Latvijas mobilais telefons (LMT) paziņoja, ka no 7. aprīļa ievieš maksu par t.s. bezvadu interneta pakalpojumiem vai GPRS (General Packet Radio Services). GPRS varēs izmantot pēc diviem tarifu plāniem. Pastāvīgais GPRS pieslēgums maksās 3.54 Ls par pieslēgšanu un 1.18 Ls mēnesī par abonešanu, ieskaitot 5 megabaitu (Mb) datu apmaiņu. Datu plūsma virs 5 Mb mēnesī maksās 0.20 Ls par 1 Mb. LMT GPRS kopš 2002. gada vasaras ir piedāvājis bez maksas. Īslaicīgais GPRS pieslēgums, ko iedarbinās kā īsziņu nosūtot burtu «G» uz noteiktu numuru, maksās 0.83 Ls par Mb. GPRS pakalpojums atškirās no parastā GSM mobilā balss vai datu savienojuma, jo maksāts tiek par saņemto un pārraidīto datu apjomu, nevis par sarunas ilgumu. Pēc LMT sniegtās informācijas, LMT tīklā ir pāri par 50 000 telefonu, kas var izmantot GPRS. LMT faktisko GPRS lietotāju skaitu neatklāj un nenoliedz, ka GPRS spējīgu telefonu skaits aug arī tāmdēļ, ka pēdējā gandrīz visiem vidējās un augstākās cenu kategorijas mobilajiem telefoniem ir iebūvēta šī funkcija. Tele2, kas jau sen norādījis, ka tā tīkls ir pilnībā gatavs sniegt GPRS pakalpojumus, vairākkārt teicis, ka nogaidoši vēro tirgus attīstību Latvijā un negrasās steigties pakaļ LMT. LMT divas GPRS lietošanas izvēles Patstāvīgais GPRS pieslēgums Īslaicīgais GPRS pieslēgums Pieslēguma maksa 3.54 Ls – Abonēšanas maksa mēnesī 1.18 Ls – Bezmaksas datu apjoms mēnesī 5 Mb – Maksa par 1 Mb 0.20 Ls 0.83 Ls

LMT/a>

Decembra beigās noslēgsies Latvijas mobilā telefona (LMT) eksperiments ar bezmaksas mobilo interneta pieslēgumu, izmantojot t.s. GPRS tehnoloģiju. Janvārī, visticamāk, par šo pakalpojumu būs jāmaksā, un šobrīd ir grūti sacīt, vai tas būs to vērts. Pats galvenais - par kādu cenu piedāvās iespējas caur mobilo telefonu nosacīti sērfot internetā? Jāsaka, ka šo rindu autoram GPRS (General Packet Radio Services) pieslēgums ir atradis savu lietošanas nišu. Tās ir aptuveni 10 - 15 minūtes, ko gan no rīta, gan dažkārt pievakarē pavadu trolejbusā vai citā sabiedriskajā transportā ceļā uz un no darba. Šos brīžus izmantoju, lai "lasītu" savu telefonu (Nokia 6310i), tāpat kā dažs labs cits trolejbusa pasažiers lasa avīzi vai citu līdzpaņemtu lasāmvielu. Es lasu britu raidsabiedrības BBC ziņu lapas mobilā telefona ekrāna formātā, kā arī informācijas dienestu Ananova. Diemžēl šīs interneta lappuses, ko parasti apskatu, neatradu ar LMT palīdzību. Tās atradu ar meklēšanas rīku, par kuru man pastāstīja kāds interneta speciālists, kuru intervēju par citiem jautājumiem. Diemžēl aizmirsu adresi - tā ir saistīta ar vārdiem yahoo un wap. Jāsaka, ka šis ar globālo interneta portālu yahoo saistītais mobilā interneta meklēšanas rīks deva samērā juceklīgus meklēšanas rezultātus. LMT palīdzība bija izcila tad, kad piezvanīju, nosaucu sava telefona modeli un saņēmu pamācību "soli pa solim", kā iedarbināt pakalpojumu. Pēc tam pieslēdzos LMT mobilajai mājas lapai, kas piedāvāja saiknes uz nelielu skaitu Latvijas informatīvo dienestu. Daži no tiem pat mana GPRS lietošanas laikā (no oktobra sākuma) kaut kur pazuda. Vienīgā "īstā" ziņu lapa, kas sasniedzama caur LMT lappusi, ir dažu aktuālās dienas rakstu apkopojums no avīzes Diena. Noderīgas ir saiknes ar Rīgas kinoteātriem - Oskars, abas Dailes, Kino 52 un citiem - lai gan vienu reizi "pieķēru" neprecizitātes vienā no kinoteātru lappusēm. Par to, protams, atbild lapas uzturētājs, nevis GPRS pakalpojuma sniedzējs. Visbiežāk nākas izmantot GPRS, braucot pa 21. trolejbusa maršrutu no gala punkta Baznīcas ielā līdz Preses namam. Šeit GPRS vispār darbojas tikai aptuveni trīs reizes no četrām, tad arī ne vienmēr pilnīgi apmierinoši. Varu labi saprast, kādēļ izgāzās mobilā interneta variants ar iezvanīšanos, t.s. WAP (Wireless Application Protocol), jo tas spieda lietotājus maksāt par gaidīšanas laiku, kamēr interneta lappuse tika kontaktēta un atvērta, vai arī lietotājam apnika gaidīt. Pasaules praksē par GPRS pakalpojumu maksā par pārraidīto datu daudzumu, tātad, ja nav savienojuma un datu lejuppārlāde, nav jāmaksā par "tukšu laiku". Nesavienošanai, sevišķi ar ārzemju lappusēm, var būt visdažādākie iemesli, un par to nebūtu jāvaino tikai LMT. Ja LMT piedāvājumam būtu jāliek atzīme pēc piecnieku sistēmas, tam dotu kādus 3 +. Taču šo atzīmi varētu tuvināt piecniekam ja, pārejot uz maksas pakalpojumu, LMT arī palaidīs spēcīgu savu mobilo portālu, kas piedāvās piekļuvi caur saiknēm ar vairākiem informatīviem dienestiem latviešu, angļu un krievu valodā. No manas puses tur gribētos redzēt gan BBC, gan CNN, gan jauno tehnoloģiju informatīvo portālu Wired News un latviešu valodā - kādēļ ne Delfi un Apollo portālu pielāgotas versijas. Līdz 1. janvārim vēl atlicis kāds laiciņš un gribas ticēt, ka LMT jau pirms tam pieteiks patīkamu svētku dāvānu - portālu, kas pavērs plašu saikņu klāstu ar šo pasauli par mērenu cenu.

Latvijas mobilā telefona (LMT) tīklā ar 64.8 % pieslēgto aparātu turpina dominēt somu ražotājs Nokia. Par to liecina LMT apkopotie dati par savam tīklam novembrī pieslēgtiem mobilo telefonu modeļiem. Modelis Nokia 3510 ieņēma pirmo vietu starp novembrī visvairāk pirktiem telefonu modeļiem LMT tīklā. Nokia 3510, kas piedāvā ar GPRS datu pārraidi (mobilo interneta pieslēgumu) un polifoniskas zvanu melodijas, arī bija pirmā vietā oktobrī. Nozares pazinēji gan norāda, ka šis modelis ir Nokia t.s. mērenas cenas kategorijas jaunākais, uzlabotais modelis, kas faktiski daļēji aizstāj Nokia 3310, kas lidz šim bijis galvenais, plašākam lietotāju lokam domātais telefons. Savukārt otro vietu starp jaunajiem telefoniem novembrī ieņēma Siemens C55, aizstājot Nokia 3310, kas ir visbiežāk lietotajs modelis LMT tīklā kopumā. Šai visā tīklā sastopamo telefonu «topā» pirmās 18 vietas aizņem tikai Nokia un Siemens modeļi (19. vietā parādās Ericsson A1018s). LMT informācijā norādīts, ka Ericsson (tagad Sony - Ericsson) modeļi turpina zaudēt tirgus daļu starp lietotājiem . Šī gada 1. decembrī 6.8 % LMT klientiem bija Ericsson telefoni, bet pirms gada to vēl bija 9.7 %. Ericsson F250m modelis novembrī ieņēma 9. vietu starp 20 visvairāk pirktiem telefoniem, bet oktobrī šai LMT sarakstā vispār nebija neviens Ericsson modelis. Pārskatā par telefonu tirgu arī norādits, ka 6.5 % LMT klientu telefoni ir spējīgi izmantot pastāvīgo bezvadu interneta pieslēgumu GPRS (General Packet Radio Services). Tas ir vairāk nekā oktobrī, kad 5.5 % klientu bija šādas iespējas. LMT preses sekretārs Dāvids Dane teica, ka kompānija nevarot nosacīt cik no šiem telefoniem ir aktīvi pieslēgti GPRS pakalpojumam, kas līdz gada beigām tiek piedāvāts bez maksas. Vēl vasarā LMT lēsa, ka GPRS, kas tobrīd bija pieejams tikai Rīgā, izmantoja aptuveni 5 000 lietotāji. LMT paziņojumā teikts, ka kompānijai 15. novembrī bija 449 211 klienti, kas ir par 1.9 % vairāk, nekā 15. oktobrī, kad LMT bija 440 688 klienti. LMT klientu skaits novembrī veidoja 19.24 % valsts iedzīvotāju, salīdzinot ar 14.22 % 2001. gada novembrī.

Latvijas interneta lappušu krājums autovaditājiem iAuto atvēris pieeju GPRS vai WAP spējīgu mobilo telefonu lietotājiem. Kā ziņo t.s. vortāla redaktors Elmārs Biele, daļa iAuto satura pielāgota mazformāta bezvadu interneta ierīču standartam vai t.s. WAP (Wireless Application Protocol). Tas nozīmē, ka izmantojot GPRS telefonu, var pārlūkot informācijas sadaļas par jaunākām auto nozares ziņām, galvenās ziņu tēmas, Ceļu Satiksmes noteikumus un Latvijas Administratīvo Pārkāpumu kodeksu. Paziņojumā presei E. Biele raksta, ka drīzumā arī WAP vidē būs pieejams pārdodamo auto katalogs un citi informatīvi pakalpojumi. Jāpiebilst, ka WAP «tautas valodā» saprot ka bezvadu iezvanpieeju internetam, ko uzskata par lēnu un dārgu, jo tiek maksāts par katru lietošanas laika sprīdi. Tādēļ arī pasaules presē bieži rakstits par WAP pakalpojumu neveiksmi, lai gan kritika attiecināma uz pieslēgšanās tehnoloģiju. Patiesībā WAP ir satura prezentēšanas standarts, kas pielāgots mobilo telefonu mazformāta, pārsvarā melni-baltiem displejiem. Skatot WAP standartam atbilstošu saturu ar GPRS (General Packet Radio Services) spējīgu telefonu, pasaulē tiek maksāts tikai par pārraidīto datu daudzumu. Latvijā GPRS pakalpojumu uztur tikai Latvijas mobilais telefons (LMT) un līdz gada beigām, tas ir bezmaksas.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka sliežu nomaiņas laikā posmā Lielvārde-Skrīveri-Aizkraukle darba dienās no 13.marta līdz 1.aprīlim būs ievērojamas izmaiņas Aizkraukles, Rēzeknes un Daugavpils virzienu vilcienu kustībā. Vairāki vilcieni būs atcelti visā maršrutā, citi – iecirknī Rīga-Aizkraukle vai posmos Lielvārde-Aizkraukle un Skrīveri-Aizkraukle, savukārt dažu vilcienu maršruts tiks pagarināts. Vairāku elektrovilcienu un dīzeļvilcienu kustības sarakstos darba dienās no 13.marta līdz 1.aprīlim noteiktas kursēšanas laiku izmaiņas. Pasažieru pārvadājumus starp Skrīveru un Aizkraukles stacijām nodrošinās speciāli norīkoti autobusi, kuri apstāsies arī pie pagrieziena uz pieturas punktu Muldakmens. Sestdienās un svētdienās vilcieni kursēs atbilstoši pamatsarakstam. 13. un 14.martā Elektrovilciens Nr.6226 Rīga-Aizkraukle, kas atiet plkst.13:20 (no 13.marta plkst.13:17, kā ziņots iepriekš) kursēs tikai līdz Lielvārdei, savukārt vilciens Nr.6233 Aizkraukle (plkst.15:06)-Rīga (16:40) – tikai no Lielvārdes plkst.15:39. Dīzeļvilcienam Nr.601 Daugavpils (plkst.13:10)-Rīga (16:50) 13. un 14.martā noteiktas papildu pieturas Muldakmens (plkst.15:33) un Skrīveri (15:41), tādēļ tas no posma Lielvārde-Rīga stacijām aties 5 -7 minūtes vēlāk un Rīgā pienāks plkst.16:55. Vilciens Nr.610 Rīga (plkst.13:10)-Daugavpils (16:48) minētajās dienās no Rīgas izbrauks plkst.12:58, 12 – 16 minūtes agrāk aties arī no pārējām posma Rīga-Lielvārde stacijām un apstāsies arī Skrīveros (plkst.14:05) un Muldakmens pieturā (plkst.14:12). No Aizkraukles līdz Daugavpilij vilciens kursēs atbilstoši sarakstam. Vilciens Nr.614 Rīga (plkst.15:20)-Krustpils (17:41) 13. un 14.martā no Rīgas izbrauks plkst.15:10 un arī no pārējām maršruta stacijām līdz Aizkrauklei aties 10 – 12 minūtes agrāk nekā parasti, bet no Aizkraukles līdz Krustpilij kursēs pēc saraksta. Vilciens Nr.6230 Rīga (plkst.14:16)-Aizkraukle (15:46) šajās dienās no Rīgas (plkst.14:30) un pārējām stacijām aties 14 minūtes vēlāk un kursēs tikai līdz Skrīveriem. No 13.marta līdz 1.aprīlim darba dienās posmā Skrīveri –Aizkraukle būs atcelti šādi elektrovilcieni: • Nr.6220 Rīga (plkst.10:45)-Aizkraukle (12:18); • Nr.6230 Rīga (plkst.14:16)-Aizkraukle (15:46); • Nr.6225 Aizkraukle (plkst.12:30)-Rīga (14:03); • Nr.6237 Aizkraukle (plkst.16:28)-Rīga (18:08). Posmā Lielvārde-Skrīveri tiks mainīts minēto vilcienu saraksts. Vilciens Nr.6230 no Lielvārdes aties vēlāk nekā ierasts - plkst.15:28 un Skrīveros pienāks plkst.15:52, savukārt vilcieni Nr.6225 un Nr.6237 no Skrīveriem izbrauks attiecīgi 15 minūtes un 36 minūtes agrāk – plkst.12:26 un plkst.16:03. No Lielvārdes līdz Rīgai šie vilcieni kursēs atbilstoši pašreizējam sarakstam. No 15.marta līdz 1.aprīlim darba dienās posmā Skrīveri –Aizkraukle būs atcelti elektrovilcieni: • Nr.6226 Rīga (plkst.13:17)-Aizkraukle (14:50); • Nr.6233 Aizkraukle (plkst.15:06)-Rīga (16:40). Vilciens Nr.6226 no Rīgas aties plkst.13:05, arī no visām pārējām stacijām izbrauks 7 - 12 minūtes agrāk un Skrīveros pienāks plkst.14:32. No Skrīveru stacijas plkst.14:40 uz Aizkraukli kursēs autobuss. Uz vilcienu Nr.6233 pasažieri varēs nokļūt ar autobusu, kas no Aizkraukles aties plkst.14:00 un Skrīveros pienāks plkst.14:30, savukārt minētais vilciens no Skrīveriem uz Rīgu izbrauks plkst.14:43. No 15.marta līdz 1.aprīlim darba dienās nekursēs šādi dīzeļvilcieni: • Nr.604 Rīga (plkst.8:00)-Rēzekne (12:01); • Nr.603 Rēzekne (plkst.12:25)-Rīga (16:18); • Nr.610 Rīga (plkst.13:10)-Daugavpils (16:48); • Nr.606**Rīga (plkst.9:12)-Krustpils (11:26); • Nr.605**Krustpils (plkst.11:48)-Rīga (14:11). Dīzeļvilciens Nr.614 Rīga (plkst.15:20)-Krustpils (17:41) darba dienās no 15.marta līdz 1.aprīlim būs atcelts iecirknī Rīga-Aizkraukle un kursēs tikai posmā no Aizkraukles līdz Krustpilij. Līdz Skrīveru stacijai šī vilciena pasažieri varēs nokļūt ar elektrovilcienu Nr.6230 no Rīgas plkst.14:16, kas Skrīveros pienāks plkst.15:52, un autobusu no Skrīveriem plkst.16:05. Autobuss pienāks Aizkrauklē plkst.16:35, savukārt vilciens uz

Iestājoties pavasarīgiem laikapstākļiem, no 22. marta līdz 30. maijam, plānots pabeigt Salaspils ielas rekonstrukcijas darbus un izbūvēt četras jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Ķengaragā, topošā daudzfunkcionālā tirdzniecības centra «Akropole» apkārtnē, informē «Akropole Rīga» sabiedrisko attiecību konsultante Agne Araka-Innus.

Salaspils ielas rekonstrukcijas darbi sašaurinājuma vietas pārbūvē notiks četros etapos.

Pirmajā etapā, no 22. līdz 29. martam, tiks izbūvēta josla degvielas uzpildes stacijas (DUS) «Lukoil» pusē līdz sašaurinājumam, nodrošinot izbraukšanu un iebraukšanu DUS.

Otrajā etapā tiks izbūvēta josla DUS «Lukoil» pusē tieši sašaurinājuma vietā, slēdzot vienu joslu un nodrošinot maiņvirziena transporta kustību. Blakus esošā trolejbusa pieturvieta «Ķengarags» tiks slēgta uz etapa izbūves laiku. Nedēļu pirms slēgšanas pieturvietā tiks izvietots paziņojums. Lai radītu mazāk sastrēgumus, darbi šajā etapā norisināsies Lieldienu brīvdienās no 30. marta līdz 1. aprīlim.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu piemērot 13 tūkstošu eiro sodu AS BigBank par maldinošas un profesionālajai rūpībai neatbilstošas komercprakses īstenošanu, informē PTAC.

AS BigBank īstenotā komercprakse skar tos patērētājus, kuri nebija informēti par noslēgto kreditēšanas līgumu procentu aprēķinā izmantotās procentu likmes apmēru vai varēja tikt maldināti par tās apmēru, jo AS BigBank līdz 2011. gada 30. aprīlim noslēgtajos kreditēšanas līgumos tieši nenorādīja informāciju par procentu aprēķinā izmantoto procentu likmi, bet, sākot ar 2011. gada 1. maiju, norādīja to veidā, kas var maldināt patērētājus.

Tādējādi AS BigBank īstenotās komercprakses rezultātā patērētāji, izvēloties kredītdevēju, varēja pieņemt lēmumu par AS BigBank kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu, kādu citkārt nebūtu pieņēmuši.

Neskatoties uz faktu, ka Latvijā mobilo telefonu lietotāju skaits jau ir sasniedzis gandrīz iespējamo maksimumu, mobilais mārketings un mobilā reklāma mūsu valstī ir ļoti vāji attīstīta. Tā atzīst mediju aģentūras Media House interaktīvo projektu vadītājs Mairis Skuja.

Šobrīd Latvijā mobilo telefonu lietotāju skaits jau ir sasniedzis gandrīz iespējamo maksimumu. Arī GPRS pieslēgums, kas ir vajadzīgs, lai izmantotu mobilo internetu, pašlaik jau ir gandrīz ikdiena. Liela daļa jauno tālruņu, kas parādās Latvijas tirgū, satur attiecīgus iestatījumus, kas nepieciešami, lai pieslēgšanās GPRS notiktu saprotami, ērti un bez priekšzināšanām.

„Tiktāl aina ir cerīga. Tomēr, šobrīd, mēs visai nosacīti varam runāt par mobilā satura daudzveidību vai mobilo reklāmu, kaut vai tās vissaprotamākajā - mobilo baneru formātā,” uzskata M. Skuja.

M. Skuja atzīst, ka būtiskākais bremzējošais faktors mobilo reklāmu attīstības jomā ir Latvijas reklāmdevēju un aģentūru pieredzes trūkums. „Mobilā reklāma ir jauna disciplīna, par kuru esam pieraduši runāt nākotnes, nevis šīs dienas iespēju kontekstā. Varam teikt, ka mobilo tālruņu funkcijas pastāvīgi paplašinās, tāpat līdzi aug mobilo tīklu kapacitāte un ātrums, lietotāji kļūst pieredzes bagātāki un mobilā interneta iespējas lieto plašāk kā jebkad. Tomēr barjeras, ko rada operatoru un industrijas sadarbības trūkums nav mazinājušās,” skaidroja M. Skuja.

Rīga, 2007. gada 20. septembris - Pateicoties LG Black Label elegantās stila sērijas otrā modeļa LG Shine pārsteidzošajiem pārdošanas apjomu panākumiem, LG Electronics piedāvā jaunus LG Shine mobilos telefonus - "Titanium Black" un "Gold". Šie telefoni no sava priekšteča ir mantojuši visas tehniskās specifikācijas, savukārt "sudraboto mētelīti" nomainījušas titāna melna un luksus zelta "žaketes".

Jaunie LG Shine "Titanium Black " un "Gold " mobilie telefoni ir stilīgi un tiem ir augstākās klases tehniskās specifikācijas. Ietekmējoties no modernisma, LG Shine "Titanium Black" mobilais telefons ir rūpīgi pārdomāts un izsmalcināts. Ar jauno LG Shine "Titanium Black", kas ir vēl elegantāks nekā sudraba krāsas telefons, mirdzēt var gan vīrieši, gan sievietes. Savukārt "Gold" telefons savu krāsu un veidolu ieguvis ietekmējoties no dabas, tādējādi arī ziedu motīvs atklāj telefona jūtīgumu.

Tie cilvēki, kam iepatikās jau pirmais sudrabotais LG Shine, būs patīkami pārsteigti par jaunajiem telefoniem un vēlēsies tos iegūt, tādējādi tas vēlreiz apliecinās, ka LG ir viens no stilu līderiem.

Aviokompānija SAS Scandinavian Airlines parakstījusi līgumu ar kompāniju Panasonic, lai lidojumu laikā pasažieriem piedāvātu WiFi un GSM pakalpojumus, izmantojot Panasonic sistēmas eXconnect un eXphone.

SAS informē, ka līdz ar šogad panākto sadarbību pasažieri lidmašīnās varēs izmantot gan internetu, gan mobilos telefonus, kas izmanto GSM tehnoloģiju. Sākotnēji šis pakalpojums pasažieriem tiks piedāvāts bez maksas.

Pirmās lidmašīnas, kas aprīkotas ar WiFi, būs Boeing 737-800, pagaidām Norvēģijas iekšzemes reisos, kā arī lidojumos uz un no Oslo, Stokholmas, Frankfurtes, Parīzes un citām Eiropas pilsētām. Bet 2012.gada vasarā vēl desmit B737-800 lidmašīnas tiks aprīkotas ar WiFi funkciju. Tuvākā nākotnē tas būs pieejams visos īsajos maršrutos, kā arī starpkontinentālajos lidojumos.

Bite GSM ir pirmais lietuviešu mobilais operators, kas piedāvā GPRS viesabonēšanas pakalpojumus Skandināvijas valstīs, vēsta laikraksts Verslo Zinios. Kompānija ir parakstījusi līgumus par sadarbību ar zviedru kompāniju Telia Mobile, somu Sonera Corporation and norvēģu TeleNor Mobil. Skandināvijas valstis ir vienas no galvenajām Lietuvas biznesa partnerēm, tāpēc ir svarīgi, lai uzņēmēji, apmeklējot šīs valstis varētu saņemt e-pastu un citus svarīgus dokumentus, uzskata Bite GSM vadība. Drīzumā Bite GSM klienti varēs izmantot GPRS datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumu arī Vācijā, Polijā, Latvijā un Igaunijā.

Jau divus mēnešus Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pieņem lauksaimnieku iesniegumus valsts atbalstam nacionālajās subsīdiju programmās. Arī līdz marta beigām un visu aprīli turpināsies pieteikšanās atbalstam lielākajā daļā nacionālo subsīdiju programmu, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Vēl nedēļu - līdz 1.aprīlim, lauku un lauksaimnieku biedrības un nodibinājumi var pieteikties atbalstam savstarpējās sadarbības veicināšanai starp lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un valsts pārvaldes iestādēm. Līdz šim termiņam iesniegumi atbalsta saņemšanai jāiesniedz arī jaunām kooperatīvajām sabiedrībām kooperācijas attīstības pasākumiem.

1.aprīlis ir pēdējā diena, kad no bioloģiskajiem lauksaimniekiem tiks pieņemti iesniegumi bioloģiskās lauksaimniecības produktu pirmapstrādei un pārstrādei. Subsīdijas šajā atbalsta programmā paredzētas 45% apmērā no projekta summas, bet ne vairāk kā 40 tūkstoš latu vienam projektam pirmapstrādes un pārstrādes ēku renovācijai un rekonstrukcijai.

Igaunijas valdība otrdien nolēmusi Covid-19 dēļ noteiktos stingros ierobežojumus, kas šobrīd ir spēkā līdz 11. aprīlim, pagarināt par divām nedēļām - līdz 25. aprīlim.

"Visi pašreizējie ierobežojumi paliks tādi, kādi tie ir. Jaunu nebūs, bet līdz 25. aprīlim nekas arī netiks atvieglināts. Tas ir nolemts, un šo jautājumu mēs pārskatīsim pēc divām nedēļām, kad vairāk zināsim par infekcijas reproduktivitātes koeficientu (R), saslimstības rādītāju un saslimušo cilvēku skaitu," norādījis valsts pārvaldes lietu ministrs Jāks Ābs. "Ņemot vērā pašreizējos skaitļus, ierobežojumu atcelšanu mēs pat nopietni neapspriedām."

Pēc ministra teiktā, pēdējo dienu laikā gan izskanējuši zinātnieku viedokļi, ka situācija ar koronavīrusu, iespējams, sāks uzlaboties, tomēr pašlaik skaitļi joprojām ir ļoti augsti un ārstēšana slimnīcās nepieciešama rekordlielam pacientu skaitam.

Pēdējā laikā masu medijos ir parādījušies viedokļi, ka drīz pienāks laiks, kad telpu iznomātāji būs spiesti iznomāt komerctelpas par velti, lai tikai nomnieks sedz komunālos maksājumus. Internetā pat ir sludinājumi, kur uzņēmēji tiešām ir gatavi nomāt telpas pie šādiem nosacījumiem. Vai tiešām tas ir reāli iespējams?

Uz šo jautājumu ir jāparaugās no vairākiem skatpunktiem, jo viennozīmīgi atbildēt arjā/nē nebūs gluži pareizi.

Telpu nomniekiem un iznomātājiem, lai labāk izprastu otras puses nostāju pārrunas vešanu laikā der atcerēties pamatprincipu, ka labākais veids otras darījumu puses izpratnei ir iejušanās tāsādā. Droši vien,ka telpu nomnieks esotiznomātāja ādā no savām telpām vēlēsies gūt ienākumus, nevis nodarboties ar labdarību, palīdzot citam biznesam. Savukārt, telpu iznomātājs esotnomnieka ādā centīsies nokaulēt viszemāko iespējamo cenu, lai viņa bizness būtu rentabls.

Kā īstermiņa variants, komerctelpu nomniekam nomāt telpas, apmaksājot tikai komunālos maksājumus, būtu pamatots pie sekojošiem nosacījumiem: tas ir ilgtermiņa nomnieks, kurš līdz šim ir godprātīgi ievērojis nomas līguma nosacījumus, un vienmēr kā pulkstenis ir norēķinājies; piesaistot jaunus nomniekus (no 1.-6.mēnešiem).

Nacionālo komerctelevīziju pāriešana uz maksas statusu nevar būtiski palielināt cenu skatītājam, jo nacionālie kanāli jau tagad ir iekļauti maksas pakā un skatītājs par tiem maksā. Turklāt, ja teorētiski maksas operatori pieskaita TV pakalpojuma cenai maksu par nacionālo kanālu, tas, pēc TV3 domām, nevar būtiski sadārdzināt gala maksu patērētājam. Piemēram, gada maksa par kanālu TV3 mājsaimniecībai būtu ievērojami mazāka par vienas filmas noskatīšanos vienam cilvēkam kinoteātrī.

Tā DB norādīja TV3 Sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone, sniedzot komentāru par 15.decembrī Saeimā izskatītājiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

TV3 pozitīvi vērtē to, ka Saeimas vairākums (65 no 100 deputātiem) atbalstīja likumprojektu. «Tomēr pirmajās debatēs iezīmējās vairāki stereotipi, piemēram, ka nacionālie kanāli maksas TV tiek izplatīti par velti, un ka maksa par komerctelevīzijām maksas platformās ievērojami sadārdzinās gala cenu mājsaimniecībai. «Faktiski situācija ir pavisam citādāka,» vienlaikus atzīmē M. Zandersone.

Maksas TV skatītājam četri nacionālie kanāli jau tagad ir par maksu, norāda TV3. «Medijos un arī apspriešanas laikā Saeimā izskanējušais apgalvojums, ka kabeļtīklos nacionālās komerctelevīzijas pieejamas par velti, nav patiess. Salīdzinoši, ja veikalā piens būtu par velti, tad ar to jāsaprot, ka apmeklētājs pienu var brīvi paņemt. Turpretī, ja obligāti klāt jānopērk kefīrs un krējums, tad vairs nevar teikt, ka piens ir par velti. Padomju laikā šis paņēmiens tika saukts par svētku paku. Tieši šāda situācija ir maksas TV piedāvājumos - nacionālie kanāli ir «sapakoti» kopā ar citām programmām, parasti t.s. pamata pakā,» pamato M. Zandersone.

Tele2 piedāvā nodrošināties pret mobilajā tālrunī esošās informācijas – kontaktu un citas svarīgas informācijas zaudēšanu.

Kompānija informēja, ka Tele2 piedāvā jaunu pakalpojumu Mani Kontakti - ikvienam Tele2 klientam ir iespēja savā mobilajā tālrunī esošo svarīgāko datu kopiju saglabāt Mani Kontakti mājas lapā http://manikontakti.tele2.lv, kas tālruņa maiņas vai nozaudēšanas gadījumā palīdzēs tiem atkal brīvi piekļūt. Saglabāt iespējams kontaktus, kalendāra ierakstus, grāmatzīmes, uzdevumus un īsziņas, kas atrodas tālruņa atmiņā.

«Ne velti mēdz teikt, ka mūsdienās visdārgākā ir informācija. Mobilais telefons daudziem cilvēkiem ir kļuvis par sava veida pierakstu grāmatiņu, kurā tiek fiksētas plānotās tikšanās, atgādinājumi, veiktas svarīgas piezīmes un pat ierakstīti bankas karšu PIN kodi. Šādas informācijas pazušana daudziem varētu sagādāt lielas galvassāpes. Tāpēc Tele2 izstrādāja šo pakalpojumu, kas klientiem dod drošības sajūtu par to, ka viņu tālruņa kontakti un cita svarīga informācija nekur nepazudīs un būs pieejama jebkurā laikā,» stāsta Tele2 tirdzniecības un mārketinga direktors Jānis Spoģis.

Paplašinot nākamajā apkures sezonā plānotos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valsts energoapgādes izmaksu kompensēšanas pakotnes kopējā atbalsta summa palielināsies no plānotajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro, intervijā TV3 ceturtdien teica labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Valdība par atbalsta pasākumu praktisko ieviešanu lems nākamajā nedēļā, tostarp paplašinot plānoto atbalstu, piemēram, paredzot kompensācijas arī par malkas apkures sadārdzinājumu.

Plānotais atbalsts energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai 

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas...

Rēķini arī pēc valsts atbalsta ieviešanas jebkurā gadījumā būs lielāki nekā pagājušajā ziemā, bet "ne tik lieli kā tad, ja valsts neveiktu intervenci", teica ministrs. Jautāts, cik daudz varētu būt tādu iedzīvotāju, kas nespēs segt rēķinus, pat neskatoties uz valsts atbalsta pasākumiem, viņš izteicās, ka to nezinot, jo situācija vēl būs atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Energoresursu cenu krīzei pagaidām nav redzama būtiska ietekme uz darba tirgu, jo bezdarba līmenis Latvijā neaug, atzīmēja politiķis.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu apmēram 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par MWh jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, informē EM pārstāvji.

Tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Plānots, ka šo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9.augustā, savukārt Saeimā - 11.augustā.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” atkārtoti informē, ka sliežu nomaiņas laikā posmā Lielvārde-Skrīveri-Aizkraukle no pirmdienas, 13.marta, līdz 1.aprīlim darba dienās būs ievērojamas izmaiņas Aizkraukles, Rēzeknes un Daugavpils virzienu vilcienu kustībā. Vairāki vilcieni būs atcelti visā maršrutā, citi -iecirknī Rīga-Aizkraukle vai posmos Lielvārde-Aizkraukle un Skrīveri-Aizkraukle, savukārt dažu vilcienu maršruts tiks pagarināts. Vairāku elektrovilcienu un dīzeļvilcienu kustības sarakstos darba dienās no 13.marta līdz 1.aprīlim noteiktas kursēšanas laiku izmaiņas. Pasažieru pārvadājumus starp Skrīveru un Aizkraukles stacijām nodrošināsspeciāli norīkoti autobusi, kuri apstāsies arī pie pagrieziena uz pieturas punktu Muldakmens.

Sestdienās un svētdienās vilcieni kursēs atbilstoši pamatsarakstam.

13. un 14.martā

Elektrovilciens Nr.6226Rīga-Aizkraukle, kas atiet plkst.13:20 (no 13.marta plkst.13:17, kā ziņots iepriekš) kursēs tikai līdz Lielvārdei, savukārt vilciens Nr.6233Aizkraukle (plkst.15:06)-Rīga (16:40)tikai no Lielvārdesplkst.15:39.

Elektrovilciena Nr.6222**Rīga (plkst.11:50)-Lielvārde (12:53) maršruts minētajās dienās tiks pagarinātslīdz Skrīveriem, bet vilciens Nr.6229**Lielvārde (plkst.14:07)- Rīga (15:13)kursēs noSkrīveriem plkst.13:43.

http://db.lv/uploads/ck/images/untitled(48).jpg

Tāpat no KP lēmuma izriet, ka līgumos par maksas TV pakalpojumiem ar jauniem abonentiem kopuzņēmumam būs jāietver divas iespējas attiecībā uz līguma noslēgšanu, proti, līgums bez minimālā termiņa un līgumsoda par tā pirmstermiņa izbeigšanu, kuru slēdzot, abonents maksā par maksas TV ierīkošanu pilnu summu; līgums bez minimālā termiņa un līgumsoda par tā pirmstermiņa izbeigšanu, bet ar iespēju abonentiem maksas TV ierīkošanas maksu sadalīt, nepārsniedzot 24 mēnešus, un par līguma pirmstermiņa izbeigšanu abonents maksā atlikušo ierīkošanas maksu, kas ir proporcionāla atlikušajam periodam. Vidējai ierīkošanas maksai, kas tuvināta ierīkošanas izmaksām, ir jābūt norādītai līgumā.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas nosaka atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem ap 250 miljonu eiro apmērā energocenu pieauguma kompensēšanai.

Reizē tika noraidīti opozīcijas iesniegtie vairāki priekšlikumi, kuros bija piedāvāts energocenu kompensēšanai noteikt lielākus pabalstus, atbalstu sniegt mēnesi ilgāk un citi soļi iedzīvotāju izmaksu mazināšanai.

Atbilstoši iepriekš valdībā lemtajam Saeima likumā noteica, ka par bērniem un studentiem līdz 24 gadu vecumam četru mēnešu periodā - no janvāra līdz aprīlim - izmaksās atbalstu 50 eiro mēnesī. Tiek lēsts, ka šī atbalsta daļa izmaksās ap 80 miljoniem eiro un ka atbalstu saņems ap 398 000 cilvēku.

Pensionāriem un pabalstu saņēmējiem no janvāra līdz aprīlim izmaksās 20 eiro atbalstu mēnesī energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai. Provizoriski izdevumi minētā atbalsta izmaksāšanai veidos ap 44 miljoniem eiro.