas birojs.

Šis kritums seko 5,9% lejupslīdei gada pirmajos trīs mēnešos, kad valsts ekonomika nonāca recesijas periodā.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Ekonomikas kritums tiek skaidrots ar koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, kas negatīvi ietekmējuši ekonomisko aktivitāti.

Francijas valdība prognozē, ka valsts ekonomika šogad saruks par 11%, kā arī budžetā tiks reģistrēts rekordliels 11,4% deficīts.

Lasi arī:

ASV ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja 32,9% lejusplīde 

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu...

Vācijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstraujš kritums 

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs...

Austrijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja lejupslīde 

Austrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika...