Tehnoloģijas

HP mazājam biznesam ieteic rezerves kopēšanu

Juris Kaža [email protected], 17.06.2002

Jaunākais izdevums

Mazajam un daļai vidējam biznesam izdevīgākais datu glabāšanas risinājums ir arhivēšana DVD diskos vai t.s. ciparu kasetēs (digital audio tape) -- tā uzskata Hewlett-Packard (HP) Latvijas pārstāvniecības datu glabāšans speciālists Staņislavs Borisovs. Lai gan HP nodaļa HP Storage Solutions piedāvā plašu klāstu dažādu augstu tehnoloģiju risinājumu, S. Borisovs maziem un vidējiem uzņēmējiem iesaka nesteigties ar to pirkšanu. Viņaprāt datus, kas nav nepieciešami diendienā darba operācijām var arhivēt izmantojot HP DVD (digital versatile disc) rakstītājus un ciparu kasešu arhivēsanas ierīces. «Pamatos visi šie risinājumi piedāvā drošības kopēšanu vai t.s. back up, ko parasti veic vai noorganizē lietotāja sistēmadministrators,» S. Borisovs teica. Datu apjomiem, ko var saražot Latvijas mazais bizness var pietikt ar šiem risinājumiem, kuri uz viena datu nesēja (HP Ultrium sistēmasdigtālās lentas) var saglabāt lidz pat 220 gigabaitu (Gb) informācijas. Uz DVD diska var «iededzināt» aptuveni 4.7 Gb arhivējamu datu, kamēr uz DAT (digital audio tape) kasetēm, izmantojot datu kompresēšanu, vai sarakstīt 24 vaui 40 Gb datu, stāstīja S. Borisovs. No DVD datus var iegūt momentāni, bet kasetes ir lēnākas, jo tās ir jātin uz priekšu vai atpakaļ, lai atrastu vajadzīgo datu grupu. «DLT VS 80 ir jauns HP standarts, kas saraksta 80 Gb uz vienas lentas. Tas ir lēns, bet lētāks. Ultrium risinājums, kas bijis tirgū apmēram pusotru gadu, ir spēcīgs un populārs, jo var sarakstīt pāri par 200 Gb uz vienas lentas,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AKKA/LAA neapmierina Kultūras ministrijas piedāvājums

Madara Fridrihsone, 10.01.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) ierosinājums normatīvajos aktos noteikt, ka autoratlīdzības apmērs par darbu reprogrāfisko reproducēšanu jeb kopēšanu, kā arī atlīdzības iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtība būtu jānosaka, savstarpēji vienojoties autortiesību subjektiem un kopēšanas pakalpojumu sniedzējiem neapmierina AKKA/LAA. Šīs organizācijas pārstāve Māra Zālīte pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē uzsvēra, ka, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, autoriem jau piecus gadus ir tiesības saņemt atlīdzību par viņu darbu kopēšanu, taču tas nenotiek, jo Ministru kabinets nav pieņēmis noteikumus, kas regulētu atlīdzības apmēru un administrēšanu. M. Zālīte uzskata, ka, pieņemot KM piedāvājumu, visa atbildība par attiecīgo jautājumu regulējošas ES direktīvas neieviešanu tiek uzvelta uz autoriem un autortiesību turētājiem, piemēram, AKKA/LAA. AKKA/LAA vēlas, lai ar kopēšanu saistītās atlīdzības lielumu, kā arī tās iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību noteiktu Ministru kabinets, atzina M. Zālīte. Savukārt Valsts kanceleja norāda, ka KM jāpiedāvā risinājums, kas ļautu autoriem saņemt atlīdzību arī par viņu darbu kopēšanu laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam. Neskaidrības par to, kā iedzīvināt normatīvo aktu prasības, kas paredz autoriem tiesības saņemt atlīdzību par savu darbu kopēšanu, ilgst jau vairākus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būs jāatlīdzina par kopēšanu

Madara Fridrihsone, 10.01.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoru tiesības saņemt atlīdzību par viņu darbu kopēšanu, varētu tikt nodrošinātas, nosakot, ka par atlīdzības apmēru vienojas autortiesību subjekti ar kopēšanas pakalpojumu sniedzējiem, taču šādas vienošanās iespējamība tiek apšaubīta. Saskaņā ar Kultūras ministrijas sagatavoto koncepciju, kuru pirmdien atbalstīja Ministru kabineta komiteja, autoratlīdzības apmērs par darbu reprogrāfisko reproducēšanu jeb kopēšanu, kā arī atlīdzības iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtība būtu jānosaka, savstarpēji vienojoties autortiesību subjektiem un kopēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Kā minētā risinājuma priekšrocība tiek minēta tā, ka autortiesību īpašnieki var vienoties ar personām, kas sniedz kopēšanas pakalpojumus par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un vērsties tiesā gadījumos, kad vienošanās nav panākta. To, vai kopēšanas pakalpojumu sniedzējiem būs iespējams vienoties ar autortiesību organizācijām, piemēram, AKKA/LAA par autoriem izmaksājamo atlīdzību par autoru darbu kopēšanu apšauba SIA Minapa salona Minolta vadītājs Gints Šmits, kura vadītais salons piedāvā arī kopēšanas pakalpojumus. «Visticamāk, sāksies tiesu darbi. Kopē ne tikai latviešu autoru vai ar autortiesībām aizsargātus darbus. Ja jāmaksā atlīdzība, kopēšanas salona darbiniekam jāuzskaita gan tas, kādu autoru darbi tiek kopēti, gan cik lapas tiek kopētas,» sacīja G. Šmits. Viņaprāt, ja normatīvie akti tomēr uzdos kopēšanas pakalpojumiem pienākumu vienoties ar autortiesību subjektiem par atlīdzības apmēru, pakalpojumu sniedzējiem nāksies veidot asociāciju, kas pārstāvētu viņu intereses sarunās ar autortiesību aizstāvjiem. Saskaņā ar Autortiesību likuma grozījumiem, kas stājušies spēkā 2004. gada 1. maijā, atlīdzību par kopēšanu maksā tai izmantojamo iekārtu, tajā skaitā skaneru izgatavotāji un personas, kuras tos ieved Latvijā, taču reāli tas nenotiek, Db apliecināja KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viegli lietojamas daudzfunkcionālās iekārtas "Deskjet" nodrošina pilnvērtīgu darbu mājās un mazos uzņēmumos

, 28.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Hewlett-Packard" (HP) piedāvā kompaktas, viegli lietojamas un uzticamas daudzfunkcionālās iekārtas "HP Deskjet F4180" un "HP Deskjet F2180" gan mājas lietotājiem, gan maziem uzņēmumiem.

Turklāt "HP Deskjet 4180" ir jauns dizains.

""HP Deskjet F4180" ir piemērota mājas lietotājiem un maziem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešama uzticama un viegli lietojama daudzfunkcionāla iekārta par pieņemamu cenu. Savukārt "HP Deskjet F2180" ir paredzēta mājas lietotājiem, kuri vēlas iegūt pamata funkcijas un viegli lietojamu daudzfunkcionālu iekārtu, kas ir pieejama par zemu cenu, kas tajā pat laikā nodrošina vairākas ikdienas darbā nepieciešamās funkcijas - printēšanu, kopēšanu, skenēšanu - vienā iekārtā," saka Vita Štopa, HP Attēlveidošanas un drukas grupas vadītāja Baltijas valstīs.

Daudzfunkcionālā iekārta "HP Deskjet F4180" piedāvā ātri un ērti izdrukāt, ieskenēt un nokopēt ar drukāšanas/kopēšanas ātrumu līdz 20 lappusēm minūtē (lpp/min) melnbaltā drukā un līdz 14 lpp minūtē krāsu drukā. Lepojoties ar augstu izturīgumu un veiktspēju, nelielā viss-vienā par pieņemamu cenu labi noder ikdienā drukājot, kopējot un skenējot dokumentus, mājas lapas un fotoattēlus. Augstas ietilpības maināmā melnās tintes kasetne nodrošina ekonomisku drukāšanu, bet, izvēloties 6 tintes krāsas,1 varēs iegūt plašāku krāsu spektru labākai fotoattēlu kvalitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes.

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme.

«Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vai paspēji izlasīt? Strīds ar nodokļu administrāciju paralizē biznesu

Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajam biznesam, kas nodokli maksā no apgrozījuma, no nākamā gada pašiem varētu vairs nevajadzēt pārskaitīt attiecīgo summu valstij, to visu viņu vietā varētu veikt bankā izveidotais darījumu konts, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no Finanšu ministrijā izstrādātas idejas par speciāla darījuma konta izveidi visiem, kuri maksā nodokli no ienākošās summas. Mazā biznesa pārstāvji apsveic šo ideju un cer, ka tā tiks īstenota pēc iespējas ātrāk. Tas nozīmētu arī mazāk darba Valsts ieņēmumu dienestam un lielākas iespējas tam uzmanību veltīt miljonu darījumiem un nodokļu shēmotājiem. Faktiski bankas tādējādi «strādātu» gan mazā biznesa, gan arī nodokļu administrētāju vietā.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra skaidro, ka nodokļu pamatnostādēs ir izvirzīts ambiciozs mērķis par darījuma konta izveidi visiem mazajiem uzņēmumiem jau no nākamā gada. «Ideja ir vienkārša. Mazajam uzņēmējam ienāk bankas kontā nauda, kas tiek identificēta kā apgrozījums, un no tā tiek atskaitīts konkrēts nodokļa apmērs, un tas nonāk automātiski valsts budžetā. Rezultātā mazajam uzņēmējam paliek vairāk laika nodarboties ar savu biznesu, nav jānodarbojas ar grāmatvedības kārtošanu un nodokļa summas pārskaitīšanu valstij,» skaidro E. Putra. Viņš norāda, ka šāda ideja labi strādātu, piemēram, visus ienākumus apliekot, piemēram, ar 15% (kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem) vai ar 20% (kā iecerēto iedzīvotāju ienākuma nodokli saimnieciskās darbības veicējiem). Tāda pati sistēma varētu darboties arī attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem. «Tā ir apsveicama ideja, ka samazina birokrātisko slogu mazajam biznesam,» ideju atbalsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņam piekrīt arī vairāk aptaujātie mazā biznesa pārstāvji, norādot, ka tādējādi samazināsies viņu patērētais laiks, kas tiek tērēts šo nodokļu administrēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kontrole: vairums veselības aprūpes Rezerves fonda līdzekļu nav piešķirti atbilstoši normatīvo aktu prasībām

, 16.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

96% veselības aprūpes Rezerves fonda (Rezerves fonda) līdzekļu 2005.gada laikā ir piešķirti, nepamatojot to ar normatīvajos aktos noteiktajiem Rezerves fonda izmantošanas virzieniem, vai arī tie piešķirti iepriekš prognozējamu un plānojamu pasākumu finansēšanai, kurus bija iespējams laikus plānot attiecīgajās valsts budžeta apakšprogrammās, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Par Rezerves fonda līdzekļu piešķiršanas likumību un atbilstību normatīvajiem aktiem ir atbildīga Veselības ministrija (VM) un tās pārraudzības iestāde - Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA), kurai arī jānodrošina kontrole pār piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu.

VK konstatējusi, ka, kaut gan nav pamatots, ka neplānoti pieaudzis pacientu skaits, stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pārstrādes daļējai apmaksai un ambulatoro un stacionāro rindu mazināšanai izlietoti Ls 2 152 243 Rezerves fonda naudas. Nosaucot tos kā izdevumus sabiedrības informēšanai par veselības aprūpes pakalpojumiem, Veselības veicināšanas valsts aģentūrai veselības aprūpes darbinieku sporta spēļu rīkošanai piešķirti Ls 7 560, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai Baltijas Ģimenes ārstu 5. konferences rīkošanai - Ls 6 000, VM krīzes komunikācijas plāna izstrādei - Ls 9 440 , VM konkursa "Sakoptākais Latvijas pagasts 2005" uzvarētāju apbalvošanai - Ls 5 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ir piemēroti apstākļi kredītiestāžu sektora kapitāla rezervju papildināšanai

Db.lv, 20.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektora finanšu rādītāji ir labi, un Makrouzraudzības padome uzskata, ka šajos apstākļos ir tālredzīgi papildināt kredītiestāžu kapitāla rezerves jeb ievērot principu "taisi ratus ziemā, un kal ragavas vasarā".

Makrouzraudzības padomes šā gada 19. jūlija sēdē, apspriežot svarīgākos sistēmiska līmeņa riskus finanšu stabilitātei un nepieciešamos makrouzraudzības politikas pasākumus finanšu stabilitātes veicināšanai, tika secināts, ka banku sektora finansiālie rādītāji ir sekmīgi, un pašreizējie apstākļi ir piemēroti banku sektora noturības nostiprināšanai.

Latvijas kredītiestādēm ir augstas brīvprātīgās kapitāla rezerves, labi peļņas rādītāji un joprojām zemas finansējuma izmaksas. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par riskiem, t. sk. ņemot vērā pēdējo gadu pieredzi un norisēm kontekstā ar pandēmiju un Krievijas sākto karu Ukrainā. Liela mēroga šoki var iestāties negaidīti un pēkšņi, joprojām pastāv augsta nenoteiktība, turklāt Latvijas tautsaimniecība tās izmēra un atvērtības dēļ ir īpaši pakļauta ārējām norisēm. Tāpēc būtu tālredzīgi labos finansiālos apstākļus izmantot, lai laikus veidotu papildu noturības rezerves nebaltai dienai, kad riski var īstenoties. Turklāt kredītiestāžu pašreizējie finansiālie apstākļi ļautu nostiprināt noturību bez negatīviem procikliskiem efektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumi sūdzas par VA Materiālās rezerves rīcību

Lelde Petrāne [email protected] Valdis Vikmanis [email protected], 27.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11 uzņēmumi ir informējuši Iekšlietu ministru Ivaru Godmani par atbildi uz ministrijas pārraudzībā esošās iestādes VA Materiālās rezerves piedāvājumu veikt izmaiņas noslēgtajos līgumos. Ja uzņēmumi piekritīšot piedāvājumam, to zaudējumi būšot lēšami desmitos tūkstošu latu un darbu zaudēšot aptuveni 250 cilvēki dažādos Latvijas reģionos.

Uzņēmumu izplatītais paziņojums medijiem: "Visi šie uzņēmumi (sarakstu skatīt informācijas beigās) 2006. gadā uzvarēja LR Iekšlietu ministrijas VA Materiālās rezerves izsludinātajā atklātajā konkursā par Izņemto transportlīdzekļu glabāšanu un izsniegšanu. Konkursā uzvarēja tās kompānijas, kuras piedāvāja zemāko cenu. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, uzņēmējiem vajadzēja nodrošināt stāvvietas ar videonovērošanu; fizisko apsardzi; sniegt auto evakuācijas pakalpojumus, kā arī visas automašīnas, kuras atrodas autostāvvietu glabāšanā - apdrošināt. Uzņēmumu pārstāvji uzsver, ka, slēdzot līgumus, Aģentūra ir akceptējusi piedāvātās cenas, kā rezultātā uzņēmēji plānojuši kompāniju darbību. Šobrīd Aģentūra piedāvā uzņēmējiem mainīt noslēgto līgumu nosacījumus, samazinot uz pusi auto glabāšanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilcienu remontiem līdz šim lielākoties izmantotas Krievijas un Baltkrievijas ražotāju detaļas, un šobrīd atsevišķos rezerves daļu segmentos situācija ir kritiska, stāstīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Runājot par Krievijas sāktā kara Ukrainā un Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju ietekmi, Grigulis teica, ka negatīvā ietekme viennozīmīgi ir tā, ka esošie uzņēmuma vilcieni ir ražoti Padomju Savienības laikā.

Jaunākais vilciens ir 1988.gada izlaiduma. Tas nozīmē, ka visas rezerves daļas un komponentes "Pasažieru vilciens" iepirka no bijušās padomju telpas. Grigulis teica, ka savulaik Latvijā bija "Rīgas vagonu rūpnīca", kas ražoja vilcienus, bet tagad tās vairs nav un līdz ar to nav arī nekādu iespēju sagādāt rezerves daļas uz vietas.

Lielākoties "Pasažieru vilciens" izmantoja Baltkrievijas un Krievijas ražotāju detaļas, un tagad pārorientācija ir jāveic ļoti strauji, norādīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dati nekad nav drošībā! Latvijas uzņēmumi piedzīvo arvien lielākus kiberdraudus

Sadarbības materiāls, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 8. aprīļa sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību,” par datu nesēju atlīdzību (DNA) jeb atlīdzību autoriem, izpildītājiem un producentiem par to autordarbu kopēšanu iekārtās un datu nesējos personiskai lietošanai.

Grozījumi aktualizē datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas DNA, iekļaujot tajā viedtālruņus, savukārt CD un DVD matricas no tā izņemot.

“Lai gan Satversmes tiesa 2012. gadā ir noteikusi, ka datu nesēju un iekārtu saraksts ir regulāri jāaktualizē, līdz pat šim brīdim tas netika izdarīts ne reizi. Ministru kabineta šodienas lēmums ir nozīmīgs gan no šīs perspektīvas, gan no nobriedušas sabiedrības spējas mūsdienīgi raudzīties uz intelektuālo īpašumu. Tā ir arī ieilguša parāda atdošana nozarei. Paldies visām iesaistītajām pusēm par paveikto un par asās diskusijās izskanējušo,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Autoru darbu privātkopēšana ir krietni vien plašāka nekā sabiedrībā iesakņojies uzskats par dziesmas vai filmas kopijas izveidošanu,” uzsver KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere, skaidrojot, ka DNA attiecas ne tikai uz mūziku vai videoklipiem, bet uz jebkuru autordarbu - arī grāmatu vai gleznu fotografēšanu privātajām vajadzībām. “Tāpat vairums no mums viedtālrunī vai datorā ir saglabājis asprātīgus video, mēmes vai fotogrāfijas, un padalījies ar tām ar draugiem. Arī tā ir autordarbu privātkopēšana,” akcentē L.Zommere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nevienojas par kopēšanas atlīdzību

Madara Fridrihsone, 27.02.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija cenšas vienoties ar autortiesību turētājiem AKKA/LAA par kārtību, kādā autoriem tiks izmaksāta atlīdzība par viņu darbu kopēšanu. Tādēļ Ministru kabineta komiteja pirmdien jau atkārtoti atlika Kultūras ministrijas (KM) sagatavotās koncepcijas «Par reprogrāfisko reproducēšanu» izskatīšanu. Par to Db informēja KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters. Db (10.01.2006.) jau rakstīja, ka KM iesaka Autortiesību likumā noteikt, ka atlīdzību par autoru darbu reprogrāfisko reproducēšanu jeb kopēšanu maksā personas, kas sniedz kopēšanas pakalpojumus. Tiesa, šāds risinājums neapmierināja autortiesību turētājus AKKA/LAA, turklāt arī SIA Minapa salona vadītājs Gints Šmits, kura vadītais salons sniedz kopēšanas pakalpojumus prognozēja, ka pakalpojumu sniedzējiem būs grūti vienoties ar AKKA/LAA, tadēļ, visticamāk, atlīdzības apmērs tomēr būs jānosaka tiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

10% Latvijas uzņēmumu saskārušies ar produkcijas ļaunprātīgu kopēšanu

Lelde Petrāne, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 28% Latvijas uzņēmēju savas zināšanas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vērtē kā labas vai vidējas, bet vairāk nekā 70% uzņēmēju tās vērtē kā nepilnīgas, liecina Patentu valdes un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pētījums.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka 65% aptaujāto uzņēmēju ir izpratne par priekšrocībām, ko sniedz rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, taču ne visi to izmanto. 71% uzņēmumu norādīja, ka ļaunprātīgi viltojumi kropļo godīgu konkurenci un rada negatīvu ietekmi uz to. 10% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka ir saskārušies ar ļaunprātīgu savas produkcijas kopēšanu.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, skaidrojot pētījuma rezultātus, uzsver: "Ikvienai oriģinālai un labai idejai, kurai ir pienācīgi nostiprinātas īpašuma tiesības, piemīt milzīgs biznesa potenciāls. Ir tikai jāprot to izmantot gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Esmu pārliecināts, ka mums Latvijā ir daudz labu produktu un dizaina ideju, ar ko varam konkurēt gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Pētījumā secināts, ka 53% uzņēmēju atzīst, ka uzņēmums var gūt ievērojamus zaudējumus ļaunprātīgas kopēšanas dēļ, bet 10% ir pat saskārušies ar ļaunprātīgu produkcijas kopēšanu. Tas ir nopietns signāls uzņēmējiem preventīvi domāt un rūpēties par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielāka valsts un nebanku finanšu uzņēmumu partnerība veicinās mazā biznesa attīstību

Linas Armalys, “Noviti finance” izpilddirektors, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2010.gada pirmajā pusē vairākām profesiju grupām plānots ieviest būtiski atvieglotu sistēmu, kā īstenot komercdarbību un nokārtot saistības ar valsti.

Db.lv jau vēstīja, ka Ministru kabinets apstiprināja Komerclikuma grozījumus, ar kuriem plānots samazināt SIA minimālo pamatkapitāla lielumu no 2 tūkstošiem latu līdz 100 latiem. Savukārt A. Kampars pavēstījis par iniciatīvu, kuras mērķis ir sniegt iespēju bez darba palikušajiem nopelnīt, tādējādi veicinot nodarbinātību un sildot ekonomiku.

Priekšlikuma būtība – ieviest patentu sistēmu, kad ikviens cilvēks, kurš vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību, var ātri un vienkārši to uzsākt. Par patentu būs paredzēts maksājums valsts budžetā, kurā būs ietverts iedzīvotāju ienākumu nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Citiem vārdiem sakot, tiek mazināta birokrātija un topošajam uzņēmējam būs jāveic viens maksājums vairāku vietā. Par patentu varēs norēķināties reizi gada vai arī varēs maksāt pa ceturkšņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Līdz nodokļu automātiskai nomaksai mazajam biznesam vēl jāpagaida

Māris Ķirsons, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajam biznesam savulaik solītā tā dēvētā bankas konta nodokļa risinājums ir «iestrēdzis», pagaidām nav zināms, kad tāds Latvijā varētu būt

Tādu ainu rādīja gan Finanšu ministrijas sagatavotais valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.- 2021. gadam starpposma novērtējuma ziņojums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, gan arī diskusijas 9.ikgadējā konferencē Ēnu ekonomika Latvijā. Interesanti, ka ēnu ekonomikas pētnieki secinājuši - nereģistrētie uzņēmumi Latvijā veido 8,6% no visiem uzņēmumiem, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 10,0% un 6,4% no visiem uzņēmumiem. Savukārt šokējoši skanēja secinājums, ka Latvijā un Lietuvā nereģistrēto uzņēmumu skaits pieaudzis, savukārt Igaunijā sarucis. Kā viens no iemesliem tika minēta mazajam biznesam (uzņēmējdarbības uzsācējiem) nedraudzīga vide. «Ekonomikas ministrijai bija uzdevums trīs gadu laikā izstrādāt mazajam biznesam draudzīgu regulējumu – nodokļu režīmu, bet līdz šim vēl neesmu dzirdējusi nevienu labu ideju, ko un kā darīt,» uz izaicinājumu atbildēja Saeimas deputāte un bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa atgādināja, ka tieši tāpēc, ka vietā nav bijis, ko likt, iestājusies pret mikrouzņēmumu (MUN) nodokļa maksātāju nožņaugšanu, kaut arī tādas vēlmes ir bijušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mazajam biznesam par tramplīnu varētu kalpot valsts organizēts garantiju fonds

Māris Ķirsons, 08.08.2011

«Mums stāsta, ka visur pasaulē ir lielās saimniecības, bet tā nav. Ja pie mums viens uztaisa 3 000 ha lielu saimniecību un mēģina pārpirkt citas, tad mazajiem vairs nav vietas. Ar Eiropas Savienības atbalstu ir līdzīgi – ja divi lielie paņem visu naudu, tad pārējiem 200 vairs nesanāk,» sarunā ar Db norāda z/s Muižgaiļi saimnieks Andis Vītolbergs.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts organizēts garantiju fonds būtu labs tramplīns mazajam biznesam, no kā iegūtu valsts. Tā rāda BDO Zelmenis & Liberte veiktais pētījums par mazā biznesa atbalstu Eiropā, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kapitāla trūkums ir galvenais šķērslis mazā biznesa attīstībai, savukārt bankas īsti netic daudzu mazo uzņēmēju biznesa idejām (augsts risks), un arī pašiem uzņēmējiem nav īsti vērtīgas mantas, ko ieķīlāt bankā. Savukārt baņķieri norāda, ka nauda kredītiem ir, tikai trūkst kvalitatīvu un pārliecinošu biznesa plānu, kā arī kredīta nodrošinājuma - augstā riska mazināšanai. Ir arī bankas, kurām ir īpašas mazā biznesa kreditēšanas programmas. Latvijā šobrīd tiek realizētas vairākas mazā biznesa valsts atbalsta pro-grammas, kuras pieejamas Latvijas Hipotēku un zemes bankā (LHZB). Pagājušajā valdības sēdē tika nolemts izveidot vēl vienu jaunu 18 milj. Ls lielu atbalsta programmu, kas būtu pieejama arī mazajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta directors Edmunds Valantis atzīst, ka Latvijā ir vairākas valsts atbalsta programmas, kurās šādu atbalstu var saņemt gan lielie, gan vidējie, gan arī mazie uzņēmumi. LHZB ir īpaša valsts programma, kas paredzēta tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai projektiem līdz 60 000 Ls ar kredītņēmēja līdzdalību vismaz 10% apmērā. Turklāt kredītņēmēja līdzdalība nav nepieciešama, ja aizdevuma summa nepārsniedz 5000 Ls. E. Valantis nenoliedz, ka Latvijā ir programma, kuras ievaros var piesaistīt arī garantijas no Eiropas Investīciju fonda (EIF), tomēr tieši tāda mehānisma, kāds ir Vācijā, Latvijā tomēr neesot. Latvijā un Vācijā ir atšķīrīga izpratne par to, ko kurā valstī saprot ar mazo biznesu, un līdz ar to var atšķirties arī atbalsta apjoms, nosacījumi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto Asociācija veikusi apdrošināšanas sabiedrību darbības novērtēšanu, anonīmi aptaujājot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvjus, kuru darbs ikdienā ir tieši saistīts ar apdrošināšanas sabiedrībām un kuri nodrošina apdrošināšanas sabiedrību klientu transportlīdzekļu remontu.

Šogad mērķis bija ne tikai noskaidrot labāko, bet arī paskatīties patiesībai acīs un uzzināt kuri ir tie, ar ko ciešākajiem sadarbības partneriem – autoservisiem – iet visgrūtāk, skaidro asociācijas pārstāvji.

Izvēloties apdrošināšanas kompāniju sava automobiļa apdrošināšanai, parasti pircējs salīdzina apdrošināšanas kompānijas piedāvāto segumu (pašrisks, apdrošināšanas summa u.c.), noteikumus un cenu. Parasti netiek domāts par to, kā būs tad, ja kaut kas notiks un automobilis būs jāremontē. Skaidrs, ka visi sola labu pieredzi, ātru remonta izmaksu saskaņošanu un augstu kvalitāti, bet nav iespēja salīdzināt objektīvi to, cik viegli sadarboties būs brīdī, kad apdrošināšanas kompānijai radīsies nepieciešamība veikt izmaksu un atgriezt auto uz ceļa pēc negadījuma. Var jautāt draugiem vai darba kolēģiem, bet tie varēs pastāstīt tikai par tādu sadarbību, kad viss rit labi, jo nav bijuši negadījumi, kad apdrošināšanas kompānija veiktu izmaksas viņiem. Iespējams, ka kādam būs arī remonta pieredze, bet tad tā visticamāk būs tikai ar vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju un nebūs pietiekami plašs skatījums uz tirgu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

KP: Nevajadzētu anulēt garantiju, ja automašīnu remontē neatkarīgā servisā

Žanete Hāka, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) aicina automašīnu ražotājus, importētājus un pilnvarotos pārstāvjus pārliecināties par to darbības atbilstību konkurences tiesībām un neanulēt transportlīdzekļa garantiju, ja patērētāji veikuši automobiļa tehniskās apkopes un remontus pie neatkarīgajiem servisiem, informē KP.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) ieskatā remonta vai apkopes veikšana neatkarīgajā servisā, izmantojot analogās rezerves daļas un ievērojot ražotāja norādījumus, nevarētu būt iemesls garantijas zaudēšanai.

2014. gadā KP pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja, ka AS „KIA Auto” vairāk nekā desmit gadu garumā nepamatoti ierobežojusi auto īpašnieku iespējas garantijas laikā veikt ārpusgarantijas remontus un tehnisko apkopi neatkarīgos servisos. Tāpat uzņēmums bija liedzis uzstādīt citu zīmolu rezerves daļas, kas ir analogas to oriģinālajiem parametriem un funkcionāli ir paredzētas izmantošanai oriģinālo rezerves daļu vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SEB Latu rezerves fonda apjoms pārsniedzis 70 milj.

, 12.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Wealth Management pārvaldītā ieguldījumu fonda Latu rezerves fonds apjoms pārsniedzis jau 70 miljonus latu.

Pārsniedzot 70 miljonu (100 miljoni eiro) latu aktīvu portfeli, atvērtais ieguldījumu fonds Latu rezerves fonds stabili saglabā pozīciju kā lielākais Latvijā reģistrētais ieguldījumu fonds. Latu rezerves fonda aktīvu apjoms šī gada 5 mēnešos ir pieaudzis par 103%, Db.lv informē Sanda Purviņa, SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Uz šā gada 28. maiju Latu rezerves fonda 1 mēneša ienesīgums bija 7.07% gadā, kas ir par 1.2 % vairāk nekā vidēji naudas tirgus fondu tirgū uz šo datumu. Arī Latu rezerves fonda trīs un sešu mēnešu, kas ir attiecīgi 7.48% un 7.31%, gada ienesīgums uz šā gada 28. maiju pārsniedz naudas tirgus fondu vidējos rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru