«Lietuva, visticamāk, būs spējīga ieviest eiro periodā starp 2012. un 2015. gadu,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze saka jaunā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Viņa pauž viedokli, ka visām trim Baltijas valstīm vienlaikus pievienoties eirozonai vairs nav iespējams.

Atbildot uz laikraksta jautājumu: «Vai Lietuva varēs izvairīties no tādas situācijas, kādā tagad ir Latvija, un pārvarēt ekonomiskās grūtības bez starptautiskā aizņēmuma?», D. Grībauskaite saka: «Es nevēlos salīdzināt Lietuvu un Latviju. Katrai valstij ir sava vēsture, un katrai valdībai ir savi lēmumi. No šā viedokļa Lietuva ir daudz veiksmīgākā pozīcijā, tādēļ ka jaunā valdība darbu sāka decembrī un nekavējoties radikāli samazināja izdevumus. Pēdējās prognozes rāda, ka Lietuvā ir piecus procentus liels budžeta deficīts, taču valdība joprojām tiek galā ar situāciju. Protams, mēs vēl neesam izlēmuši, vai būtu nepieciešama ārēja palīdzība no Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda. Taču to mēs prasīsim tikai tad, kad Lietuva vairs nevarēs aizņemties citur. Tas būs ļoti atkarīgs no ārējiem tirgiem. Ja parādīsies grūtības finansēt budžeta deficītu, tad – jā, prasīsim palīdzību, pretējā gadījumā es aicināšu valdību tikt galā pašai.»

Neskatoties uz to, ka Lietuvas ekonomikā patlaban ir straujākā ekonomikas lejupslīde Eiropas Savienībā (ES), valsts uzstādījusi mērķi izvairīties no Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma (SVF) un līdz 2015. gadam ieviest eiro.

Tā izteikusies Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite, raksta Bloomberg.

Latvijai SVF aizdevums izmaksāja valdības maiņu un sāpīgas budžeta samazinājuma metodes, intervijā televīzijas kanālam LRT norādījusi D. Gribauskaite, piebilstot, ka Lietuva SVF naudas vietā izvēlēsies meklēt līdzekļus starptautiskajos kapitāla tirgos.

Db.lv jau vēstīja, ka Lietuvai varētu izdoties izvairīties no saistībām ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo investori sākuši atgriezties Baltijas valstu parādzīmju tirgū, turklāt valstij ir ļoti zema parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Šim gadam Lietuvas parāds tiek lēsts 22.6% apmjomā no IKP.

Eiropas Savienības budžeta lietu komisāre Dalia Gribauskaite kļuvusi par pirmo sievieti, kas Lietuvas vēsturē ieņem valsts prezidenta amatu, vēsta AFP.

«Es vēlētos apsveikt Lietuvas iedzīvotājus par viņu izdarīto izvēli. Es domāju, ka viņiem, turpinot man uzticēties, mēs no krīzes varam iziet kā labāki un pārticīgāki cilvēki,» teikusi D. Gribauskaite, kad kļuvis skaidrs par viņas uzvaru.

Vēlēšanu rezultāti liecina, ka cīņā ar septiņiem prezidenta kandidātiem, D. Gribauskaite, kas Lietuvas prezidenta vēlēšanās startēja kā neatkarīga kandidāte, ieguvusi 69.04 % balsu.

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Parādu krīzes nogurdinātā Eiropas Savienība (ES) 2014. gadā varētu nebūt gatava paplašināt savu eirozonas robežu austrumu virzienā, norādīja Lietuvas prezidenta Daļa Grībauskaite.

Ja Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu, «protams, ka mēs tai pievienosimies», D. Grībauskaite norādīja intervijā Bloomberg News Čikāgā.

«Eirozonas paplašināšana nav atkarīga tikai no Lietuvas, bet gan visas Eiropas. Jautājums ir - vai Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu 2014. gadā, jo mēs vēl joprojām redzam sarežģījumus Eiropas dienvidos, tāpat arī iepējamas jaunas vēlēšanas Grieķijā,» Bloomberg pauda Lietuvas prezidente.

Bloomberg atgādina, ka Latvija un Lietuva ir nākamās valstis, kuru pievienošanās paredzēta eirozonai. Savukārt Čehijas, Polijas un Ungārijas valdības ir atlikušas savu pievienošanās termiņu, ņemot vērā reģiona parādu krīzi, raksta medijs. Tāpat Eiropu nepamet bažas par to, vai Grieķija paliks vai izstāsies no 17 valstu lielās vienotās valūtas saimes.

Lietuvas politiķiem laiks apzināties, ka ekonomikas pieauguma periods beidzies un jāsāk gatavoties ekonomiskajai krīzei, kas var sākties jau rudenī, tādēļ būtu jāvairās dalīt "helikoptera naudu", ceturtdien brīdinājusi bijusī valsts prezidente Daļa Grībauskaite.

Runājot ar žurnālistiem pēc prezidenta Gitana Nausēdas ikgadējā ziņojuma Seimam, viņa sacījusi, ka nekomentēs sava pēcteča runu, bet, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, vēlētos politiķu retorikā un rīcībā redzēt gatavošanos šai iespējamajai krīzei.

"Ne šai runā, ne valdības runās vai politiskajos plānos es nedzirdu, ka būtu jārēķinās ar ģeopolitiskās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Pastāv liela varbūtība, ka globālā ekonomika no stagflācijas teorijām pāries uz recesiju, un to mēs varēsim ieraudzīt jau šajā rudenī un ziemā, kas nozīmē, ka arī Lietuvā pēc diviem trim mēnešiem var pieteikties ekonomiskā krīze," norādījusi Grībauskaite.

"Jebkuros plānos par papildu finansējumu, par pretinflācijas paketēm jāņem vērā globālās ekonomikas palēnināšanās, un jārēķinās (..), ka tāds finansējums var nebūt pieejams. Bet to es nesaklausu, es dzirdu tās pašas runas, kas bija arī miera, izaugsmes un labklājības laikā. Diemžēl šis laiks tuvojas beigām," viņa izteikusies.

Jaunievēlētā Lietuvas prezidente Dalia Gribauskaite norādījusi, ka Lietuva eiro varētu ieviest laika posmā no 2012. gada līdz 2015. gadam. Ātrāk tas nebūs iespējams, jo Lietuva, visticamāk, šogad nespēs sasniegt nepieciešamo budžeta deficītu.

«Budžeta deficīts šogad būs ļoti tuvu Mārstriha kritērijiem, bet tas nebūs zem vajadzīgajiem 3%. Es domāju, ka reālākais eiro ieviešanas periods ir 2012. - 2015. gads,» norādāija D. Gribauskaite.

Jāatzīmē, ka Lietuvas valdība iepriekš minēja citu eiro ieviešanas periodu - 2012. gads, ziņo Interactive Investor.

Lietuvas valdība pagaidām tiek galā ar situāciju un centīsies iztikt bez starptautiska aizdevuma, intervijā Latvijas radio sacīja jaunievēlētā Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite.

Lietuva ir labākā situācijā nekā Latvija, jo tās valdība, stājoties amatā, uzreiz sāka budžeta izdevumu samazināšanu, norādīja D. Gribauskaite. Pašreiz budžeta deficīts Lietuvā ir 5 %, un valdība tiek galā ar situāciju. Jaunā Prezidente rosināšot iztikt bez starptautiskā aizdevuma, un par to Lietuva lems tikai tādā gadījumā, ja vairs nespēs segt budžeta deficītu. Lai pārvarētu krīzi, Lietuva jau sākusi samazināt birokrātiju gan kā aparātu, gan kā šķēršļus uzņēmējdarbībai, kā arī paredz vismaz uz laiku apturēt mazāk svarīgās investīcijas.

Eiropas Savienība uzlabošanos ekonomikā gaida jau nākamgad, savukārt Baltijas valstīs labāka situācija gaidāma gadu vēlāk - 2011. gadā, prognozēja politiķe. Pāreja uz eiro Lietuvā varētu notikt 2012. - 2015. gadā. Jautāta par to, vai ekonomiski izdevīgāk nebūtu visām trim Baltijas valstīm pāriet uz eiro vienlaikus, Gribauskaite atbildēja: «Domāju, ka šis stāsts jau ir beidzies».

Nekustamā īpašuma tirgus pasaulē atgūsies visai ātri, taču analītiķu domas dalās par to, kurā valstī pirmajā būs vērojamas atveseļošanās pazīmes.

Lietišķo ziņu portāls rynok.biz, apkopojot izskanējušo informāciju publiskajā telpā, ziņo, ka daļa ekspertu un investoru pieļaujot, ka pirmais atgūsies krīzes papluinītais Lielbritānijas nekustamā īpašuma tirgus, savukārt citi domā, ka pirmie uzlabojumi būs vērojami jaunattīstības valstīs.

Massey Knakal Realty Services piesauc faktu, ka šā gada 1. ceturksnī, ņemot vērā ierobežoto kreditēšanu, ko izraisīja Lehman Brothers, Fannie Mae un Freddie Mac sabrukums, darījumi ar īpašumiem Manhetenā ir sasnieguši zemāko atzīmi pēdējos 25 gados.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lietuvas sabiedrotie uz iespējamajiem Krievijas draudiem ir gatavi reaģēt ne tikai ar pagājušajā nedēļā atsūtītajiem sešiem papildu iznīcinātājiem Zokņu aviobāzē, bet arī ar kuģiem Baltijas jūrā, kas to sargātu, intervijā Lietuvas televīzijai pirmdienas vakarā norādījusi prezidente Daļa Grībauskaite. Vienlaikus viņa uzsvērusi, ka Lietuvai ir svarīgi arī pašai nebaidīties.

Pēc viņas teiktā, Krievija sākusi rādīt savu patieso dabu arī Eiropai un pasaulei, bet pagājušajā nedēļā notikušais Eiropas Savienības samits parādījis, ka daži Eiropas valstu līderi vēl nav līdz galam apjēguši situāciju, kādā šobrīd nonākusi Krievija un Eiropa.

«Daži izteicās, ka spiediens uz Krieviju šai brīdī nedrīkstētu būt pārāk stiprs - it kā lai nelaupītu tai iespēju «nezaudēt savu seju» un atstātu «atkāpšanās stratēģiju». Es ļoti skaidri pateicu - tā ir pati Eiropa, nevis Krievija, kura nedrīkst zaudēt savu seju, jo Krievija pat nedomā par savas sejas saglabāšanu. Tai sen vairs nav savas sejas - ir tikai Putina seja,» prezidente sacījusi intervijā, kas izskanējusi Lietuvas Neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā. «Eiropa līdz galam vēl neaptver, kas notiek, un nav līdz galam sapratusi, ka Eiropai pašai pienācis laiks izšķirties un saglabāt savu seju.»

Dievs nav devis lietuviešiem pietiekami daudz jūras un kāpu, bet viņi to var uzbūvēt pašu spēkiem - tā pavēstījis Lietuvas kūrortpilsētas Druskininku mērs Ričards Maļinauskis (Ricardas Malinauskas). Tiek kalti vērienīgi plāni attīstīt Druskiniku kurortoloģiju, un 2013. gada pavasarī pilsētā tiks sākta mākslīgās pludmales būvniecība, citējot laikrakstu Lietuvos Rytas, vēsta Baltic-Course.com.

Pludmale, kas atradīsies zem jumta, tiks būvēta blakus Druskininku akvaparkam, un paredzēts, ka tā neatšķirsies no īstām Baltijas jūras pludmalēm. Tajā tiks ierīkoti koka celiņi un mols, savukārt smiltis tiks ņemtas no īstas jūrmalas.

Mākslīgā pludmale tiks cauru gadu sildīta un būs apmeklētājiem pieejama visos gadalaikos. Ziemā celtni segs stikla kupols, bet karstās vasaras dienās tas tiks noņemts, ļaujot pludmalē iespīdēt īstai saulei.

«Kad pirms astoņiem gadiem cēlām akvaparku, mums jau bija plāni nākotnē pakāpeniski paplašināties, piedāvājot jaunus pakalpojumus. Pašlaik ir atjaunota bērnu atpūtas zona akvaparkā, un apmeklētāju skaits ar bērniem audzis par 15%,» norādīja Druskiniku mērs.

Ir maz ticams, ka Lietuva 2014. gadā pievienosies eirozonai, intervijā izdevumam Veidas pavēstījusi valsts prezidente Daļa Grībauskaite. Lietuvas prezidente tomēr atteicās izteikt minējumus par monetārās savienības likteni.

Intervijā Lietuvas prezidente norādīja, ka «2014. gads ir nereāls» datums, kad Viļņa varētu iestāties eirozonā. Prezidente arī norādīja, ka «savā veidā mums eiro ir lietošanā arī tagad, jo lits ir piesaistīts Eiropas kopējai valūtai».

Lietuvas valdība bija noteikusi 2014. gadu kā iespējamu datumu dalībai eirozonā, tomēr, ņemot vērā Eiropas parādu krīzi, valsts amatpersonas kļuvušas piesardzīgākas, vēsta AFP.

Atsevišķi analītiķi iepriekš norādījuši, ka Lietuvai neizdosies ieviest eiro līdz 2016. vai pat 2017. gadam. Tas skaidrojams ar Lietuvas nespēju sasniegt eirozonas inflācijas un deficīta kritērijus.

Savā pirmajā ārvalstu vizītē jaunā Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite dosies uz Eiropas Savienības prezidējošo valsti Zviedriju un kaimiņvalsti Latviju.

Kā Db sacīja Latvijas Valsts prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa, D.Gribauskaite Latvijā ieradīsies ceturtdien vakarā un plāno atgriezties Lietuvā piektdien.

Ceturtdien kaimiņvalsts prezidente plāno tikties ar Latvijas prezidentu Valdi Zatleru, bet piektdien – ar citām mūsu valsts augstākajām amatpersonām.

Paredzēts, ka abu valstu prezidenti runās par ekonomisko situāciju, enerģijas kopējo tirgu, Eiropas Savienības aktualitātēm un transatlantiskās drošības jautājumiem.

D.Gribauskaite Lietuvas prezidentes amatā stājās šī gada 12.jūlijā. Iepriekš viņa strādāja Eiropas Savienības budžeta lietu komisāres amatā.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite iebilst pret Eiropas Savienības iespējamām ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju, jo tās varētu padarīt šo valsti atkarīgu no Krievijas, vēsta baltic-course.com.

«Jebkuras sankcijas pret šo valsti, Baltkrievijas iedzīvotājiem, novedīs tikai pie tā, ka visa baltkrievu tauta pagriezīs muguru rietumiem un iekritīs cita kaimiņa apskāvienos, kļūstot atkarīga no tā finansējuma un spiesta pārdot savu ekonomiku par pus cenu. Vai mēs tiešām to vēlam savam kaimiņam? Vai mēs vēlamies šīs valsts ekonomikas sabrukumu un pilnīgu atkarību no cita kaimiņa? Būtu jānodala režīms un Baltkrievijas iedzīvotāji,» teikusi Grībauskaite.

Prezidente atgādinājusi par Krievijas sankcijām pret Lietuvu neatkarības pirmajā gadā. «Nekur pasaulē sankcijas nav izrādījušās pareizā izvēle,» akcentējusi Lietuvas prezidente.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzskata, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir jāzina ne tikai savi varoņi, bet arī kaitnieki un galvenokārt kukuļņēmēji – jo korupcija ir viena no asākajām un grūtāk ārstējamām valsts kaitēm, raksta Delfi.lt.

«Runā, ka tautai jāzina savi varoņi. Tomēr nepieciešams zināt arī savus kaitniekus un pērkamus cilvēku. Tas nepieciešams tāpēc, lai attīrītu valsts dienestu, lai padzītu no tā tos cilvēkus, kas atnākuši nevis kalpot valstij, bet gan tirgoties ar likumiem, atļaujām, lēmumiem un spriedumiem. Bet pats briesmīgākais, ka ar cilvēku uzticību valstij,» savā gada pārskatā uzrunājot Lietuvas Seimu paziņoja D. Grībauskaite.

Pirms gada Lietuvas prezidente jau bija runājusi par nesodības atmosfēru, kas valda Lietuvā, tomēr pa šo laiku situācija valstī nav īpaši uzlabojusies. Par korupciju ir ierosināts aptuveni tāds pats skaits dienesta izmeklēšanu kā pirms gada, tomēr reāli cietumsodi piemēroti tikai astoņpadsmit noziedzniekiem.

Japānas enerģētikas kompānija Hitachi, kas iepriekš bija izraudzīta par stratēģisko investoru Lietuvas atomelektrostacijas (AES) projekta īstenošanai, joprojām ir ieinteresēta piedalīties Visaginas AES projektā un investēt citos ekonomikas sektoros Lietuvā, pēc tikšanās ar Hitachi vadības pārstāvjiem Davosā paziņoja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Hitachi ir atvērta tālākai sadarbībai ar Lietuvu dažādos sektoros. Bez šaubām saglabājas arī viņu interese palīdzēt mums, ja Lietuva nākotnē izlems uzbūvēt atomelektrostaciju. Viņi ir gatavi pārskatīt finansējumu un finanšu mehānismu,» Grībauskaite sacīja aģentūrai BNS telefonsarunā no Šveices kūrortpilsētas Davosas, kur viņa piedalās Pasaules ekonomikas foruma sanāksmē.

Lietuvas prezidente norādīja, ka valstij ir svarīgi saglabāt kontaktus ar Hitachi, jo valdībai agrāk vai vēlāk būs jāpieņem lēmums par elektroenerģijas ražošanas valstī konkurētspēju. Pašlaik Lietuva lielāko daļu elektroenerģijas importē galvenokārt no Krievijas.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi dekrētus, ar kuriem pieņēmusi izglītības un zinātnes ministres un kultūras ministres atlūgumus un atbrīvojusi no amata vides ministru.

Lūgumu atbrīvot no amatiem izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku premjerministrs Sauļus Skvernelis prezidentei iesniedza trešdien. Iepriekš viņš norādīja, ka uzticas šiem ministriem un neuzskata, ka viņi slikti strādājuši, bet ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Dekrēti par izglītības ministri un vides ministru stājas spēkā no šodienas, bet par kultūras ministri - no 21.decembra. Kā norādījusi pati Ruoķīte-Jonsone, viņa lūgusi prezidentei laiku, lai pabeigtu iesākto kultūras stratēģijas izstrādi.

Līdz jaunu ministru iecelšanai prezidente izglītības un zinātnes ministra pienākumus uzticējusi pildīt satiksmes ministram Rokam Masjulim, bet vides ministra pienākumus - enerģētikas ministram Žīgimantam Vaičūnam.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) apstiprinājusi sešpadsmito Lietuvas valdību Sociāldemokrātu partijas līdera Aļģirda Butekeviča (Algirdas Butkevičius) vadībā, informē Lietuvas mediji.

Tiesa gan, piektdienas pusdienlaikā D. Grībauskaite paziņojusi par 11 no 14 iesniegto ministru kandidatūru apstiprināšanu – noraidīti tikuši pretendenti izglītības un zinātnes ministra, sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministra un kultūras ministra amatam, raksta alfa.lt.

A. Butkevičam jaunā valdība bija jāizveido 15 dienu laikā, jeb no 26. novembra līdz 10. decembrim.

Lietuvas ministru prezidents pārstāv Sociāldemokrātu partiju. Apstiprinot viņu premjera amatā, Lietuvas prezidente pauda, ka viņai nav citas izvēles, jo vienīgi Sociāldemokrātu vadītājs spēs izveidot kreisi centrisko koalīciju. Vienlaikus D. Grībauskaite pauda neapmierinātību ar to, ka jaunais premjers nav pakļāvies viņas prasībai neveidot koalīciju ar par populistisko dēvēto Darba partiju.

Vienīgais veids, kā nodrošināt sabiedrības atbalstu valsts taupības pasākumiem, paredz politiķiem vispirms sākt ar savu algu samazināšanu, uzskata Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

D. Grībauskaite, kas, amatā stājoties 2009. gadā, kad kaimiņvalsts uzsāka valsts tēriņu samazināšanas programmu, uz pusi samazināja savu algu, sarunā ar Euobserver atskatījās uz Lietuvas taupības pasākumiem.

«Mēs piemērojām augstākus griezumus lielākajām algām, bet zemākajām tika noteikti mazāki vai arī tās vispār netika samazinātas. Laika posmā no 2009. gada līdz 2012. gadam es atteicos no 50% savas algas. Ja [politiķis] demonstrē, ka arī viņš samazina savu algu, tas dod iespēju pierādīt, ka tas ir nepieciešams,» sacīja Lietuvas prezidente.

Komentējot Vācijas politiku, kas Eiropā ir stingrākā taupības politikas aizstāve, D. Grībauskaite atzina, ka viņai šķiet simpātiska Berlīnes nostāja. «Patlaban notiek zināma Vācijas demonizācija. Vācija nekad nav teikusi «tikai taupība». Vācija tajā pašā laikā veic arī dažādas reformas – viņu bezdarba rādītāji ir zemākie Eiropā,» uzsvēra Lietuvas prezidente.

Balstvakcinācija pret Covid-19 no 21.decembra pieejama trīs mēnešus pēc pirmreizējās vakcinēšanās, informē Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Ievērojot SARSCoV-2 vīrusa omikrona varianta straujo izplatību Eiropā un, lai mazinātu plašas Covid-19 infekcijas izplatības risku Latvijā, Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi balstvakcinācijas saņemšanas intervālu. Tagad to var saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas.

NVD norāda, ka balstvakcinācija ir viens no efektīvākajiem risinājumiem cīņā pret augstu saslimstību ar omikron variantu, kas mazina transmisiju īstermiņā un, iespējams, arī ilgtermiņā. To apliecinot pirmie Lielbritānijā analizētie dati par omikrona vīrusa izplatību, kur jaunatklāto gadījumu skaits divkāršojās ik pēc divām dienām.

Balstvakcīnu trīs mēnešus pēc otrās potes vakcinācijas varēs saņemt, sākot no 21.decembra.

«Šobrīd trīs Baltijas valstu reģions nav pietiekami integrēts Eiropas Savienībā (ES). Ja mēs, astoņas valstis – Baltijas valstis plus ziemeļvalstis – nāktu ar kopīgiem paziņojumiem, tā būtu spēcīga ietekmes svira lēmumu pieņemšanas procesā,» intervijā Latvijas Avīzei norādīja Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite.

Viņa arī skaidro, ka vēl izšķirošāks spēks būtu Baltijas jūras valstu reģions, bet integrācija tikai trīs Baltijas valstu starpā – tas šodien vairs neesot pietiekami. Patlaban tiekot iets pareizais ceļš, veidojot savstarpējas uzticības gaisotni un sadarbību Baltijas valstu un ziemeļvalstu starpā. Pie Baltijas jūras ir vēl divas lielas valstis – Polija un Vācija –, kuru loma var būt izšķiroša Baltijas jūras valstu reģiona sadarbībā, jo bez Vācijas aktīvas līdzdalības reģions nez vai spēs būt pietiekami efektīvs, skaidro Lietuvas prezidente.

D.Gribauskaite arī uzsver, ka ES ir nepieciešama kopīga enerģētikas politika. Pagaidām vēl esot pāragri spriest, vai šī ideja tiks īstenota. Tomēr esot pilnīgi skaidrs, ka tas būtu Latvijas un Lietuvas interesēs.

Šobrīd finanšu tirgū vērojams kritums, kas būtiski ietekmē ne vien dažādus uzkrājumu veidus visā pasaulē, bet arī pensiju 2. līmeņa un 3. līmeņa plānu rezultātus tepat Latvijā.

Lai gan ilgtermiņā ar pensiju plānu rezultātiem viss ir kārtībā (tie ir pozitīvi un pārspēj inflāciju*), 2022. gada 1. pusgads ir raisījis dažādas diskusijas publiskajā telpā. Iemesli, kāpēc pensiju plānu rezultāti nav uzlabojušies šī gada otrajā ceturksnī, ir tie paši, kas svārstīja tirgu pirmajā ceturksnī: Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija, sektoru rotācija, kā arī centrālo banku lēmumi, kas maina “spēles noteikumus” finanšu tirgū. Tiem pievienojušās bažas par iespējamu recesiju.

Šie jautājumi ir smagi un netiks atrisināti ne nedēļas, ne mēneša laikā. Varbūt tam būs nepieciešami pat vairāki gadi.Taču bieži vien, skatoties tikai kopainu, varam palaist garām atsevišķas detaļas un tendences. Šajā rakstā vēlos norādīt uz pozitīviem aspektiem, kas vērojami finanšu tirgū: