Grieķijas parlamenta deputāti lēmuši par speciālas komisijas izveidošanu, kas nodarbosies ar budžeta deficīta rašanās iemeslu pētīšanu un centīsies noskaidrot, vai valdība apzināti sagrozījusi budžeta deficīta datus.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu ierosināja Grieķijas kreisi centriskā partija – to atbalstīja 168, bet pret bija 76 deputāti.
Izveidotajai komisijai vajadzēs noskaidrot, vai 2009. gadā Grieķijas valdība apzināti paaugstināja deficīta rādītājus. Vairāki parlamenta deputāti apsūdz toreizējo PASOK partijas veidoto valdību par mākslīgu budžeta deficīta rādītāju palielināšanu, lai attaisnotu starptautiskā aizdevuma saņemšanu.
Saskaņā ar Eiropas statistikas biroja (Eurostat) datiem – Grieķijas budžeta deficīts 2009. gadā veidoja 15,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā rezultātā Atēnas zaudēja finanšu tirgu uzticību, kas radīja eirozonas parādu krīzi.
Db.lv jau vēstīja, ka otrdien tika pieņemts lēmums par 130 miljardu eiro aizdevuma piešķiršu Grieķijai. Vienošanās paredz, ka Atēnu parāda apjomam līdz 2020. gadam ir jāsarūk līdz 120,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam – pērn tika lēsts, ka valsts parāda apjoms sasniedzis 160% no IKP.
Tomēr parādījušās bažas, ka Grieķija nemaz nespēs samazināt savus parādu kalnus un tai būs nepieciešams vēl viens starptautisks aizdevums.
Savukārt reitingu aģentūra Fitch samazinājusi Grieķijai piešķirto kredītreitingu un pavēstījusi – ir liela iespēja, ka valsts drīzumā bankrotēs.
Atēnu reitings samazināts par divām pakāpēm - no CCC līdz C un aģentūra norādīja, tuvākajā laikā ir augsta iespēja, ka iestāsies Grieķijas maksātnespēja.