Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Ja Latvijā vajadzētu izveidot polittehnologu-ciniķu galeriju, Jurģis Liepnieks tajā ierakstītos pirmajās rindās. Katrā ziņā viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas savulaik radīja Tautas partijas tēlu. Šobrīd viņš atļaujas visai neglaimojoši izteikties par mūsu valsts politiķiem, viņu izredzēm vēlēšanās, kā arī skaidri norāda — gaidāmā komunikācija ar sabiedrību ir tizla.

Kādu redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?

Tā ir neskaidra. Vēl jau nevar zināt, kā tas viss beigsies. Tautas partija (TP) un ZZS saprata, ka ja viņi vēl tādā garā paturpinās visu ko samazināt, viņi var iet mājās. Līdz ar to lēmums gāzt Ivara Godmaņa valdību un ļaut to taisīt Jaunajam laikam (JL) ir izcili pareizs. TP tagad ir dabūjusi ārkārtīgi reprezentablus un krīzes laikam ļoti piemērotus amatus, izņemot Veselības ministriju, bet tur viņiem ir vienīgais sakarīgais ministrs. Jāatzīst, ka neko gan es nevaru pateikt par Dāldera kungu – varbūt viņš izrādīsies ļoti spēcīgs kultūras ministrs. Jautājums ir par to, vai TP turpmāk mācēs šo situāciju izmantot. Viņiem ir jāpārvar psiholoģiska vēlme vienkārši gūt prieku no tām grūtībām, kādās tagad ir JL – tā var izrādīties viņu galvenā problēma. Vismaz pirmā Valda Dombrovska valdības nedēļa liecina, ka TP ļauj JL strādāt pēc principa – lai jau tie trakie to visu dara. Labākais piemērs bija brīdī, kad tika lemts par valdes locekļu algām valsts akciju sabiedrībās, Aigars Kalvītis un vēl daži vienkārši izgāja no telpas. Faktiski tika pieņemts lēmums dažiem vadošajiem menedžeriem samazināt algas, kas, protams, ir pilnīgs populisms – bezjēdzība.

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās kandidējošie Saeimas deputāti ievēlēšanas gadījumā zaudē parlamentāriešu mandātu, pēc vēlēšanām varētu mainīties arī parlamenta frakciju sastāvs.

Parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka neatkarīgi no tā, vai Saeimas deputāts ir vai nav uzrakstījis iesniegumu par mandāta nolikšanu, deputāts uz likuma pamata zaudē mandātu, ja tiek ievēlēts kādā pašvaldībā. Meisteres ieskatā, Saeimas deputāts zaudē mandātu dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pašvaldības dome. No šīs dienas politiķim arī vairs nemaksā mēnešalgu par Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās piedalās astoņi Saeimas deputāti. No Saskaņas Liepājā ar pirmo numuru kandidē šī politiskā spēka parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Pirmais «aiz strīpas» Saeimas vēlēšanās šajā vēlēšanu apgabalā bija pašreizējais Liepājas pilsētas domes deputāts Romans Miloslavskis, kurš kandidē arī šajās vēlēšanās, bet no partijas Liepāja kvadrātā. Miloslavskis ir bijušais Saskaņas pārstāvis, kurš pērn tika izslēgts no Saskaņas, saņemot partijas vadības pārmetumus par «pārmērīgu sadarbību» ar Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija). Nākamais pretendents uz Agešina vietu Saeimā būtu Aleksejs Medvedevs, kurš arī kandidē pašvaldību vēlēšanās.

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

Hakeri, kas pagājušajā gadā ielauzušies biržas Nasdaq datorsistēmā, bija tajā instalējuši programmas, kas ļauj izspiegot biržā esošo uzņēmumu vadību, atsaucoties uz divu izmeklēšanai pietuvinātu personu teikto, raksta Reuters.

Jauni pierādījumi liecina, ka kiberuzbrukums ir bijis daudz nopietnāks, nekā tika domāts iepriekš – šī gada februārī Nasdaq OMX Group vēstīja, ka tās rīcībā nav pierādījumu, ka hakeri varētu būt piekļuvuši biržā esošo uzņēmumu informācijai.

Kiberuzbrukumu izmeklē FIB un Nacionālās Drošības aģentūra.

«Dievs vien zina, ko tieši hakeri ir nodarījuši. Šāda uzbrukuma ietekme ilgtermiņā vēl joprojām nav paredzama,» norādīja Toms Kellermans (Tom Kellermann), kiberdrošības eksperts ar vairāku gadu pieredzi centrālo banku aizsardzībā un citu augsta profila finanšu institūciju kiberaizsardzībā.

Krievijas hakeri, kuri nav apmierināti ar Baltijas valstu interpretāciju par notikumiem Otrajā Pasaules karā, kā arī ar šajās valstīs piekopto politiku, apsolījuši kiberkaru pret Baltijas nācijām, ilustrējot Baltijas valstu mājas lapas ar piecstaru zvaigznēm, ziņo Krievijas portāls Smena.

"Baltijas valstu rīcība, kas vērsta uz to, lai pārrakstītu vēsturi un izdzēstu pagātnes notikumus no to iedzīvotāju atmiņām, ir pārkāpusi visas saprāta robežas," teikts hakeru sūtītajā vēstulē.

Hakeri plāno mainīt Baltijas valstu mājas lapu izskatu. Apmeklētājiem atverot kādu no mājas lapām, kurai būs uzbrukuši hakeri, parādīsies lielas sarkanas zvaigznes un attēli ar karavīriem, kas esot atbrīvojuši Rīgu, Tallinu un Viļņu no fašistiem.

Teksts no hakeru paziņojuma: "Hakeri visā valstī nolēmuši apvienoties. Tam par iemeslu kalpojusi rietumu valstu nekaunīgā uzvedība. Mums ir apnikusi NATO pietuvošanās mūsu dzimtenes robežām, apnikuši Ukrainas politiķi, kas aizmirsuši savu tautu un domā vien par savām interesēm. Apnikusi Igaunijā valdošā vara, kas nekaunīgi un atklāti pārraksta vēsturi un atbalsta fašismu. Stop, pietiek!"

Sociālā tīkla uzņēmums "Twitter" pavēstījis, ka šonedēļ notikušajā hakeru uzbrukumā uzlauzti aptuveni 130 tviterkonti, no kuriem daudzi piederējuši prominentām personībām.

"Twitter" paziņoja, ka hakeri guvuši kontroli pār mazu skaitu kontu un varējuši nosūtīt tvītus no tiem.

Kompānija piebilda, ka turpina vērtēt, vai hakeri spējuši piekļūt kontu lietotāju privātajiem datiem.

Izmeklēšanu par "Twitter" uzlaušanu vada Federālā izmeklēšanas biroja Sanfrancisko nodaļa.

Hakeri trešdien uzlauza kompānijas "Apple", uzņēmēju Īlona Maska un Džefa Bezosa, Džo Baidena, Baraka Obamas, "Uber", Bila Geitsa, operācijās ar bitkoiniem specializējušos firmu un daudzus citus tviterkontus.

Hakeri savos paziņojumos aicināja cilvēkus 30 minūšu laikā nosūtīt 1000 ASV dolārus bitkoinos uz viņu digitālo kontu, lai saņemtu atpakaļ divreiz lielāku summu.

Starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām, vēsta The Independent.

Aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Britu policija apstiprināja, ka Lielbritānijā aizturēti četri cilvēki.

Kā jau LETA ziņoja, Lielbritānijas Informācijas komisāra birojs (ICO) ceturtdien aicināja Krieviju dzēst interneta vietni, kurā hakeri pieslēgušies tiešsaistes kamerām mājokļos un uzņēmumos visā pasaulē.

ICO apstiprināja, ka hakeri izmantojuši neaizsargātas vai ar vājām parolēm apsargātas novērošanas kameras un bezvadu bērnu monitorus.

Latvijā nav aizturēto starptautiski veiktajā policijas operācijā, kas notika septiņās Eiropas valstīs, tādējādi aizturot 11 hakerus, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām.

Kā aģentūrai LETA norādīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, lai arī tika norādīts, ka aizturēšana notikusi arī Latvijā, šeit neviens nav ticis aizturēts.

The Independent iepriekš ziņoja, ka starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām. Bija norādīts, ka aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Kāds 17 gadus vecs skolnieks no Austrālijas negribot izraisījis milzīgu hakeru uzbrukumu populārajai interneta vietnei Twitter, ziņo AFP.

Pīrss Delphins (Pearce Delphin), kura Twitter vārds ir @zzap, atzinis, ka viņš atklājis drošības trūkumu, kuru pēc tam izmantojuši hakeri, ietekmējot tūkstošiem vietnes lietotāju un izraisot haosu mikroblogošanas vietnē uz aptuveni piecām stundām.

Viņa atklāto trūkumu hakeri izmantojuši, lai novirzītu lietotājus uz pornogrāfiskām lapām un izveidotu viltus tvītus, kas kopējušies ikreiz, kad tie izlasīti.

Puisis atzinis, ka brīdī, kad sniedzis informāciju par savu atklājumu, viņš pat neesot nojautis, ka kaut kas tāds varētu notikt.

Starp cilvēkiem, kurus skāris hakeru uzbrukums, tiek minētas arī tādas atpazīstamas personas kā Baltā nama preses sekretārs Roberts Gibbs un Lielbritānijas bijušā premjera Gordona Brauna sieva.

Hakeri piekļuvuši aptuveni 100 000 ASV nodokļu maksātāju datiem un uzbrukums acīmredzot nācis no Krievijas, vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz anonīmiem avotiem.

ASV Ieņēmumu dienests (IRS) par datu noplūdi ziņojis otrdien, pavēstot, ka hakeri piekļuvuši trešās puses vietnei ar nodokļu maksātāju datiem, nevis paša dienesta sistēmām.

Kā ziņo CNN, par uzbrukuma saistību ar Krieviju pavēstījuši divi avoti, kuriem ir zināms par ASV Valsts kases un Iekšējās drošības ministrijas vadīto izmeklēšanu.

Noziedznieki pēc tam izmantojuši iegūto informāciju par 15 000 cilvēku, lai krāpnieciskā ceļā no valdības pieprasītu nodokļu atmaksu aptuveni 50 miljonu dolāru apmērā.

Aprīlī tika ziņots, ka hakeri no Krievijas pagājušā gadā piekļuvuši ASV prezidenta Baraka Obamas elektroniskajai sarakstei, uzlaužot Baltā nama neslepeno datorsistēmas daļu. Tāpat hakeri piekļuvuši ASV Valsts departamenta neslepenajai datorsistēmai.

Hakeri, kas internetā publiskojuši ASV pirmās lēdijas Mišelas Obamas un slavenību finansiālā stāvokļa un personīgās informācijas datus, tos ieguvuši no kredītinformāciju apkopojošām kompānijām.

Pirmdien kāda Krievijas tīmekļa vietne publiskoja 15 slavenību un amatpersonu finanšu stāvokļa datus. Tikuši publiskoti ASV pirmās lēdijas, Federālā Izmeklēšnas biroja (FIB) vadītāja, bijušā Kalifornijas gubernatora un filmu zvaigznes Arnolda Švarcenegera, ASV viceprezidenta Džo Baidena, gubernatora Mita Romnija, filmu zvaigznes Mela Gibsona, mūziķa Jay-Z un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku personīgos datus, ieskaitot informāciju par to finansiālo stāvokli un sociālo apdrošināšanu.

Hakeru piekļuvi savai informācijai atzinušas trīs lielākās ASV kredītkompānijas Experian Plc, Equifax Inc. un TransUnion Corp, vēsta Bloomberg. TransUnion norāda, ka hakeru rīcībā jau bijis «ievērojamu daudzumu» minēto personu datu, kas iegūti no citiem avotiem, kā, piemēram, bankām un veikaliem. Hakeri pēc tam datus izmantojuši, lai piekļūtu tos interesējošai informācijai.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab, informé, ka kompānijas BindView pētniecības grupas Razor vadītājs Marks Lavless kādā ISACA (Information Systems Audit and Control Association) sanāksmēm savā referātā ir runājis par to ka, šobrīd daudzi hakeri ielaužas sistēmās, lai gūtu labumu sev vai nodarītu ko ļaunu; tādus angļu valodā dēvē par "black-hat" hakeriem. "Black-hat" atrastos aizsardzības pārvarēšanas paņēmienus izmanto paši vai arī pārdod citiem par naudu, bet reizēm atdod apmaiņā pret kaut ko sev noderīgu. "Grey-hat" hakeri bez administratora vai izstrādātāja ziņas uzlauž datorsistēmas un "izķidā" programmatūru - ar nolūku atrast tīkla vai programmatūras problēmas. Agrāk daudzi šādi hakeri darbojās paši par sevi, taču šodien viņus algo mafija, ārvalstu valdības un surogātpasta izplatītāji. Kā apgalvo Lavless, melnajā tirgū paņēmiens jeb "exploit", kurš ļauj izmantot zināmu ievainojamību, maksā 100-500 ASV dolāru. Bet šāda cena turas tikai līdz brīdim, kamēr "exploit" kods parādās publiskajos forumos; pēc tam tas viss vairs nav pat plika graša vērts. Nezināmas ievainojamības izmantošanas paņēmiena kods, protams, ir daudz vērtīgāka manta. Šādu paņēmienu cena jau ir starp 1000 un 5000 ASV dolāru. To pircēji ir ārvalstu valdības, vietējās un ārzemju organizētās noziedzības pārstāvji, kā arī kompānija iDefense, kura uzpērk "exploit" un par tiem informē savus klientus. Savukārt saraksts, kurā ir 5000 IP adrešu, maksā no 150 līdz 500 ASV dolāru. Katra no šīm adresēm ir ar spiegu programmu inficēts dators, kas gatavs kļūt par paklausīgu "zombiju". Ja melnajā tirgū kāds vēlas iegādāties 1000 aktīvu kredītkaršu numurus, tad šāds saraksts maksā no 500 līdz 5000 ASV dolāru. Dažas tīkla vietnes pāris numuru pat atsūta par brīvu, lai var pārbaudīt "preci" un nav jāpērk kaķis maisā. Savukārt citās vietnēs, pēc Lavlesa teiktā, atrodami kredītkaršu numuru tirgotāju reitingu saraksti - kaut kas līdzīgs eBay Inc. Kopumā cenas gan ir pieaugušas kopš tā laika, kad ASV slepenais dienests sācis operāciju "Firewall" (Ugunsmūris) - nelegālo hakeru organizāciju Shadowcrew, Carderplanet un Darkprofits darbības izmeklēšanu. Bet cik nopelna "black-hat", kas strādā surogātpasta izplatītāju interesēs? Kā stāsta Lavless, pieredzes bagāta "black-hat" gada alga šajā jomā ir no 100 000 līdz 200 000 dolāru. Diezgan iespaidīga summa, tomēr pieķertam hakerim tā dažās nedēļās aiziet advokātu honorāros. Turklāt ne jau visi "black-hat" pelna simt tūkstošus. InfoWorld žurnālists ir runājis ar Bilu Henkoku, Savvis Communications Corp. drošības direktoru, kurš uzskata, ka daži no šiem hakeriem savu amatu piekopj nebūt ne no laba prāta. Henkoks pastāstījis par kādu hakeri no Austrumeiropas, kura ģimenes locekļiem krievu mafija draudējusi, lai piespiestu viņu strādāt noziedznieku labā. "Šis gadījums, manuprāt, liecina par to, ar cik sarežģītu problēmu mums ir darīšana," atzinis Henkoks.

Nezināmi hakeri 28. un 29. jūnijā uzbrukuši vairākām Lietuvas interneta mājas lapām, ievietojot tajās sarkanu fonu, uz kura attēloti komunistu simboli - sirpis un āmurus. Par notikušo vēsta Lietuvas sakaru regulatora tīklu un informācijas aizsardzības nodaļas priekšnieks Ritis Rainis, raksta RIA Novosti.

Db.lv jau ziņoja, ka Krievijas hakeri, kuri nav apmierināti ar Baltijas valstu interpretāciju par notikumiem Otrajā Pasaules karā, kā arī ar šajās valstīs piekopto politiku, apsolījuši kiberkaru pret Baltijas nācijām.

Hakeru neapmierinātību izsauca fakts, ka pagājušajā nedēļā Lietuvas parlaments aizliedza publiskos pasākumos izmantot nacistisko un komunistisko simboliku.

R. Rainis norādījis, ka 28. jūnijā hakeri uzbruka Dienesta ētikas augstākās komisijas, kā arī uzņēmumu Tokvila un Rimi interneta mājas lapām.

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Tieslietu ministrijas speciālisti izstrādājuši likuma grozījumus, kas paredz, ka pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā arī izstrādāti, lai noteiktu, ka pašvaldību vēlēšanas rīkojamas jūnija otrajā sestdienā, kad notiks arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, informē Tieslietu ministrija.

Pašlaik Eiropas Parlamenta (turpmāk – EP) deputātam, kurš vēlas kandidēt Saeimas vai attiecīgi pašvaldības vēlēšanās, mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jānoliek EP deputāta mandāts. Tādēļ var rasties situācija, ka persona, kura vēlas kandidēt Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, paliks bez amata, jo nolikusi EP deputāta mandātu, bet nav ievēlēta attiecīgi Saeimā vai pašvaldības domē.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, 2007. gada 1. augustā ar valdības rīkojumu tika apstiprināta koncepcija par vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Līdz ar koncepcijas pieņemšanu tika atbalstīts risinājuma variants, kas paredz noteikt, ka personai, kura ir EP deputāts un kandidē Saeimas vai pašvaldības vēlēšanās, tiek anulēts EP deputāta mandāts tikai tad, ja minētā persona tiek ievēlēta Saeimā vai pašvaldībā.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši 54,51% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1046 no kopumā 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte vēl varētu pieaugt, ņemot vērā, ka tiks apkopoti dati par vairākiem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās. Tomēr, ja aktivitāte nepārsniegs 12.Saeimas vēlēšanās reģistrēto - 58,85% -, tad šīs būs kļuvušas par vismazāk apmeklētajām vēlēšanas atjaunotās Latvijas vēsturē.

2011.gadā notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45% no visiem balsstiesīgajiem, bet 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12% vēlētāju.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 955 392 jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā bija novērojama 71,51% vēlētāju aktivitāte jeb piedalījās 997 754 cilvēki, savukārt 9.Saeimā - 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

ASV kabeļtelevīzijas operatora Fox News mikroblogošanas vietnes Twitter konts ir ticis uzlauzts, un tajā hakeri ir ievietojuši paziņojumus par ASV prezidenta Baraka Obamas nāvi, pārliecinājās Db.lv.

Fox News kontā @foxnewspolitics hakeri ievietojuši paziņojumus, ka B. Obama sašauts iegurņa zonā un kaklā, un miris no asins zaudējumiem. Uzbrukums esot noticis kādā restorānā Aiovas pavalstī. Uzbrucējs neesot atrasts un hakeri Fox News vārdā pauž līdzjūtību B. Obamas ģimenei, kā arī novēl veiksmi viceprezidentam Džo Bidenam, kuram būtu jāaizvieto B. Obama.

Par uzbrukumu atbildību uzņēmies grupējums The Script Kiddies, vēsta BBC. Nav zināms, kāpēc kabeļtelevīzijas operators ir piedzīvojis šādu uzbrukumu. Tomēr televīzijas konservatīvā pozīcija ir padarījusi to nepopulāru daudzu amerikāņu vidū.