Tehnoloģijas

IDC: Viedtelefonu tirdzniecība pasaulē pirmajā ceturksnī pieaugusi par 4,3%

LETA, 28.04.2017

Jaunākais izdevums

Pasaulē šā gada pirmajā ceturksnī piegādāti 347 miljoni viedtelefonu, kas ir par 4,3% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, liecina tirgus izpētes kompānijas International Data Corp. (IDC) apkopotā informācija.

Pirmā ceturkšņa viedtelefonu tirdzniecības rezultāti pierāda, ka viedtālruņu nozare nav mirusi un izaugsme joprojām saglabājas, norāda IDC.

IDC uzskata, ka tirgus šogad izjutīs ietekmi, ko radīs jaunais Samsung Galaxy S8 tālrunis un tik ļoti gaidāmais ASV informācijas tehnoloģijas kompānijas Apple paziņojums attiecībā uz jauno iPhone tālruni.

Jaunākie dati liecina, ka Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums Samsung Electronics Co. pirmajā ceturksnī bijis pasaulē lielākais viedtelefona ražotājs ar 22,8% globālā tirgus daļu.

Otrajā vietā ar 14,9% tirgus daļu ierindojies konkurents Apple, bet trešo vietu ieņem Ķīnas uzņēmums Huawei, kura tirgus daļa veido 9,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" pērn pirmo reizi vēsturē apsteidzis Dienvidkorejas elektronikas kompāniju "Samsung Electronics Co." un kļuvis par lielāko viedtelefonu ražotāju pasaulē, liecina tirgus izpētes kompānijas "International Data Corp." (IDC) apkopotā informācija.

"Apple" pagājušajā gadā piegādājis 234,6 miljonus viedtelefonu, salīdzinot ar "Samsung" piegādātajiem 226,6 miljoniem viedtālruņu.

Tādējādi "Apple" viedtelefonu tirgus daļa veidojusi 20,1%, bet "Samsung" - 19.4%.

IDC norāda, ka "Samsung" šī saraksta augšgalā pēdējoreiz nebija pirms 13 gadiem - 2010.gadā, kad "Apple" pat neatradās starp pieciem lielākajiem viedtelefonu ražotājiem pasaulē. Tolaik pirmo vietu ieņēma "Nokia", "Samsung" atradās otrajā vietā, bet "LG Electronics" trešajā.

Lai gan IDC vēstī, ka tās apkopotie dati par pagājušo gadu ir sākotnēji un varētu tikt koriģēti, tirgus izpētes uzņēmums "Canalys" arī atzinis "Apple" par pasaulē lielāko viedtelefonu ražotāju priekšā "Samsung".

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Huawei atņem Apple pasaulē otra lielākā viedtelefonu ražotāja titulu

LETA--AFP, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas uzņēmums «Huawei» šā gada otrajā ceturksnī apsteidzis ASV informācijas tehnoloģiju gigantu «Apple Inc.» un kļuvis par otru lielāko viedtelefonu ražotāju pasaulē, liecina tirgus izpētes kompānijas «International Data Corp.» (IDC) apkopotā informācija.

Līderpozīcijas pagājušajā ceturksnī saglabājis Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums «Samsung Electronics Co.», piegādājot 71,5 miljonus viedtelefonu, bet ar 54,2 miljoniem piegādāto tālruņu otrajā vietā nonācis «Huawei».

Tikmēr «Apple» ceturksnī piegādājis 41,3 miljonus telefonu, tā tirgus daļai veidojot 12,1%. «Samsung» tirgus daļa otrajā ceturksnī veidoja 20,9%, bet «Huawei» - 15,8%.

IDC norāda, ka šī ir pirmā reize kopš 2010.gada sākuma, kad «Apple» globālajā viedtelefonu tirgū neatrodas vienā no pirmajā divām pozīcijām.

«Nepārtrauktā «Huawei» izaugsme ir iespaidīga, lai neteiktu vairāk, jo uzņēmums ir spējis iekļūt tirgos, kur vēl pavisam nesen šis zīmols bija visai maz pazīstams,» skaidro IDC.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē pērn piegādāti 1,4 miljardi viedtelefonu, kas ir par 4,1% mazāk nekā pirms gada, tādējādi reģistrēts visu laiku straujākais kritums, liecina tirgus izpētes kompānijas «International Data Corp.» (IDC) apkopotā informācija.

Kritums galvenokārt tiek skaidrots ar to, ka patērētāji pirms savu telefonu maiņas šobrīd nogaida krietni ilgāk. Tāpat aizvien vairāk pieaug patērētāju neapmierinātība ar augstākā līmeņa ierīču cenu kāpumu, kā arī palielinās politiskā un ekonomiskā neskaidrība.

IDC norāda, ka Ķīnas tirgus, kas nodrošina aptuveni 30% no viedtelefonu kopējā tirdzniecības apjoma pasaulē, pērn ietekmēts jo sevišķi smagi, tam samazinoties par 10%.

Jaunākie dati liecina, ka Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums «Samsung Electronics Co.» pagājušajā gadā saglabājis līderpozīcijas, tā tirgus daļai veidojot 20,8%.

Otro vietu spējis atgūt «Apple» ar 14,9% tirgus daļu, bet uz trešo vietu noslīdējis Ķīnas uzņēmums «Huawei», tā tirgus daļai veidojot 14,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī pasaulē piegādāto planšetdatoru skaits samazinājies par 8,5%, tādējādi reģistrēts kritums jau desmito ceturksni pēc kārtas, liecina tirgus izpētes kompānijas International Data Corp. (IDC) apkopotā informācija.

Ceturksnī pasaulē piegādāti 36,2 miljoni planšetdatoru, norāda IDC.

Tikmēr atsevišķā Strategy Analytics ziņojumā teikts, ka planšetdatoru tirdzniecība pagājušajā ceturksnī sarukusi pat par 10%.IDC analītiķis Raians Reits norāda, ka planšetdatoru tirdzniecības straujā izaugsme no 2010.gada līdz 2013.gadam pēc pirmās paaudzes iPad nonākšanas tirgū tagad ir vēsture. Tā vietā liela daļa patērētāju konstatē, ka viņi spēj iztikt bez planšetdatora un paļauties uz viedtelefonu vai jauniem plānākiem portatīvajiem datoriem.

Jaunākie dati liecina, ka ASV informācijas tehnoloģiju gigants Apple Inc. pirmajā ceturksnī saglabājis līderpozīcijas globālajā planšetdatoru tirgū ar 24,6% tirgus daļu, neskatoties uz šo ierīču pārdošanas apjoma kritumu par 13%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Par spīti ASV noteiktām sankcijām, Huawei saglabā pasaulē otra lielākā viedtelefonu tirgotāja statusu

LETA/AFP, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas telekomunikāciju gigants «Huawei» šā gada otrajā ceturksnī saglabājis pasaulē otra lielākā viedtelefonu tirgotāja statusu, neskatoties uz ASV uzņēmumam noteiktajām sankcijām, liecina tirgus izpētes kompānijas «Strategy Analytics» apkopotā informācija.

Jaunākie dati liecina, ka «Huawei» spējis palielināt tirdzniecības apjomu, lai arī tirgū kopumā novērojama lejupslīdi, minot uz papēžiem tirgus līderim «Samsung» un apsteidzot «Apple».

Pasaulē šā gada otrajā ceturksnī kopumā piegādāts 341 miljons viedtelefonu, kas ir par 2,6% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums «Samsung Electronics Co.» palielinājis savu tirgus daļu līdz 22%, pateicoties viedtelefonu pārdošanas apjoma kāpumam par 7%. «Huawei» tirgus daļa pagājušajā ceturksnī veidojusi 17%, bet ASV informācijas tehnoloģiju giganta «Apple Inc.» tirgus daļa bijusi 11%.

«»Huawei» visus pārsteidzis un palielinājis viedtelefonu pārdošanas apjomu pasaulē par 8%. «Huawei» ceturksnī uzrādījis izaugsmi Ķīnā, uzņēmumam cenšoties kompensēt regulatoru izraisītas neskaidrības citos lielos reģionos, tostarp Ziemeļamerikā un Rietumeiropā,» skaidro «Strategy Analytics».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 34,8 miljoni eiro, kas ir par 2,9 miljoniem eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 3,2 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 29%. Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 58 pasaules valstīm kopumā par 32,3 milj. eiro, kas ir par 2,6 milj. eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Inovācijas un pastāvīga produktu portfeļa attīstība, kā arī nepārtraukti ieguldījumi mārketingā un pārdošanā ir sekmējuši »Grindeks« padomes izvirzīto mērķu sasniegšanu šī gada pirmajā ceturksnī.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Viedtelefonu tirdzniecībai pasaulē pirmajā ceturksnī rekordstraujš kritums

LETA--AFP, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedtelefonu pārdošanas apjoms pasaulē šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, samazinājies par 20,5%, tādējādi reģistrēts visu laiku straujākais kritums, liecina tirgus izpētes kompānijas "Gartner" apkopotie dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos pasaulē pārdoti 299 miljoni viedtelefonu, salīdzinot ar 375 miljoniem ierīču pirms gada.

Kritumu galvenokārt veicinājuši koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi, kuru laikā tika slēgti veikali.

Tāpat šī lejupslīde skaidrojama ar viedtelefonu rūpnīcu slēgšanu, galvenokārt Ķīnā, norāda "Gartner".

Jaunākie dati liecina, ka Dienvidkorejas "Samsung" pirmajā ceturksnī ar 18,5% tirgus daļu saglabājis līderpozīcijas globālajā viedtelefonu tirgū, lai arī uzņēmuma pārdošanas apjoms sarucis par vairāk nekā 22%.

Ķīnas "Huawei" ar 14,2% tirgus daļu saglabājis otro vietu, bet ASV tehnoloģiju gigants "Apple" ierindojas trešajā pozīcijā, tā tirgus daļai veidojot 13,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 9,635 miljonus eiro, kas ir 60% pieaugums pret 2022.gada pirmo ceturksni, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 2023.gada pirmā ceturkšņa konsolidēto starpperioda finanšu pārskatu.

Savukārt, salīdzinot ar 2022.gada ceturto ceturksni, pārdošanas rezultāti ir pieauguši par 11%.

2023.gada pirmajā ceturksnī sasniegti vēsturiski lielākie ieņēmumi - 9,635 miljoni eiro, tiem pieaugot par 60% pret 2022.gada pirmo ceturksni. EBITDA jeb peļņa no uzņēmumu pamatdarbības pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem bija 1,708 miljoni eiro, uz gada bāzes pieaugot par 111%. Periodā sasniegta 18% EBITDA rentabilitāte.

Koncerna ieņēmumu pieaugumu veicināja augstais pieprasījums galvenajās nozarēs, kas kopā ar aktīvo pārdošanas procesu un joprojām pastāvošo globālo pusvadītāju deficītu ir nodrošinājis ievērojamu pasūtījumu apjomu 2023.gada pirmā ceturkšņa beigās 26,6 miljonu eiro apmērā, pieaugot par 10% salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju 2022.gada ceturtā ceturkšņa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple Inc.» šogad otrajā ceturksnī turpinājis zaudēt savu viedtelefonu tirgus daļu, un Ķīnas konkurents «Oppo» to izspiedis no pasaulē trīs lielāko viedtālruņu tirgotāju saraksta, liecina tirgus analīzes uzņēmuma «IHS Markit» apkopotā informācija.

«Apple» otrajā ceturksnī pasaulē piegādājis 35,3 miljonus «iPhone», starp lielākajiem viedtelefonu tirgotājiem ieņemot ceturto vietu.

ASV uzņēmumu ar 36,2 miljoniem piegādātu viedtelefonu apsteidzis «Oppo».

Tikmēr pirmo pozīciju saglabājis Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums «Samsung Electronics Co.», kas ceturksnī piegādājis 75,1 miljonu viedtelefonu, tā tirgus daļai veidojot 23%.

Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs «Huawei» ar 58,7 miljoniem pārdotu viedtālruņu un 18% tirgus daļu ieņem otro vietu, norāda «IHS Markit».

Analītiķi skaidro, ka «Apple» piedāvātajiem pašreizējās paaudzes «iPhone» tālruņiem ir augstas cenas, un dažus gadus vecākie modeļi arī ir dārgāki salīdzinājumā ar cenu ziņā pieejamākām «Android» ierīcēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 4,6% - no 8,2 līdz 8,57 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP5 pirktākie viedtelefonu zīmoli pirmajā pusgadā ir "Samsung", "Huawei", "Apple", "Nokia" un "Xiaomi", liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" dati.

Salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, visstraujāko izaugsmi piedzīvojis "Xiaomi" zīmols. Savukārt vidējā summa, ko klienti tērē par telefona iegādi, palielinājusies par aptuveni 15%.

TOP5 populārākie modeļi ir "Samsung Galaxy A51", "Huawei P30 Lite", "Huawei P Smart", "Samsung Galaxy A20e" un "Apple iPhone 11".

Visbiežāk telefonus izvēlas melnā, zilā un baltā krāsā.

"Kopumā ir novērojams, ka turpina palielināties viedtelefonu lietošanas laiks. Ja gadu iepriekš klienti viedtelefonu lietoja aptuveni pusotru gadu un pēc tam iegādājās jaunu, tad šobrīd tie ir jau divi gadi. Vispieprasītākie ir vidējās klases telefoni un vidējā summa, ko šā gada pirmajā pusgadā klients iztērēja par telefona iegādi, bija 361 eiro. Klienti mobilos tālruņus galvenokārt pērk, izmantojot nomaksas iespēju," informē "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktā aptauja liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā būtiski pieaudzis mobilo tālruņu lietošanas laiks ikdienā.

Par 46% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas telefonu lieto 3 – 4 stundas dienā, par 73% palielinājies to cilvēku daudzums, kas lieto 5 – 7 stundas dienā, bet 86% – kas lieto vairāk nekā 7 stundas dienā.

Vienlaikus vairāk nekā trešdaļa jeb 38% aptaujāto atzīst, ka vēlētos mainīt savus telefona lietošanas paradumus, jo uzskata, ka telefonu lieto par daudz. Visvairāk cilvēki vēlas mainīt paradumu ilgu laiku pavadīt telefonā pirms gulēt iešanas (57%), tālāk seko vēlme samazināt to laiku, kas tiek pavadīts spēlējot spēlītes vai sēžot sociālos tīklus (42%), kā arī atteikties no ieraduma pirmo aplūkot telefonu, no rīta pamostoties, (36%) un pārbaudīt telefonu ziņojumus arī tad, ja neko konkrētu negaida (29%). Tāpat cilvēki vēlas mainīt paradumu ēst un paralēli pavadīt laiku telefonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TomTom sporta aprocei Touch piemīt ļoti reti sastopama spēja «ielīst» zem lietotāja ādas, lai izmērītu muskuļu un tauku daudzumu ķermenī

Jau neskaitāmas reizes piedzīvots, ka daudzsološās, «revolucionārās» jomās ātri vien sarodas tik vērienīgs piedāvājums, ka patērētājiem par lielāko izaicinājumu kļūst piemērotākā produkta izvēlēšanās. Līdzīgi noticis arī ar valkājamajām tehnoloģijām – dažu gadu laikā tirgū nonākušas tik daudzas un dažādas fizisko aktivitāšu mērīšanas aproces, ka kādai izcelties uz citu fona kļūst aizvien grūtāk. Tad nu ražotājam jāliek lietā visu iztēli un jāizdomā, kā padarīt produktu pamanāmu.

Ar navigācijas sistēmām atpazīstamību ieguvušā uzņēmuma TomTom fizisko aktivitāšu aproce Touch konkurentu vidū diez vai būtu ļoti pamanāma, ja vien tai nepiemistu kāda «īpašā spēja». Paralēli soļu un sirdspukstu skaitīšanai tā prot izmērīt lietotāja ķermeņa muskuļu un tauku īpatsvaru. Šāds reti sastopams piedāvājums ir gana interesants, lai papētītu ierīci mazliet tuvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Savukārt salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,0 procentpunktu.

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 3. ceturksnī valstī bija 84,1 tūkstotis bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,9 %) par 1,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,6 %). 2017. gada 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,2 %, bet Lietuvā – 6,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktu, bet gada laikā – par 0,6 procentpunktiem.

2017. gada 2. ceturksnī 86,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 7,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 4,7 tūkstošiem mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,4 %) par 1,1 procentpunktu pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,3 %). 2017. gada 2. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,0 %).

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 2. ceturksnī par 0,7 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Tas samazinājies no 40,3 % 2016. gada 2. ceturksnī līdz 39,6 % 2017. gada 2. ceturksnī. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 4,0 tūkstošiem un 2017. gada 2. ceturksnī tas bija 34,0 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017. gada 1. ceturksnī valstī bija 886 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 59 eiro jeb 7,2 %, kas ir straujāks kāpums nekā vidēji 2016. gadā (5,0 %).

2017. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 648 eiro, kas ir par 6,4 % vairāk nekā 2016. gada 1. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Straujais patēriņa cenu kāpums par 3,2 % 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālajā statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 6,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2021.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 3,6%.

2022.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,136 miljardi eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozarē bija kāpums par 5,3%, tostarp augkopībā pieaugums bija par 11%, bet lopkopībā - par 2,3%. Zivsaimniecībā pieaugums šogad pirmajā ceturksnī bija 3,6% apmērā, savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē bija samazinājums par 7,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 5,8 % pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem un par 6,2 % pēc izlīdzinātiem datiem.

2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 8 %. Par 4 % palielinājusies pārtikas produktu ražošana un koksnes, koka izstrādājumu ražošana, par 23% – gatavo metālizstrādājumu ražošana. Pieaugumi vērojami arī citās nozarēs: ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 14 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 10 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,9 procentpunktiem.

Šī gada 1. ceturksnī bija 59,8 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 3,7 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2022. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,7 %) bija par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,1 %). 1. ceturksnī Latvijā bija augstāks bezdarba līmenis nekā Igaunijā (5,3 %), bet zemāks nekā Lietuvā (7,7 %).

2023. gada 1. ceturksnī 33,9 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,4 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 8,8 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 3,8 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 3,4 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru