Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Autovadītājus, kuri kārto tehnisko apskati savam spēkratam, mulsina maksa par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanu, ko atsevišķi šoferi jau nodēvējuši par «nodokli nodoklim».

Maksa jāveic ne tikai par iespēju samaksāt pašu nodokli, bet vēl arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas tiek piemērots šai maksai, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Autovadītājam, kas savam auto iziet tehnisko apskati Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), pamatapskate izmaksā 12,92 latus, divus latus – atļauja piedalīties ceļu satiksmē, 1,55 latus – tehniskās apskates uzlīme. Veicot tehnisko apskati vai arī pirms tās, autoīpašniekam jāsamaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, kas ir vairāki desmiti latu. Te autovadītāji pamanījuši faktu, ka par šo iespēju nomaksāt nodokli ir jāveic maksa par nodokļa iekasēšanu – 0,51 lats.

Nodokļu bēdīgās iekasēšanas risinājums ir esošās situācijas fiksēšana, valsts funkciju revīzija un problemātiskāko daļu nodošana privātajam sektoram

It kā Latvijas ļaužu gaidas pret valsti ir lielas, jo valdība tiek lamāta, ka gana nedod šo un pienācīgi nedara to. Citiem vārdiem sakot, tiek sagaidīta t.s. lielā valdība. Bet tikpat labi tās var būt sekas neapdomīgiem solījumiem no politiskās elites puses, kuru pildīšana nemaz nav iespējama. Tā liek domāt arī publiskā sektora visai mazā loma Latvijas ekonomikā – valsts tēriņi ir vien 36% līdz 37% no IKP, salīdzinot ar 48% līdz 49% vidējo rādītāju Eiropas Savienībā. Tā acīmredzamais iemesls ir nodokļu ienākumu zemais līmenis Latvijā – 28% no IKP, kas arī par 11% atpaliek no ES vidējā līmeņa.

Par maz iekasējam? Ne obligāti. Jo skaitļu ziņā Latvijas sabiedriskā sektora apmērs nav ne mazs, ne liels. Tā vienkārši ir proporcija, un pareizais jautājums ir – cik labi tas, ko populāri dēvējam par valsti, pilda šo savu proporcionālo lomu jeb cik veicinoša attiecībā uz pārējo tautsaimniecības daļu ir tās politika? Ļoti iespējams, ka latviešu it kā sagaidītās lielās valdības lielums ir paradoksāls un slēpjas tieši tās nerealizētajā mazumā.

Aprēķini liecina, ka tik lielu summu gadā pārvaldītāji no pensiju plānu aktīviem iekasē par otrajā pensiju līmenī ieskaitītās naudas pārvaldīšanu

Tas ir daudz vai maz? Jāsaka, ka atbilde būs atkarīga no skatu punkta. Tas ir pat pārsteidzoši maz, ja ņem vērā mūžīgos pārmetumus, ka finanšu institūcijas par otrā pensiju līmeņa aktīvu pārvaldīšanu iekasē salīdzinoši lielas komisijas maksas (procentuālā izteiksmē) un labi nopelna. Tas arī nav daudz, salīdzinot ar izmaksām citu valstu pensiju sistēmās, kurās uzkrājumus pēc līdzīgiem principiem pārvalda profesionāli aktīvu pārvaldītāji. Piemēram, Igaunijā par vienu sistēmas dalībnieku tiek iekasēti apmēram 50 eiro, Zviedrijā – 37 eiro, Dānijā – 70 eiro, bet Lietuvā – vien 17 eiro.

Runājot par komisijas maksas iekasēšanas principiem, Latvijas pensiju sistēmai ir vēl viena svarīga priekšrocība – vienkārša struktūra. Proti, no otrajā līmenī novirzītās naudas tiek atskaitītas tikai ar pārvaldīšanu saistītās izmaksas, tostarp maksa par turētājbankas pakalapojumiem: 1% plus mainīgā atlīdzība. Nav jāmaksā ne par jaunu līdzekļu iemaksām, kā tas notiek, piemēram, Bulgārijā, ne par izmaksu, kā tas notiek Igaunijā un Lietuvā. Bulgārijā komisijas maksa par jaunu līdzekļu iemaksāšanu var sasniegt pat 4,5%. Tādējādi sistēmas dalībniekam nav jālauza galva par to, kurā brīdī un kas tiks atskaitīts. Ja interesē, var ļoti vienkārši secināt, tieši cik daudz līdzekļu pārvaldītājs iekasē par savu darbu.

Eiropas Komisija šodien, 25. jūnijā, uzsākusi tiesisku darbību pret Latviju saistībā ar administratīvajiem maksājumiem, ko iekasē viens no Latvijas telesakaru regulatoriem — Elektronisko sakaru direkcija (ESD), informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Komisijai radušās bažas, ka administratīvie maksājumi, ko no uzņēmumiem iekasē par radiofrekvenču spektra izmantojuma kontroli, nav noteikti veidā, kas ir objektīvs, pārskatāms un samērīgs. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt Latvijas iestādēm oficiāla paziņojuma vēstuli, kas ir pārkāpumu izmeklēšanas procedūras pirmais posms.

«Administratīvajiem maksājumiem, ko valsts iestādes iekasē telesakaru nozarē, jāsedz vienīgi administratīvās izmaksas, un tiem jābūt noteiktiem objektīvi, pārskatāmi un samērīgi,» sacījusi ES komisāre telesakaru jautājumos Viviāna Redinga, piebilstot: «Mēs esam nobažījušies, ka Latvijas Elektronisko sakaru direkcijas iekasētie administratīvie maksājumi var nebūt atbilstīgi ES noteikumiem telesakaru nozarē, kuri nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem, veicina konkurenci un sniedz priekšrocības patērētājiem.»

Latvijas kaimiņvalsts Lietuvas valsts budžeta ieņēmumi šī gada pirmajos desmit mēnešos bijuši par 7, 1 % lielāki nekā ticis plānots, ceturtdien paziņojusi Lietuvas Finanšu ministrija.

Banki.ru vēsta, ka Lietuvas budžeta ieņēmumi šī gada janvārī – oktobrī bijuši 3,51 miljards eiro, kas ir par 246 miljoniem eiro vairāk nekā plānots.

Lielākos ieņēmumus kaimiņvalsts budžetā nodrošinājis pievienotās vērtības nodoklis – tā iekasēšanas plānu izdevies pārpildīt par 21,1 %. Uzņēmumu peļņas nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīs par 10,4 %, iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas plāns – par 2, 7 %, bet akcīzes nodokļa iekasēšana klibo – reālie budžeta ienākumi ir par 8,9 % mazāki nekā bija plānojuši Lietuvas Finanšu ministrijas ierēdņi.

Līdzīgas tendences šogad vērojamas arī Latvijā, proti, PVN iekasēšanas plāns regulāri tiek pārpildīts, turpretī akcīzes nodokļa iekasēšana nevedas. Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vairumtirgotāji to skaidro ar augsto kontrabandas preču īpatsvaru alkohola un tabakas tirgū.

No 1. jūlija vairāki airBaltic pasažieri ar izbrīnu secinājuši, ka pēc norēķiniem ar kredītkarti par pirkumiem airBaltic lidmašīnā, čekā pēkšņi parādās 2% kredītkartes nodeva, par kuras iekasēšanu iepriekš neviens nav brīdinājis.

Kā Db.lv paskaidroja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, airBaltic par kredītkartes maksām, iepērkoties lidojuma laikā, brīdina pasažierus rakstiski ar atbilstošu informāciju airBalticCafe&Shop ēdienkartēs, no kurām tiek izvēlēti produkti. Pēc airBaltic pasažieru novērtētā, airBaltic ēdienkartē uz otrā vāka tiešām nelielā drukā ir šāds paziņojums, turklāt, piemēram, 5. jūlija reisā no Parīzes uz Rīgu airBaltic stjuartes arī mutiski esot brīdinājušas pasažierus par šādas nodevas iekasēšanu.

Tas, ka daļa aviosabiedrību mēdz iekasēt kredītkartes nodevas, piemēram, par biļešu iegādi internetā, nav nekas neparasts. «Tas, vai šādu nodevu piemērot arī par norēķiniem uz borta ir katras aviokompānijas politikas jautājums. No Rīgas lidojošās aviokompānijās gan šādu praksi par norēķiniem ar kredītkarti uz borta līdz šim nebiju pamanījis. Dažas kompānijas vispār uz borta pieņem tikai norēķinus ar kredītkarti, airBaltic varbūt grib savās lidmašīnās panākt tikai norēķinus ar skaidru naudu,» pieļauj aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

Tieslietu ministrija iesniegusi Saeimā II lasījumam labojumus plānotajos Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumos, rosinot atstāt pašvaldību budžetos par administratīvajiem pārkāpumiem iekasētās soda naudas līdz 2012. gada 1. martam.

Pašreizējā redakcija paredz, ka visas soda naudas, ko iekasē pašvaldību administratīvajās teritorijās, tostarp arī tās, kuras iekasē pašvaldības struktūras, jāieskaita valsts budžetā. «Manuprāt, tas ir netaisnīgi,» uzsvēra tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs vizītes laikā Liepājā. Pret šādu APK redakciju iebildusi Liepājas partija, norādot, ka pašvaldībai sodu iekasēšana nozīmē izdevumus, taču ienākumus jāatdod valstij. Piemēram, ja kāds soda naudu nemaksā, tad jāvēršas pret viņu tiesā, samaksājot valsts nodevu, papildināja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Liepājā administratīvo pārkāpumu soda naudās gadā iekasē no 30 tūkstošiem līdz 50 tūkstošiem latu.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Šodien piketā pie Satversmes tiesas (ST) piedalās septiņi cilvēki.

Pirātu biedrība protestē pret biedrības «Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem. ST šodien tiesas sēdē paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu.

Piketētāji rokās tur plakātu «Huligānu nodokli jaunajām māmiņām» un baltas lapas.

Viens no akcijas dalībniekiem programmētājs Danko Aleksejevs skaidroja, ka baltās lapas simbolizē potenciālos datu nesējus.

Valdība šodien nolēma lauzt ar Rīgas domi un Ventspils domi noslēgtos līgumus par īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēšanas kārtību.

Patlaban ar Rīgas domi un Ventspils pilsētas domi ir spēkā līgumi par speciālu IIN ieskaitīšanas kārtību, saskaņā ar kuru IIN maksājumi tieši, bez Valsts kases starpniecības, nonāk konkrētās pašvaldības budžetā. Ar Rīgas domi līgums noslēgts 1995.gada decembrī, bet ar Ventspils pilsētas domi - 1996.gada martā.

Valdība šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumu lauzt šos līgumus un noteikt, ka no nākamā gada janvāra IIN ieskaitāms tikai Valsts kases IIN sadales kontā. Tādējādi nodokļu maksātājiem tiks vienkāršota IIN samaksas kārtība, tiks samazināts administratīvais slogs un efektivizēta valsts un pašvaldību resursu izlietošana. Pārejot uz pilnībā centralizētu IIN nodokļa iekasēšanu, tiks optimizēts IIN administrēšanas process, samazināsies kļūdaino maksājumu skaits Valsts kases IIN sadales kontā un tiks novērsta situācija, ka pašvaldības ilgstoši nesaņem tām pienākošos līdzekļus no iekasētā IIN, izskatīšanai valdībā iesniegtajā ziņojumā raksta FM. Dokumentā teikts, ka Rīgas dome kļūdaini ieskaitīto IIN maksājumu pēc tā konstatēšanas nevis nekavējoši atmaksā citām pašvaldībām, bet izmanto savu funkciju pildīšanai un politiski noteikto prioritāšu īstenošanai.

Nodokļu likmes, regulējums, ēnu ekonomika, kā arī birokrātija, apgrūtināta pieeja finansējumam– tie ir būtiskākie aspekti, kas saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma (WEF) jauno globālo konkurētspējas ziņojumu kavē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Iepretim Igaunijai, kura Baltijas valstu vidū ir viskonkurētspējīgākā un uzrāda augstākus rezultātus tādās jomās kā nodokļu sistēmas efektivitāte un investīciju piesaistes potenciāls, Latvijas konkurētspēja ir salīdzinoši zema. Lai padziļināti analizētu kaimiņvalsts nodokļu sistēmas priekšrocības un rastu konkrētus risinājumus to adaptēšanai mūsu valstī, Latvijas Konkurētspējas attīstības fonds sadarbībā ar Ekonomistu apvienību 2010 un Valsts ieņēmumu dienestu uzsāks darbu pie vērienīga pētījuma par abu valstu nodokļu sistēmu atšķirībām un nodokļu administrēšanas īpatnībām.

Pētījumā tiks izzināti Igaunijas nodokļu administratora (Estonian Tax and Customs Board/Maksu – Ja Tolliamet) darbības principi, jo īpaši jomās, kur kaimiņvalsts uzrāda ievērojami labākus rezultātus. Tāpat tiks analizētas nodokļu iekasēšanas sistēmas priekšrocības, īpašu uzmanību veltot jomām, kur tā darbojas ievērojami efektīvāk nekā Latvijā. Pētnieki pievērsīsies arī abu valstu nodokļu administratoru funkciju atšķirībām, analizējot ne tikai uzņēmumu struktūrvienību efektivitāti, bet arī sabiedrības viedokli par to darbības principiem.

«Diskutējot par izmaiņām nodokļu politikā, valstij vienlaikus jāturpina uzlabot nodokļu iekasēšanas mehānisms un jāgūst iedzīvotāju ticība sabiedriskajam labumam. Ja pie līdzīgām nodokļu likmēm igauņi tos maksā apzinīgāk, tad pētījuma uzdevums ir noskaidrot cēloņus, kas kavē līdzīgus rezultātus sasniegt arī Latvijā,» viedokli par pētījuma aktualitāti pauž Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem prēmijās kopumā tiks izmaksāti 2, 27 milj. Ls – minēto līdzekļu piešķiršanu, ņemot vērā nodokļu ieņēmumu plāna pārpildi, trešdien atbalstīja Ministru kabinets.

Nepieciešamība prēmēt VID darbiniekus tiek skaidrota gan ar vajadzību tos motivēt, gan arī ar faktu, ka šogad nodokļu iekasēšanas plāns ir izpildīts ar krietnu uzviju, kas liecinot par sekmīgu cīņu ar ēnu ekonomiku.

VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova valdības sēdē trešdien skaidroja, ka VID ir izstrādājis īpašu nolikumu, kuru ievērojot tikšot panākts, ka prēmijas saņem nodokļu kontroles pasākumu veicēji, Finanšu policijas pārstāvji un citi reālie «darbarūķi».

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš iepriekš ieņēma labklājības ministra amatu, gan uzsver, ka saistībā ar labiem sasniegumiem ēnu ekonomikas apkarošanā prēmijas būtu pelnījuši arī Valsts darba inspekcijas, Valsts robežsardzes un citu kontrolējošo institūciju pārstāvji.

Lai gan Latvijā iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), tomēr nodokļu slogs godīgam nodokļu maksātājam mūsu valstī ir augsts, Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Līdz ar to turpmāka nodokļu paaugstināšana bremzētu ekonomikas izaugsmi un pasliktinātu konkurētspēju.

Eksperts skaidroja nodokļu sloga mērīšanas īpatnības. Piemēram, mēdz mērīt iekasēto nodokļu apjomu pret iekšzemes kopproduktu. Šāda mērījuma secinājums ir, ka Latvijā iekasēto nodokļu apmērs pret iekšzemes kopproduktu ir zems. Tomēr šo rādītāju ietekmē ēnu ekonomika, tāpēc, ja kopumā tiek iekasēts relatīvi neliels nodokļu apjoms, tas vēl nenozīmē, ka nodokļu maksātāja slogs ir zems, bet gan var liecināt, ka ir pietiekami augsta ēnu ekonomika. Papildus ēnu ekonomikai iekasēšanas apjomu ietekmē arī nodokļu sistēmā iestrādāto atlaižu un pazemināto likmju apjoms.

Valstij arvien vairāk jādomā tā, kā to dara privātais sektors, proti, kā nopelnīt naudu sabiedrībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Igaunijas ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Marks Helms.

Viņš pauda pārliecību, ka ieņēmumu dienestam jādomā, kā kopā ar uzņēmumiem nopelnīt naudu sabiedrībai.

Kaimiņvalsts ieņēmumu dienesta vadītājs arī skaidroja savu pozīciju par nodokļu iekasēšanu, proti, nodokļu inspektori nevis iekasē naudu, bet gan ieņem naudu, ko uzņēmumi maksā brīvprātīgi. Lai tā notiktu, ir jāmaina domāšana un jāmotivē uzņēmumi labprātīgi maksāt nodokļus. Lai uzņēmumi maksātu nodokļus, Igaunijas ieņēmumu dienestam ir ļoti laba sadarbība ar uzņēmēju organizācijām, kā arī ir kvalitatīvi e-risinājumi. Nomaksāt nodokļus Igaunija ir ļoti vienkārša neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir mazs vai liels, skaidroja Helms.

Laikus nesamaksātās summas par patērēto ūdeni un siltumenerģiju Latvijā allaž ir bijušas lielas, turklāt vienmēr ir trūcis racionālu ideju attiecībā uz to, kā efektīvāk veikt parādu piedziņu. Teorētiski par naudas iekasēšanu no daudzdzīvokļu nama iemītniekiem ir atbildīgs katras konkrētās mājas pārvaldnieks, bet praktiski viņa rokās nav teju nekādu instrumentu, ar kuru palīdzību to tiešām varētu izdarīt.

Vēl jo vairāk situāciju sarežģī pāris citu aspektu. Pirmais – mēdz būt negodīgi apsaimniekotāji, kuri no iedzīvotājiem saņemto naudiņu vienkārši patur savā kabatā. Otrs – gan siltumapgādes, gan ūdensapgādes klients ir nevis katrs konkrētais dzīvoklis, tā iemītnieks, bet gan māja kopumā. Tātad pietiek, piemēram, siltumapgādes kompānijai par saviem pakalpojumiem nesaņemt naudu, lai siltuma konkrētajā namā vairs nebūtu. Skaidrs, ka ir jādomā varianti, kā šo absurdu novērst vai vismaz mazināt, taču to likuma grozījumu projektu, ko nupat ir apstiprinājusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, par risinājumu gan nekādi nosaukt nevar. Proti, tiek paredzēts, ka piespiedu kārtā būtu ieviešami tieši maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem.

Latvijas politiskajā krīzē valda smaga savstarpējā neuzticēšanās, un pilsoniskās atbildības palielināšana ir viens no veidiem, kā lauzt iesīkstējušos politiķu uzskatus par vēlētājiem, kas tic tukšiem solījumiem.

Politologs Ivars Ījabs norāda: «Ja pati sabiedrība neiestājas par to, kas tai nepieciešams, lielā mērā valstij tas varētu būt vienalga. Viens cilvēks demokrātijā ir vājš. Ir jāapvienojas ar līdzīgi domājošajiem un jāmēģina ilgtermiņā savas intereses aizstāvēt. Ne tikai tad, kad jau nav ko ēst, bet arī ikdienā.»

Politikas eksperts piekrīt, ka līdzās ekonomiskajām grūtībām valsts atrodas smagā politiskajā krīzē. «Šobrīd ir valdība, kas spēj runāt par naudas aizdošanu, bet tā gūst katastrofāli zemu tautas atbalstu, turklāt ir ārkārtīgi nestabila. Ja mums 18 neatkarības gadu laikā ir bijušas 16 valdības, kā mēs varam runāt par atbildīgumu? Ja nemainīsim kaut ko vēlēšanu sistēmā vai samērā starp parlamentu un valdību, šīs likstas turpinās mūs vajāt,» pārliecināts I. Ījabs.

Īstenojoties Trampa solījumiem ekonomikas pasākumu veicināšanā, ASV atkal var ieslēgt naudas drukājamās mašīnas pogu, tādējādi arī dolāra kāpums pret eiro varētu apstāties

Aizejošo noteikti varētu uzskatīt par pārbaudījuma gadu dažādu politisko lēmumu ietekmē uz investīciju vidi. Bažījoties par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, mārciņas kurss pret eiro sāka kristies jau tad, kad radās ideja par referenduma ierosināšanu. Nedaudz citāda ir situācijas attīstība ASV. Tur biržas indeksi nonākuši ne tikai vēsturiskajos maksimumos, bet arī dolāra kurss piedzīvojis visai strauju kāpumu, pēdējo pāris nedēļu laikā pret eiro izaugot apmēram par pieciem procentiem.

Valūtas tirgū tas ir visai straujš kāpums, radot likumsakarīgu jautājumu par to, kas gaidāms tālāk. Raugoties uz ASV ekonomiskajiem datiem un salīdzinot tos ar citu pasaules valstu sniegumu, līdz prezidenta vēlēšanu rezultātu uzzināšanai varēja vismaz puslīdz droši turēties pie prognozēm par to, ka dolāra vērtība pret pārējām pasaules valūtām turpinās nostiprināties. Viens no galvenajiem iemesliem šādai atziņai bija vispār zināms fakts, ka ar naudas masas palielināšanu īstenotā tautsaimniecības stimulēšanu ASV jau ir beigusies, savukārt citos pasaules reģionos tā turpinās un pat var uzņemt vēl spēcīgākus apgriezienus nekā līdz šim. Tagad līdz ar Trampa priekšvēlēšanu solījumiem skats uz ASV valūtas perspektīvām var piedzīvot izmaiņas, viss gan ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā jaunajam prezidentam izdosies tikt līdz savu priekšvēlēšanu solījumu realizēšanai.

Eiro ieviešanas misija veiksmīgi pabeigta, laiks atgriezties pie iepriekšējā kursa un atkal paaugstināt nodokļus. Nākamgad PVN likme Latvijā var sasniegt pat 23%.

Ar DB publikāciju par to, ka no nākamā gada Latvijā, visticamāk, varētu atkal augt pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme, dienasgaismu ieraudzījusi vēl viena politiķiem ļoti nepatīkama tēma, jo īpaši priekšvēlēšanu laikā. Proti, 2012. gada vasarā, gatavojoties eiro ieviešanai, PVN standartlikme Latvijā tika samazināta no 22% uz 21%. Savukārt nākamajos divos gados iecerēts samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi, tādējādi palielinot Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Tomēr jau tobrīd, kad šīs idejas vēl tikai tika auklētas, vadošajiem valsts politiķiem, protams, bija skaidrs – ja kaut kur nodokļa ieņēmumi tiks samazināti, citviet nāksies tos palielināt. Finanšu ministrs Andris Vilks jau šā gada februārī LNT sacīja, ka tuvākajos gados diskusijas par PVN palielināšanu būs valdības darba kārtībā. Līdz ar to premjeres Laimdotas Straujumas pašreizējā liegšanās, ka «valdībā nekas tāds nav lemts un es neesmu neko tādu apspriedusi arī ar Finanšu ministriju», drīzāk skaidrojama kā priekšvēlēšanu atrakcija. Nu, nevar varas partija vēlētājiem vienā laidā sagādāt nepatīkamas ziņas par viņu tēriņu pieaugumu – nelaikā atverot elektrības tirgu, runājot par lielākiem nodokļiem u.tml. Taču nepopulārus lēmumus, kā zināms, pārsvarā var tikai atlikt, nevis atcelt pilnībā, līdz ar to jaunajai valdībai šā gada nogalē, lai kādā politisko spēku sastāvā tā arī tiktu izveidota, nodokļi varētu būt risināmais uzdevums nr.1.

Ierēdņi Ķīnas austrumos izraisījuši sabiedrības sašutumu, apgalvojot, ka 430 tūkstošus ASV dolāru vērtā jahta, kas pirkta par valsts naudu, paredzēta nodokļu iekasēšanai, vēsta AFP.

32 metrus garās jahtas attēli parādījušies Ķīnas sociālajos medijos, izraisot asu reakciju no blogeru puses, kuri pieprasa veikt izmeklēšanu nodokļu birojā Zhejiang provincē.

Tīmekļa vietne zjol.com.cn, ko vada Zhejiang iestādes, citējusi nodokļu ierēdni Fangu Jongjunu, kurš sacījis, ka jahtas divi stāvi pārveidoti, lai kalpotu kā nodokļu iekasēšanas birojs.

Nodokļu birojam jahta nepieciešama, jo daudzi vietējie uzņēmumi darbojas tūrisma jomā Tūkstoš salu ezerā.

Vietne arī citējusi jahtas būvētāju, kurš apgalvojis, ka cena - 2,71 miljons juaņu (430 tūkstošu ASV dolāru) - ir zema, salīdzinot ar citām laivām šajā ezerā.

Ievērojamas pasaules līmeņa estrādes zvaigznes, ieskaitot Pink Floyd un Radiohead, apsūdz Eiropas Komisiju par lauzto solījumu nodrošināt viņiem netaisni ieturēto autortiesību atlīdzību, ziņo britu The Telegraph.

EK ceturtdien nākusi klajā ar likumprojektu, kas nosaka autoratlīdzības kompānijām pasteigties ar honorāru nogādāšanu līdz pašiem mūziķiem. EK tā sauktās «iekasēšanas sabiedrības» vaino pārlieku ilgā autortiesību naudas paturēšanā to bilancēs.

Likumprojekts tomēr šīm sabiedrībām paredz itin garu periodu, kurā tām jāsamaksā atlīdzības mūziķiem – līdz pat 12 mēnešiem pēc tā finanšu gada beigām, kurā attiecīgā mākslinieka vai grupas skaņdarbs publiski ticis izpildīts. Tāpat paredzēts, ka gadījumos, kad pēc pieciem gadiem autoratlīdzības saņēmējs paliek nenoskaidrots, iekasēšanas sabiedrība naudu drīkst paturēt sev.

Pretēji degvielas tirgotāja Lukoil Baltija R vadītāja Haima Kogana nesenajām prognozēm, ka degvielas cenas pēc 70 santīmu sliekšņa pārkāpšanas tuvākajā laikā nekāps, degvielas tirgotāji tās tomēr palielinājuši.

Arī degvielas tirgus līdera Latvija Statoil šefs Sandis Šteins jūnijā sākumā norādīja, ka degvielas cenas neietekmēs situācija, ka Latvijā šogad saglabāsies zemāks pieprasījums pēc degvielas. Tiesa, kopš tā brīža degvielas cenas Statoil uzpildes stacijās pieaugušas par trim, četriem santīmiem. Šobrīd 95E Statoil benzīntankos nopērkams par 0.739 latiem litrā, kaut arī vienubrīd cena bija pietuvojusies pat 75 santīmu atzīmei.

H. Kogans, kaut arī atzina, ka savā prognozē mazliet kļūdījies, tomēr neuzskata, ka kļūda bijusi liela. «Es jau neesmu kaut kāda pareģe Vanda – šis cenu kāpums ir salīdzinoši niecīgs un normāls,» teica uzņēmējs. Savukārt Latvija Statoil komunikāciju konsultante Margrieta Akmens Db.lv paskaidroja, ka cenu kāpums izskaidrojums ar ikgadējo sezonas pieprasījuma pieaugumu, jo, iestājoties vasaras sezonai, cilvēku nepieciešamība pēc degvielas aug. Savukārt tas nozīmē, ka sarūk rezerves, kas diktē cenu pieaugumu pasaules tirgos.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Ņemot vērā «veiksmīgo cīņu ar ēnu ekonomiku un nodokļu iekasēšanas rezultātus», Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku motivēšanai plānots piešķirt 2,27 miljonus latu, liecina izskatīšanai valdībā iesniegtie dokumenti.

Iesniegtais rīkojuma projekts paredz finanšu ministram informēt Saeimu par nepieciešamību palielināt apropriāciju budžeta programmā «Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana» 2 270 815 latu apmērā un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piekrīt apropriācijas palielināšanai, palielināt likumā «Par valsts budžetu 2011.gadam» noteikto apropriāciju.

Finanšu ministrija rosina VID darbiniekus prēmēt šā gada novembrī, un tas nepieciešams, lai motivētu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas par ieguldījumu nodokļu iekasēšanas un darbības izpildes rādītāju uzlabošanā un muitas politikas īstenošanā, kas sekmējusi ēnu ekonomikas mazināšanos un veicinājusi godīgu konkurenci.