Latvijas mobilais telefons (LMT) paziņoja, ka no 7. aprīļa ievieš maksu par t.s. bezvadu interneta pakalpojumiem vai GPRS (General Packet Radio Services). GPRS varēs izmantot pēc diviem tarifu plāniem. Pastāvīgais GPRS pieslēgums maksās 3.54 Ls par pieslēgšanu un 1.18 Ls mēnesī par abonešanu, ieskaitot 5 megabaitu (Mb) datu apmaiņu. Datu plūsma virs 5 Mb mēnesī maksās 0.20 Ls par 1 Mb. LMT GPRS kopš 2002. gada vasaras ir piedāvājis bez maksas. Īslaicīgais GPRS pieslēgums, ko iedarbinās kā īsziņu nosūtot burtu «G» uz noteiktu numuru, maksās 0.83 Ls par Mb. GPRS pakalpojums atškirās no parastā GSM mobilā balss vai datu savienojuma, jo maksāts tiek par saņemto un pārraidīto datu apjomu, nevis par sarunas ilgumu. Pēc LMT sniegtās informācijas, LMT tīklā ir pāri par 50 000 telefonu, kas var izmantot GPRS. LMT faktisko GPRS lietotāju skaitu neatklāj un nenoliedz, ka GPRS spējīgu telefonu skaits aug arī tāmdēļ, ka pēdējā gandrīz visiem vidējās un augstākās cenu kategorijas mobilajiem telefoniem ir iebūvēta šī funkcija. Tele2, kas jau sen norādījis, ka tā tīkls ir pilnībā gatavs sniegt GPRS pakalpojumus, vairākkārt teicis, ka nogaidoši vēro tirgus attīstību Latvijā un negrasās steigties pakaļ LMT. LMT divas GPRS lietošanas izvēles Patstāvīgais GPRS pieslēgums Īslaicīgais GPRS pieslēgums Pieslēguma maksa 3.54 Ls – Abonēšanas maksa mēnesī 1.18 Ls – Bezmaksas datu apjoms mēnesī 5 Mb – Maksa par 1 Mb 0.20 Ls 0.83 Ls

LMT/a>

Decembra beigās noslēgsies Latvijas mobilā telefona (LMT) eksperiments ar bezmaksas mobilo interneta pieslēgumu, izmantojot t.s. GPRS tehnoloģiju. Janvārī, visticamāk, par šo pakalpojumu būs jāmaksā, un šobrīd ir grūti sacīt, vai tas būs to vērts. Pats galvenais - par kādu cenu piedāvās iespējas caur mobilo telefonu nosacīti sērfot internetā? Jāsaka, ka šo rindu autoram GPRS (General Packet Radio Services) pieslēgums ir atradis savu lietošanas nišu. Tās ir aptuveni 10 - 15 minūtes, ko gan no rīta, gan dažkārt pievakarē pavadu trolejbusā vai citā sabiedriskajā transportā ceļā uz un no darba. Šos brīžus izmantoju, lai "lasītu" savu telefonu (Nokia 6310i), tāpat kā dažs labs cits trolejbusa pasažiers lasa avīzi vai citu līdzpaņemtu lasāmvielu. Es lasu britu raidsabiedrības BBC ziņu lapas mobilā telefona ekrāna formātā, kā arī informācijas dienestu Ananova. Diemžēl šīs interneta lappuses, ko parasti apskatu, neatradu ar LMT palīdzību. Tās atradu ar meklēšanas rīku, par kuru man pastāstīja kāds interneta speciālists, kuru intervēju par citiem jautājumiem. Diemžēl aizmirsu adresi - tā ir saistīta ar vārdiem yahoo un wap. Jāsaka, ka šis ar globālo interneta portālu yahoo saistītais mobilā interneta meklēšanas rīks deva samērā juceklīgus meklēšanas rezultātus. LMT palīdzība bija izcila tad, kad piezvanīju, nosaucu sava telefona modeli un saņēmu pamācību "soli pa solim", kā iedarbināt pakalpojumu. Pēc tam pieslēdzos LMT mobilajai mājas lapai, kas piedāvāja saiknes uz nelielu skaitu Latvijas informatīvo dienestu. Daži no tiem pat mana GPRS lietošanas laikā (no oktobra sākuma) kaut kur pazuda. Vienīgā "īstā" ziņu lapa, kas sasniedzama caur LMT lappusi, ir dažu aktuālās dienas rakstu apkopojums no avīzes Diena. Noderīgas ir saiknes ar Rīgas kinoteātriem - Oskars, abas Dailes, Kino 52 un citiem - lai gan vienu reizi "pieķēru" neprecizitātes vienā no kinoteātru lappusēm. Par to, protams, atbild lapas uzturētājs, nevis GPRS pakalpojuma sniedzējs. Visbiežāk nākas izmantot GPRS, braucot pa 21. trolejbusa maršrutu no gala punkta Baznīcas ielā līdz Preses namam. Šeit GPRS vispār darbojas tikai aptuveni trīs reizes no četrām, tad arī ne vienmēr pilnīgi apmierinoši. Varu labi saprast, kādēļ izgāzās mobilā interneta variants ar iezvanīšanos, t.s. WAP (Wireless Application Protocol), jo tas spieda lietotājus maksāt par gaidīšanas laiku, kamēr interneta lappuse tika kontaktēta un atvērta, vai arī lietotājam apnika gaidīt. Pasaules praksē par GPRS pakalpojumu maksā par pārraidīto datu daudzumu, tātad, ja nav savienojuma un datu lejuppārlāde, nav jāmaksā par "tukšu laiku". Nesavienošanai, sevišķi ar ārzemju lappusēm, var būt visdažādākie iemesli, un par to nebūtu jāvaino tikai LMT. Ja LMT piedāvājumam būtu jāliek atzīme pēc piecnieku sistēmas, tam dotu kādus 3 +. Taču šo atzīmi varētu tuvināt piecniekam ja, pārejot uz maksas pakalpojumu, LMT arī palaidīs spēcīgu savu mobilo portālu, kas piedāvās piekļuvi caur saiknēm ar vairākiem informatīviem dienestiem latviešu, angļu un krievu valodā. No manas puses tur gribētos redzēt gan BBC, gan CNN, gan jauno tehnoloģiju informatīvo portālu Wired News un latviešu valodā - kādēļ ne Delfi un Apollo portālu pielāgotas versijas. Līdz 1. janvārim vēl atlicis kāds laiciņš un gribas ticēt, ka LMT jau pirms tam pieteiks patīkamu svētku dāvānu - portālu, kas pavērs plašu saikņu klāstu ar šo pasauli par mērenu cenu.

Latvijas mobilais telefons (LMT) turpinās piedāvāt pastāvīgo interneta pieslēgumu ar GPRS (General Packet Radio Services) tehnoloģiju līdz šī gada aprīlim. To Db paziņoja LMT preses sekretārs Dāvids Dane. LMT sāka piedāvāt GPRS pakalpojumus pagājušā gada vasarā un vēl rudenī teica, ka bezmaksas piedāvājumu izbeigšot gadmijā. Ieviešot maksu par GPRS savienojumu, visticamāk, tiks prasīta samaksa par saņemto un pārraidīto datu apjomu, nevis par savienojuma laiku, kā tas ir ar balss sarunām mobilo sakaru tīklos. D.Dane nevarēja nosaukt aktīvo GPRS pakalpojumu lietotāju skaitu, taču norādija, ka 9.1 % LMT tīkla lietotāju, jeb vairāk nekā 41 000 personām ir telefoni, kas spēj izmantot GPRS. Tele2 jau pirms vairāk nekā gada teica, ka tā tīkls tehniski ir teju gatavs sniegt GPRS pakalpojumus, taču to vēl nav ieviesis.

Latvijas mobilā telefona (LMT) tīklā ar 64.8 % pieslēgto aparātu turpina dominēt somu ražotājs Nokia. Par to liecina LMT apkopotie dati par savam tīklam novembrī pieslēgtiem mobilo telefonu modeļiem. Modelis Nokia 3510 ieņēma pirmo vietu starp novembrī visvairāk pirktiem telefonu modeļiem LMT tīklā. Nokia 3510, kas piedāvā ar GPRS datu pārraidi (mobilo interneta pieslēgumu) un polifoniskas zvanu melodijas, arī bija pirmā vietā oktobrī. Nozares pazinēji gan norāda, ka šis modelis ir Nokia t.s. mērenas cenas kategorijas jaunākais, uzlabotais modelis, kas faktiski daļēji aizstāj Nokia 3310, kas lidz šim bijis galvenais, plašākam lietotāju lokam domātais telefons. Savukārt otro vietu starp jaunajiem telefoniem novembrī ieņēma Siemens C55, aizstājot Nokia 3310, kas ir visbiežāk lietotajs modelis LMT tīklā kopumā. Šai visā tīklā sastopamo telefonu «topā» pirmās 18 vietas aizņem tikai Nokia un Siemens modeļi (19. vietā parādās Ericsson A1018s). LMT informācijā norādīts, ka Ericsson (tagad Sony - Ericsson) modeļi turpina zaudēt tirgus daļu starp lietotājiem . Šī gada 1. decembrī 6.8 % LMT klientiem bija Ericsson telefoni, bet pirms gada to vēl bija 9.7 %. Ericsson F250m modelis novembrī ieņēma 9. vietu starp 20 visvairāk pirktiem telefoniem, bet oktobrī šai LMT sarakstā vispār nebija neviens Ericsson modelis. Pārskatā par telefonu tirgu arī norādits, ka 6.5 % LMT klientu telefoni ir spējīgi izmantot pastāvīgo bezvadu interneta pieslēgumu GPRS (General Packet Radio Services). Tas ir vairāk nekā oktobrī, kad 5.5 % klientu bija šādas iespējas. LMT preses sekretārs Dāvids Dane teica, ka kompānija nevarot nosacīt cik no šiem telefoniem ir aktīvi pieslēgti GPRS pakalpojumam, kas līdz gada beigām tiek piedāvāts bez maksas. Vēl vasarā LMT lēsa, ka GPRS, kas tobrīd bija pieejams tikai Rīgā, izmantoja aptuveni 5 000 lietotāji. LMT paziņojumā teikts, ka kompānijai 15. novembrī bija 449 211 klienti, kas ir par 1.9 % vairāk, nekā 15. oktobrī, kad LMT bija 440 688 klienti. LMT klientu skaits novembrī veidoja 19.24 % valsts iedzīvotāju, salīdzinot ar 14.22 % 2001. gada novembrī.

Automašīnu ražotāja Renault grupas automašīnu pārdošanas apjomi šogad pirmajā pusgadā palielinājušies par 4.3% salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, vēsta iauto.lv.

Pārdošanas apjomu pieaugums skaidrojams ar piecu jaunu modeļu izveidi – Clio Grand Tour, Grand Modus, Renault Kangoo PC un LCV, kā arī Logan Pickup.

Savukārt Renault grupas ienākumi šā gada pirmajā pusgadā palielinājās par 2.3% un sasnieguši 20.942 miljardus EUR, bet operatīvā peļņa pieauga par 19.8% un bija 865 miljonu EUR.

Šodien Rātslaukumā tiks demonstrēts autobuss, kas darbojas ar ūdeņraža tehnoloģijām.

Ar ūdeņradi darbināma autobusa demonstrēšana ir viens no Rīgas enerģētikas dienu 2013 pasākumiem, kuru organizē pašvaldības aģentūra "Rīgas Enerģētikas aģentūra" (REA) kopā ar sadarbības partneriem.

Tikmēr laikā no 17. līdz 20.oktobrim Ķīpsalas izstāžu kompleksā notiks izstāde Vide un enerģija 2013, kuras laikā Rīgā viesosies Eiropas reģionālo pašvaldību projektu vadītāji, kas integrējuši savu pilsētu vidē un transporta infrastruktūrā ūdeņraža tehnoloģijas.

Kā portālam iAuto.lv stāsta Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Aivars Starikovs: «Ūdeņraža tehnoloģiju praktiskās izmantošanas vēsture jau meklējama 1950./60. gadu kosmosa tehnoloģijās. Ūdeņraža auto šodien nav nekāda zinātniskā fantastika. Tie ir moderni elektroautomobiļi, kuriem elektrību rada kurināmā elements un ūdeņraža gāze un kuru draudzīgums videi un energoefektīvā darbība jau daudzviet pasaulē ir apliecinājusi ekonomisko izdevīgumu. Tā viennozīmīgi ir autoindustrijas nākotne.»

Valsts lauku tīkla izveidē nākamo septiņu gadu laikā Zemkopības ministrija paredzējusi atvēlēt 22,6 miljonus eiro. Lauku uzņēmēji uzskata, ka nauda šim pasākumam iezīmēta un sistēma tiek veidota bez plašāka pamatojuma un diskusijām. Turklāt atsevišķi speciālisti pauž bažas, ka iezīmētā nauda tiks Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centram, ar kura darbu iepriekš neapmierinātību pauda zemnieki.

Apvienos organizācijas

Valsts lauku tīkls (Tīkls) tiks veidots saskaņā ar Eiropas Padomes regulu un Lauku attīstības programmu (LAP) 2007. - 2013. gadam, ko gan vēl nav apstiprinājusi Eiropas Komisija. Paredzēts, ka Tīkls apvienos lauku attīstībā iesaistītās organizācijas un pārvaldes iestādes, tostarp vairākas ministrijas un to pārraudzībā esošās institūcijas un organizācijas, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares organizācijas un institūcijas, teritoriju pārvaldes institūcijas, tūrisma nozares, amatniecības un citas organizācijas, kas tiešā veidā ietekmē lauku attīstību. Saskaņā ar LAP, Tīklā iesaistīto organizāciju un institūciju saraksts tiek strukturēts pēc to atbildības līmeņa, pārstāvētām nozarēm un tīkla darbības jomām. Tīklā paredzēti četri līmeņi, kur Tīkla vadošais līmenis ir Tīkla Sadarbības padome. Pie Tīkla uzdevumiem minēta aktuālas informācijas apkopošana un novērtēšana, informācijas izplatības nodrošināšanas koordinēšana, politikas rekomendāciju apkopošana un izstrāde utt. Tīkla darbību īsteno,balstoties uz Tīkla padomes apstiprināto daudzgadīgo Tīkla darbības rīcības programmu. Pēc LAP līdz nākamā gada sākumam jābūt izveidotai Tīkla struktūrai, tostarp organizāciju un institūciju sadarbības tīklam, tīkla sekretariātam un Tīkla padomei. Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktore Ņina Rakstiņa Db informēja, ka sakarā ar LAP apstiprināšanas procedūru Briselē patlaban Tīkls veidots netiek un, visticamāk, tas notiks nākamgad 1. pusgadā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” turpina attīstīt plašu 5G tīkla pārklājumu visā Latvijas teritorijā, jau šobrīd nodrošinot 5G pieejamību vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju. Kamēr privātpersonas 5G tīklu aktīvi izmanto multivides izklaides iespējām, uzņēmumiem gan Rīgā, gan reģionos stabils un ātrs internets palīdz biznesa procesu uzlabošanā. Kopumā šobrīd uzņēmumi mobilos datus 5G tīklā izmanto ievērojami vairāk nekā 4G tīklā.

“Bite” 5G visaktīvāk izmanto mazumtirdzniecības, nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru uzņēmumi

Stabils un ātrs internets jau labu laiku ir kļuvis par biznesa veiksmes stūrakmeni, un tas ir pieprasītākais “Bite” 5G pakalpojums, ko šobrīd izmanto uzņēmumi. 5G ir izrāviena iespēja daudzās nozarēs, ļaujot ne vien attīstīt biznesu, bet arī uzlabot darba procesu efektivitāti.

Jaunākie “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd 30% no 5G datu plūsmas patērē mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. 18% 5G datu plūsmas patērē nekustamā īpašuma un būvniecības nozares uzņēmumi, savukārt 15% - tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozaru organizācijas. Kopumā mobilo datu lietojums 5G tīklā uzņēmumu vidū ir par 50% lielāks nekā 4G tīklā.

Konkurences padome (KP) konstatējusi pārkāpumus SIA Latvijas tirgotāju savienība (LaTS) darbībās, uzlikusi naudassodu 250 latu apmērā.

Konkurences padome konstatējusi, ka LaTS ir ieguvusi ievērojami lielā apjomā Latvijas Tirgotāju kooperācijas Aibe komercnoslēpumu saturošu informāciju, kā arī savā saimnieciskajā darbībā ir izmantojusi daļu no tās. Tādējādi LaTS ir pārkāpusi Konkurences likumā noteikto aizliegumu iegūt un izmantot cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu ietverošu informāciju bez tā piekrišanas. Latvijas tirgotāju savienības LaTS vadītājs Raimonds Okmanis pagaidām no komentāriem atturas, jo šis jautājums vēl tikšot apspriests uzņēmuma ietvaros. Vai lēmums tiks pārsūdzēts, tiks izlemts nākamnedēļ. «Vienīgais, ko varam teikt - mēs Konkurences padomi un tās lēmumu cienām,» norāda R. Okmanis. Viņš arī norādīja, ka LaTS šobrīd turpina veiksmīgi attīstīties. «Domājam, ka gada beigās mēs apgrozīsim 6 miljonus latu mēnesī. Šobrīd mums ir jau 93 dalībnieki, pie tam lielākā daļa nav bijušie Aibes dalībnieki,» skaidro R. Okmanis. Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām no amata atkāpies AS «Sadales tīkls» valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Atbilstoši jaunākajai informācijai mainīta 6. rindkopa

Kā liecina «Sadales tīkla» mātesuzņēmuma AS «Latvenergo» paziņojums biržai «Nasdaq Riga», «Sadales tīkla» akcionāru sapulce šodien izskatīja Lūsvera iesniegumu par atkāpšanos no valdes locekļa amata un nolēma viņu no attiecīgās pozīcijas atsaukt.

Lūsvera kompetencē bija uzņēmuma attīstības jautājumi, tajā skaitā elektroenerģijas pieslēgumu procesa darba organizēšana.

«Latvenergo» norāda, ka saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas, iespējams, negodīgi centušies panākt atļauju elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, «Latvenergo» valde uzdeva «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim nodrošināt pilnīgu apstākļu noskaidrošanu. Tāpat «Sadales tīkls» sadarbojas ar Ekonomikas ministriju, veicot pārbaudes koģenerācijas stacijās, un ir iesniedzis pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu izvērtēt situāciju.

Elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkla" tarifu decembrī varētu pārskatīt būtisku elektroenerģijas cenu izmaiņu gadījumā, 5.septembrī žurnālistiem sacīja "Sadales tīkla" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka elektroenerģijas cena veido tikai 10% no tarifa, līdz ar to būtisku cenu izmaiņu gadījumā ietekme uz tarifu būtu aptuveni 3% apmērā ar plus vai mīnus zīmi.

Šī brīža situācijā "Sadales tīkls" īsti neredz pamatojumu kaut ko pārskatīt tarifā, arī optimismam par būtisku elektroenerģijas cenas samazinājumu nākotnē īsti nav pamata, teica Sarkane.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar to diskusijai būtu jābūt par valsts sociālo politiku un atbalsta pasākumiem mazāk aizsargātajiem lietotājiem, piebilstot, ka "Sadales tīkls" nav valsts sociālās politikas veidotājs.

Sarkane atzina, ka Klimata un enerģētikas ministrija patlaban ļoti aktīvi strādā pie atbalsta pasākumiem un vairāki no tiem valdībā jau ir apstiprināti.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) īsteno vairāk nekā 15 miljonus eiro vērtu projektu, kura rezultātā Latvijas akadēmiķiem un zinātniekiem tiks izveidots «nākamās paaudzes datu pārraides tīkls zinātniskās darbības nodrošināšanai un informācijas sistēmas valsts zinātniskajās institūcijās un augstskolās uzlabošanai».

Projektu paredzēts pabeigt līdz šī gada beigām.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar projekta sadarbības partneriem – 48 zinātnisko institūtu reģistrā reģistrētām institūcijām – Latvijas zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, Db.lv skaidroja projekta vadītājs Vairis Lejiņš.

Rezultātā projektā tiks izveidota koplietošanas Akadēmiskā tīkla IT&T infrastruktūra, kā arī tiks modernizēta atsevišķu projekta partneru IT&T infrastruktūra, stāstīja V. Lejiņš.

Turpinot projekta īstenošanu, marta sākumā tika uzsākta iepirkuma procedūra Akadēmiskā datu pārraides tīkla izveidei, paredzot izveidot Akadēmiskā datu pārraides tīkla risinājumu, kas savienos Akadēmiskā datu pārraides tīkla piekļuves punktus Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Jelgavā, Liepājā un Ventspilī. Tāpat plānots arī modernizēt projekta partneru CAMPUS datu pārraides infrastruktūru. Rezultātā tīkla lietotāji varēs piekļūt arī starptautiskajiem akadēmiskajiem tīkliem un interneta resursiem, Db.lv norādīja projekta vadītājs Vairis Lejiņš.

Pēdējos gados mēs piedzīvojam strauju digitalizāciju, kas iet roku rokā ar nepieciešamību pēc ātra interneta un tehnoloģijām, gan domājot par ikdienas dzīvi, gan biznesa vajadzībām. Lai nodrošinātu nākamās paaudzes mobilo sakaru pakalpojumus, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” šogad turpina pilnveidot tīkla infrastruktūru, tai skaitā attīstot jaudīgu 5G tīklu. To aktīvi sākuši izmantot privātpersonas un uzņēmumi visā Latvijā un, salīdzinot ar šī gada pavasari, mobilo datu patēriņš “Bite” 5G tīklā ir audzis par 83%.

“Bite” tīkls strauji aug, bāzes staciju skaitam pārsniedzot 1000

Tuvāko gadu laikā "Bite" tīkla attīstībā plāno investēt 70 miljonus eiro, nodrošinot modernākos tīkla sakarus gan pilsētās, gan lauku teritorijās visā Latvijā.

Lai stiprinātu sakaru un mobilā interneta pieejamību visā Latvijā, “Bite” šogad izbūvējusi 23 jaunas bāzes stacijas reģionos un Rīgā. Tagad “Bite” tīkla pieejamību nodrošina kopskaitā 1006 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos.

“Nemitīga tīkla infrastruktūras attīstība ir viena no “Bite” svarīgākajām prioritātēm, nodrošinot augstas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus mūsu klientiem. Būtiski, ka 5G attīstībā esam uzsākuši sadarbību ar mūsu stratēģisko partneri, Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju “Ericsson”. Šogad esam ne vien izbūvējuši jaunas bāzes stacijas, bet arī veikuši jau esošo bāzes staciju aprīkošanu ar modernākajām “Ericsson” tehnoloģijām, audzējot mobilā interneta ātrumu “Bite” tīklā par 30%, bet tīkla kapacitāti - par 10%,” stāsta “Bite Latvija” Tīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs.

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Bijušais AS «Sadales tīkls» valdes loceklis, kurš atkāpās no amata pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, turpinās darbu uzņēmumā.

Atbilstoši jaunākajai informācijai papildināta 4. rindkopa

Profesionālās saziņas vietnē LinkedIn pieejamā informācija liecina, ka R. Lūsveris ieņem uzņēmuma attīstības direktora amatu.

«Sadales tīkla» preses pārstāve Tatjana Smirnova portālam db.lv pastāstīja, ka R. Lūsveris arī līdz šim ieņēmis kompānijas attīstības direktora amatu. R. Lūsveris ar 26. oktobri vairs nav kompānijas valdes loceklis, jo viņa iesniegumu par atkāpšanos 25. oktobrī pieņēma akcionāra sapulce. Savukārt iesniegums par atkāpšanos no attīstības direktora amata nav saņemts.

T. Smirnova informēja, ka R. Lūsveris šobrīd ir prombūtnē un viņa amata pienākumi kā «Sadales tīkla» attīstības direktoram uzticēti citiem «Sadales tīkla» virzienu direktoriem. Uzņēmuma pārstāve norādīja, ka R. Lūsveris ir prombūtnē līdz novembra vidum, izmantojot darbinieka tiesības saskaņā ar Darba likumu.

AS "Sadales tīkls" ir noslēgusi viedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešanas programmu, 1,1 miljonam klientu pieslēgumu visā Latvijā nodrošinot attālinātu un automatizētu patēriņa uzskaiti, plašu datu klāstu un citas priekšrocības.

Vienlaikus pēdējo piecu gadu laikā īstenoti arī citi visaptveroši uzņēmuma darbības efektivizācijas pasākumi: ieviesti digitālas un automatizētas elektrotīkla pārvaldības risinājumi, optimizēti loģistikas procesi un darbavietu skaits, efektivizēts autoparks, kā arī ieviesti jauni klientu pašapkalpošanās digitālie risinājumi. Visu īstenoto efektivizācijas pasākumu ietekme ir aptuveni 40 milj. eiro ietaupījums ik gadu.

Īstenojot viedo elektroenerģijas skaitītāju programmu, pamatā izmantota PLC tehnoloģija jeb datu pārraide pa elektrolīnijām, tādejādi efektīvi izmantojot uzņēmuma infrastruktūru. Viedie elektroenerģijas skaitītāji uzlabo "Sadales tīkla" klientu pieredzi, ne vien atceļot vajadzību pašiem veikt patēriņa datu nolasīšanu, bet arī jebkurā laikā un bez maksas nodrošinot "Sadales tīkla" klientu portālā e-st.lv vai elektroenerģijas tirgotāja klientu portālā pieejamus elektroenerģijas datus – sadalījumā pa mēnešiem, dienām vai stundām. Šos datus ikdienā izmanto jau vairāk nekā 50% "Sadales tīkla" klientu – tie sniedz iespēju analizēt savus patēriņa paradumus un kļūt energoefektīvākiem, vairojot kopējo sabiedrības energopratību.

Jau šobrīd “Bite” nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls ir pieejams vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju, nodrošinot zibenīgu interneta savienojumu un stabilu pieslēgumu gan ikdienas, gan biznesa vajadzībām. “Bite”, tīkla kapacitātes un pārklājuma stiprināšanai, pilnveido esošās bāzes stacijas, aprīkojot tās ar modernākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām, kā arī būvē jaunas bāzes stacijas. Kā top nākamās paaudzes “Bite” 5G tīkls?

“Bite” tīkla attīstības pamatā – rūpīga plānošana un datu analīze

Lai nodrošinātu klientiem vislabākos mobilo sakaru pakalpojumus, “Bite” komanda veic padziļinātu datu analīzi, un tajās vietās Latvijā, kur nepieciešama tīkla stiprināšana, esošas bāzes stacijas tiek modernizētas, aprīkojot tās ar jaunām tehnoloģijām, vai tiek uzstādītas jaunas 5G bāzes stacijas.

Esošo bāzes stacijas modernizēšana, piemēram, uzstādot tām spēcīgākus signāla raidītājus, visbiežāk tiek veikta blīvi apdzīvotās vietās, tā palielinot ne vien tīkla pārklājumu, bet arī nodrošinot interneta ātruma pieaugumu par 30%. Savukārt jaunu 5G bāzes staciju izbūve notiek blīvi apdzīvotās teritorijās, kur ir liels patērēto datu apjoms un tīklā pieslēgto ierīču skaits.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Neskatoties uz faktu, ka Latvijā mobilo telefonu lietotāju skaits jau ir sasniedzis gandrīz iespējamo maksimumu, mobilais mārketings un mobilā reklāma mūsu valstī ir ļoti vāji attīstīta. Tā atzīst mediju aģentūras Media House interaktīvo projektu vadītājs Mairis Skuja.

Šobrīd Latvijā mobilo telefonu lietotāju skaits jau ir sasniedzis gandrīz iespējamo maksimumu. Arī GPRS pieslēgums, kas ir vajadzīgs, lai izmantotu mobilo internetu, pašlaik jau ir gandrīz ikdiena. Liela daļa jauno tālruņu, kas parādās Latvijas tirgū, satur attiecīgus iestatījumus, kas nepieciešami, lai pieslēgšanās GPRS notiktu saprotami, ērti un bez priekšzināšanām.

„Tiktāl aina ir cerīga. Tomēr, šobrīd, mēs visai nosacīti varam runāt par mobilā satura daudzveidību vai mobilo reklāmu, kaut vai tās vissaprotamākajā - mobilo baneru formātā,” uzskata M. Skuja.

M. Skuja atzīst, ka būtiskākais bremzējošais faktors mobilo reklāmu attīstības jomā ir Latvijas reklāmdevēju un aģentūru pieredzes trūkums. „Mobilā reklāma ir jauna disciplīna, par kuru esam pieraduši runāt nākotnes, nevis šīs dienas iespēju kontekstā. Varam teikt, ka mobilo tālruņu funkcijas pastāvīgi paplašinās, tāpat līdzi aug mobilo tīklu kapacitāte un ātrums, lietotāji kļūst pieredzes bagātāki un mobilā interneta iespējas lieto plašāk kā jebkad. Tomēr barjeras, ko rada operatoru un industrijas sadarbības trūkums nav mazinājušās,” skaidroja M. Skuja.

Bite GSM ir pirmais lietuviešu mobilais operators, kas piedāvā GPRS viesabonēšanas pakalpojumus Skandināvijas valstīs, vēsta laikraksts Verslo Zinios. Kompānija ir parakstījusi līgumus par sadarbību ar zviedru kompāniju Telia Mobile, somu Sonera Corporation and norvēģu TeleNor Mobil. Skandināvijas valstis ir vienas no galvenajām Lietuvas biznesa partnerēm, tāpēc ir svarīgi, lai uzņēmēji, apmeklējot šīs valstis varētu saņemt e-pastu un citus svarīgus dokumentus, uzskata Bite GSM vadība. Drīzumā Bite GSM klienti varēs izmantot GPRS datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumu arī Vācijā, Polijā, Latvijā un Igaunijā.