Biznesa risinājumu piegādātājs HansaWorld plāno uzlabot pozīcijas mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, piedāvājot vienotu risinājumu visā Baltijas reģionā – HansaWorldExpress.

„Pašlaik HansaWorld programmatūru lieto ap 11 000 klientu visās Baltijas valstīs, bet, pateicoties uzlabotajam risinājumam, plānojam šo skaitu krietni palielināt. HansaWorld Express īstenotie uzlabojumi ir vērsti uz to, lai atbalstītu uzņēmumus eksporta jomā. Turklāt ar šī risinājuma palīdzību iespējams vieglāk kontrolēt saistīto uzņēmumu darbību ārzemēs”, uzsver HansaWorld Austrumeiropas reģionālais vadītājs Edmunds Sprūdžs.

Jāmin, ka iepriekš Latvijas tirgū šis produkts bija pazīstams ar nosaukumu HansaWorld MVU, bet jaunais risinājums ievērojami uzlabotā kvalitātē Baltijas valstīs būs pieejams kā HansaWorld Express. Šī programma ir pieejama piecās valodās (latviešu, krievu, angļu, igauņu un lietuviešu). Līdz ar to piedāvātais risinājums ir pilnībā pielāgots uzņēmumiem, kas darbojas Baltijas reģionā.

Apvienojot biznesa risinājuma piegādātāja HansaWorld un Rixtar pieredzi, ir izstrādāts specializēts risinājums līzinga kompānijām, liecina Db saņemtais paziņojums.

«Ar šī risinājuma palīdzību iespējams automatizēt līzinga operāciju apstrādi un uzskaiti, turklāt tagad to iespējams veikt integrēti vienā sistēmā ar pārējo uzņēmuma procesu uzskaiti un pārvaldi. Šis ir konkurētspējīgs risinājums pasaules mērogā, īpaši NVS valstu tirgū. Uzskatu, ka šis solis ļaus ievērojami palielināt Latvijas informāciju tehnoloģiju nozares pakalpojumu eksportu,» norāda HansaWorld Austrumeiropas reģionālais vadītājs Edmunds Sprūdžs.

HansaWorld sniegtā informācija atklāj, ka jaunais līzinga uzskaites risinājums izstrādāts kā daļa no HansaWorld Enterprise uzņēmumu vadības sistēmas. Lai arī šis risinājums galvenokārt ir paredzēts līzinga kompānijām, risinājuma plašās funkcionalitātes dēļ to iespējams izmantot gandrīz jebkurā uzņēmumā, kas strādā finanšu sektorā – krājaizdevu sabiedrībās, kredītiestādēs, investīciju kompānijās u.c.

Tuvojoties gada noslēgumam, aizvien vairāk medijos var manīt 2010. gada ekonomikas attīstības prognozes. Žurnāla Kapitāls pēdējā numurā tiek analizēta katra nozare, tai skaitā IT.

Alvils Zauers raksta: «Tāpat kā šogad, arī 2010. gadā visgrūtāk klāsies IT produktu tirgotājiem, kuriem būs jācīnās gan par iedzīvotāju pirktspējas dēļ sarūkošo IT preču tirgu, gan par ierobežoto valsts un pašvaldību iepirkumu apjomu, gan ekonomijas dēļ mazākajiem uzņēmumu pirkumiem.» Kā dažus no risinājumiem eksperti min tiekšanos uz eksporta tirgiem un IT ārpakalpojumu sniegšanu.

Turpretī Eriks Kimberligs (Eric Kimberling), prognozējot ERP tirgus attīstību pasaulē 2010. gadā, akcentē citus aspektus. Kā piemēri minami gan stingrāka uzņēmumu investīciju izvērtēšana ERP sistēmās, skatoties tieši uz projektu atdevi, gan arī iespējamo risku vadība. Jācer, ka investīciju atdeves izvērtēšanai šajā jomā stingrāk pieies arī Latvijas uzņēmēji. Tāpat tiek prognozēts, ka, atkopjoties no krīzes, mazie un vidējie uzņēmumi vairāk orientēsies uz ERP sistēmām, jo mērķis būs biznesa procesu automatizācija un izaugsmes iespējas.AMR Research to min kā vienu no galvenajiem faktoriem, kas ļautu ERP sistēmu tirgum pasaulē atgūt 2008. gada apmērus. Protams, mazam/vidējam uzņēmumam investīcijas ERP sistēmā ir biznesa kritiskas, tāpēc kā efektīvs risinājums tiek uzskatīts sistēmas piedāvājums kā pakalpojums jebSaaS (Software as a Service). Kaut arī SaaS risinājumi pagaidām vēl nav pārāk populāri, tā ir iespēja uzņēmumiem ar ļoti ierobežoties resursiem IT jomai.

Lietuvas IT uzņēmuma HansaWorld filiāle ir pārdota Latvijas uzņēmumiem Aletio (HansaWorld risinājumu izplatītājs) un hansaworld.lv, liecina paziņojums Facebook vietnē. Komentāru par iegādi no SIA Sensum Solutions (iepriekš HansaWorld Latvia) vadītāja Edgara Kaņepes DB nav izdevies iegūt.

SIA Sensum Solutions vienīgais īpašnieks ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, bet SIA Aletio īpašnieki, atbilstoši Lursoft datiem, ir Artūrs Agadžanovs (50%), Andris Stramkals (33,35%) un Gundars Gulbis (16,65%).

Iepriekš E. Sprūdžs vairākas reizes bija izteicies, ka izskata iespējas pārdot daļu no piederošā SIA Sensum Solutions, bet tā arī līdz šim darījums nav sekojis.

2008. gada nogalē E. Sprūdžs izteica HansaWorld grupai piedāvājumu izpirkt SIA HansaWorld Latvia kapitāldaļas. Pēc sarežģītām pārrunām grupas vadība darījumam piekrita.

Uzņēmumu vadības programmatūras nozares lielākie izaicinājumi tuvākajā laikā būs risinājumu pielāgošana topošajai Windows 8 operētājsistēmai un iPad veida planšetdatoru lietotāju vajadzībām, norāda uzņēmumu vadības programmatūras kompānijas HansaWorld dibinātājs un vadītājs Karls Bulīns.

Būlins, kurš pēc izglītības ir programmētājs un datorzinātnieks, teica, ka Microsoft operētājsistēma Windows 8, kuru paredzēts piedāvāt tirgū šī gada gaitā, būtībā ir pilnīgi jauna sistēma, kas prasa apjomīgu Windows sistēmai paredzētas programmatūras pārrakstīšanu.

«Microsoft visu veco met ārā pa logu, un uzskatu, ka tas ir pareizi, jo Windows ir novecojis. Windows 8 ir labi konstruēts. To saku, jo parasti attiecos kritiski pret daudz ko no tā, ko Microsoft dara. Jaunais izskats, saskarnes dizains, kuru sauc Metro, ir pievilcīgs un vedina cilvēkus turpināt to lietot. Pirmais iespaids ir ļoti labs,» teica Bulīns. Viņš norādīja, ka aptuveni 75% no HansaWorld piedāvātajiem risinājumiem ir domāti darbam ar Windows operētājsistēmu.

IT uzņēmuma Burti dibinātājs Elvis Kvalbergs uzaicināts darboties resursu vadības programmatūras uzņēmumu grupas HansaWorld valdē kā ārējais valdes loceklis, šodien žurnālistus informēja HansaWorld operāciju vadītāja Jūlija Brjuhanova.

Kvalbergs amatā nomainīs līdzšinējo valdes locekli, starptautisko projektu vadītāju Elaru Tameraju (Elar Tammeraja).

Kvalbergs vidējo izglītību ieguvis Rīgas valsts 1.ģimnāzijā, kam sekoja datorzinātņu studijas Latvijas Universitātē.

2001.gadā Kvalbergs nodibināja IT uzņēmumu Burti, kas nodarbojas ar tīmekļa izstrādi un citiem IT pakalpojumiem.

No 2003. līdz 2004.gadam viņš strādāja Lursoft pie pirmā Latvijas meklētāja Siets.lv izstrādes.

2007.gadā Kvalbergs kļuva par HansaWorld Latvia pakalpojumu departamenta vadītāju, bet 2008.gadā Burti kļuva par HansaWorld partneri Latvijā. 2013.gadā viņš pievienojās HansaWorld Australia komandai uz gadu kā projektu vadītājs.

Prieks, ka pēc bloga ieraksta par biznesa vadības sistēmu izmantošanas iespējām dažāda lieluma uzņēmumos izvērtusies plaša diskusija par šādas sistēmas nepieciešamību.

Iesākumā gribu novērst pārpratumu, kas radies pēc šī ieraksta - tā mērķis nebija pateikt, ka standarta ERP sistēmas ir labākais iespējamais risinājums. Tas būtu pārspīlēti teikts! Vairāk vēlos uzņēmumu vadītājus aicināt apdomāt, ka jebkuram uzņēmumam, neatkarīgi no tā lieluma, IT bāzēta vadības sistēma var būt viens no neatsveramiem palīglīdzekļiem savu mērķu sasniegšanai.

Šāda vadības sistēma var būt gan lielo kompāniju izstrādāts risinājums, gan vietējo kompāniju radīts instruments. Taču tikpat labi to var izveidot arī individuāli nolīgts programmētājs. Nepieciešams vien izvērtēt katras izvēles stiprās un vājās puses, lai savlaicīgu novērstu potenciālos riskus. Arī Microsoft Excel ir lielisks instruments dažādu datu apstrādei un daudziem tas ir nozīmīgs ikdienas palīgs.

Pēcpirmā bloga ieraksta par IT bāzētām vadības sistēmām (ERP) komentāros vērojamās atsauksmes ļāva pārliecināties par izplatītu stereotipu – ERP ir dārgas, komplicētas un noderīgas vien lielajiem uzņēmumiem. Ar līdzīgu attieksmi bieži vien nākas saskarties arī sarunās ar vidējo un mazo uzņēmumu vadītājiem.

Komentāri: «Kam man tāda vadības sistēma vajadzīga? Mēs taču esam mazs uzņēmumus! Mēs neko neražojam, lai vajadzētu ERP sistēmu. Es pats visu galvā varu saplānot un aprēķināt,» dzirdami teju vai katras tikšanās laikā. Tomēr, vai patiesi IT bāzētas uzņēmuma vadības sistēmas ir paredzētas un noderīgas tikai lieliem vai ražojošiem uzņēmumiem?

Vispirms jāapzinās, ko mēs saprotam ar vārdu salikumu «mazs uzņēmums». Latvijā nav retums situācija, kad uzņēmumā strādā vairāk nekā 50 cilvēki, tomēr nekas vairāk par Excel tabulu netiek izmantots, lai veiktu uzskaiti par uzņēmumā notiekošo un sagatavotu atskaites VID. Protams, tas ir svarīgi, taču atspoguļo tikai pagātnes situāciju, savukārt ERP papildus tam var veikt arī plānošanu un prognozēšanu. Tajā pat laikā citās Eiropas valstīs uzņēmums ar 5 darbiniekiem jau meklē pilnu ERP programmatūru, lai plānotu projektus, sekmīgi uzturētu attiecības ar klientiem un nodrošinātu uzskaiti. Turklāt, atcerēsimies, ka, salīdzinot Latvijas un pasaules mēroga lielos, vidējos un mazos uzņēmumus, ir manāmas būtiskas atšķirības. Uzņēmums, kas pasaulē klasificējas kā vidējais, pie mums bieži vien tiek uztverts jau kā liels uzņēmums.

Optiskās šķiedras ražotājam Light Guide Optics International uzņēmumu resursu vadības risinājums palīdz efektīvāk pārraudzīt darbu Latvijā un ārzemēs

«Mūsu uzņēmums strauji aug, aizvien aktīvāk darbojamies starptautiskajā biznesā, un kompānijas pārvaldīšana ar līdzšinējām metodēm sāka sagādāt grūtības. Tādēļ nolēmām meklēt labāku risinājumu. Izskatījām trīs dažādus variantus, no kuriem beigu beigās izvēlējāmies SAP uzņēmumu resursu vadības jeb ERP risinājumu,» stāstu par iepazīšanos ar vienu no iecienītākajiem uzņēmumu pārvaldības risinājumiem iesāk optiskās šķiedras ražotāja un piegādātāja Light Guide Optics International valdes priekšsēdētājs Daumants Pfafrods.

Līvānos bāzētais uzņēmums, kas nodibinājis meitas uzņēmumus ASV, Vācijā, Baltkrievijā un kļuvis par vienu no vadošajiem optiskās šķiedras piegādātājiem Eiropā, nosliecās par labu SAP programmai tādēļ, ka tā ir komplekss risinājums. «Ja agrāk lietojām atsevišķu programmu grāmatvedībai, noliktavas uzskaitei, piedāvājumu sagatavošanai un citām lietām, tad tagad viss notiek vienotā sistēmā. To izmantojam visās filiālēs, tādēļ uzņēmuma darbība kļuvusi pārskatāmāka un vieglāk organizējama,» stāsta D. Pfafrods.

Zatlera reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāta Edmunda Sprūdža uzņēmumā Hansaworld Latvia darbiniekiem vidējā alga pēdējā gada laikā bijusi ne lielāka par 390 latiem mēnesī. Informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē vidēji algas ir vairāk nekā divreiz lielākas.

Par to šodien informē portāls pietiek.com, atsaucoties uz uzņēmuma gada pārskata datiem. Portāls pauž aizdomas, ka tas varētu liecināt par aplokšņu algu izmaksu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajiem datiem bruto alga informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā Latvijā pērn bijusi 887 lati mēnesī, un vairāki nozares pārstāvji apliecina, ka arī par šādu summu atrast labu speciālistu nav viegli.

Sprūdžs neesot vēlējies sniegt atbildi uz portāla jautājumu, kā SIA Hansaworld Latvia izdodas noturēt profesionālus darbiniekus, maksājot viņiem atalgojumu, kas ir vairāk nekā divreiz mazāks par vidējo nozares oficiālo atalgojumu.

Lai atvieglotu grāmatvedības kārtošanu mikrouzņēmējiem, SIA HansaWorld Latvia, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izveidojusi bezmaksas, sākuma līmeņa grāmatvedības programmu.

Skaidrojumu par programmas HansaWorld Books funkcijām un lietošanas iespējām iespējams gūt īpaši izveidotā interneta lapā http://books.hansaworld.lv/, kur bez maksas lejupielādējama arī pati programma.

«Nav noslēpums, ka daudzus potenciālos uzņēmējus no biznesa uzsākšanas attur šaubas vai tie spēs orientēties grāmatvedības niansēs un sakārtot visus dokumentus atbilstoši valsts likumdošanas prasībām. Tāpēc esam radījuši lietošanā īpaši ērtu programmu, kuru, uzņēmumam augot, būs ļoti vienkārši paplašināt,» norāda HansaWorld Latvia valdes loceklis Edmunds Sprūdžs. HansaWorld Books priekšrocība ir tā, ka to iespējams lietot gan uz datoriem, kuros izmantota Microsoft Windows, gan arī uz Apple MacOS operētājsistēmas, kas Latvijā kļūst arvien izplatītāka. Svarīgi, ka bez maksas būs arī programmas jauninājumi un klientu atbalsts pirmos 12 mēnešus.

Baltijas uzņēmumu vadības programmatūras (Enterprise resource planning -ERP) tirgus augs.

„No Baltijas valstīm šobrīd vislielākais izaugsmes potenciālais ir Lietuvā,” Db pastāstīja HansaWorld Austrumeiropas reģionālais vadītājs Edmunds Sprūdžs, norādot, ka HansaWorld ofisu Lietuvā, līdz gada beigām plānots papildināt ar jauniem darbiniekiem.

Arī Baltijas valstu ekonomiskā situācija sekmē ERP tirgus izaugsmi, jo uzņēmumi meklē veidus kā klientus apkalpot labāk. Somu kompānijas Aara Finland veiktais pētījums liecina, ka tikai 54% Baltijas vidējo uzņēmumu izmanto ERP, bet mazie uzņēmumi – vēl mazāk. Visattīstītākais ERP tirgus ir Igaunijā, kur ERP izmanto 65% vidējo uzņēmumu, Latvijā – 55%, bet Lietuvā – 45%.

Mākoņpakalpojumu pārdošanas pieaugums, spēcīgs partneru tīkls un esošo klientu pāriešana uz jauno uzņēmuma resursu plānošanas produktu Standard ERP

Šie ir trīs spēcīgākie dzinējspēki, kas pēdējos piecos gados veicināja resursu vadības programmatūras uzņēmuma SIA HansaWorld izaugsmi.

Uzņēmums ir kāpinājis apgrozījumu no 154 tūkst. eiro 2011. gadā līdz vienam miljonam 2015. gadā un ir iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā straujāk augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «Šogad prognozējam 10% apgrozījuma un peļņas pieaugumu. Pērn janvārī ieviesām tirgū jaunu produktu Standard ERP, kas tiek piedāvāts ar elastīgo abonēšanas principu. Tas nozīmē klientiem iespēju ieviest uzņēmuma resursu plānošanas sistēmu bez lielām sākotnējām investīcijām licenču iegādei. Līdz ar to esam kļuvuši par pievilcīgāku izvēli pasūtītājiem un paredzam, ka šis modelis palīdzēs mums augt. Plānojam arī attīstīt partneru tīklu Latvijā,» stāsta SIA HansaWorld Latvija vadītāja Barba Zeme.

IT uzņēmums HansaWorld Latvia ir iesniedzis sūdzību IUB par Finanšu ministrijas (FM) konkursa «Centralizētu finanšu vadības, grāmatvedības un personāla uzskaites risinājuma ieviešana un uzturēšana ministrijā un tās padotības iestādēs» rezultātiem.

HansaWorld Latvia lūdz IUB aizliegt pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu un atcelt pasūtītāja lēmumu par HansaWorld Latvia izslēgšanu no konkursa. Tāpat tiek lūgts uzlikt FM par pienākumu atkārtoti izvērtēt piedāvājumus un noteikt uzvarētāju.

«Patiešām ceru, ka IUB un arī FM ņems vērā mūsu argumentus un valstij būs iespēja iegādāties finansiāli izdevīgāko un arī funkcionāli vispilnīgāko risinājumu finanšu valdības un personāla uzskaites veikšanai,» DB sūdzības iemeslu pamato E.Sprūdžs.

HansaWorld Latvia iesniegumā IUB norāda, ka uzņēmums tika izslēgts no konkursa, neskatoties uz to, ka tas izsludināts 2010.gada 10.septembrī, bet Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punkts spēkā stājās tikai 2010.gada 1.oktobrī.

Eiropas Revīzijas palāta (ERP), pārbaudot Eiropas Savienības pārskatu, konstatējusi, ka lielākajā daļā ES budžeta izdevumu jomu spēkā esošie tiesību akti tomēr nav pilnībā ievēroti, liecina revidentu ziņojums.

ERP apstiprinājusi Eiropas Savienības pagājušā gada pārskatus, tāpat kā to ir darījusi katru gadu kopš 2007. finanšu gada, tomēr aicina pārdomāt noteikumus, kas attiecas uz ES izdevumiem, un iesaka vienkāršot tiesību aktu sistēmu. 2014.–2020. gada plānošanas periods, šķiet, joprojām ir orientēts uz izdevumiem - tas ir plānots ES budžeta sadalei un izlietošanai, nevis orientēts uz vērtību, ko ar to paredzēts radīt.

«Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kā tiek tērēta viņu nauda un vai tā tiek izlietota pienācīgi,» saka ERP priekšsēdētājs Vitors Kaldeira. «Viņiem ir tiesības arī zināt, vai šī nauda rada vērtību, it īpaši laikā, kad uz publiskajām finansēm ir šāds spiediens,» viņš uzsvēris.

«Acīmredzot Sprūdža kungs vēlas Latvijas informāciju tehnoloģiju vēsturē ieiet kā uzņēmējs, kurš visbiežāk pārsūdzējis konkursa rezultātus, nevis tāpēc, ka spēj kvalitatīvi darīt savu darbu,» DB saka FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs.

Jau ziņots, ka Edmunda Sprūdža vadītais uzņēmums HansaWorld Latvia ir iesniedzis sūdzību IUB par Finanšu ministrijas (FM) konkursa «Centralizētu finanšu vadības, grāmatvedības un personāla uzskaites risinājuma ieviešana un uzturēšana ministrijā un tās padotības iestādēs» rezultātiem, kurā par uzvarētāju ir atzīts FMS. Savukārt HansaWorld Latvia piedāvājums tika noraidīts kā neatbilstošs, jo uzņēmums neatbilda Iepirkumu likumā iekļautajam kritērijam par algu lielumu.

«Sprūdža kungs ar saviem publiskajiem izteikumiem faktiski apliecina, ka līdz 1. oktobrim nodokļus nemaksāt it kā ir bijis atļauts. Manuprāt, runājot par izmaiņām Publisko iepirkumu likumā, HansaWorld vadītājs cenšas novērst uzmanību no lietas būtības – likums ir veidots ar mērķi, lai izskaustu aplokšņu algas. Acīmredzot HansaWorld ir grūti samierināties, ka tas kļuvis par precedentu, kuram šogad pieņemtā norma ir piemērota. Jebkurā gadījumā varu izteikt nožēlu, ka kārtējo reizi tiek kavēta valstī tik ilgi gaidītā centralizācijas ieviešana un optimizācija,» pārdomās dalās J. Bergs.

Balstoties uz savu gandrīz 10 gadu pieredzi mākoņpakalpojumu tirgū, HORTUS Digital, sākot no šī gada rudens, saviem klientiem piedāvā pavisam jaunu, nomātu biznesa resursu pārvaldības (ERP – Enterprise Resource Planning) risinājumu klāstu - QuickStart. Piedāvājumā ir gatavi, nozarēm piemēroti risinājumi, kuru pamatā ir plaši pazīstamā Microsoft Dynamics NAV platforma. Unikālā QuickStart metodoloģija, ļauj ieviest šo sistēmu 2-3 nedēļu laikā, turklāt līdz 80% ietaupot ieviešanas izmaksas.

HORTUS Digital speciālisti norāda, ka viena no lielākajām kļūdām, ieviešot ERP risinājumus, ir pārspīlēta vidējā līmeņa vadītāju prasība pēc dažādiem specifiskiem sistēmas uzstādījumiem, kas aizņem daudz laika un prasa lielas izmaksas. Lai padarītu sistēmu ērtāk lietojamu un finansiāli pieejamāku – HORTUS Digital speciālisti ir izstrādājuši gatavus nozaru risinājumus pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirdzniecībai, vairumtirdzniecībai, ražošanai un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem. Šajos risinājumos ir sagatavota nozarei nepieciešamā specifiskā funkcionalitāte un nav nekā lieka, kas varētu traucēt lietotāja darbu. Tā ir iespēja uzņēmuma darbiniekiem ne tikai ātri uzsākt lietot pilnvērtīgu ERP sistēmu, bet arī laika gaitā racionāli izvērtēt esošo funkcionalitāti un nepieciešamības gadījumā to papildināt.

Bezmaksas grāmatvedības programmu HansaWorld Books Mikrouzņēmējiem jau nepilnas dienas laikā kopš uzsākta tās izplatīšana, lejupielādējuši vairāk kā 100 uzņēmēji, informē HansaWorld Latvia valdes loceklis Edmunds Sprūdžs.

Jau vēstīts, ka lai atvieglotu grāmatvedības kārtošanu mikrouzņēmējiem, izveidota bezmaksas, sākuma līmeņa grāmatvedības programma, kur bez maksas no 25.novembra to iespējams lejuplādēt http://books.hansaworld.lv/.

To iespējams lietot gan uz datoriem, kuros izmantota Microsoft Windows, gan arī uz Apple MacOS operētājsistēmas. Bez maksas būs arī programmas jauninājumi un klientu atbalsts pirmos 12 mēnešus.

Ar šis programmas palīdzību mikrouzņēmuma vadītājs var kontrolēt uzņēmuma finanšu rādītājus, veikt realizācijas, piegādes, skaidras naudas darījumu un avansa norēķinu uzskaiti. Tāpat programma atbalsta visu darba samaksas veidu uzskaiti, bet noliktavas uzskaites funkcijas nodrošina precīzu informāciju par noliktavas atlikumu un pasūtīto preču daudzumu.

Tieši mākoņpakalpojumu ienākšana IT tirgū pašreiz ļoti sekmē mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Tagad tie var atļauties legāli izmantot nepieciešamās programmas, neieguldot finanšu resursus serveru un licenču iegādē. Tas ievērojami samazina izmaksas un sniedz iespēju strādāt produktīvāk ar risinājumiem, kas piemēroti mūsdienu biznesa prasībām.

Visbiežāk mazie un vidējie uzņēmumi mākonī lieto dažādas grāmatvedības, noliktavas uzskaites, projektu plānošanas un citas programmas. Tomēr izmantojot aizvien vairāk uzskaites sistēmu, darbiniekiem jāveic dubults darbs vienu un to pašu datu atkārtotai ievadei dažādās programmās. Lielākais trūkums šāda veida datu apstrādei ir tas, ka nav iespējams pārlūkot visu informāciju vienā sistēmā un veikt detalizētāku analīzi, piemēram, salīdzināt vairāku uzņēmuma struktūrvienību finanšu datus. Risinājums šādās situācijās ir biznesa resursu pārvaldības jeb ERP risinājumi, kuru funkcionalitāte aptver visus iepriekšminētos procesus. Šīs sistēmas nodrošina veicamā darba optimizāciju, laika ietaupījumu, padara darba procesu ērtāku un atskaites pilnvērtīgākas.

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Satversmes tiesa (ST) pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzņēmuma SIA HansaWorld Latvia pieteikuma šodien atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu, kas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības.

ST vērtēja Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, kas noteic pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos, nosakot, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā.

„Vai nu es aizeju, vai jūs man pārdodat uzņēmumu” - šādu izvēli uzņēmuma iepriekšējiem īpašniekiem lika izdarīt IT risinājumu kompānijas HansaWorld Latvija jaunais īpašnieks, iepriekš HansaWorld uzņēmuma vadītājs Austrumeiropā un NVS valstīs Edmunds Sprūdžs, raksta Diena.

Lai gan E.Sprūdžs darījuma summu neatklāj, viņš atzīst, ka tā bijusi pietiekami augsta, lai kalpotu par barjeru un neradītu masveida pārpirkšanas vēlmju vilni citās struktūrvienībās. Darījumu viņš finansējis pats, "riskējot ar visu to, kas man ir, un visu to, kas vēl būs", taču viņš meklē arī investorus.

Kā atzīst E.Sprūdžs - atbildot tikai par savu uzņēmumu tikai savā valstī, var daudz labāk izvilkt to no krīzes. HansaWorld Latvija pēc neilga zaudējumu perioda ir samazinājis darbinieku skaitu, koncentrējis spēkus un "atkal ir plusos", kā arī drīzumā piedāvās jaunu, krīzes laikam piemērotu iespēju norēķināties par IT pakalpojumiem pakāpeniski - pērkot tos savdabīgā operatīvajā līzingā.

Latvijas basketbolistu Rodionu Kurucu Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) draftā otrajā kārtā ar kopējo 40.numuru izraudzījās Bruklinas Nets komanda, kuras mājvietā norisinās jauno spēlētāju izvēles ceremonija.

Pašlaik 20 gadus vecais Kurucs no 2012. līdz 2015.gadam bija VEF Rīga sistēmā, bet pirms trim gadiem viņš nonāca Spānijas kluba Barselonas Lassa paspārnē, noslēdzot līgumu līdz 2019.gadam.

ULEB Eirolīgā Latvijas basketbolists aizvadītajā sezonā piedalījās četros mačos, savukārt Spānijas augstākajā līgā (ACB) piecos mačos viņš vidēji guva 2,8 punktus. Tikmēr pēc spēka Spānijas otrajā līgā Kurucs piedalījās 15 mačos, vidēji iemetot 10,6 punktus spēlē.

Kurucs 2014.gadā ar Latvijas U-16 izlasi kļuva par Eiropas kadetu vicečempionu, bet aizvadītajā sezonā Lassa galvenajā komandā viņš spēlēja ļoti maz, vairāk pārstāvot kluba otro vienību

Pērn novembrī viņš debitēja Latvijas valstsvienībā, piedaloties 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs, laukumā dodoties trīs mačos, taču arī netiekot pie ievērojama spēles laika. Kurucs iekļauts izlases kandidātu sarakstā arī pirms jūnija beigās un jūlija sākumā gaidāmajām cīņā kvalifikācijas turnīrā.

Vienmēr ar prieku uzzinu par gadījumiem, kad mūsu uzņēmēji nāk talkā valstij – ja ne ar reālu ieguldījumu, tad vismaz ar gudriem padomiem un vīzijām. It sevišķi ja tas notiek nesavtīgi.

Jo ne jau visi līdzinās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kas, kā ziņoja mediji, no mīļās valsts par pakalpojumiem sagribējusi noplēst simt tūkstošus...

Ļoti vērtīgs un labs padoms! Ietaupītos trīsdesmit miljoni par licencēm, papildu tam daudz lētāki un efektīvāki kā apliecina Sprūdža kungs, būtu arī datorsistēmu uzturēšanas pakalpojumi. Tiešām nav saprotams, kāpēc valsts to vēl nedara, bet tā vietā „sāpinoši” – kā izsakās Sprūdža kugs – nodarbojas ar neizprotamu "Microsoft" dārgo programmatūru lobēšanu.

Šo skaisto ierosinājumu gan apēno dažas detaļas, kas publiski nav pārāk zināmas. Pirmā no tām: Sprūdža kungs izvairās minēt jebkādus, nu pilnīgi, pilnīgi, pilnīgi jebkādus aprēķinus, kas parādītu, kas un kā tieši tad ietaupīsies. Nekādu datu, nekādu publiskotu pētījumu – tikai iespaidīgi kopējie ietaupāmie skaitļi, kas atgādina tos, ko kādreiz nosauca Māris Gulbis un citi „taupītāji”, un kuri vēlāk kaut kā pārvērtās par milzīgiem Latvijas valsts papildus zaudējumiem.