" Pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru

" Peļņa uz vienu akciju - 26 centi

" Sasniegti rekordlieli mikroprocesoru un zibatmiņu pārdošanas apjomi

" Iegūta rekordliela peļņa no mobilo un serveru mikroprocesoru pārdošanas

Santa Klāra, Kalifornija, 2007. gada 17. janvāris - Intel Corporation vakar paziņoja par saviem ceturtā ceturkšņa ieņēmumiem 9,7 miljardu ASV dolāru apmērā, pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru, 1,5 miljardi ASV dolāru ir tīrie ieņēmumi un peļņa uz vienu akciju - 26 centi. Ja neņem vērā akciju kompensācijas ietekmi, kompānijas pamatdarbības ieņēmumi ir 1,8 miljardi ASV dolāru, tīrā peļņa ir 1,7 miljardi ASV dolāru un peļņa uz vienu akciju - 30 centi.

Ceturtā ceturkšņa rezultāti ietver arī ieņēmumus no noteiktu kompānijas komunikāciju un lietojumprogrammu procesora biznesa aktīvu pārdošanas Marvell Technology Group, daļēji kompensējot zaudējumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar lēmumu pārdot kompānijas Fab 23 ražotni Kolorādo Springsā. Ienākumu un zaudējumu balansa rezultātā tīrā peļņa uz vienu akciju palielinājās vidēji par 2,5 centiem. Ceturtajā ceturksnī veiktā restrukturizācija saistībā ar kompānijas struktūru un efektivitātes programmu atbilda kompānijas prognozēm un samazināja peļņu uz vienu akciju par aptuveni 1,5 centu.

" Tirdzniecība palielinājusies par 1.9 procentiem līdz 3,293 miljoniem eiro

" Pamattirdzniecība palielinājusies par 4.3 procentiem

" Koriģētā pamatražošanas peļņa (EBIT) līdz 6.4 procentiem un 345 miljoniem eiro

" Nepārtraukta dinamiska paplašināšanās attīstības rajonos

"Mēs esam turpinājuši savu labo sākumu kārtējā budžeta gadā ar tālākiem panākumiem otrajā ceturksnī. Visas mūsu komercdarbības nozares uzrādīja dabiskā pieauguma apsteidzošu attīstību mūsu tirgos. Mēs arī spējām izmantot pastāvīgo dinamismu, kas dominē attīstības rajonos, lai tālāk paplašinātu mūsu tirgus pozīcijas," teica Ulrihs Lehners, Henkel KGaA Valdes Priekšsēdētājs. "Pateicoties veiksmīgajai attīstībai pirmajā pusgadā, mēs paredzam gūt pieaugumu pamattirdzniecībā no 4 līdz 5 procentiem pilnam 2007. budžeta gadam. Mēs arī turpinām sagaidīt pieaugumu pamatražošanas peļņā - kura pielāgota pēc ārvalstu valūtas - vairāk nekā pamattirdzniecības pieaugumu."

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Latvijā ar peļņu strādājuši 48 % no visiem gada pārskatus par 2005. gadu iesniegušajiem uzņēmumiem un to kopējā peļņa pieaugusi par 23.3 %. Peļņa pieaugusi par 23,3 % jeb 0.27 milj. Ls un sasniegusi 1.43 miljardus Ls. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2005. gada pārskatiem.

Veikts pētījums

"Līdz šim publicētajos Lursoft pētījumos, rēķinot Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, tika rādīta bilance, kurā no uzņēmumu kopējās peļņas tika atskaitīti uzņēmumu zaudējumi," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka šajā pētījumā mēģināts aprēķināt Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, kuri finanšu gadu beiguši bez zaudējumiem. A. Brūvelis arī atgādina, ka uzņēmēji gada pārskatus pērn iesnieguši vēlāk nekā iepriekšējos gados, jo daudzi pārskatu sūtīšanai izmantoja pastu un daudzi iesnieguši pārskatus ne tikai par 2005. gadu, bet arī par iepriekšējiem gadiem, kā rezultātā arī iepriekšējo gadu ciparos ir nācies izdarīt korekcijas. Viņš norāda, ka gada pārskatus arī par iepriekšējiem gadiem Uzņēmumu reģistrā "spiež" iesniegt ne tikai normatīvo aktu bardzība (ļaunākajā gadījumā draud likvidācija), bet arī pārskatu neesamība Uzņēmumu reģistrā var būt šķērslis, lai tiktu pie ES struktūrfondu līdzekļiem.

Salīdzinot ar pērnā gada jūnija nogali, šā gada otrā ceturkšņa beigās valstī likvidētas 186.4 tūkst. darbvietu, kas aizņemto darbvietu skaitu samazināja par 18.0%.

Privātajā sektorā likvidētas 164.4 tūkst. darbvietu, bet sabiedriskajā sektorā – 22.0 tūkst., kā rezultātā aizņemto darbvietu skaits samazinājās attiecīgi par 23.4% un 6.6%. Pavisam Latvijā reģistrētas 848.3 tūkstoši aizņemtu darbavietu, kas ir par 18 % mazāk nekā 2008. g. II ceturkšņa beigās, kad to skaits bija 1034.7 tūkstoši. Aizņemto darbvietu skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar marta nogali, valstī samazinājies par 40.6 tūkst. jeb 4.6%. Privātajā sektorā tās saruka par 27.4 tūkst. jeb 4.8%, bet sabiedriskajā sektorā – par 13.2 tūkst. jeb par 4.1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasaules lielākajos akciju tirgos šā mēneša pirmajā pusē turpinājies cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka fondu tirgū, neskatoties uz pandēmiju, atkal aiz kalniem pēc zināmas - ne pārāk ilgas - pauzes var nebūt jaunu vēsturisko virsotņu sasniegšana.

Tuvākajā laikā omu finanšu tirgos gan noteiks tas, kādas būs globāli vadošo kompāniju atskaites par to iepriekšējā ceturkšņa peļņu.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa šā gada otrajā ceturksnī būs sarukusi gandrīz par 45%, liecina "FactSet" apkopotie dati. Savukārt visa šā gada skatījumā pagaidām tiek lēsts, ka ASV lielāko uzņēmumu peļņa būs saplakusi par 21,5% un apgrozījums - par 3,9%.

Lielas cerības tiek liktas uz nākamo gadu. Tad no ASV uzņēmumiem vidēji tiek gaidīta peļņas palielināšanās gandrīz par 30% un apgrozījuma pieaugums par 8,5%. Kopumā šāds noskaņojums liek domāt, ka vismaz finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka sliktākais ar pasaules pandēmiju jau ir aiz muguras un, visticamāk, būs vērojams kaut kas līdzīgs "V" veida ekonomikas atgūšanās procesam. Pat straujāk uzņēmumu otrā ceturkšņa peļņa var samazināties Eiropā. ASV investīciju bankas "JPMorgan Chase & Co" eksperti paredz, ka tā reģiona Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem būs kopumā sarukusi gandrīz par 60%.

Dažu banku procentu ienākumi, kuros ap 90 % ir no izsniegtajiem aizdevumiem klientiem, šogad 1. ceturksnī auguši pat par 100 % gadā.

Šogad pirmā ceturkšņa izsniegto kredītu pieaugums atbalsojies arī banku ienākumos: pirmajā ceturksnī procentu ienākumi par kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza 176.6 milj. Ls, kas ir par 76.7 milj. Ls jeb 77 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. ·o ienākumu īpatsvars kopējos banku procentu ienākumos marta beigās bija 79 %. Pēc baņķieru teiktā, straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem.

Šis ceturksnis izceļas ar savu straujumu, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītājiem iepriekšējos gados, kad šo procentu ienākumu pieaugums bijis 46 - 50 %, arī skaitliskā izteiksmē ienākumi pieauga krietni mazākā apjomā - par 23 un 31 milj. Ls. Atskaitot procentu izdevumus (par noguldījumiem, par saistībām pret monetārām finanšu iestādēm u.c.), tīro procentu ieņēmumu pieaugums šogad 1. cet., salīdzinot ar šo laika periodu pērn, bijis straujš - 45 % un naudas izteiksmē (33 milj. Ls) lielākais pēdējo 3 gadu laikā (2006. g. pieaugums bija 16.3 milj. Ls, bet 2005. g. - 18.6 milj. Ls). Kopumā kredītu procentu ienākumi ir svarīgs banku peļņas avots, jo kopējos banku ienākumos (kuru vidū ir arī komisijas naudas, ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības u.c.) marta beigās veidoja 54 %. Laikā, kad valdība un arī pašas bankas uzsākušas cīņu pret augsto inflāciju, kuras viens no iemesliem esot liels patēriņš, ko atbalstot banku kredīti, šāds kredītu un procentu ienākumu pieaugums izskatās nesamērojami straujš.

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada pēdējo ceturksni, sarucis par 10.5 %, ko uzņēmēji sauc par likumsakarīgu.

Analītiķi gan norāda, ka rezultāts ir tik slikts CSP veikto korekciju dēļ. Lielākais samazinājums vērojams rūpniecībā, kur apjomi kritušies par 11.3%, mazumtirdzniecībā - par 15.6%, viesnīcu un restorānu pakalpojumi samazinājušies par 24.8%. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums liecina, ka 2008. gada ceturtajā ceturksnī turpinājās ekonomiskās attīstības lejupslīde ražošanas un pakalpojumu nozarēs un ievērojami sarucis arī iekasēto produktu nodokļu apjoms. Kopumā šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, patēriņa cenas pieauga par 9.8%, tai skaitā precēm - par 8.9%, bet pakalpojumiem - par 12.2%. Vidējais patēriņa cenu līmenis 2009. gada janvārī, salīdzinot ar decembri, palielinājās par 2.2%. Vidējais cenu līmenis precēm pieaudzis par 2.1%, bet pakalpojumiem - par 2.3%. Janvārī preču un pakalpojumu cenas pieaugušas gandrīz visās galvenajās patēriņa grupās, izņemot apģērbu, apavus un degvielu, ko galvenokārt noteica izmaiņas patēriņa nodokļos. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītajiem pakalpojumiem, tabakas izstrādājumiem un dārzeņiem.

2019.gada 1.ceturksnī AS HansaMatrix pārdošanas apjomi sasniedza 5,908 miljonus eiro, kas ir vēsturiski lielākais ceturkšņa apgrozījums, uzrādot nelielu, 0,18% pieaugumu pret 2018.gada 1.ceturksni, liecina kompānijas pārskats.

2019.gada pirmā ceturkšņa pārdošanas rezultāti par 17% pārsniedz 2018. gada 4.ceturkšņa pārdošanas rezultātus. 2019. gada 1. ceturksnī ir sasniegts ceturkšņa EBITDA – 1,116 miljoni eiro un tīrās peļņas 0,201 miljons eiro rezultāts.

Uzskaites perioda EBITDA rezultāts uzrāda 6% palielinājumu pret iepriekšējā gada 1.ceturksni un 116% palielinājumu pret iepriekšējo – 2018.gada 4.ceturksni. 2019.gada 1.ceturkšņa tīrās peļņas 0,201 miljoni eiro rezultāts uzrāda 60% samazinājumu pret 2018.gada 1.ceturksni un būtisku pieaugumu pret 2018.gada 4.ceturksni, kad tīrās peļņas rādītājs bija negatīvs.

Rezultāti uzrāda ceturkšņa EBITDA 18,89% rentabilitāti un tīrās peļņas 3,4% rentabilitāti. EBITDA rentabilitāte ceturksnī saglabājas augstā līmenī, ko nosaka produktu ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvars kopējā pārdošanas apjomā.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 9,635 miljonus eiro, kas ir 60% pieaugums pret 2022.gada pirmo ceturksni, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 2023.gada pirmā ceturkšņa konsolidēto starpperioda finanšu pārskatu.

Savukārt, salīdzinot ar 2022.gada ceturto ceturksni, pārdošanas rezultāti ir pieauguši par 11%.

2023.gada pirmajā ceturksnī sasniegti vēsturiski lielākie ieņēmumi - 9,635 miljoni eiro, tiem pieaugot par 60% pret 2022.gada pirmo ceturksni. EBITDA jeb peļņa no uzņēmumu pamatdarbības pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem bija 1,708 miljoni eiro, uz gada bāzes pieaugot par 111%. Periodā sasniegta 18% EBITDA rentabilitāte.

Koncerna ieņēmumu pieaugumu veicināja augstais pieprasījums galvenajās nozarēs, kas kopā ar aktīvo pārdošanas procesu un joprojām pastāvošo globālo pusvadītāju deficītu ir nodrošinājis ievērojamu pasūtījumu apjomu 2023.gada pirmā ceturkšņa beigās 26,6 miljonu eiro apmērā, pieaugot par 10% salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju 2022.gada ceturtā ceturkšņa beigās.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Tallink Grupp informējusi biržu par 2021.gada 3. ceturkšņa finanšu rezultātiem, uzrādot peļņu pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, informē uzņēmumā.

2021.gada 3. ceturksnī uzņēmuma neauditētā neto peļņa ir 5,5 miljoni eiro (2020.gada 3. ceturkšņa neto zaudējumi bija 23,9 miljoni eiro). 3. ceturkšņa EBITDA rādītājs ir 35,1 miljons eiro (5,7 miljoni eiro 2020.gada 3. ceturksnī).

Grupas neauditētie ieņēmumi 2021.gada 3. ceturksnī palielinājās par 18,6%, salīdzinot ar to pašu periodu 2020.gadā, sasniedzot 170,5 miljonus eiro (2020.gada 3. ceturksnī - 143,7 miljoni eiro). Lielāko ieņēmumu pieauguma daļu veido pārdošanas rezultāti restorānos un veikalos, biļešu tirdzniecība, kā arī ieņēmumi no kuģu fraktiem.

Tāpat 2021.gada 3. ceturksnī uzņēmums nostiprināja savu likviditātes rādītāju, septembra sākumā, noslēdzot aizdevuma līgumu ar Ziemeļvalstu investīciju banku un veicot uzņēmuma papildu akciju emisiju. Tas ir ļāvis uzņēmumam nodrošināt papildu kapitālu, radot spēcīgu likviditātes rezervi gaidāmajai sarežģītajai ziemas sezonai. Kopējā likviditātes rezerve (nauda, naudas ekvivalenti un neizmantotās kredītlīnijas) 2021.gada 30.septembrī sasniedz 252,5 miljonus eiro (115,0 miljoni eiro 2020.gada 30.septembrī).

Intel Corporation vakar paziņoja par saviem trešā ceturkšņa ieņēmumiem 8.7 miljardu ASV dolāru apmērā, pamatdarbības ieņēmumi ir 1.4 miljardi ASV dolāru, 1.3 miljardi ASV dolāru ir tīrie ieņēmumi un peļņa uz vienu akciju – 22 centi. Ja neņem vērā akciju kompensācijas ietekmi, kompānijas pamatdarbības ieņēmumi ir 1.7 miljardi ASV dolāru, tīrā peļņa ir 1.5 miljardi ASV dolāru un peļņa uz vienu akciju ir 27 centi, Db.lv informēja "Hill and Knowlton Latvia" pārstāve Sigita Lapsiņa.

"Intel" ieņēmumi trešajā ceturksnī sasniedza 8.7 miljardus ASV Dolāru.

· Pamatdarbības ieņēmumi ir 1,4 miljardi ASV dolāru

· Peļņa uz vienu akciju – 22 centi

· Sasniegts mobilo un serveru mikroprocesoru piegādes rekords

· Piegādāti vairāk nekā 6 miljoni procesoru, kuru pamatā ir jaunā Intel Core mikroarhitektūra

Pamatdarbības rezultātus veido arī ieņēmumi aptuveni 100 miljonu ASV dolāru apmērā no daļas no Micron Technology kapitālieguldījumu pārdošanas, ieņēmumi no atsavināšanas aptuveni 130 miljonu ASV dolāru apmērā un pārstrukturēšanās nodeva, kas ir 98 miljoni ASV dolāru.

2019.g. pirmajā ceturksnī AS Olainfarm konsolidētais apgrozījums sasniedza 34,7 miljonus eiro, kas ir par 4 miljoniem eiro jeb 13% vairāk salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu. Šāds rezultāts norāda uz jaunu pirmā ceturkšņa apgrozījuma rekordu, norāda uzņēmums.

Pirmā ceturkšņa tīrā peļņa veidoja 8.3 miljonus eiro, kas ir lielākā 1.ceturkšna peļņa «Olainfarm» grupas vēsturē. Peļņu pozitīvi ietekmēja apgrozījuma pieaugums, mazāks pieaugums pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās un administratīvajās izmaksās, un samazinājums pārdošanas izdevumos.

2019.gada pirmajā ceturksnī pārdošanas apjomi palielinājās visos galvenajos grupas tirgos. Pārskata periodā apgrozījums Latvijā un Baltkrievijā palielinājās par vairāk nekā 900 tūkstošiem eiro, Krievijā – par aptuveni 880 tūkstošiem un Ukrainā – par gandrīz 500 tūkstošiem eiro.

Šī gada pirmo trīs mēnešu laikā «Olainfarm» galveno produktu pārdošanas apjomi turpināja augt. Visvairāk pārdotākā produkta Noofen īpatsvars saglabājās pagājušā gada 1.ceturkšņa līmenī un bija 18%. Trīs lielāko produktu īpatsvars veidoja 49%, kas ir mazāk nekā pagājušajā gadā (51%). 1.ceturksnī «Olainfarm» atsāka prettuberkulozes līdzekļa PASS nātrija sāls piegādes Pasaules veselības organizācijai, kas ļāva šim produktam iekļūt Top 10 produktu sarakstā.

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Šā gada trešā ceturkšņa beigās valstī bija 9 600 brīvas darbvietas, kas salīdzinot ar otrā ceturkšņa beigām, ir par 3 100 vietām mazāk, bet, salīdzinot ar pērnā gada trešā ceturkšņa beigām, – par 11 200 vietām mazāk, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes informācija.

Brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā sarucis no 2 % pērnā gada septembra beigās un 1.2 % šā gada jūnija nogalē līdz 0.9 % septembra beigās. Sabiedriskajā sektorā brīvo darbvietu īpatsvars samazinājies no 3.4 % pērnā gada septembra beigās līdz 1.8 % šā gada septembra nogalē, bet privātajā sektorā – attiecīgi no 1.3 % līdz 0.5 %.

Brīvo darbvietu skaits šā gada trešā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar otrā ceturkšņa beigām, visvairāk samazinājies valsts pārvaldē – par 700 vietām jeb par 25.8 %, transporta, glabāšanas un sakaru nozarē – par 600 vietām jeb par 30.5 % un tirdzniecībā – par 500 vietām jeb par 39.3 %.

Brīvo darbvietu skaits šā gada otrā ceturkšņa beigās Latvijā bija 21,4 tūkst., kas ir par 3,2 tūkst. jeb 17,4% vairāk nekā pirms gada. Lielāks brīvo darbvietu pieaugums šajā periodā bija sabiedriskajā sektorā – 22,1%, bet privātajā sektorā – 12,6%.

Vislielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā – 5,2% (4,6 tūkst. brīvo darbvietu), transportā, glabāšanā un sakaros – 2,9% (2,6 tūkst.), apstrādes rūpniecībā – 2,7% (4,4 tūkst.), veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,4% (1,4 tūkst.).

Brīvo darbvietu skaits šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, visvairāk pieaudzis valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā par 0,9 tūkst. vietām, operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā, datorpakalpojumos, zinātnē un citos komercpakalpojumos - par 0,6 tūkst. vietām, apstrādes rūpniecībā un izglītībā – par 0,4 tūkst. vietām katr�� nozarē, būvniecībā un tirdzniecībā – par 0,3 tūkst. vietām katrā nozarē.

2006.gada III ceturkšņa beigās valstī bija 20,6 tūkst. brīvas darbvietas jeb 2,1% no kopējā darbvietu skaita, kas ir par 2,7 tūkst. jeb 0,3 procentpunktiem vairāk nekā š.g. II ceturkšņa beigās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Brīvo darbvietu skaits uz š.g. III ceturkšņa beigām salīdzinājumā ar II ceturkšņa attiecīgo laika posmu pieauga par 15,3%.

Lielāks brīvo darbvietu pieaugums šajā periodā ir novērots privātajā sektorā – 22,6%, bet sabiedriskajā sektorā – 7,6%.

Augstāks brīvo darbvietu īpatsvars 2006.gada III ceturkšņa beigās tomēr bija sabiedriskajā sektorā – 3,0% (9,6 tūkst. brīvo darbvietu), bet privātajā sektorā – 1,7% (11,0 tūkst.).

Aplūkojot datus pa nozarēm, vislielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē un aizsardzībā – 4,6% (3,7 tūkst. brīvo darbvietu), transportā, glabāšanā un sakaros – 3,1% (2,6 tūkst.), apstrādes rūpniecībā – 2,9% (4,7 tūkst.).

2019. gada 3. ceturksnī HansaMatrix sasniedza vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 6,118 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā 2018. gada 3. ceturksnī, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2019. gada 3.ceturkšņa pārdošanas rezultāti ir par 2% lielāki salīdzinot ar 2019. gada 2.ceturksni.

2019. gada 9 mēnešos HansaMatrix sasniedzis 17,999 miljonu eiro pārdošanas apjomu, kas uzrāda 12% pieaugumu pret 2018. gada pirmo 9 mēnešu periodu.

2019. gada 3. ceturksnī ir sasniegts ceturkšņa EBITDA – 0,942 miljoni EUR un uzrādīti nelieli zaudējumi 0,028 miljoni EUR. Uzskaites perioda EBITDA rezultāts uzrāda 21% palielinājumu pret 2018. gada 3. ceturksni un 2% samazinājumu pret iepriekšējo – 2019. gada 2. ceturksni. 2019.gada 3.ceturksnī Sabiedrība strādāja ar nelieliem zaudējumiem un neto peļņas marža bija negatīva. Atskaites periodā sasniegta 14,40% ceturkšņa EBITDA rentabilitāte.

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība 2008. gada pirmā pusgada laikā guvusi peļņu 42.1 miljona ASV dolāru apmērā.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs atzīst: „Ir ļoti svarīgi, lai kompānijas vadošais menedžements pie koncerna stratēģijas izpildes strādātu ciešā sadarbībā ar darbiniekiem, un esmu gandarīts, ka kopīgo pūliņu rezultātā mums izdodas realizēt tos stratēģiskā mēroga darba uzdevumus, kas izriet no kompānijas un tās akcionāru interesēm”.

Pārskata periodā pieauguši akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna aktīvi, 2008. gada 30. jūnijā sasniedzot 897.5 miljonus ASV dolāru. Koncerna neauditētais pašu kapitāls perioda beigās bija 531.0 miljons ASV dolāru. Visas akciju sabiedrības akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un ir iekļautas Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā. 2008. gada pirmajā pusgadā akciju sabiedrības akcijas veidoja vislielāko apgrozījumu starp Rīgas Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem – biržā veikti 1 490 darījumi kopsummā ar 4.38 miljoniem akciju 4.75 miljonu latu vērtībā. 2008. gada 30. jūnijā akciju sabiedrības Latvijaskuģniecība akciju kapitalizācija Rīgas Fondu biržā sasniedza 246 000 000 latus.

2008.gada pirmajā ceturksnī Latvijas patēriņa kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja AS Baltijas Izaugsmes Grupa mātes uzņēmuma Balti Investeeringute Grupi Pank AS (BIG) kredītportfelis pieauga par 3.1 miljoniem latu (69 miljoniem igauņu kronu), ceturkšņa beigās sasniedzot 100.8 miljonus latu (2245 miljonus igauņu kronu).

Gada pirmā kvartāla laikā kopējā bilancē būtiski pieauga skaidrās naudas un ekvivalentu procents, līdz kvartāla beigām sasniedzot 22,5 miljonus latu (501.4 miljonus igauņu kronu) jeb 18% no kopējās bilances. Perioda beigās pašu kapitāls bija 23.3 miljoni latu (520 miljoni igauņu kronu), ceturkšņa laikā palielinoties par 10%.

2008.gada pirmo trīs mēnešu laikā Balti Investeeringute Grupi Pank AS organizēja divas obligāciju emisijas vietējos tirgos. Janvārī tika emitētas obligācijas par kopējo summu 4.2 miljoni latu (93.9 miljoni igauņu kronu) ar viena gada dzēšanas termiņu, savukārt martā – par kopējo summu 2 miljoni latu (45.3 miljoni igauņu kronu), arī ar viena gada termiņu.

Pamatdarbības ieņēmumi ir 1,7 miljardi ASV dolāru, peļņa uz vienu akciju - 27 centi Santa Klāra, Kalifornija, 2007. gada 18. aprīlis- Intel Corporation paziņoja par saviem pirmā ceturkšņa ieņēmumiem 8,9 miljardu ASV dolāru apmērā, pamatdarbības ieņēmumi ir 1,7 miljardi ASV dolāru, 1,6 miljardi ASV dolāru ir tīrie ieņēmumi un peļņa uz vienu akciju - 27 centi. Rezultāti ietver arī atmaksātos 300 miljonus ASV dolāru no iepriekš uzkrātiem nodokļiem, kas palielināja peļņu uz vienu akciju par aptuveni 5 centiem.

"Spēcīgā mūsu industrijā vadošās Intel Core mikroarhitektūras produktu saimes virzība tirgū apvienojumā ar mūsu izmaksu struktūras uzlabojumiem ļāva mums pirmajā ceturksnī sasniegt pārliecinošus finanšu rezultātus," teica Intel prezidents un izpilddirektors Pols Otelini. "Mūsu produktu priekšrocības un kvalitāte atspoguļojas faktā, ka vidējās pārdošanas cenas ceturksnī, ņemot vērā lielo konkurences vidi, bija samērā noturīgas."

2007. gada 1. ceturksnis Salīdzinot ar 2006. gada 1. ceturksni Salīdzinot ar 2006. gada 4. ceturksni

Ieņēmumi 8,9 miljardi ASV dolāru -1% -9%

Pamatdarbības ieņēmumi 1,7 miljardi ASV dolāru -3% +13%

Tīrie ieņēmumi 1,6 miljardi ASV dolāru +19% +7%

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?