Tehnoloģijas

IDC: Viedpulksteņu tirdzniecība trešajā ceturksnī sarukusi par 51,6%

LETA, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Pasaulē šā gada trešajā ceturksnī pārdoti 2,7 miljoni viedpulksteņu, kas ir par 51,6% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, ziņo tirgus izpētes kompānija International Data Corp. (IDC).

Kritums galvenokārt tiek skaidrots ar Apple Watch pārdošanas apjoma straujo lejupslīdi pirms jaunākās paaudzes viedpulksteņu nonākšanas tirgū.

ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Apple viedpulksteņu tirdzniecība trešajā ceturksnī sarukusi par 71,6%.

IDC analītiķi gan uzsver, ka šis kritums nav tik drūms, kā var šķist, jo liela daļa patērētāju gaidīja jauno "Apple Watch" modeli un paredzētās Android ierīces.

Tomēr, neskatoties uz lejupslīdi, Apple trešajā ceturksnī saglabājis līderpozīcijas viedpulksteņu tirgū ar 1,1 miljonu pārdoto ierīču un 41% tirgus daļu.

Otro vietu ieņem Garmin, kam seko Samsung, liecina IDC dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedpulksteņu popularitāte pēdējo gadu laikā ir strauji augusi, piesaistot lielu patērētāju uzmanību visā pasaulē. Kādi tad ir galvenie iemesli, kāpēc viedpulksteņi ir kļuvuši tik populāri un kādas funkcijas tie piedāvā, kas šo popularitāti ceļ (populārākie apkopoti šeit).

Viedpulksteņi vairāk ir noderīgi rīki veselības uzraudzībai, saziņai un informācijas saņemšanai nekā vienkārši aksesuārs. Lietotnēm bagātie viedpulksteņi sniedz plašas iespējas uzlabot savas dzīves kvalitāti.

Viedpulksteņu pieprasījuma dinamika

Pēdējo gadu laikā viedpulksteņu pieprasījums ir strauji pieaudzis, un arvien vairāk cilvēku izvēlas šīs modernās ierīces kā savu ikdienas aksesuāru. Ja agrāk pulksteņi tika izmantoti galvenokārt laika uzzināšanai un kā stila aksesuārs, tad tagad viedpulksteņi spēj piedāvāt daudz plašākas funkcijas. Piemēram, tie var uzraudzīt nēsātāja pulsu un dažādus fizisko aktivitāšu datus, veikt un saņemt zvanus vai pat nosūtīt paziņojumus no sociālajiem tīkliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tele2» ir apkopojis viedpulksteņu galvenās priekšrocības.

Tūlītēja un ērta piekļuve informācijai darbā un atpūtā

Tālajos pagājušā gadsimta 70. gados, kad paradījās pirmās viedpulksteņu iestrādes, to izgudrotāji nevarēja pat iedomāties, ka mazajā pulksteņu ekrānā varēsim redzēt visas mums ienākošās ziņas «Facebook» vai «WhatsApp», lasīt darba e-pastus un sekot līdzi notiekošajam sociālajos tīklos. Galvenais, ka viedpulksteņi ļauj uzreiz piekļūt informācijai, tiklīdz tā ir ienākusi - tam vairs nevajag meklēt telefonu vai skriet pie datora. Uzzināt, vai ienākošā ziņa ir svarīga vai nē, varam, tikai paskatoties uz savu pulksteni. It īpaši tas izlīdz situācijās, kad telefonu nav ērti vai pat nav atļauts izmantot. Tajā pat laikā pulkstenis mums vienmēr ir uz rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā viedpulksteņu un fitnesa aproču pārdošanas apjomi pasaulē pieauga par vairāk nekā 10%, informē International Data Corp.

Paredzams, ka šajā gadā paredzams apjomi augs par 13,2% līdz 132,9 miljoniem viedpulksteņu un fitnesa aprocēm.

Kompānijas eksperti paredz, ka līdz 2022.gadam vidējais gada pieaugums būs par 13,4%, kad pārdošanas apjomi sasniegs 13,4%. Tādējādi piecu gadu laikā kopējais palielinājums būs par 65%, tostarp, 93% lēciens viedpulksteņu segmentā.

Tās ir labas ziņas Apple, kas pērn pircējiem piegādāja vairāk nekā pusi no visiem viedpulksteņiem, raksta portāls 24/7 Wall St.

«Patērētāji beidzot saprot viedpulksteņu lietderību,» tendences iezīmē IDC vecākais analītiķis Džitešs Ubrani, piebilstot, ka izmantošanā dominē fitnesa funkcijas, taču tempu uzņem arī mobilie maksājumi un ziņu sūtīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 549 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās - par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada trešajā ceturksnī bija 1250 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni (1107 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 13%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Huawei atņem Apple pasaulē otra lielākā viedtelefonu ražotāja titulu

LETA--AFP, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas uzņēmums «Huawei» šā gada otrajā ceturksnī apsteidzis ASV informācijas tehnoloģiju gigantu «Apple Inc.» un kļuvis par otru lielāko viedtelefonu ražotāju pasaulē, liecina tirgus izpētes kompānijas «International Data Corp.» (IDC) apkopotā informācija.

Līderpozīcijas pagājušajā ceturksnī saglabājis Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums «Samsung Electronics Co.», piegādājot 71,5 miljonus viedtelefonu, bet ar 54,2 miljoniem piegādāto tālruņu otrajā vietā nonācis «Huawei».

Tikmēr «Apple» ceturksnī piegādājis 41,3 miljonus telefonu, tā tirgus daļai veidojot 12,1%. «Samsung» tirgus daļa otrajā ceturksnī veidoja 20,9%, bet «Huawei» - 15,8%.

IDC norāda, ka šī ir pirmā reize kopš 2010.gada sākuma, kad «Apple» globālajā viedtelefonu tirgū neatrodas vienā no pirmajā divām pozīcijām.

«Nepārtrauktā «Huawei» izaugsme ir iespaidīga, lai neteiktu vairāk, jo uzņēmums ir spējis iekļūt tirgos, kur vēl pavisam nesen šis zīmols bija visai maz pazīstams,» skaidro IDC.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Valsts spēlē darba tirgus šahu  

Bezdarba kāpums pandēmijas pirmajā vilnī bija zemāks nekā visoptimistiskākajās sākotnējās...

Statistikas pārvaldē norādīja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 10,4 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 37% līdz 26,6%, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits sarucis par 0,3 tūkstošiem, un trešajā ceturksnī tas bija 21,5 tūkstoši.

Bezdarbs vīrusa ierobežojumu spīlēs 

Ekonomikas aktivitātes atgūšanās un ikgadējais sezonas darbu pieaugums vasaras mēnešos un rudens...

2020.gada trešajā ceturksnī jauniešu (15-24 gadi) bezdarba līmenis bija 14,8%, kas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, bet par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,6 tūkstošiem un bija 8,8 tūkstoši.

Šogad trešajā ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 10,8% bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 1,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 2,8 procentpunktiem.

2020.gada trešajā ceturksnī 34,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Šogad trešajā ceturksnī 29,9% jeb 414,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar otro ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,3 tūkstošiem jeb 0,1%, bet gada laikā - par 6,4 tūkstošiem jeb 1,5%.

Trešajā ceturksnī 10,3 tūkstoši jeb 2,5% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 3,5%, bet otrajā ceturksnī - 2,4%.

Šogad trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan koronavīrusa pandēmijas ietekmē ievērojamas pārmaiņas šogad skāra nekustamo īpašumu tirgū visā Eiropā, tas maz sekmējis mājokļa cenu kritumu, liecina “Global Property Guide” (GPG) indeksa dati.

2020. gada trešajā ceturksnī mājokļu cenas pieaugušas 43 no 55 GPG analizētajiem pasaules nekustamo īpašumu mājokļu tirgiem. Kā rāda Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” analītiķu apkopotā informācija, Latvijā šogad vērojams neliels mājokļa cenu kritums, kas ir viens no augstākajiem Eiropā, kamēr Lietuvā un Igaunijā cenas kāpušas.

Latvijā, neskatoties uz kopējo mājokļu cenu pieaugumu, šī gada pirmajā un otrajā ceturksnī, trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams cenu kritums 1,34% apmērā, kas ir viens no lielākajiem kritumiem Eiropā. Salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni, mājokļu cenas Latvijā trešajā ceturksnī samazinājušās par 0,99%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" pērn pirmo reizi vēsturē apsteidzis Dienvidkorejas elektronikas kompāniju "Samsung Electronics Co." un kļuvis par lielāko viedtelefonu ražotāju pasaulē, liecina tirgus izpētes kompānijas "International Data Corp." (IDC) apkopotā informācija.

"Apple" pagājušajā gadā piegādājis 234,6 miljonus viedtelefonu, salīdzinot ar "Samsung" piegādātajiem 226,6 miljoniem viedtālruņu.

Tādējādi "Apple" viedtelefonu tirgus daļa veidojusi 20,1%, bet "Samsung" - 19.4%.

IDC norāda, ka "Samsung" šī saraksta augšgalā pēdējoreiz nebija pirms 13 gadiem - 2010.gadā, kad "Apple" pat neatradās starp pieciem lielākajiem viedtelefonu ražotājiem pasaulē. Tolaik pirmo vietu ieņēma "Nokia", "Samsung" atradās otrajā vietā, bet "LG Electronics" trešajā.

Lai gan IDC vēstī, ka tās apkopotie dati par pagājušo gadu ir sākotnēji un varētu tikt koriģēti, tirgus izpētes uzņēmums "Canalys" arī atzinis "Apple" par pasaulē lielāko viedtelefonu ražotāju priekšā "Samsung".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Apple Watch iekarojis jau 63% viedpulksteņu tirgus daļu

Žanete Hāka, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules viedpulksteņu tirgus ne tuvu nav tik liels, kā iepriekš tika prognozēts, raksta portāls 24/7 Wall St.

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī kopējais pārdoto viedpulksteņu skaits sasniedza 8,2 miljonus, kas ir par 1% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā ceturksnī.

Lauvas tiesu jeb 63% šajos apjomos aizņēma Apple viedpulksteņi, jo pērnā gada nogalē pārdoti 5,2 miljoni šī ražotāja pulksteņu.

Otrajā vietā ierindojas Samsung ar 800 tūkstošiem pulksteņu, ieņemot 10% tirgus daļu. Tas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad tika pārdoti 1,3 miljoni viedpulksteņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,5%, un bija 29,9 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,577 miljardu eiro apmērā.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4%.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2%) un pieaugums lopkopībā (par 0,6%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2%, kā arī samazinājumu par 13,8% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP kritumu trešajā ceturksnī prognozē amplitūdā no 0,6% līdz 2%

LETA, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī varētu būt samazinājies amplitūdā no 0,6% līdz 2% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - šā gada otro ceturksni - IKP Latvijā varētu būt sarucis par 0,5-1,5%, bet 2023.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ekonomikā varētu būt bijis kritums par 1,5-2%.

Viņš skaidroja, ka galvenais iemesls kritumam ekonomikā joprojām ir diezgan būtiskais samazinājums rūpniecībā un eksportā, ko izraisījis vājš ārējais pieprasījums. Tāpat nelieli mīnusi joprojām ir tirdzniecībā, jo, neskatoties uz algu kāpumu un zemo bezdarbu, iedzīvotāju pandēmijas laika uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti, vairāk nekā 200 miljoni eiro ir ieguldīti valsts krājobligācijās un procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši kredītu maksājumi. Tāpat šogad mēnesi vēlāk nekā pērn notika pensiju indeksācijas, kas negatīvi ietekmēja tirdzniecību septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī pasaulē piegādāto planšetdatoru skaits samazinājies par 8,5%, tādējādi reģistrēts kritums jau desmito ceturksni pēc kārtas, liecina tirgus izpētes kompānijas International Data Corp. (IDC) apkopotā informācija.

Ceturksnī pasaulē piegādāti 36,2 miljoni planšetdatoru, norāda IDC.

Tikmēr atsevišķā Strategy Analytics ziņojumā teikts, ka planšetdatoru tirdzniecība pagājušajā ceturksnī sarukusi pat par 10%.IDC analītiķis Raians Reits norāda, ka planšetdatoru tirdzniecības straujā izaugsme no 2010.gada līdz 2013.gadam pēc pirmās paaudzes iPad nonākšanas tirgū tagad ir vēsture. Tā vietā liela daļa patērētāju konstatē, ka viņi spēj iztikt bez planšetdatora un paļauties uz viedtelefonu vai jauniem plānākiem portatīvajiem datoriem.

Jaunākie dati liecina, ka ASV informācijas tehnoloģiju gigants Apple Inc. pirmajā ceturksnī saglabājis līderpozīcijas globālajā planšetdatoru tirgū ar 24,6% tirgus daļu, neskatoties uz šo ierīču pārdošanas apjoma kritumu par 13%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim ieviestie valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu, pauda Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Saskaņā ar šonedēļ publicētajiem Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem šā gada trešajā ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 25 000 jeb 2,7%, salīdzinot ar 2019.gada trešo ceturksni. Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbināto skaits faktiski saglabājies nemainīgs - pieaugums par 0,1%.

"Neraugoties uz kopējo ekonomisko aktivitāšu samazināšanos tautsaimniecībā, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū joprojām saglabājās augsts - 70,1% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem šā gada trešajā ceturksnī bija nodarbināti vai attiecīgi bija darba meklējumos," norādīja EM eksperts.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 8,4% 

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem....

Viņš piebilda, ka jau otro ceturksni pēc kārtas iedzīvotāju līdzdalības līmenis pieturās pie 70,1% robežas, kas ir augstākais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes rādītājs Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.

"Ekonomisko aktivitāšu kritums, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija ierobežojumu ieviešana gan pasaulē, gan Latvijā, kopumā atstāj būtisku ietekmi uz darba tirgu, ņemot vērā, ka primāri tiek skartas darbaspēka intensīvās nozares - transporta pakalpojumi un pasažieru pārvadājumi, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, tirdzniecība nozare, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi, mākslas un dažādas kultūras jomas, sporta centri un citas nozares, kas tiešā veidā saistītas ar iedzīvotāju pārvietošanos un pulcēšanos," atzina Ozols.

Viņš atsaucās uz Valsts ieņēmuma dienesta datiem, kas liecina, ka tieši skartajās nozarēs šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti vairāk nekā 134 000 darba ņēmēju, kas ir aptuveni 15% no visiem nodarbinātajiem atbilstošajā periodā.

"Jaunākie nodarbinātības un bezdarba rādītāji vēlreiz apliecina, ka līdz šim ieviestie valsts atbalsta pasākumi kopumā ir mīkstinājuši Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu, līdz ar to ļaujot daļēji saglabāt gan darbavietas, gan iedzīvotāju ienākumus. Tomēr neraugoties uz to, jāņem vērā, ka valsts intervences pasākumi var kompensēt ekonomisko aktivitāšu kritumu tikai īstermiņā, tādēļ ekonomiskajām aktivitātēm saglabājoties zemā līmenī ilgstoši, arī krīzes ietekme uz darba tirgu var pieaugt," uzsvēra EM eksperts.

Ozols prognozēja, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits kopumā 2020.gadā varētu samazināties par 1,7%, bet bezdarba līmenis pieaugt līdz vidēji 8,3%.

"Situācija darba tirgū varētu uzlaboties sākot ar 2021.gada pavasara un vasaras sezonas aizsākšanos, pieaugot sezonas darbiem, gan kopumā nostabilizējoties situācijai ekonomikā. Vienlaikus jāņem vērā, ka nenoteiktība saistībā ar globālās ekonomikas atkopšanos joprojām saglabājās augsta, līdz ar to turpmākā situācijas attīstība gan Latvijā, gan pasaulē kopumā lielā mērā ir atkarīga no tā, cik ātri būs pieejama jaunā vakcīna, kā arī tās efektivitātes," sacīja EM pārstāvis.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. 2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Vienlaikus šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā šogad otrajā ceturksnī. Nodarbināto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2019.gada trešo ceturksni samazinājies par 25 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni pieaudzis par 0,7 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tālākās Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas pašlaik nav iepriecinošas

LETA, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tālākās Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas pašlaik nav iepriecinošas, norādīja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka Latvijas ekonomikai atgūstoties no iepriekšējos mēnešos piedzīvotās Covid-19 krīzes, iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī uzrādījis nepieredzēti strauju kāpumu, attiecībā pret iepriekšējo ceturksni palielinoties par 6,6% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem.

"Tās, tāpat kā otrajā ceturksnī fiksētais kritums, ir straujākās ekonomiskas izaugsmes svārstības pēdējo desmitgažu laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni IKP ir samazinājies par 3,1%, taču kritums bijis gandrīz trīs reizes mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad ekonomika bija sarukusi par 8,9%," atzina ministrijā.

FM vērtējumā, labu atgūšanos trešajā ceturksnī parādījusi apstrādes rūpniecības nozare, kur izlaides apjomi ceturkšņa pirmajos divos mēnešos atgriezušies pagājušā gada līmenī, lielā mērā pateicoties apstrādes rūpniecības lielākajai apakšnozarei - kokapstrādei. Detalizētāki dati par pārējām ražošanas nozarēm vēl nav pieejami, bet IKP ātrā novērtējuma rezultāti norāda arī uz pozitīviem rezultātiem būvniecības nozarē, kur gada pirmajā pusē bija sasniegts 5,3% pieaugums, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē pērn piegādāti 1,4 miljardi viedtelefonu, kas ir par 4,1% mazāk nekā pirms gada, tādējādi reģistrēts visu laiku straujākais kritums, liecina tirgus izpētes kompānijas «International Data Corp.» (IDC) apkopotā informācija.

Kritums galvenokārt tiek skaidrots ar to, ka patērētāji pirms savu telefonu maiņas šobrīd nogaida krietni ilgāk. Tāpat aizvien vairāk pieaug patērētāju neapmierinātība ar augstākā līmeņa ierīču cenu kāpumu, kā arī palielinās politiskā un ekonomiskā neskaidrība.

IDC norāda, ka Ķīnas tirgus, kas nodrošina aptuveni 30% no viedtelefonu kopējā tirdzniecības apjoma pasaulē, pērn ietekmēts jo sevišķi smagi, tam samazinoties par 10%.

Jaunākie dati liecina, ka Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums «Samsung Electronics Co.» pagājušajā gadā saglabājis līderpozīcijas, tā tirgus daļai veidojot 20,8%.

Otro vietu spējis atgūt «Apple» ar 14,9% tirgus daļu, bet uz trešo vietu noslīdējis Ķīnas uzņēmums «Huawei», tā tirgus daļai veidojot 14,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IDC: Viedtelefonu tirdzniecība pasaulē pirmajā ceturksnī pieaugusi par 4,3%

LETA, 28.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē šā gada pirmajā ceturksnī piegādāti 347 miljoni viedtelefonu, kas ir par 4,3% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, liecina tirgus izpētes kompānijas International Data Corp. (IDC) apkopotā informācija.

Pirmā ceturkšņa viedtelefonu tirdzniecības rezultāti pierāda, ka viedtālruņu nozare nav mirusi un izaugsme joprojām saglabājas, norāda IDC.

IDC uzskata, ka tirgus šogad izjutīs ietekmi, ko radīs jaunais Samsung Galaxy S8 tālrunis un tik ļoti gaidāmais ASV informācijas tehnoloģijas kompānijas Apple paziņojums attiecībā uz jauno iPhone tālruni.

Jaunākie dati liecina, ka Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums Samsung Electronics Co. pirmajā ceturksnī bijis pasaulē lielākais viedtelefona ražotājs ar 22,8% globālā tirgus daļu.

Otrajā vietā ar 14,9% tirgus daļu ierindojies konkurents Apple, bet trešo vietu ieņem Ķīnas uzņēmums Huawei, kura tirgus daļa veido 9,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 34,8 miljoni eiro, kas ir par 2,9 miljoniem eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 3,2 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 29%. Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 58 pasaules valstīm kopumā par 32,3 milj. eiro, kas ir par 2,6 milj. eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Inovācijas un pastāvīga produktu portfeļa attīstība, kā arī nepārtraukti ieguldījumi mārketingā un pārdošanā ir sekmējuši »Grindeks« padomes izvirzīto mērķu sasniegšanu šī gada pirmajā ceturksnī.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Savukārt salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,0 procentpunktu.

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 3. ceturksnī valstī bija 84,1 tūkstotis bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,9 %) par 1,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,6 %). 2017. gada 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,2 %, bet Lietuvā – 6,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktu, bet gada laikā – par 0,6 procentpunktiem.

2017. gada 2. ceturksnī 86,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 7,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 4,7 tūkstošiem mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,4 %) par 1,1 procentpunktu pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,3 %). 2017. gada 2. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,0 %).

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 2. ceturksnī par 0,7 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Tas samazinājies no 40,3 % 2016. gada 2. ceturksnī līdz 39,6 % 2017. gada 2. ceturksnī. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 4,0 tūkstošiem un 2017. gada 2. ceturksnī tas bija 34,0 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Huawei Watch ir viens no izskatīgākajiem un nopietnāko iespaidu radošajiem viedpulksteņiem

Lai gan daudzsološās valkājamās tehnoloģijas šā gada otrajā ceturksnī pirmo reizi piedzīvojušas pārdošanas apjomu kritumu, viedpulksteņu tirdzniecībai pasaulē sarūkot par trešdaļu, šīs preces nav palikušas mazāk iekārojamas. Tomēr pircējus var saprast – kvalitatīvie gudrie laikrāži maksā pat vairāk nekā vidusmēra viedtelefons, tādēļ tie vairākumam patērētāju ir faktiski nesasniedzami. Tas attiecas arī uz šī apskata varoni Huawei Watch.

Dizains

Ar šo pulksteni gigantiskā ķīniešu korporācija neapšaubāmi mērķējusi uz biznesa auditoriju. Par Huawei Watch piederību elitei signalizē pat glītā iepakojuma kastīte ar ādai līdzīga materiāla apdari iekšpusē, nemaz nerunājot par pašu ierīci. Viedpulkstenis pieejams dažādās krāsās un ar dažādu dizainu ādas un metāla siksniņām. DB rīcībā bija melnā versija ar melnu nerūsējoša tērauda aproces tipa stiprinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru