Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā "Sveet Memory" ar rokām izgatavo Japānas rīsu pīrādziņus mochi ar netradicionālām garšām un pildījumiem.

Mochi ir tradicionāli Japānas saldumi, kurus gatavot, ceļojot uz Japānu, iedvesmojās konditore Kristīna Čirikala, zīmola "Mochi" un SIA "Sweet Memory" izveidotāja.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā.

"Tradicionālais deserts mochi – rīsu mīklas kūciņas – Japānā ir atrodams visur," stāsta konditore. Taču atgriezusies Latvijā viņa ļāvās eksperimentiem un rīsu kūciņas tagad izgatavo nedaudz citādāk.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Jaunā regula par produktu marķēšanu nav pietiekami skaidra gaļas ražotājiem; pieļautas kļūdas tulkojumā

Jaunās regulas par produktu marķēšanu tulkojums latviski nepārprotami liek domāt par to, ka obligāti norādāms pievienoto olbaltumvielu saturs un izcelsme gaļas un zvejniecības produktiem un izstrādājumiem to nosaukumā. Pārliecinoties par to regulas franču, angļu un nīderlandiešu valodas tulkojumos, top skaidrs, ka latviski iztulkots aplam. Tas ir pārpratums, DB skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone.

Olbaltumvielas jāatšifrē vienīgi gadījumā, ja tās ir dzīvnieku izcelsmes, nevis piena vai sojas, uzsver ZM eksperte. Olbaltumvielas būtu jāatšifrē nosaukumā vien tajos gadījumos, ja, piemēram, cūkgaļas desai tiktu pievienotas olbaltumvielas no liellopu gaļas. DB jau vēstīja (24.03.2015.), ka gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers, piemērojot pārprotamās marķējuma prasības un mainot informāciju uz iepakojuma un etiķetēm, produktu nosaukumā uzskatāmi norādījis arī informāciju par pievienotām piena un sojas olbaltumvielām. Patērētājam tas var šķist simpātiski, jo skaidri tiek pateikts, cik liela daļa no izstrādājuma nav no gaļas, taču ražotājs tā rezultātā izjūt pieprasījuma kritumu par 5–10%. Kā skaidro G. Evardsone, Eiropas Komisija pamatojusi, ka prasību neskaidrais punkts attiecas tikai uz dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām, lai gan oficiālu pamatojumu pēc pieprasītās informācijas ZM no EK vēl gaida. G. Evardsone uzsver, ka regula pilnībā kalpo patērētājiem, nodrošinot tos ar pilnvērtīgu informāciju par produktu.

Gaļas ražotāja Forevers uzjundītais skandāls rezultējies saprotamākos pārtikas produktu marķēšanas noteikumos , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc DB martā atklātajām kļūdām jaunās pārtikas marķēšanas regulas latviskajā tulkojumā, Brisele labo tās tekstu, DB jau vēstīja 27.05.2015. Tagad DB rīcībā nonācis Eiropas Padomes lingvistu kļūdas labojums, kurā bez laikrakstā iztirzātā punkta par sojas un piena olbaltumvielu obligātu uzrādīšanu produkta nosaukumā, mainīti vēl daži punkti pēc Zemkopības ministrijas ierosinātajiem labojumiem. Labojumi stāsies spēkā tuvāko nedēļu laikā. Gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Forevers uzjundītais skandāls pēc tam, kad uzņēmums bija veltījis resursus ačgārni tulkotās regulas apzinīgai ieviešanai, rezultējies saprotamākā skaidrojumā ražotājiem – kas un kā jānorāda marķējumā, tostarp – produkta nosaukumā, informējot pircējus par produkta sastāvu.

Skandināvijas pārtikas zīmols "Entis" radījis glutēna, sojas un bezlaktozes proteīna pulveri - alternatīvu sūkalu proteīna maisījumiem, kura sastāvā ir gan augu daļiņas, gan malti circeņi.

Ar jauno produktu uzņēmums vēlas iekarot vispasaules tirgus un mainīt cilvēku attieksmi pret kukaiņu izmantošanu pārtikā.

"Mūsu mērķis ir pacelt proteīna pulverus nākamajā līmenī. Circeņu pulveris būtiski uzlabos līdzšinējos uzturvērtības rādītājus - tas bagātīgi satur B12, dzelzi, cinku un šķiedrvielas, ko līdz šim uztura bagātinātajos bija grūti atrast pienācīgā daudzumā. Tāpat pulveris izceļ zirņu un ķirbju aminoskābju profilu, ko izvēlējāmies pievienot receptei," skaidro uzņēmuma izpilddirektors Samuli Taskila.

Viņš piebilst, ka proteīna uztura bagātinātāju vidū, galvenokārt, dominē sūkalu proteīns, ko izgatavo no piena. Taču uzņēmums vēlējies radīt produktu, kas nesatur pienu.

Ceļu būves uzņēmums Binders autoceļa A 13 posma asfalta segas pārbūves darbu laikā veiksmīgi atrisinājis nestandarta situāciju – no būvniecības zonas "evakuējis" aizsargājamas skudras un ķērpjus.

Atbilstoši līgumsaistībām ar VAS Latvijas Valsts ceļi, uzņēmums pavasarī uzsāka autoceļa A13 Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) asfalta segas maiņu gandrīz 12 km garā posmā jeb no 144,7. līdz 156,4.km. Daugavpils novadā būvdarbu posma ceļmalās atradās izciršanai paredzēti koki, ko saglabāt nebija iespējams, jo ievērojami apdraudēja autotransporta kustības drošību.

Būvdarbu plānošanas procesā tika konstatēts, ka dažos no kokiem sastopama aizsargājamā kukaiņu suga – spožā skudra (Lasius fuliginosus – lat.), kā arī aizsargājama ķērpju suga – liepu parmelīna (Parmelina tiliacea – lat).

Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta (DU DZTI) Biosistemātikas departamenta vadošais pētnieks Dr.biol. Maksims Balalaikins pastāstīja, ka konkrētajā ceļa posmā sastopamajos kokos mitinās vairākas kukaiņu sugas, kas barojas ar trūdošo koksni un norādīja, ka pēc aizsargājamo kukaiņu un ķērpju sugu konstatēšanas, Dabas aizsardzības pārvalde izvirzīja īpašas dabas aizsardzības prasības, kas jāievēro, veicot konkrētā ceļu posma rekonstrukciju.

Arēnā Rīga no otrpus Atlantijas okeāna ieradies pasaulē zināmais Cirque du Soleil no Kanādas, lai līdz 18.jūnijam sniegtu šova OVO izrādes.

OVO ir krāsains ceļojums pa kukaiņu pilno pasauli. Izrādē atklājas bioloģiskās daudzveidības skaistums, tāpēc līdztekus iespaidīgajiem akrobātiskajiem trikiem skatītāji tiek iepazīstināti arī ar katra varoņa personību un dažādu kukaiņu sugu spējām.

Šis ir pirmais Cirque du Soleil uzvedums, kuru iestudējusi sieviete, un izrādes nosaukums OVO portugāļu valodā nozīmē "ola", tāpēc izrādes sākumā uz skatuves skatītājus pārsteidz milzīga ola, gandrīz 7 metrus augsta un 8,5 metrus plata. Izrādes turpinājumā redzamas desmit ainas, kas liks gan smieties, gan aizraut elpu. Izrāde ir ļoti viegli uztverama un saprotama bērniem, jo liela komunikācijas daļa notiek žestu un ķermeņa valodā, kā arī bērniem patiks kukaiņu īpatnējā valoda un dabas skaņas, kuras bagātina priekšnesumu.

Neskatoties uz globālo pandēmiju, 2020. gads bija ļoti labs periods akcijām – īpaši tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīriem.

Uz pamatā optimistiskas nots šajos tirgos iesācies arī šis gads, lai gan daudzi eksperti paredz, ka ceļš uz priekšu, ņemot vērā to dārdzību, akcijām var arī nebūt diez ko līdzens.

“Bloomberg” izceļ, ka šis gads var būt labs brīdis, lai veiktu atsevišķus alternatīvus ieguldījumus. Tas ļautu gan diversificēt savus uzkrājumus, gan dažos gadījumos gūt morālu gandarījumu par kādu šādi iegādātu lietu. Eksperti mēdz brīdināt, ka dažādu šādu alternatīvu ieguldījumu viens no lielākajiem mīnusiem ir tas, ka šādi tirgi var būt nelikvīdi. Proti, ja ir vajadzība, piemēram, kādu gleznu vai retu pastmarku pārdot jau tagad, tad pircēja atrašana var prasīt visai ilgu laiku. Otrs variants ir tas, ka šādā gadījumā var nākties samierināties ar krietni zemāku darījuma cenu.

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" uzsācis produktu ražošanu vegāniem, kuru pamata sastāvdaļa ir zirņu olbaltumvielas.

Šobrīd jau ne tikai vegāni un veģetārieši, bet ikviens cilvēks rūpīgāk plāno savu ēdienkarti, cenšoties to padarīt maksimāli veselīgu un dabai draudzīgu, tāpēc uzņēmums spēris soli arī šajā virzienā.

Sekojot aktuālajām uztura tendencēm pasaulē, jau pavasarī uzņēmums sāka produktu līnijas ražošana ar zīmolu "Rāznas", kas radās, vadoties pēc pasaulē aktuālās diētu tendences - fleksitārisma - pamatprincipiem, gaļas produktiem pievienojot teksturētus pelēkos zirņus un tādējādi padarot šos produktus uzturvielām bagātīgākus.

Lai arī pasaulē veģetāriešu ir ap 6%, bet vegānu ap 4%, vegānos produktus izvēlās ne tikai vegāni, bet arī fleksitārieši, kas sava uztura pamatā izvēlas augu valsts uzturu, reizēm iekļaujot arī gaļu. Analītikas uzņēmumi paredz, ka vegāniskās pārtikas tirgus ik gadu pasaulē pieaugs par 10%, īpaši augstus rādītājus uzrādot ASV. Dažos avotos minēts, ka šogad lielākais pieprasījums vegānisko pārtikas produktu grupā - ap 50% - vērojams tieši pēc gaļas alternatīvām un saldētām gatavām maltītēm, norāda uzņēmums.

Neprecīza ES direktīvas tulkojuma dēļ uzņēmējiem radīti zaudējumi, bet atbildīgo nav

Jaunā pārtikas produktu regula radījusi galvassāpes ne vienam vien Latvijas ražotājam. DB jau aprakstīja gaļas ražotāja Forevers pieredzi, kas bija centies precīzi ieviest direktīvas latviešu valodas tulkojumā prasīto. Proti, direktīvas latviskais tulkojums nepārprotami norādīja, ka uz gaļas un zvejniecības produkta iepakojuma obligāti norādāms pievienoto olbaltumvielu saturs un izcelsme. Daļa Latvijas uzņēmēju necentās šo prasību pildīt, bet, piemēram, Forevers ieguldīja naudu jaunā produktu marķējumā un godīgi norādīja, ka desām ir pievienotas sojas olbaltumvielas. Līdzīgi kā teicienā, ka neviens labs darbs nepaliek nesodīts, šāda ES direktīvas latviskajam tulkojumam precīzi atbilstoša rīcība rezultējās ar uzņēmuma produkcijas noieta kritumu. Tikai pēc tam, kad Forevers vērsās DB un nebūšanas ar jaunās regulas ieviešanu kļuva publiski zināmas, atklājās, ka patiesībā ES regulas nosacījumi ir daudz maigāki, jo uz iepakojuma esot jānorāda tikai pievienotās dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas.

Brokastis ir dienas pirmā ēdienreize, kurai jānodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma. Bērniem un skolas vecuma pusaudžiem veselīgas brokastis ir īpaši svarīgas, jo apgādā organismu ar normālai attīstībai, funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai nepieciešamo enerģiju. Kārtīgas brokastis samazina vēlmi aizstāt tās ar neveselīgām uzkodām.

Veselīgas brokastis – svarīgākie pamatlikumi

Veselīgu brokastu pamatā ir labi sabalancētas uzturvielas, kas nodrošina dienā nepieciešamo enerģijas daudzumu un veicina vielmaiņu bez izsalkuma sajūtas. Ideālā rīta maltītē jāiekļauj olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti, tauki, kā arī vitamīni un minerālvielas.

• Olbaltumvielas – veido, atjauno un aizsargā organisma audus, uztur muskuļu masu un rada sāta sajūtu. Veselīgu brokastu pagatavošanai, nepieciešami produkti ar augstu obaltumvielu saturu piem: olas, biezpiens ar zemu tauku saturu, bezpiedevu jogurts, piens.

• Saliktie ogļhidrāti – nodrošina enerģiju un ir svarīgs šķiedrvielu avots gremošanas sistēmai. Ogļhidrātu avoti: pilngraudu maize, auzu pārslas, putraimi, brūnie rīsi un svaigi augļi.

Lai aktīviem cilvēkiem pēc treniņa palīdzētu atgūties, SIA Metti piedāvā olbaltumvielu dzērienu sagataves, ko sajaukt ar ūdeni vai pienu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Olbaltumu kokteiļu sagatavēm To Drink ir divas produktu līnijas – olbaltumvielu maisījumi ar dažādām garšām un brokastu kokteilis, kur papildu olbaltumvielām ir arī samaltas auzas un ogu gabaliņi. Dzēriena sagatavē ir gan «tīras» olbaltumvielas, kas ne visiem garšo, taču tie, kuri pieturas pie stingras diētas, visdrīzāk izvēlēsies šo, un ir arī sūkalu olbaltumvielu pulveris ar dažādām garšām – zemeņu, šokolādes, vaniļas. Otrs produkts ir brokastu kokteiļu jeb smūtiju sagataves. Tur papildu olbaltumvielām ir pilngraudu auzas, t.s. lēnie ogļhidrāti, kas nodrošina pakāpenisku enerģijas izdalīšanos, un saldējot žāvētas ogas. Produkti ir atšķirīgi, taču idejiski vienādi – abos ir organismam vajadzīgās uzturvielas un tie sniedz enerģijas lādiņu. «Jau no paša sākuma izdomājām, ka mums būs divas produktu līnijas, lai būtu lielāka dažādība. Daudzi mājās blenderī maļ olbaltumvielas ar auzām un augļiem, tāpēc mēs iedomājāmies, ka šāds brokastu smūtijs būtu ideāla alternatīva – tas ir gatavs produkts, turklāt nav jāuztraucas par ogļhidrātu un olbaltumvielu līdzsvaru,» saka Raimonds Meleks, To Drink idejas autors. Viņa biznesa partnere Laura Zvejniece piebilst, ka To Drink pamatā ir sportiska un veselīga dzīvesveida ideja, tāpēc vienlaikus ar domu par olbaltumvielu dzēriena sagatavi viņiem radās doma par brokastu smūtijiem.

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Lai gan kopš šā gada marta spēkā ir Eiropas Padomes regula par gaļas un gaļas izstrādājumu marķēšanu, dokumenta specifikas dēļ dalībvalstīm regulas tulkojumos radušās problēmas ar produkta sastāvā norādāmo vielu definēšanu, līdz ar to patlaban regula tiek atkārtoti pārskatīta.

Kā aģentūrai LETA atzina Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece, uz neprecīzu tulkojumu norādījis gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Forevers, kurš sagatavojis jaunus marķējumus, ņemot vērā regulas tulkojumu.

«Minētā regula tās specifikas dēļ tikusi pārprasta jau angļu valodas pamattekstā, un šāda problēma bijusi arī pārējām dalībvalstīm, kas tulkoja dokumentu vai arī izmantoja tā angļu valodas versiju. Patlaban iesniedzām Eiropas Padomes juristiem-lingvistiem savus priekšlikumus attiecīgajiem labojumiem. EK gatavo atbildes dokumentu, kurā tiks skaidroti atsevišķi jautājumi, patlaban galīgā versija vēl nav pieņemta,» sacīja Muceniece.

Latvijā, Mārupē, uzsākta produktu ražošana no circeņiem – proteīna pulveris un žāvēti circeņi.

Pavisam drīz uzņēmums Akuna Tribe plāno papildināt savu produktu klāstu ar trīs žāvētu circeņu garšām: sāls, ķiploku un čili.

Ideja par Akuna Tribe Jēkabam Vanagam radās 2017. gada vasarā Mārtiņa Bidiņa uztura kursos. "Apspriežot olbaltumvielas, tika pieminēti kukaiņi – kā ne tikai ļoti labs olbaltumvielu avots, bet arī dzelzs, B12 vitamīnu, omega 3–6 taukskābju avots, taču ar piebildi, ka tie pašreiz vēl īsti nav pieejami Eiropā. Labs produkts, kā vēl nav mūsu tirgū, – tie arī bija galvenie iemesli, lai sāktu šo tēmu pētīt sīkāk. Vēlāk kā papildu motivācija attīstīt šo ideju kalpoja arī fakts, ka kukaiņu audzēšana ir daudz draudzīgāka dabai un ir viens no nākotnes instrumentiem pasaulē, ar kā palīdzību tiek plānots nodrošināt ar uzturu nemitīgi augošo cilvēku skaitu uz mūsu planētas," stāsta J. Vanags.

Pasaulē slavenākā cirka trupa “Cirque du Soleil” jau ieradusies Rīgā, kur šonedēļ četru dienu laikā būs skatāmas sešas OVO izrādes.

Šobrīd “Arēnā Rīga” notiek intensīvi sagatavošanās darbi - cirks ieradies ar 23 furgoniem aprīkojuma.

“Cirque du Soleil” uz Latviju atbrauca no kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētas Viļņas, kur šovi bija skatāmi pagājušajā nedēļā. Visa izrāžu aprīkojuma un personāla pārvešanai nepieciešami 23 furgoni, savukārt OVO šova trupā ir 100 cilvēku, no kuriem 52 ir mākslinieki un akrobāti.

Pirmizrāde Rīgā notiks 15.jūnija, vakarā. Ar uzstāšanos Latvijas galvaspilsētā cirks beigs savu tūri pa Baltijas valstīm, jo pirms tam jau viesojās Lietuvā un Igaunijā. Taču cirka trupas intensīvā turneja ar to nebeigsies – līdz gada beigām OVO trupa Eiropā apmeklēs arī Nīderlandi, Franciju, Vāciju, Šveici, Slovākiju, Itāliju, Spāniju un Portugāli.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Jēkabpils pusē jau pirmie knišļu upuri – četros pagastos no kukaiņu kodumiem gājušas bojā desmit govis, ziņo Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Db.lv jau rakstīja, ka šogad, dažādās Latvijas vietās novērots paaugstināts asinssūcēju kukaiņu jeb knišļu skaits, un Latvijas Entomoloģijas biedrības speciālisti norādīja, ka lielākam knišļu uzbrukumu riskam pakļauti Latvijas Austrumrajoni. Šā gada pavasarī knišļu kāpuriem bija labvēlīgi barošanās apstākļi, jo pali aprīļa otrajā pusē bija ilgstoši un ar augstu ūdens līmeni.

PVD norādīja - knišļu «aktīvajā» periodā - maijā un jūnijā – dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Nevajadzētu govis, aitas, cūkas un, jo īpaši, zirgus ganīt karstajā diennakts laikā, no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00, tiešos saules staros, vai arī jāparūpējas, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā.

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Bišu un citu kukaiņu iedvesmoti, zinātnieki ir pavadījuši gadus, meklējot veidus, kā radīt lidojošus robotus. Galvenais izaicinājums - lidošana patērē daudz enerģijas.

Tehnoloģijām attīstoties un robotiem pilnveidojoties, ir sagaidāms, ka tie tiks nodarbināti gan gaisa kvalitātes noteikšanā, gan cietušo meklēšanā vai pat ieņems vietu blakus darba bitēm.

Lidojošo robotu spārniem ir jāpaļaujas uz baterijām, kuras līdz šim nebija izdevies radīt pietiekami efektīvas un vieglas. Taču Hārvarda universitātes zinātnieki beidzot radījuši robotu, kas ir spējīgs lidot pa īstam bez piespiedu nepieciešamības nosēsties. Jaunais modelis, kas nodēvēts par RoboBee X-Wing, sastāv no četriem smalkiem oglekļa šķiedras un poliestera spārniem un vēl smalkākām fotoelementu šūnām. Lai mazais robots varētu pacelties gaisā, tiek izmantota saules enerģija. Rezultātā robota - bites spārni rada tādas pašas kustības kā kukaiņu muskuļi lidojot.

Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētā projektā Daugavpils Universitātes (DU) Inovatīvās mikroskopijas centra speciālisti ir izstrādājuši jauna tipa hologrammas un atstarojošās virsmas, aģentūru LETA informēja projekta vadītāja Alise Griķe.

Projekta Bioirizācijas starpnozaru pētījuma grupa gaitā pētniekiem, izanalizējot dažādu vaboļu virsmu struktūru pielietojamības iespējas un kopējot vaboļu dabiskās izcelsmes struktūras, ir izdevies izveidot divas hologrammas, kuras atdarina kukaiņu virsmu un acs uzbūvi. Šādas hologrammas nodrošina lielāku produktu aizsardzību, kā arī ir interesants dizaina elements.

Ietekmējoties no dažu kukaiņu virsmu īpatnībām, ir izstrādātas arī divas jauna veida atstarojošās virsmas, kas nodrošina mazāku gaismas atstarošanos, tādējādi tās ir iespējams izmantot, piemēram, saules elementu efektivitātes palielināšanai.

Vācijas pilsētas Koblencas apkārtnē uz ātrgaitas ceļa izlijuši divi tūkstoši litru medu, uz vairākām stundām braucamo daļu padarot lipīgu un slidenu, tādējādi apdraudot autobraucēju drošību.

Negadījums noticis, kad kāds Rumānijas tālbraucējs, braucot ar Spānijā reģistrētu kravas automašīnu, bija spiests strauji bremzēt vieglās automašīnas dēļ, kas pārkāpa noteikumus. Ar medu pildītās cisternas bremzēšanas rezultātā izkritušas no automašīnas un no tām izlijis medus, liecina Koblencas policijas informācijas.

Notikušā negadījuma vietā ieradušies ugunsdzēsēji, kas izlijušo medu steidzīgi pārklājuši ar smiltīm un zemi, lai izvairītos no tā, ka tas pievilina lielu daudzumu kukaiņu. Dienestiem izdevies darbus pabeigt līdz saullēktam, tādējādi no pārliekas kukaiņu uzmanības izdevies aizbēgt.