2021.gadā starptautiskās Hanzas dienas organizēs Rīgā, vienkopus pulcējot dalībniekus no vairāk nekā simts vēsturiskās Hanzas savienības pilsētām Eiropā.

41.Starptautisko Hanzas dienu programmas pasākumi bez maksas būs atvērti ikvienam. Dienu centrālais pasākums būs Hanzas pilsētu tirgus, kura dalībnieki iepazīstinās viesus ar savām pilsētām, raksturīgajiem gardumiem un amatnieku izstrādājumiem. Līdztekus dažādiem kultūras un mākslas pasākumiem, Hanzas dienu ietvaros paredzēts arī Ekonomikas forums, uz kuru varēs reģistrēties atsevišķi, kā arī īpaša jauniešu programma "Youth Hansa" Hanzas pilsētu delegāciju dalībniekiem.

Hanzas dienas tiks rīkotas kopā ar Rīgas pilsētas svētkiem, Rīgai nākamgad svinot 820 gadu jubileju. Paredzēts, ka svētku norises datumi būs no 2021. gada 19. līdz 22.augustam, tomēr pasākuma organizatori šobrīd raugās nākotnē ar nelielu piesardzību un ļoti cer, ka pasākumam nebūs jānotiek virtuāli. Tikmēr jau ir uzsākti plānošanas darbi nākamajam gadam.

Atsaucoties uz LTA priekšsēdētāja Henrika Danusēviča apgalvojumu, ka AS Hanzas Maiznīcas, izmantojot PVN likmes pieauguma aizsegu, ir brīdinājušas tirgotājus par maizes cenu kāpumu 6% apmērā, uzņēmums paziņo, ka minētā informācija neatbilst patiesībai.

Hanzas Maiznīcas mārketinga direktors Edijs Vegners AS Hanzas Maiznīcas mārketinga direktors Edijs Vegners norāda, ka uzņēmums ne tikai nav brīdinājis tirgotājus par šādu produkcijas pamatcenas pieaugumu, bet arī nav plānojis cenu paaugstināšanu tuvākajā laikā.

Hanzas Maiznīcas saglabā savas produkcijas pamatcenu līdzšinējā līmenī. Uzņēmuma rīcībā nav informācijas par tirgotāju nepamatoti paaugstinātu cenu AS Hanzas Maiznīcas produkcijai. Līdz ar to vienīgais produkcijas cenas pieaugums ir jaunās PVN likmes ietvaros, kas produktu sadārdzina par 1-2 santīmiem, atzīst E. Vegners.

Uzņēmums Spilva paziņojis, ka ir mainīts tā logo.

Ar šī gada oktobri Spilva ir uzsākusi jaunā logo ieviešanu. Mainot logo, tika nolemts atteikties no līdzšinējā logo, jo pasaulē logo evolūcija nozīmē, ka logo kļūst vienkāršāks un saprotamāks.

Kā risinājums tika izvēlēts atteikties no līdzšinējā logo sarežģītākajiem elementiem, būtiskas izmaiņas neieviešot un saglabājot zīmola formu un pamatkrāsas.

Par Spilvas logo pārmaiņām Db.lv komentāru sniedz Spilva mārketinga un kvalitātes direktore Dana Erciņa

Spilva mainās līdzi laikam, papildinās Spilvas produktu klāsts, mainās arī Spilvas logo. Ar oktobri ir uzsākta Spilvas jaunā logo ieviešana. Līdzās citām pārmaiņām radās nepieciešamība sakārtot arī Spilvas logo.

Darījuma summa tiek lēsta 3.8 milj. eiro (ap 2.67 milj. Ls), bet lielākais ieguvums ir pieredzējušu inženieru piesaiste ražošanai.

Informācijas tehnoloģiju kompānija SIA Hanzas Elektronika, kas nodarbojas ar elektronisko sistēmu ražošanu, iegādājusies tādā pašā nozarē strādājošu uzņēmumu Elektromekan i Arjang Zviedrijā. Tas ir piektais lielākais uzņēmums Zviedrijā, kas nodarbojas ar elektronisko sistēmu ražošanu. Kā liecina uzņēmuma Elektromekan mājaslapas informācija, uzņēmums dibināts 1969. gadā, bet 1988. gadā to iegādājusies kompānija Westergyllen, bet šogad Latvijas kompānija Hanzas Elektronika. To, ka iegādes darījums ir noticis, Db apstiprināja arī Hanzas Elektronikas valdes loceklis Ilmārs Osmanis. Darījuma finansēšanai finanšu līdzekļus devusi Nordea banka. «Elektromekan pārdošana ir solis, lai koncentrētos uz medicīnisku un smalku augsto tehnoloģiju produktu iz­strādi. Tajā pašā laikā mums bija būtiski atrast spēcīgu partneri, jauno īpašnieku, lai tas stiprinātu uzņēmuma Elektromekan darbības,» paziņojumā medijiem norāda Westergyllen izpilddirektors Gorans Brorsons (Göran Brorsson), piebilstot, ka Hanzas Elektronika kombinācijā ar Elektromekan veido konkurētspējīgu grupu ar stabilu finanšu bāzi un plašu pakalpojumu klāstu.

Hanzas Maiznīcas, Leibur un Vilniaus Duona Plius - Somijas vadošajam maizes uzņēmumam Vaasan & Vaasan piederošās ceptuves Baltijā, noslēgušas ilgtermiņa sadarbības līgumu ar vienu no vadošajiem reklāmas aģentūru tīkliem Baltijā DDB – reklāmas aģentūrām DDB Latvija, DDB Vilnius un DDB Estonia. Nozīmīgs faktors reklāmas aģentūras izvēlē bija veiksmīgā sadarbība starp DDB Latvija un a/s Hanzas Maiznīcas. Tās rezultāti Latvijā – augstāks Hanzas Maiznīcas zīmola novērtējums un uzņēmuma biznesa pieaugums. Vaasan & Vaasan direktors Kari Lampinen: „Biznesa vide Baltijas valstīs arvien vairāk integrējas vienotā tirgū. Vaasan & Vaasan, vadošais maizes ražotājs Baltijā, spēris šo soli, lai varētu piedāvāt vēl augstākas kvalitātes biznesa risinājumus, ciešākas sinerģijas un samazinātas izmaksas. Esmu pārliecināts, ka ar DDB palīdzību mēs uzlabosim uzņēmuma konkurētspēju un nostiprināsim savas līderpozīcijas visā Baltijā.” DDB Latvija sadarbību ar a/s Hanzas Maiznīcas sāka jau 2003. gada beigās, kad tika uzsākts darbs pie zīmola stratēģijas un identitātes maiņas, un izstrādātas A/S Hanzas maiznīcas tēla un nozīmīgāko produktu komunikāciju kampaņas. A/S Hanzas Maiznīcas šobrīd ir lielākā maizes ceptuve Latvijā, kas aizņem apt. 30% maizes tirgus. DDB Latvija ir viena no vadošajām reklāmas aģentūrām Latvijā un Baltijā. Uzņēmuma pieredze aptver zīmolu būvēšanu un komunikāciju veidošanu klientiem gandrīz visās biznesa jomās - no plaša patēriņa preču ražošanas, tirdzniecības līdz pat finanšu pakalpojumiem un telekomunikācijām. DDB Latvija ir pieredzējusi Baltijas projektu vadīšanā tādiem pasaulē pazīstamiem uzņēmumiem kā Unilever, Henkel, Philips, McDonalds, Statoil u.c. DDB Worldwide ir viens no vadošajiem reklāmas aģentūru tīkliem pasaulē ar 206 birojiem 96 valstīs. Šogad otro gadu pēc kārtas DDB ir saņēmis nozīmīgo žurnāla ADWEEK titulu Global Network of the Year, kā arī tādu pašu titulu no Gunn Report. Vaasan & Vaasan Oy vadošaais maizes cepšanas uzņēmums Somijā un Baltijas reģionā, viens no lielākajiem sausmaizīšu ražotājiem pasaulē un nozīmīgs saldēto mīklu ražotājs Ziemeļvalstīs. Uzņēmuma apgrozījums 2004.gadā bija aptuveni 287 milj. EUR un kopējais darbinieku skaits 2004.gadā bija apmēram 3,700. "Vaasan & Vaasan" sevī ietver "Vaasan & Vaasan Oy" Somijā, AS "Leibur" Igaunijā, A/S "Hanzas Maiznicas" Latvijā, UAB "Vilniaus Duona Plius" Lietuvā un Zviedrijā asociēto uzņēmumu "Delice Scandinavica AB".

Vācijas autoražošanas uzņēmums "BMW" modernizējis logo, veicot radikālākās vizuālās izmaiņas vairāk nekā 100 gadu laikā.

Uzņēmums jauno logo prezentējis vienlaicīgi ar jauno "i4" koncepta automašīnu.

Veidojot jauno logo, saglabāta līdzšinējā apļveida forma, taču dizaineri atbrīvojušies no tumšajām malām, padarot tās caurspīdīgas; tāpat likvidēts 3D efekts. Tādējādi logo veiktas lielākās izmaiņas kopš tā ieviešanas 1917.gadā.

""BMW" kļūst par attiecību zīmolu," skaidro kompānijas vecākais viceprezidents Jens Tīmers, uzsverot, ka jaunais logo atspoguļo lielāku atvērtību un caurspīdību. "Mēs vēlamies šo versiju izmantot, lai aktīvāk nekā iepriekš aicinātu mūsu klientus "BMW" pasaulē. Jaunais dizains atspoguļo pašreizējās zīmolu digitalizācijas iespējas un izaicinājumus. Tas norāda uz mobilitāti un braukšanas ērtībām nākotnē," sacījis Tīmers.

Maizes un maizes izstrādājumu ražotāja AS Hanzas maiznīcas apgrozījums 2017.gadā sasniedza 17,770 miljonu eiro, kas bija par 10,4% jeb 1,677 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga par 20,5% jeb 186 tūkstošiem eiro un pagājušajā gadā bija 1,093 miljoni eiro.

AS “Hanzas maiznīcas” neto agrozījuma pieaugumu skaidro ar to, ka uzņēmums iegādājās “bake off” (iepriekš apceptu izstrādājumu) produkcijas pārdošanas biznesu un tādējādi palielināja “bake off” pārdošanas apjomus sešas reizes. Pārējās produkcijas pārdošanas apjomi pērn saglabājās 2016.gada robežās, sacīts tā gada pārskatā.

Pērn uzņēmums nodarbināja vidēji 188 darbiniekus, kas bija par 29 darbiniekiem mazāk nekā 2016.gadā. Savukārt AS “Hanzas maiznīcas” kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pieauga līdz 2,651 miljonam eiro.

AS “Hanzas maiznīcas” 2017.gada finanšu pārskats pieejams sīkākai uzziņai “Lursoft”.

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

Pagājušajā gadā AS Hanzas maiznīcas apgrozījums samazinājies par 7,87% līdz 21,62 miljoniem eiro, savukārt peļņa pēc nodokļiem kāpusi par 65,08%, sasniedzot 295,03 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā uzņēmumā strādājuši 393 darbinieki.

Maizes un maizes izstrādājumu ražotājs AS Hanzas maiznīcas 2013.gadā turpinājis ražošanu divās savās filiālēs Rīgā un vienā filiālē Rēzeknē, uzņēmuma galvenie eksporta tirgi bijuši Igaunija, Lietuva un Somija. Domājot par turpmāko attīstību, aizvadītajā gadā AS Hanzas maiznīcas ēku pārbūvē, rekonstrukcijā un jaunu iekārtu uzstādīšanā investēti 560 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa iegultīta tieši ražošanas iekārtās.

Lursoft dati liecina, ka AS Hanzas maiznīcas reģistrēta 1991.gadā un līdz pat 1998.gadam tā strādājusi ar nosaukumu ABRA. Uzņēmuma galvenais akcionārs ir Somijas lielākā maizes ceptuve Vaasan Oy. Patlaban AS Hanzas maiznīcas saviem pircējiem piedāvā ap 60 dažādus maizes veidus un vairāk nekā 10 veidu konditorejas izstrādājumus.

5. maijā izsludināts konkurss par Limbažu pilsētas logo izveidi- konkursa mērķis ir radīt sabiedrībā plaši atpazīstamu un tikai Limbažu pilsētu raksturojošu simbolu jeb logo, kurš attēlotu Limbažus raksturojošākās iezīmes- vēsturi, kultūras tradīcijas, objektus utt. Logo paredzēts izmantot Limbažu pilsētas popularizēšanai, tai skaitā, pasākumos pilsētā un ārpus tās, drukātajos iespieddarbos, reklāmas materiālos un citos līdzīgos veidos, kas vairo Limbažu atpazīstamību un popularitāti. Logo īpaši būtisks ir pilsētas tūrisma iespēju reklamēšanā un mārketingā. Limbažu pilsētas logo izstrādes konkurss ir atklāts, to rīko Limbažu pilsētas dome. Konkursā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona. Konkursa uzvarētājs tiks apbalvots ar naudas prēmiju līdz 500,- latiem. Konkursa komisijai ir tiesības balvu fonda ietvaros piešķirt veicināšanas balvu tādas idejas autoram, kura piedāvājumā ietverts kāds īpašs oriģināls elements, kurš var tikt izmantots pilsētas logo gala varianta izstrādē vai citiem ar pilsētas logo nesaistītiem mērķiem. Ja tas ir nepieciešams, labākā piedāvājuma autoram pēc konkursa ir tiesības un pienākums veikt logo un/vai devīzes korekcijas, atbilstoši konkursa komisijas priekšlikumiem. Maksimālo prēmijas apmēru var piešķirt tādam darbam, kurš saņēmis augstāko novērtējumu par visiem kritērijiem, kā arī tam nav nepieciešami labojumi, papildinājumi, vai pārstrādāšana elektroniskā formā. Naudas prēmija ir uzskatāma par samaksu par izstrādāto logo. Ar prēmijas saņemšanas brīdi Autortiesības uz šo logo pieder Limbažu pilsētas domei. Piedāvājums pretendentam jāiesniedz personīgi, pa pastu vai e-pastu (ar norādi „Logo konkursam”) līdz 2005. 1.jūnijam (pasta zīmogs!). Ar Limbažu pilsētas logo konkursa nolikumu var iepazīties Limbažu pilsētas mājas lapā-www.elimbazi.lv. Avots: Limbažu TIC

Neatkarīgi no tā, vai vēlaties atstāt labu pirmo iespaidu vai radīt patīkamu vidi klientiem, darbiniekiem un viesiem, grīdas ir ārkārtīgi svarīga zona, lai arī nereti tiek piemirsta. Jūsu telpu grīda ne tikai parāda uzņēmuma attieksmi pret tīrību, bet arī var tikt izmantota mārketinga nolūkos. Visvienkāršāk to paveikt ar dizaina un logo paklājiem, kas jau no pirmajiem soļiem telpā radīs personalizētu un patīkamu vidi, pievērsīs uzmanību un darbosies kā reklāma. Lasiet tālāk un uzziniet vairāk!

Kādas ir paklāju priekšrocības?

Nereti šķiet, ka paklāju tīrīšana un kopšana ir laikietilpīga, kā arī paklāji ātrāk nodilst, tādēļ telpās, kur tiek pieņemti apmeklētāji, labāk vienkārši izvēlēties viegli kopjamu grīdas segumu. Tas ir mīts. Patiesībā ir gluži otrādi – kvalitatīvi paklāji kalpo ilgi, kā arī to apkopi var uzticēt profesionāļiem. Maināmiem paklājiem telpās ir daudz priekšrocību:

- Savāc netīrumus ieejas zonā, līdz ar to tie netiek ienesti tālāk pārējās telpās.

- Novērš iespēju paslīdēt uz slapjas vai nesen mazgātas grīdas.

- Slāpē trokšņus, padarot vidi akustiski patīkamāku.

Ņemot vērā maizes tirgus samazināšanos un konkurences saasināšanos, maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja AS Hanzas maiznīcas slēgusi filiāli Rēzeknē, turpmāk koncentrējoties uz ražošanu tikai vienā maizes ceptuvē Rīgā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.

Samazinoties tirgum un pieaugot konkurencei, uzņēmumam bija jāpārskata attīstības plāni, lai nodrošinātu efektivizāciju un palielinātu konkurētspēju visās jomās, norādīja uzņēmuma Ražošanas daļas vadītājs Valērijs Lotockis

Viņš arī informēja, ka filiāles slēgšana notiek pakāpeniski. Reorganizācijas gaitā uzņēmums izveidojis kompensēšanas sistēmu, nosakot papildu kompensācijas darbiniekiem, ņemot vērā to darba stāžu maiznīcā. Tāpat nodrošināts atbalsts jauna darba meklējumiem.

Patlaban uzņēmumam ir desmit vakances Rīgā, kurām var pieteikties Rēzeknes filiāles darbinieki, taču pagaidām šādu interesi tie nav izrādījuši. Daļa darbinieku līdz filiāles slēgšanai bija pārtraukuši darba attiecības, jo bija atraduši citu darbu. Rēzeknes filiālē pirms reorganizācijas strādāja 84 darbinieki, sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Maizes ražotājs AS Hanzas maiznīcas parakstījis līgumu ar ASV Aizsardzības loģistikas aģentūru par maizes izstrādājumu piegādi ASV armijas vajadzībām.

«Atsaucāmies izsludinātajam piedāvājumam par iepirkumiem ASV bruņoto spēku vajadzībām. Sadarbības līgums ir parakstīts un ir spēkā, taču nenosaka konkrētu laiku, kad maiznīca sāks piegādes,» sacīja Vegners.

Kā ziņots, pagājušā gada septembrī 100 Latvijas ražotāju piedalījās Ražotāju dienās Rīgā, piedāvājot preces ASV valdības iepirkumiem. Iniciatīvu Ražotāju dienām ASV Aizsardzības loģistikas aģentūras direktors viceadmirālis Alans Tomsons izteica pērn jūnijā. Zināms, ka šādos pasākumos ASV valdības aģentūras piedalās tajās valstīs, kurās tiek izskatīta iespēja konkursa kārtībā veikt valdības iepirkumus.

«Līgums dod iespēju piegādāt produktus, ja tāda nepieciešamība būs. Patlaban vēl nav zināms, tieši kādus maizes izstrādājumus Hanzas maiznīcas varētu piegādāt ASV armijai. Tie varētu būt galvenokārt kviešu maizes izstrādājumi - saldēti maizes vai mīklas izstrādājumi,» sacīja uzņēmējs, gan neprecizējot pasūtījuma apjomus un iespējamo ražošanas jaudu pieaugumu.

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju līgumražotājas SIA Hanzas Elektronika refinansēšanai banka Citadele izsniegusi 4,7 miljonus eiro, papildus piešķirot vēl 1,5 miljonus eiro kredītu uzņēmuma attīstībai. Tādējādi Hanzas Elektronika būs iespēja palielināt darba vietu skaitu ražotnēs Ogrē un Ventspilī, kā arī atvērt jaunu inženierijas centru Mārupē, rezultātā uzņēmums varēs veikt lielākas gatavās produkcijas piegādes klientiem Baltijas valstīs, Ziemeļvalstīs un Lielbritānijā, informē Citadeles Korporatīvās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Hanzas Elektronika 2015. gadā plāno meitas uzņēmumā Ventspils Elektronikas fabrika izveidot vēl 25 jaunas darba vietas, kopējo darbinieku skaitu palielinot līdz 110 darbiniekiem. Ogrē plānots paplašināt ražošanas telpas, izbūvējot lielāku noliktavu. Savukārt Mārupe izvēlēta par vietu, kur uzņēmums plāno iekārtot jaunu inženierijas centru. Jau tagad uzņēmums nodarbina vairāk nekā 25 inženierus, un būs nepieciešami vēl jauni šīs jomas speciālisti.

Hanzas Elektronika 14 gadus nodarbojas ar elektronisko ierīču līgumražošanu Ogrē un Ventspilī, kā pasaules līmeņa uzņēmums saņemot pasūtījumus savu klientu izstrādāto augsto un intelektuālo tehnoloģiju produktu ražošanai.

Kā uzrāda ACNielsen Latvia jaunākais dati, 2007. gada aprīļa/maija periodā SIA Fazer maiznīcas kopējā maizes tirgus daļa pēc vērtības sasniegusi 20,6%, kas ir par 3,6% vairāk nekā pirms gada. Par 3,9% gada laikā pieaugusi arī uzņēmuma ceptās maizes tirgus daļa pēc apjoma, sasniedzot 19%

"Mērķtiecīgi esam turpinājuši strādāt pie tā, lai apmierinātu pircēju vēlmes pēc visgaršīgākās maizes, vienlaikus piedāvājot visaugstāko produkcijas kvalitāti. Esam Latvijas maizes tirgus līderi, jo regulāri piedāvājam jaunus un interesantus maizes produktus," saka Ivars Skrebelis, Fazer maiznīcas rīkotājdirektors.

"Mūsu uzņēmumā liela nozīme ir inovācijām un jaunu produktu attīstībai, tāpēc šobrīd patērētājus iepazīstinām ar Fazer Tumšo sēklu maizi un Fazer gaišo sēklu maizi," turpina Ivars Skrebelis.

Tirgus līderis

SIA Fazer maiznīcas kļuvusi par lielāko baltmaizes ražotāju valstī, jo uzņēmuma tirgus daļa pēc apjoma, gada laikā pieaugot par 5,4%, ir sasniegusi 28%, kas ir vairāk nekā otram lielākajam tirgus dalībniekam.

Šodien notika ikgadējā Latvijas pircēju iecienītāko preču apbalvošana, ko organizē Latvijas Tirgotāju asociācija. Balvu Gada prece saņēma trīs A/S Hanzas Maiznīcas ražotās maizes šķirnes –Klasiskā rudzu maize, Klasiskā saldskābmaize un sēklu maize Pļavas Vizbulīte.

A/s Hanzas Maiznīcas valdes priekšsēdētājs Vesa Jalava: "Mums ir patiess prieks, ka gadu no gada spējam uzturēt nemainīgi augstu produktu kvalitāti, tādējādi sniedzot cilvēkiem to, ko viņi katru dienu vēlas redzēt uz sava galda – garšīgu, svaigu, veselīgu un tradicionāli ceptu maizi."

A/s Hanzas Maiznīcas mārketinga un tirdzniecības direktors Edijs Vegners: "Par savu panākumu atslēgu uzskatām patērētāju vēlmju un pirktspējas izpratni, kas izpaužas ne tikai tradīciju turpināšanā, bet arī jaunu produktu ieviešanā. Tieši HanzasMaiznīcas Latvijas tirgū ieviesa tostermaizes, rudzu rikas, sendviču maizes un mēs kā pirmie piedāvājām jau sagrieztu maizi.

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju līgumražotājas SIA Hanzas elektronika cenšas diversificēt ne tikai klientus, bet arī ražošanas sektorus, lai izvairītos no kāda sektora sabrukuma. Patlaban uzņēmums attīsta divus jaunus virzienus - militāro un medicīnas elektroniku, intervijā aģentūrai LETA atzina Hanzas elektronikas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

«Ļoti stabils un perspektīvs šķiet industriālais bloks, šajā tirgū notiek konstants elektronikas lietošanas pieaugums, ar katru gadu arvien plašākā iekārtu spektrā un lielākā apjomā izmanto elektroniku. Piemēram, mūsdienu automašīnās jau puse no cenas ir elektronika. Arī telekomunikāciju sektors ir perspektīvs - cik daudz ir lietotāju, cik infrastruktūras nepieciešams. Protams, šajā nozarē ir plīsuši dažādi burbuļi, taču kopējā tendence ir apjomiem pieaugt. Šī nozare tagad ir viens no galvenajiem vilcējiem,» sacīja Osmanis.

Uzņēmējs norādīja, ka iezīmēti arī divi jauni virzieni. Viens no tiem ir medicīna, kurā jau ir sākts darbs. Otrs virziens ir aizsardzības joma jeb militāra pielietojuma produkcija.

Maiznīcas attīstībā Ogrē Fazer Grupa investē vairāk nekā 5 miljonus eiro. Attīstības projekts paredz esošās maiznīcas paplašināšanu un jaunas saldētu produktu ražotnes būvniecību, kopumā izveidojot aptuveni 40 jaunas darba vietas. Attīstības darbi norit saskaņā ar plānu un pirmā projekta fāze – esošās maiznīcas paplašināšana, uzstādot jaunas ražošanas līnijas, tiks pabeigta līdz janvāra beigām.

Savukārt, jaunajai saldēto produktu ražotnei ir ielikti pamati un sākta ēkas celtniecība. Jaunā ražotne tiks nodota ekspluatācijā šā gada jūnija beigās, un ražošana tiks uzsākta septembrī.

«Maiznīcas attīstības darbi norit saskaņā ar plānu un arī laika apstākļi mūs atbalsta. Ja runājam par maiznīcas paplašināšanu, esam finiša taisnē – janvārī pabeigsim porciju maižu līnijas uzstādīšanu. Saldēto produkti ražotnei jau redzamas aprises, bet lielākie darbi vēl priekšā. Aktuālākais jautājumus šobrīd ir piesaistīt jaunus darbiniekus – jau februāri mums vajadzēs papildu 20 jaunus darbiniekus maiznīcā, vēlāk pavasarī – vēl 20 speciālistus jaunajā ražotnē. Darbs ražotnē tiek plānots maiņās, tātad darba grafiks ir elastīgs. Mēs gaidām Ogres un apkārtējo novadu iedzīvotājus, kas vēlas strādāt,» komentē Mindaugas Snarskis, Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Svētdien, 20. jūlijā Skonto stadionā norisināsies grupas Metallica koncerts un, kuru koncerta rīkotāji neiesaka ņemt līdzi bērnus un izvairīties no stadiona apkārtnes braucot ar automašīnu.

Grupas uzstāšanos vēros vairāk nekā 30 000 skatītāju un koncerts Rīgā būs vienīgais Metallica koncerts Baltijas valstīs. Koncertaģentūra FBI, bērnus neiesaka ņemt līdzi sakarā ar augsto skaņas līmeni un lielo apmeklētāju skaitu.

Kā norāda aģentūras mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālists Kristaps Kārkliņš, 20. jūlijā no plkst. 15.00 līdz pat plkst. 24.00 būs slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu un iedzīvotāju un uzņēmumu, kas atrodas tālāk minētajās ielās un ielu posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu dzīves vietai vai uzņēmumam un transportlīdzekļiem ar speciālām caurlaidēm novietošanai maksas autostāvvietā) Hanzas ielas posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Skanstes ielai, Emīla Melngaiļa ielā, Strēlnieku ielas posmā no Dzirnavu ielas līdz Hanzas ielai, Vesetas ielas posmā no Hanzas ielas līdz Sporta ielai, Antonijas ielas posmā no Emīla Melngaiļa ielas līdz Dzirnavu ielai.

Šogad par vienu no pasākumu TOP norises vietām Latvijā varētu kļūt Hanzas Perons – kādreizējā preču stacija, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nule kā, Rīgas svētku laikā, tas piedzīvojis ugunskristības, cilvēki ir sākuši iemīt taku uz šo kultūrvietu. Lai interese nenoplaktu, kā vienu no savas komandas svarīgākajiem uzdevumiem SIA Hanzas Perons direktore Ieva Irbina nosauc ēkas piepildīšanu ar saturu, spēju panākt līdzsvaru starp slēgtiem un publiskiem pasākumiem, starp kultūras un biznesa notikumiem.

Cik mērķtiecīga ir bijusi jūsu karjera pasākumu rīkošanas laukā?

Tieši necik. Tā jau saka – tie, kuri reiz iekāpuši šajā jomā, vairs nevar aiziet, pat ja cenšas, tāpat atgriežas. Man ir grāds politoloģijā, grāds antropoloģijā, studēju juristos. Manai izglītībai nav tiešas saiknes ne ar komunikācijām, ne ar pasākumu industriju. Taisnības labad jāsaka, – pat ja kāds būtu gribējis studēt pasākumu producēšanu, tajā laikā, kad sāku mācīties universitātē, to nebija iespējams darīt.

Šī gada septembrī izstādes Riga Food 2011 laikā tika paziņots labākais konditorejas uzņēmums, maizes kvalitātes konkursa rezultāti, labākais vīnzinis, labākais pavārs un prasmīgākais bārmenis.

Par šī gada labāko konditorejas uzņēmumu ir kļuvis Ogres Prestižs un tā konditore Marika Bērziņa. Par labākā konditorejas uzņēmuma godu sacentās 12 Latvijas uzņēmumi. Katrs no tiem prezentēja torti un citus konditorejas izstrādājumus. Otrajā vietā šogad ierindojās Kaļķu Vārti, bet trešajā – SIA Staburadzes konditoreja.

Savukārt maizes kvalitātes konkursā šogad zelta medaļu saņēma a/s Hanzas Maiznīcas Kuršu sēklu maize, Iļģuciema maiznīcas konditorejas Trioles maize, Lāču Īstā rupjmaize, LPB Priekules maizes ceptuves Druvienas maize, Maiznīcas Flora Kliju maize un Brokastu maizītes, Kuldīgas RPB Maizes ceptuves Garšīgā rudzu maize, Roga-Argo Rudzu rupjmaize un Tradicionālā latviešu rupjmaize un zemnieku saimniecības Jaunkalēji ceptā Kviešu saldskābmaize ar sieru. Šogad katrs maizes ražotājs varēja piedāvāt arī vienu maizes veidu grupā «Jaunums», kurā tika vērtētā maize, kas ceptuvē izstrādāta pēdējā pusgada laikā un vēl nav nonākusi tirdzniecībā vai tiek realizēta ne ilgāk kā vienu mēnesi. Par labākajiem jaunumiem šogad tika atzīta Iļģuciema maiznīcas konditorejas Bagete ar sēkliņām, N. Bomja maiznīcas Lielezers un Sviesta maize un a/s Roga-Argo tostermaize Dabastaka.

Rīgas logo konkursa vērtēšanas komisija par uzvarētāju atzinusi logo ar devīzi Rīga – šeit cilvēki satiekas, informē Rīgas dome. Šo logo plānots izmantot pilsētas noformējumā dažādos svētkos, tomēr par pastāvīgu Rīgas logo tas nekļūs.

Darba autors ir jelgavnieks Igors Bičkovs. Konkursa vērtēšanas komisijas locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela 15. decembrī pirms Rīgas domes sēdes pasniegs I.Bičkovam apbalvojumu par iegūto 1.vietu.

Konkursa uzvarētāja noteikšanā sakrita gan žūrijas komisijas, gan iedzīvotāju vērtējums sociālā tīkla Facebook Rīgas domes kontā. Par darbu Rīga – šeit cilvēki satiekas tika atdotas 1967 balsis.

Taču visvairāk cilvēku izmantoja piedāvāto variantu – neatbalstīt nevienu no piedāvātajiem logo. Šādu izvēli pauduši 4447 sociālo tīklu lietotāji. Ņemot vērā lielo skaitu balsotāju, kas izteikušies pret visiem piedāvātajiem variantiem, uzvarējušais darbs nekļūs par Rīgas oficiālo logo, nolēma žūrija.

Vēl divas nedēļas - līdz 22. februārim, ilgs Finanšu ministrijas izsludinātais konkurss par logotipu (logo) un lozungu, kuri tiks izmantoti sabiedrības informēšanas kampaņā par vienotās Eiropas valūtas - eiro, ieviešanu Latvijā, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Vienota logo un lozunga izstrāde iecerēta, lai popularizētu eiro kā maksāšanas līdzekli un veicinātu sabiedrības informētību par eiro ieviešanas procesa norisēm. Logo un lozungs tiks lietots eiro ieviešanas kampaņas materiālos - bukletos un cita veida publikācijās, reklāmās, kā arī internetā.

Konkursu Finanšu ministrija izsludināja pērn, 20. decembrī. Tajā ir aicināta piedalīties ikviena juridiska vai fiziska persona vai personu grupa. Saskaņā ar konkursa noteikumiem konkursa dalībnieks drīkst iesniegt ne vairāk kā piecus piedāvājumus, kuri atbilst darba uzdevuma prasībām. Lai piedalītos konkursā, pretendentiem jāiesniedz logo skice un lozungs, pievienojot aprakstu par to, kā logo kopā ar lozungu atspoguļo eiro ieviešanu Latvijā un Eiropas Savienības (ES) ieguldījumu vienotās eiro zonas stabilitātē un attīstībā.

Šodien Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece institucionālo attiecību un komunikāciju stratēģijas jautājumos Margota Valstrēma iepazīstināja ar Eiropas Savienības 50. gadadienas logo, kurš pielāgots visās oficiālajās ES valodās, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Šo logo Eiropas Savienības institūcijas izmantos visos 2007. gadā paredzētajos sarīkojumos par godu Romas Līguma parakstīšanas 50. gadadienai. ES dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes ir aicinātas izmantot logotipu savos pasākumos saskaņā ar logo izmantošanas noteikumiem.

Logo autors Simons Skržipčaks (Szymon Skrzypczak) ieguva pirmo vietu konkursā, kuru š.g. jūlijā kopīgi izsludināja Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Padome, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja. Konkursam bija iesūtīts 1701 logo.

Latvijas pārstāves Zanes Jēkobsones logo konkursā bija 10 labāko vidū.Logo pielāgoja Simons Skžipčaks, piepalīdzot mākslinieku grupai. Tādējādi logo ir saglabāta tā sākotnējā iecere, bet reizē ir ņemtas vērā dažādām valodām raksturīgās iezīmes.