Lai muitas kontroles pasākumu īstenošanas procesā nodrošinātu iespēju optimāli iesaistīt muitas kinologus ar darba suņiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad turpina veikt pakāpenisku novecojušo darba suņu nomaiņu ar jauniem. Šī gada oktobrī iegādāti trīs jauni darba suņi, kas tiks apmācīti narkotisko vielu un tabakas izstrādājumu meklēšanā un pēc pamatapmācības kursa beigšanas kinologu vadībā uzsāks darbu Latvijas muitas kontroles punktos, informē VID.

Jaunie darba suņi publiskā iepirkuma konkursa ietvaros tika iegādāti Nīderlandē, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu K9 Group Holland B.V. VID Muitas pārvaldes amatpersonas – darba suņu apmācības instruktori – veica uzņēmuma piedāvāto suņu testēšanu, pārbaudot to atbilstību VID izvirzītajām prasībām, lai tos būtu iespējams atbilstoši apmācīt un izmantot darbā dienestā, t.i., darbspējas dažādās vidēs, vēlmi rotaļāties, meklēt un atrast motivācijas priekšmetu, nervu sistēmas stabilitāti un vispārējo veselības stāvokli, fizisko formu, kā arī socializācijas līmeni.

Darba suņiem ir jābūt izteiktai vēlmei pēc mantiņas, un šai interesei ir jābūt noturīgai. Tāpat suņiem ir jāspēj aktīvi spēlēties un ilgstoši meklēt motivācijas priekšmetu, jābūt fiziski aktīviem, jāspēj labi izturēt ilgstošu slodzi, kā arī viņi nedrīkst izrādīt bailes vai agresiju pret šāvieniem.

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Valdība šodien, 15. aprīlī, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība. Tie paredz, ka No 2009.gada 1. janvāra suņus un kaķus būs jāreģistrē mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā, informē Zemkopības ministrija.

Līdz šim nebija noteikumu, kas regulētu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas un identifikācijas kārtību. Pašlaik vairākās pašvaldībās ir paredzēta mājas (istabas) dzīvnieku – suņu un kaķu – reģistrācija, dzīvnieku īpašniekiem izsniedzot žetonus. Tā kā šai kārtībai nav efektīva kontroles mehānisma, ar katru gadu reģistrēto dzīvnieku skaits samazinās un tas novedis pie vairākām negācijām:

-dzīvnieki nav identificējami, nav nosakāms dzīvnieka īpašnieks;

-nav mehānisma veiksmīgai pašvaldību nodevas par dzīvnieku turēšanu iekasēšanai, jo nav pilnvērtīgu reģistra datu nodevu iekasēšanai no dzīvnieku īpašniekiem;

-nav izkontrolējama dzīvnieka vakcinācija pret trakumsērgu, bez identifikācijas nav pierādāms, ka tieši konkrētais dzīvnieks ir vakcinēts;

Suns ir gluži kā ģimenes loceklis, tāpēc loģiski, ka četrkājainie draugi bieži tiek ņemti līdzi izbraucienos. Neatkarīgi no tā, vai mīlulis dodas garā ceļojumā vai to nepieciešams aizvest līdz pāris kvartālu attālumā esošai veterinārajai klīnikai, vienmēr jāparūpējas par suņa drošu pārvadāšanu. Lasi un uzzini, kādas ir opcijas, suni pārvadājot dažādos transportlīdzekļos!

Pārvadāšana automašīnā

Ļoti iespējams, ka suns visbiežāk tiks pārvadāts tieši ar automašīnu. Diemžēl visai bieži iespējams redzēt suņus, kuri braukšanas laikā ir izliekušies pa logu, brīvi pastaigājas pa salonu vai pat sēž šofera klēpī. Tas pavisam noteikti nav veids, kā pārvadāt suni. Pirmkārt, suns gan tieši, gan netieši var izraisīt bīstamu situāciju vai avāriju, piemēram, bloķējot redzamību vai ielienot pie pedāļiem. Otrkārt, atgadoties ceļu satiksmes negadījumam, sekas šādos gadījumos var būt ļoti smagas vai pat letālas. Un – ne tikai sunim.

Desmit klaiņojoši suņi, kas pāri okeānam devās ceļā no šā gada Ziemas Olimpisko spēļu pilsētas Sočiem uz Vašingtonu, ceturtdien nonāca savā galamērķi, kur tie meklē jaunus saimniekus, vēsta CNN.

Soču dzīvnieku tiesību aizstāvji sāka uzņemt klaiņojošos suņus no ielām pēc tam, kad parādījās ziņas, ka, iespējams, tiek organizēta suņu masveida indēšana Sočos. Tāpat klaiņojošo suņu fotogrāfijas līdztekus citām Soču nebūšanām pārpludināja mikroblogošanas vietni Twitter.

ASV slēpotājs Gass Kenvortijs (Gus Kenworthy) Ziemas Olimpisko spēļu laikā publiski solīja, ka pēc olimpiādes beigām viņš uz ASV vedīs četrus klaiņojošus suņus. Sadarbojoties ar organizāciju Humane Society International, sportists īstenoja šo projektu ar uzviju un uz ASV no Sočiem nogādāja desmit klaiņojošus suņus.

Itālijas policijai izdevies atklāt rekordlielu skaitu gadījumu, kad cilvēki centušies no valsts izvest naudu un dažādas luksusa preces, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Gada pirmajos sešos mēnešos uz robežām izņemto preču vērtība sasniegusi 41 miljonu eiro, kas, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, ir pieaugums 78% apmērā.

Šādi panākumi Itālijas policijai izdevušies pateicoties labradoru šķirnes suņiem, kas apmācīti saost naudas banknotes, vēsta britu laikraksts The Guardian. Itālijas policija norāda, ka ceļotāji naudu mēdz paslēpt lellēs, apģērbā vai kurpju papēžos.

Tā kāda ķīniešu uzņēmēja aizturēta ar 100 tūkstošiem eiro, kurus tā bija paslēpusi savā apakšveļā, bet kāds ķīnietis bija pamanījies cigaretēs nobēdzināt 500 eiro banknotes kopumā 200 tūkstošu eiro apmērā.

Policija labradoru apmācībai izmanto no Itālijas bankas ziedotām, sasmalcinātām eiro naudas zīmēm veidotus sapresētus kubus. «Labradori ir noderīgāki šādam darbam nekā vācu aitu suņi, jo ir rūpīgāki un mierīgāki, tādējādi spējot labāk sajust smalko naudas smaržu,» klāstīja Itālijas policijas pārstāvji.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 8 septembrī, akceptēja divus Rīgas domes lēmumprojektus par jaunu atkritumu savākšanas un šķirošanas laukumu izveidi.

«Īstenojot šos projektus, samazināsies apglabājamo atkritumu daudzums, jo sašķirotie atkritumi tiks pārstrādāti. Būtiski ir arī tas, ka vienā no šiem laukumiem, iedzīvotāji varēs bez maksas nodot plastmasas, papīra, stikla un metāla atkritumus, kā arī sadzīvē radušos bīstamos atkritumus,» saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

SIA Clean R Spilves ielā 8E vēlas paplašināt savā rīcībā esošo teritoriju, izveidojot šķiroto atkritumu savākšanas laukumu, kur iedzīvotāji bez maksas varēs nodot sašķirotus sadzīves atkritumus, kā arī mājsaimniecībās radušos bīstamos atkritumus, piemēram, luminiscentās spuldzes un citus dzīvsudrabu saturošos atkritumus, hlorfluorūdeņražus saturošas nederīgās iekārtas, baterijas un akumulatorus.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Baltu rotas ražotnē, kur meistari gatavo rotas!

Šoreiz tiek gatavota rokassprādze ar koku motīvu, no uzņēmuma labdarības rotu kolekcijas Zaļais – jaunais sarkanais. 15% no kolekcijas ieņēmumiem tiek ziedoti Zvannieku māju bērniem. Kopumā uzņēmumam ir jau 4 labdarības kolekcijas, pirmā tapa pirms 8 gadiem, un šo gadu gaitā ziedoti vairāk nekā 10 tūkstoši eiro.

SIA Baltu rotas dibināta 1994.gadā un uzņēmumu izveidojuši rotkaļi Inita un Vitauts Straupes. Sākotnēji uzņēmumā izgatavoja seno rotu kopijas – pamazām katrai senās rotas kopijai tika veidoti komplekti tā, lai tās varētu nēsāt ikdienā, seno motīvu iekļaujot mūsdienīgos kulonos, auskaros, aprocēs, gredzenos, piespraudēs un aproču pogās, stāsta Baltu rotas direktore Ieva Straupe-Lūse. Radītas arī vairākas dabas iedvesmotas rotu kolekcijas – ar rožu un koku motīviem, Jūrmalas akmeņiem, magonēm.

Cilvēki nereti dodas atvaļinājumā vai komandējumā, kur nevar ņemt līdzi savus mīļdzīvniekus, un reizēm, lai neapgrūtinātu radus, izvēlas dzīvnieku pieskatīšanas pakalpojumus

Petservice.lv (SIA Domi) īpašniece Elīna Sīga nodarbojas ar dzīvnieku pieskatīšanu – brauc pie klientiem uz mājām, lai izvestu pastaigāties suņus vai pabarotu un samīļotu kaķus, kā arī parotaļātos ar tiem, iztīrītu kastīti, nomainītu dzeramo ūdeni. «Ir daudz dažādu situāciju, kāpēc cilvēki izmanto manus pakalpojumus – kad ir saslimuši, kad dodas atvaļinājumā vai komandējumā, tās ir māmiņas ar maziem bērniem, kurām ir jārūpējas arī par suni,» viņa stāsta.

Elīna ar dzīvnieku pieskatīšanu nodarbojas jau trīs gadus. «Viss sākās ar to, ka man ļoti patīk dzīvnieki, un man visu mūžu mājās to ir bijis daudz – suņi, kaķi, jūrascūciņas. Bērnībā pat mammai mānījos, ka ēdu skolā pusdienas, bet patiesībā krāju naudiņu, lai nopirktu jūrascūciņas. Es mīlu dzīvniekus, tie vienmēr bijuši ar mani un tā aizsācies mans darbs ar viņiem,» viņa stāsta. Augstskolā Elīna studēja psiholoģiju, vēlāk izvēlējās biznesa psiholoģiju un ar laiku saprata, ka bizness viņu interesē vairāk nekā psiholoģija. Petservice.lv ir Elīnas pirmais bizness un to viņa izvēlējās ar domu, ka šis ir labs veids, kā mācīties uzņēmējdarbību no pašiem pamatiem, kā iesācējai īpaši ne ar ko neriskējot – nav jānomā telpas, nav vajadzīgi papildu darbinieki utt.

Zemkopība ministrija (ZM) aicina jebkuru iedzīvotāju iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā par ZM izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība". Šie noteikumi jau nākamgad skars jebkuru suņa, kaķa vai kāda cita mājās vai dzīvoklī mītoša mīļdzīvnieka īpašnieku.

Noteikumu projekts ievietots ZM interneta mājas lapas www.zm.gov.lv sadaļā "Sabiedrības viedoklis". Jebkurš interesents tiek aicināts iepazīties ar šo dokumentu un izteikt savu viedokli, ierakstot to sadaļas lodziņā "Mans komentārs" vai arī līdz šā gada 8.oktobrim atsauksmi elektroniski nosūtot uz ZM oficiālo e-pasta adresi [email protected]. Tāpat iedzīvotāji savu attieksmi var paust atbildot uz ZM interneta mājas lapā ievietoto aktuālo jautājumu, atzīmējot kādu no piedāvātajām un savam viedoklim atbilstošākajām atbildēm.

Pēc iedzīvotāju iesūtīto viedokļu apkopošanas Zemkopības ministrija organizēs tikšanos - diskusiju, par kuras norises laiku un vietu tiks paziņots atsevišķi.

Latvijā mīļdzīvnieku pieskatīšanas bizness vēl ir diezgan jauns un ne tik populārs kā ārzemēs, kur daudziem mīluļiem ir sava auklīte.

Kinoloģe un IK Dod man ķepu! vadītāja Kristīne Leja stāsta, ka 2006. gadā nodibināja pirmo individuālo mājdzīvnieku pieskatīšanas un suņu pastaigu pakalpojumu Baltijas valstīs. Viņa aizdomājās par to, kur cilvēki atstāj savus suņus, kad dodas komandējumos vai daudz strādā. Tolaik Latvijā bija pieejamas tikai suņu viesnīcas. K. Leja ievietoja sludinājumu, ka pieskata mājdzīvniekus individuāli un ved pastaigās suņus, un pakāpeniski radās pieprasījums. Šajā laikā viņa novērojusi, ka konkurence Rīgā ir pieaugusi, ir parādījušies arī citi pakalpojumu sniedzēji un cilvēki, kam tas ir hobijs. «Tas ir labi, jo konkurence dod sparu nestāvēt uz vietas, attīstīties. Konkurenti palīdz popularizēt pakalpojumu, līdz ar to pieprasījums aug visiem,» viņa norāda.

14 gadu laikā 4paws (IK Dod man ķepu!) īpašniece Kristīne Leja ir pieskatījusi aptuveni tūkstoš dzīvnieku, lielākoties suņus

«Katru mēnesi man vidēji ir trīs līdz četri jauni klienti. No vienas puses, tas ir daudz, no otras puses, – maz. Taču es nedzenos pēc liela skaita. Dzīvnieki nav bagāža, ko var ielikt mantu glabātavā un pēc saimnieka atgriešanās izņemt. Katrs dzīvnieks ir atšķirīgs – tāpat kā cilvēki. Katram ir jāatrod sava pieeja un laiks, īpaši pirmajā reizē,» saka Kristīne. Viņa cenšas suņus ņemt līdzi ikdienas gaitās, tos socializē – kopā dodas uz kafejnīcu, iepirkties, brauc sabiedriskajā transportā, skrien, peld. Viņa cenšas sarunāties ar tiem saimnieka dzimtajā valodā. Ja Kristīne nezina konkrētas valsts valodu, iemācās vismaz galveno komandu vārdus. Viņa novērojusi, ka pēc tam, kad ar suni kādu laiku sarunājas latviski, viņš iemācās atšķirt biežāk dzirdētos vārdus arī latviešu valodā.

Reģionālais laikraksts Staburags viesojies suņu audzētavā Zak de Lux Skrīveros.

Suņu audzēšana ir Tatjanas Pieles vaļasprieks, kurā iesaistījusies visa ģimene. Viss sākās pirms astoņiem gadiem. Ģimene juta nelielu tukšumu dvēselē, un viens no otra atsvešinājās. Lai uzlabotu attiecības, skrīverietei ieteica iegādāties suni. Tas Tatjanai ļāva īstenot sapni par četrkājaino mīluli — mopsi. Kucīte Basta nu ir «omes» godā, taču joprojām iepriecina saimniekus. Pēc diviem gadiem Bastai piedzima kucēni, un ģimenei ļoti iepatikās viena no kucītēm, kuru nolēma paturēt. Togad pasaulē atzīmēja lelles Bārbijas 50. jubileju, tādēļ mazo mopsenīti nosauca tai par godu. Bārbija bija ļoti skaista, to ievēroja arī cilvēki apkārt un ieteica Tatjanai piedalīties izstādē. Talantīgā suņu meitene sevi lieliski parādīja gan pirmajā, gan visās pārējās izstādēs. Saimniece satika un iepazina suņu audzētājus. Lai gan nodoma iesprausties šajā nišā sākotnēji nebija, palēnām vaļasprieks pārauga nopietnākā darbībā. «Sasniegumi, kas tiek gūti izstādēs, dod adrenalīnu, kas liek gribēt iesākto turpināt. Tas ir liels gandarījums, ka manus suņus ievēro un novērtē,» stāsta Tatjana.

Janvārī noslepkavotās uzņēmējas Ellas Ivanovas atraitnis Igors Ivanovs apsūdzēts par uzkūdīšanu uz slepkavību un tās atbalstīšanu mantkārīgā nolūkā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Par to liecina Db rīcībā esošā informācija, kamēr Ģenerālprokuratūra neatklāj, kādas līdzdarbības formas bijušas katram no četriem slepkavībā apsūdzētajiem. Prokuratūra arī neinformē, pret kurām no izmeklēšanas sākumā apcietinātajām sešām personām kriminālprocess izbeigts. Db noskaidroja: par nevainīgiem atzīti Ivanovu ģimenes šoferis un miesassargs Arvīds Vilcāns, kā arī Sergejs Davidovičs. Pēdējais savulaik bija apcietināts spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa slepkavības lietā, taču atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ.

Apsūdzības piedāvātais stāsts tomēr ir nesaprotamu detaļu pilns. Pirmkārt, kāpēc L. Antonovam ziemas naktī būtu meklējis patvērumu mežā tā vietā, lai iespējami ātrāk nokļūtu Rīgā. Otrkārt, ja I. Ivanovs, iepriekš iemidzinot suņus, izbrauca no valsts ap plkst. 15 dienā pirms slepkavības nakts, jāsecina, ka dzīvnieki gulējuši vismaz desmit stundas – slepkavība notika ap vieniem naktī. Ekspertīze miegazāļu konstatēšanai suņu organismos veikta tikai nedēļu pēc slepkavības, pēc Db informācijas – paklausot neatlaidīgiem paša I. Ivanova lūgumiem. Treškārt, ja slepkavas ir saistīti ar organizēto noziedzību, izvēlēts pasūtījuma slepkavībām netipisks ierocis – par vītņu šaujamieroci pārveidota, Krievijā ražota gāzes-signālpistole. Db jau rakstīja: nozieguma vietā tika atrastas sešas izšautas lodes, no tām piecas – E. Ivanovas ķermenī, no kurām viena – galvā. Tās raidītas no ieroča, kura kalibrs ir mazāks par 9 mm.

Lietuvas muita paziņojusi, ka pēdējā laikā bieži no trešajām valstīm Lietuvā uz izstādēm, ārstēšanu, tūrisma vai citiem mērķiem ievestie dzīvnieki netiek aizvesti atpakaļ, bet gan nelegāli pārdoti Eiropas Savienībā (ES).

Muitas sniegtā informācija liecina, ka šā gada deviņos mēnešos tikai Medininku robežkontroles punktā uz valsts robežas ar Baltkrieviju reģistrēti 1950 gadījumi, kad dzīvnieki tiek ievesti no trešajām valstīm. No tiem 77 reizes personas ar dzīvniekiem netika ielaistas Lietuvā saistībā ar mēģinājumu nelegāli pārvadāt dzīvniekus.

Pagājušajā nedēļā Medininkos Krievijas pilsones krāpnieciskā veidā caur Lietuvu uz Igauniju mēģināja aizvest desmit suņus, kuriem nebija robežas šķērsošanai nepieciešamo dokumentu.

«Ļoti iespējams, ka sievietes pēc izstādes Igaunijā gatavojās suņus pārdot ES pilsoņiem. Šajā gadījumā ar Valsts pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu Krievijas pilsonēm ar suņiem netika ļauts iebraukt Lietuvā un noteiktajā kārtībā viņām lika atgriezties valstī, no kuras viņas brauca,» paziņoja Lietuvas muitā.

Ja valsts budžetā tiks piešķirts finansējums, jau nākamajā gadā čips jeb mikroshēma zem ādas būs jāievada katram mūsu valstī dzīvojošam sunim.

Tāpat suņi būs jāreģistrē vienotā reģistrā, raksta Latvijas Avīze.

Zemkopības ministrijā mikroshēma zem ādas ievadīta Džekam, dzīvnieku patversmes "Ulubele" sunim, vienam no bijušajiem VEF teritorijas sargiem, kurus, uzņēmumam likvidējoties, vienkārši aizmirsa. Ja suns noklīdīs, pēc mikročipā iekodētā numura uzreiz varēs noteikt, kam viņš pieder un kur ir viņa mājas.

Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtības noteikumu izstrāde un aizstāvēšana dažādās valsts institūcijās ilgusi vairākus gadus. Šīs kārtības izstrādē piedalījušies ne tikai atbildīgo resoru, bet arī pašvaldību, dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji, veterinārārsti, juristi un pat ekonomisti. Galvenais uzdevums bijis atrast principus, kā panākt, lai suņus tiešām reģistrētu masveidā.

Dakteris Dūlitls ir dzīvnieku dakteris, Jūlija Zagorska - dzīvnieku fotogrāfe.

Viņai prieku sagādā bildēt mājdzīvniekus - suņus, kaķus, fretkas, trušus utt. Jūlijai ar vīru ir kaķis - precīza amerikāņu filmās redzēto tīņu kopija, kuram viss ir slikti, nekas nepatīk un nobildēt nevar. Tāpēc viņai nākas bildēt svešu cilvēku dzīvniekus, vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Tas ir kaifs - strādāt ar dzīvniekiem!» atbild Jūlija, kad prasu - kāpēc tieši zvēri? Viņa piecus gadus bildējusi cilvēkus - nu jā, forši, smuki, var iepazīt jaunus cilvēkus. Taču viņa vienmēr izvēlējusies fotografēt neparastus cilvēkus un nekad to nav darījusi tikai naudas pēc. «Arī tagad - ja man iepatīkas kāds suns, es to sabildēšu bez maksas. Es atbalstu Juglas suņu patversmi, braukāju pie viņiem un bildēju suņus. Taču citi nav diez ko atsaucīgi,» tā viņa.

Ne tikai mājlopu, bet arī mājdzīvnieku īpašnieki, Latvijas tautsaimniecībai atkopjoties, arvien biežāk pieņem lēmumu tos apdrošināt.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) jaunākie dati, šā gada piecos mēnešos mājdzīvnieku, galvenokārt suņu, apdrošināšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinājies teju par trešdaļu.

AAS Balta apdrošina suņus, kaķus, papagaiļus, jūrascūciņas, trušus, seskus un citus mājdzīvniekus, taču dzīvnieku īpašnieki lielākoties izmanto iespēju apdrošināt suņus. Baltas dati liecina, ka apdrošināti tiek aptuveni trīsdesmit dažādu šķirņu suņi, tajā skaitā ši–tcu, čiuaua, zeltainie retrīveri, Stafordšīras bulterjeri un citu šķirņu pārstāvji.

Pilsētā Ķīnas dienvidrietumos noteikts aizliegums dienas laikā vest pastaigās suņus, bet suņu atrašanās parkos, iepirkšanās centros, sporta objektos un citās sabiedriskās vietās aizliegta pavisam.

Juņnaņas provinces Veņšaņas pilsētas administrācijas rīkojumā noteiktie ierobežojumi ir visstingrākie visā valstī, kur suņu īpašniekiem arī līdz šim jau bija jāievēro visai strikti priekšraksti.

Komunistiskās Ķīnas izveidotāja Mao Dzeduna varas laikā suņu kā mājas mīluļu turēšana tika uzskatīta par buržuāzisku noslieci, tomēr pēdējo desmitgažu laikā suņu turēšanas paraža atkal kļuvusi populāra.

Tiesa gan, daudzās pilsētās spēkā ir noteikumi, kas regulē to, cik lielus suņus drīkst turēt noteiktās pilsētu apkaimēs. Tā, Pekinas centrā lielie suņi ir aizliegti.

Tomēr Veņšaņa ir gājusi krietni tālāk, nosakot, ka suņi ārpus mājām drīkst atrasties vakarā no plkst.22 un līdz plkst.7 no rīta.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputāti šodien atbalstīja jaunu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumu projektu, kurā noteikta sadzīves atkritumu savākšanas, dalītas savākšanas, izvešanas un norēķinu kārtība Rīgā.

Saskaņā ar noteikumu projektu pilsētas teritorija sadalīta piecās atkritumu apsaimniekošanas zonās - Kurzemes rajons, Latgales priekšpilsēta, Vidzemes priekšpilsēta, Zemgales priekšpilsēta, Centra rajons un Ziemeļu rajons.

Rīgas domes Vides departaments rīkos konkursu un slēgs līgumu ar komersantu, kas veiks atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, šķirošanu, pārstrādi un kura rīcībā ir specializētie transportlīdzekļi, iekārtas un inventārs.

Tāpat departamentam jāslēdz līgums ar nama apsaimniekotāju un jāorganizē atkritumu tvertņu iegāde un uzturēšana. Savukārt komersantiem nešķirotie sadzīves atkritumi jānogādā atkritumu apglabāšanas poligonā "Getliņi".

Autovadītāji otrdienas rītā aicināti rēķināties ar sniegu un plānot papildu laiku braucieniem, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

LVC norāda, ka, ņemot vērā intensīvo snigšanu šonakt, kas daudzviet turpinās, autovadītājiem ir jārēķinās ar to, ka uz valsts autoceļiem var būt sniega kārta. LVC aicina plānot papildu laiku braucieniem, rēķinoties ar ziemas laikapstākļiem.

Īpaši apgrūtināti braukšanas apstākļi var būt uz vietējās nozīmes autoceļiem ar zemu uzturēšanas klasi un grants segumu. Ceļus ar grants segumu ziemā uztur ar piebrauktu sniega kārtu, kura veidojas satiksmes rezultātā. Piebraukto sniegu rievo, bet bīstamos posmus - pagriezienus un uzkalnus - kaisa ar smilti.

Šodien uz plkst.6.30 uz valsts autoceļiem strādāja 141 ziemas tehnikas vienība, darbi turpināsies arī visu dienu. Uzturēšanas darbu uzdevums ir iespēju robežās uzlabot braukšanas apstākļus, ar tiem nav iespējams novērst ziemas laikapstākļus.

Tallinā ir atklāts pirmais parkūra laukums. Šis 238 kvadrātmetrus lielais laukums atrodas visiem aktīva dzīvesveida piekritējiem viegli pieejamā vietā – Skones bastionā, informēja Tarmo Mutso, Igaunijas Tūrisma padomes direktors.

Šī sporta veida entuziasti ikdienā veic bīstamos trikus uz ielām. Tāpēc, lai izvairītos no negadījumiem, visā Eiropā tiek ierīkoti speciāli parkūra laukumi. Tagad tāds ir arī Tallinā.

Parkūrs ir fiziski ekstrēms sporta veids pilsētvidē, kurā tiek pārvarēti dažādi šķēršļi. Parkūrs disciplinē ķermeni, padarot to daudz spēcīgāku un elastīgāku. Galvenais parkūra moto ir: «Nav robežu, ir tikai šķēršļi.» Un katru šķērsli ir jāpārvar.

Parkūra šķēršļi var būt gan arhitektūras objekti (margas, sienas u.c.), kā arī speciāli sagatavotas būves. Parkūra laukumā Tallinā ir 18 parkūram paredzēti elementi un 33 elementi ar īpašu marķējumu, kas palīdz iesācējiem praktizēties.

Latvijas ziemeļaustrumu reģionos turpinās stihiski un neprognozējami elektroapgādes sistēmas bojājumi. Tos izraisa zem apledojuma un sniega radītā svara mitrā un neaizsalušā augsnē augoši koki, pārliecoties pār elektropārvades līnijām, informē a/s Sadales tīkls.

Uzņēmuma elektromontieru brigādes jau otro nedēļu turpina intensīvu darbu vidējā un zemsprieguma līnijās, pastiprināti attīrot trases no ārpus tām augošiem bīstamiem kokiem, lai pilnībā atjaunotu elektroenerģijas piegādi klientiem ikdienas režīmā.

a/s Sadales tīkls norāda, ka pagājušās nakts snigšanas rezultātā divkārt ir palielinājies sniega un apledojuma svars uz kokiem un elektropārvades līniju vadiem, atkārtoti radot bojājumus vietās, kur tie pēdējās dienās tika novērsti, tādējādi izraisot energoapgādes nestabilitāti Madonas nodaļā.

Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, visbiezākā sniega sega šobrīd ir Lubānas apkārtnē, sasniedzot 30 centimetrus arī uz apledojušajiem kokiem un elektropārvades līniju vadiem. Patlaban Sadales tīkls piegādā ģeneratorus sociāli svarīgiem objektiem Lubānas novadā - skolai, bērnudārzam, sociālās aprūpes centram un pansionātam, paralēli uzturot aktīvu komunikāciju ar Lubānas un Cesvaines novadu pašvaldībām.

Pagājušo brīvdienu spēcīgās lietusgāzes bija pēdējais piliens, lai sāktu brukt gājēju un velobraucēju celiņš, ko pērn Dobeles šosejas 800 metru garā posmā no Svētes tilta (Grīvu kroga) līdz regulētajai gājēju pārejai pār Dobeles šoseju uzbūvēja uzņēmums SIA «Union Asphalttechnik», vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Valsts akciju sabiedrībā «Latvijas valsts ceļi» skaidrots, ka gājēju un velosipēdistu celiņš izbūvēts atbilstoši izstrādātajam un apstiprinātajam projektam un izskalojumi radušies no īpaši spēcīgajām lietusgāzēm.

Būvuzņēmējs SIA «Union Asphalttechnik» ir informējis «Latvijas valsts ceļus», ka bīstamos defektus novērsīs iespējami īsā laikā. Šim objektam garantijas termiņš ir noteikts līdz 2020. gada 30. septembrim. Celiņa būve izmaksāja 215 tūkstošus eiro, garantijas laikā remonta izmaksas sedz būvnieks.