Tuvojoties Jaunajam gadam, dzimst jauni plāni un idejas, top jaunas apņemšanās. Kāpēc esam tik naski plānotāji un sapņotāji? Tāpēc, ka gribam dzīvot labāk, veselīgāk un interesantāk. Nereti šīs vēlmes saistās ar darbu. Gribam interesantāku nodarbošanos, rutīnu papildināt ar kādu jaunu projektu, kāpt pa karjeras kāpnēm vai vienkārši justies labāk par savām spējām un zināšanām.

Vienas formulas, kā sasniegt kāroto, diemžēl, nav. Ja būtu, mēs ar to labprāt padalītos. Vienu padomu gan varam dot – mācieties svešvalodas. To zināšana vienmēr noder, jo sevišķi, ja tā ir angļu valoda. Galu galā, angļu valoda ir biznesa valoda, un prasme sazināties ar klientu, partneri, savas nozares speciālistu vai nejauši satiktu paziņu, lai no kuras pasaules valsts viņš būtu nācis, ir milzīgs solis tuvāk labākai dzīves kvalitātei.

Šo sakarību sen jau ir atklājuši RBS Angļu valodas centra studenti, kas labprāt padalās ar saviem iespaidiem par kursiem, motivāciju mācīties angļu valodu un izvēli to darīt RBS Angļu valodas centrā.

Pašmāju valodu skolu galvenais peļņas avots joprojām ir angļu valoda; ņemot vērā darba tirgus prasības, jaunieši apgūst krievu valodu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Angļu valodu Rīgā galvenokārt mācās cilvēki ar priekšzināšanām, reģionos – arī iesācēji, turklāt liela daļa ir gados vecāki cilvēki.

Pēdējos desmit gados 95% interesentu izvēlas mācīties angļu valodu, saka Andris Lanka, Valodu vēstniecības valdes priekšsēdētājs. Skrivanek Baltic direktors Vasilijs Ragačevičs norāda, ka ir pieaudzis specializēto un nozares angļu valodas kursu skaits. Viņš cer, ka tas liecina par Latvijas uzņēmumu sekmīgo eksporta pieredzi, jo šobrīd daudzos uzņēmumos darbinieki neapgūst vispārējo angļu valodu, bet gan papildina grāmatvedības, enerģētikas vai loģistikas terminoloģijas zināšanas. Ir arī samērā daudz vietējo latviešu jauniešu, kuri mācās krievu valodu. «Pie mums krievu valoda ir nr.1. Tas liecina, ka tā joprojām ir svarīga un vienmēr būs nepieciešama. Daudzi jaunieši angļu valodu apgūst ļoti labā līmenī skolās, bet krievu valodas zināšanas ir A1 vai švakā A2 līmenī. Krievu valodu mācās reālas dzīves nepieciešamības dēļ,» saka Nora Poiša, Education Centre Durbe direktore. Communication Teachers Group valodu skolas direktore Inga Zeide piebilst – bizness saprot, ka nav iespējams ignorēt krieviski runājošo klientu klātbūtni Latvijā, un investē savu darbinieku valodu zināšanu uzlabošanā. Tāpēc arī arvien vairāk vecāku saviem bērniem jau bērnudārzā izvēloties krievu valodu kā otro svešvalodu.

Sestdien, 22. septembrī, Rīgā jau septīto gadu notiks Eiropas Valodu dienai veltīti pasākumi, uz kuriem aicina Valsts valodas aģentūra.

No pulksten 10.00 līdz 13.00 visi interesenti, īpaši skolēni un studenti, tiek aicināti uz 9 dažādām valodu darbnīcām Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Valodu darbnīcas notiks grupās pa 25 cilvēkiem, un to dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar angļu, vācu, franču, norvēģu, krievu, īslandiešu, zviedru, somu un dāņu valodu. Valodu darbnīcās interesentiem būs iespēja tuvāk iepazīties ar sev interesējošo valodu, tās skanējumu, vēsturi, īpatnībām un praktizēties tās lietojumā. Lielās ieinteresētības dēļ, pieteikšanās uz angļu, vācu un krievu valodas darbnīcām jau ir slēgta, bet joprojām ir iespējams pieteikties uz franču, norvēģu, īslandiešu, zviedru, somu un dāņu valodas darbnīcām.

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Ja angļu valodu gribi iemācīties tiešām labi un sasniegt jūtamus rezultātus, nevis vienkārši pavadīt laiku, nāc un mācies RTU Rīgas Biznesa skolas angļu valodas kursos. Četras akadēmiskās stundas divas reizes nedēļā, divi pasniedzēji, no kuriem viens māca gramatiku, otrs – strādā ar saziņas prasmēm, atbilst starptautiskajiem standartiem valodu apmācībā, un – garantē rezultātu.** Tu vari ietaupīt naudu un izvēlēties lētākus kursus vai mācīties pats – bet padomā, vai šajā gadījumā Tu beigās nesamaksāsi divreiz?

RBS Angļu valodas centrs piedāvā vispārējos angļu valodas kursus, kuros apmācība notiek astoņos līmeņos, sākot no iesācējiem līdz pat ļoti labām valodas prasmēm. Pieejami arī biznesa valodas kursi, kuros māca specifisko biznesa terminoloģiju, biznesa korespondenci, kā arī prezentācijas prasmes. RBS angļu valodas kursi notiek divas reizes nedēļā darba dienu vakaros no plkst. 18 – 21 Rīgas centrā Skolas ielā 11.

img src="http://www.db.lv/gfx/reklamaico.gif" / Nāc un apgūsti angļu valodu RBS angļu valodas centrā -> REKLĀMRAKSTS!!!RBS Angļu valodas centrs ir izveidots pirms 16 gadiem, un šobrīd ir lielākais pieaugušo angļu valodas apmācības centrs Latvijā. Katru gadu trijos semestros pie mums mācās ap 1500 studentu. Viņi novērtē mācību kvalitāti un Nāc un apgūsti angļu valodu RBS angļu valodas centrā img src="http://www.db.lv/gfx/reklamaico.gif" /vēlas, lai viņu un viņu draugu bērni arī mācītos pie mums. Tāpēc mēs esam paplašinājuši savu programmu klāstu, piedāvājot jauniešiem no 16 – 18 gadu vecumam uzlabot un papildināt angļu valodas zināšanas. Nodarbības notiek divas reizes nedēļā jauniešiem izdevīgā laikā no plkst. 16:00 – 17:30

Lai gūtu profesionālus panākumus arvien sasaistītākajā pasaules tirgū, skolēniem mūsdienās ir jāpilnveido akadēmiskā zināšanas, angļu valodas prasme un lingvistiskās un kulturālās zināšanas vismaz vēl vienā svešvalodā. Mūsdienu Eiropā novērojams straujš Vācijas ekonomiskās un politiskās ietekmes pieaugums. Tādēļ vācu valodas zināšanām papildus angļu valodai un spējai komunicēt kulturāli pieņemamā veidā būs arvien lielāka nozīme ambiciozu eiropiešu profesionālajā dzīvē.

Bērniem valodas apguve padodas vieglāk, un jo agrāk viņiem tiek dota šāda iespēja, jo vieglāk un ātrāk viņi apgūst valodas. Tieši tāda ir Rīgas Vācu skolas bērnudārza un pirmsskolas līmeņa misija. Mācībspēki no Vācijas nodod savas dzimtās valodas zināšanas jaunajiem skolēniem. No pirmās klases mācību programmā tiek iekļautas divas angļu valodas stundas, kā arī četras latviešu vai krievu valodas stundas nedēļā.

Vecāki droši vien jautātu, kādēļ priekšroka jādod vācu, nevis angļu valodai. Atbilde ir ļoti vienkārša. Bērniem ļoti agrā vecumā jāapgūst vācu valoda un citas valodas, paralēli apgūstot angļu valodu, kura sākotnēji nav dominējošā svešvaloda. Bērni, kuri apmeklē angļu valodas skolu vai apgūst angļu valodu kā pirmo svešvalodu, bieži vien vēlāk nevēlas mācīties citas valodas.

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapuwww.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu.

Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā.

Līvija KALĒJA

AdministratoreJolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

UAB “Straujos” tehniskā centra direktorsPetrasSAKALAUSKAS:

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapuwww.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu.

Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā.

Līvija KALĒJA

AdministratoreJolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

UAB “Straujos” tehniskā centra direktorsPetrasSAKALAUSKAS:

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapu www.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu. Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā. Līvija KALĒJA

Administratore JolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Par to, ka arī Latvijas iedzīvotāji plāno doties peļņā uz Vāciju pēc darba tirgus atvēršanas maijā, liecina iedzīvotāju arvien pieaugošā interese par vācu valodas apguvi, secinājuši valodu centra Berlitz speciālisti.

Berlitz valodas centra eksperti brīdina, ka aizbraucēju vidū būs kvalificēti savas jomas eksperti, kas Vācijā saskata daudz lielākas atalgojuma iespējas savā profesijā nekā Latvijā.

Saskaņā ar Berlitz datiem iedzīvotāju vēlme mācīties vācu valodu pieaugusi par 100% salīdzinājumā ar pērno gadu, kļūstot par otru populārāko valodu centrā apgūto svešvalodu. Pēdējo mēnešu laikā Berlitz esot novērojama interesanta tendence – vairāki klienti, kas iepriekš uzsākuši angļu valodas mācības, nomaina tās pret vācu valodas apguvi.

Berlitz centra Latvijā direktore Inga Zeide norāda: «Vācu valoda ir trešā zināmākā svešvaloda Latvijā pēc krievu un angļu valodām, kas skaidrojams ar to, ka padomju gados to apguva kā svešvalodu skolā. Tāpēc tikai loģiski, ka līdz ar darba tirgus atvēršanu Vācijā un ņemot vērā ekonomisko krīzi Īrijā un Lielbritānijā, daļa iedzīvotāju, kuri runā vācu valodā, vēlēsies doties peļņā uz Vāciju. Šo tendenci mēs izjūtam arī Berlitz valodu centrā, jo pieaug interesentu skaits, kas agrāk ir apguvuši vācu valodu un šobrīd vēlas atsvaidzināt savas zināšanas vai tās apgūt padziļināti.»

Vairāk nekā puse Eiropas Savienības (ES) skolēnu neprot svešvalodu pietiekami labā līmenī, lai varētu tajā sarunāties, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

9 no 10 ES pilsoņiem uzskata, ka spēja sarunāties svešvalodā ir ļoti noderīga un 98% norāda, ka svešvalodu apguve ir vērtīgs ieguldījums bērnu nākotnē. Tomēr, kā noskaidrojās Eiropas Komisijas pasūtītajā pētījumā, situācija ar svešvalodu zināšanām pusaudžu vidū nav iepriecinoša.

14 ES dalībvalstīs tika veikti testi, lai noskaidrotu svešvalodu zināšanu līmeni skolēnu vidū. Pētījumā noskaidrojās, ka tikai 42% pusaudžu skolēnu ir apguvuši pirmo svešvalodu pietiekami labi, lai spētu tajā sarunāties, tāpat atklājās, ka tikai katrs ceturtais spēj sarunāties otrajā svešvalodā, ko apgūst.

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Bērni Eiropā sāk mācīties svešvalodas arvien agrāk, vairākums skolēnu tās apgūst no 6-9 gadu vecumam, liecina Eiropas Komisijas publicētais Eurydice ziņojums Pamatrādītāji par valodu mācīšanu Eiropas skolās 2012. Tikmēr Latvijā svešvalodas apguvi no 1.klases kavē likumdošana.

Eurydice ziņojums apstiprina, ka gandrīz visās Eiropas valstīs visvairāk mācītā svešvaloda ir angļu valoda, krietni aiz tās ir franču, spāņu, vācu un krievu valoda. Pēdējo 15 gadu laikā lielākā daļa valstu ir samazinājušas vecumu, kurā sākas obligātā valodu apguve, izņemot Beļģiju (franciski runājošo kopiena), Latviju, Luksemburgu, Ungāriju, Maltu, Nīderlandi, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti. Dažās Eiropas valstīs svešvalodu kā obligātu sāk mācīties jau pirmskolā, piemēram, vācu valodas kopiena Beļģijā nodrošina svešvalodas mācības jau trīsgadniekiem.

Valsts izglītības satura centra speciāliste Rita Kursīte komentē: «Lai gan esam starp valstīm, kurās jau pamatskolā apgūst divas svešvalodas, vēl arvien atpaliekam no kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas-, ja salīdzinām vecumu, kad bērni uzsāk obligātu pirmās svešvalodas apguvi. Latvijā bija plānots uzsākt pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases jau 2011./2012. mācību gadā, tam pat tika piešķirts papildu finansējums - svešvalodu mācību grāmatu iegādei 1.klases skolēniem. Diemžēl Ministru kabineta noteikumi dažus mēnešus pirms mācību gada sākuma tika mainīti, pasākums uz diviem gadiem atcelts. Tiesa, daudzas skolas pēc pašu iniciatīvas tomēr uzsāka svešvalodu apguves procesu jau 1.klasē. Visproblemātiskākā šai jautājumā ir skolēnu noslodze - ir jāpieņem lēmums, vai, uzsākot pirmās svešvalodas apguvi no 1. klases, tiks palielināta skolēnu mācību slodze 1. un 2. klasē vai arī tas notiks uz kāda cita mācību priekšmeta rēķina.»

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Ja angļu valodu gribi iemācīties tiešām labi un sasniegt jūtamus rezultātus, nevis vienkārši pavadīt laiku, nāc un mācies RTU Rīgas Biznesa skolas angļu valodas kursos. Jā, pie mums ir jāmācās vairāk nekā citur. Jā, kurss pie mums ir garāks, līdz ar to arī maksā dārgāk. Un pamācīties par velti mēs arī nepiedāvājam. Jo zinām, ka mūsu piedāvājums ir ieguldītās naudas vērts.

Četras akadēmiskās stundas divas reizes nedēļā, divi pasniedzēji, no kuriem viens māca gramatiku, otrs – strādā ar saziņas prasmēm, atbilst starptautiskajiem standartiem valodu apmācībā, un – garantē rezultātu.** Tu vari ietaupīt naudu un izvēlēties lētākus kursus vai mācīties pats – bet padomā, vai šajā gadījumā Tu beigās nesamaksāsi divreiz?

RBAngļu valoda karjerai un ne tikai... img src="http://www.db.lv/gfx/reklamaico.gif" /S Angļu valodas centrs piedāvā vispārējos angļu valodas kursus, kuros apmācība notiek astoņos līmeņos, sākot no iesācējiem līdz pat ļoti labām valodas prasmēm. Pieejami arī biznesa valodas kursi, kuros māca specifisko biznesa terminoloģiju, biznesa korespondenci, kā arī prezentācijas prasmes. RBS angļu valodas kursi notiek divas reizes nedēļā darba dienu vakaros no plkst. 18 – 21 Rīgas centrā Skolas ielā 11.

ASV informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas Microsoft un Latvijas šīs nozares uzņēmuma SIA Tilde pilotprojekti, kas tika īstenoti projekta Valodu krasts gaitā, ir pabeigti, bet patlaban notiek sarunas par jauniem projektiem, pastāstīja Tildes mārketinga vadītāja Ilze Leimane. Patlaban sarunu procesā ir mašīntulkošanas sistēmas izveide citām Eiropas valodām.

Mašīntulkošanas sistēmas izveidi no latviešu uz angļu un no angļu uz latviešu valodu paredzēja viens no īstenotajiem pilotprojektiem. Šī projekta laikā sadarbojās uzņēmuma Tilde valodas speciālisti un Microsoft Izpētes grupas valodas speciālisti, nodrošinot tehnoloģisko pamatu Microsoft mašīntulkošanas sistēmas papildināšanai ar diviem jauniem valodu virzieniem - latviešu-angļu un angļu-latviešu. Kā informēja Tilde, uzņēmuma partnerība ar Microsoft, kopīgi veidojot latviešu valodas mašīntulkošanas sistēmu vietnei microsofttranslator.com, īpaši pieminēta šonedēļ notiekošajā Eiropas Valodas tehnoloģiju forumā kā izcils sadarbības piemērs.

Krasi pieaugušais Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu skaits liek domāt par jaunām sadarbības dimensijām ES iekšienē. Turklāt šie jaunie sadarbības modeļi ne vienmēr var tikt vērtēti ekonomiskā izdevīguma kontekstā.

Tā atzinis Eiropas Savienības daudzvalodības komisārs Leonards Orbans, ar kuru Db bija iespēja tikties un noskaidrot, kā komisārs redz daudzvalodības politikas perspektīvu Eiropas telpā, kā arī tās saistību ar biznesa vidi.

Jūs Latvijas apmeklējuma laikā tikāties ar ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu. Kādi ir tikšanās laikā gūtie secinājumi?

Mēs pārrunājām komisijas iniciatīvu, kas saistīta ar daudzvalodības nozīmi konkurētspējīgas ekonomikas vairošanā. Tikšanās laikā tika prezentēts Lielbritānijas nacionālā valodu centra pētījums, kurā norādīts, ka mazā un vidējā izmēra uzņēmumi zaudē konkurences cīņā tieši darbinieku slikto valodu zināšanu dēļ. Balstoties uz šo pētījumu, mēs pagājušajā gadā organizējām konferenci Briselē, kā arī izveidojām biznesa forumu, kura secinājumi par daudzvalodības nozīmi uzņēmumu darbā tiks apkopoti tuvākajā laikā.

VAS Latvijas Gaisa satiksme rīkotajā angļu valodas apmācības konkursā saviem darbiniekiem uzvarējis uzņēmums Kingsway English centre.

Par to liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. «Līgums par Latvijas Gaisa satiksmes darbinieku angļu valodas zināšanu papildināšanu Anglijā tiks slēgts uz trim gadiem. Paredzēts, ka gada laikā uz divu nedēļu garajiem angļu valodas kursiem dosies 20 Latvijas Gaisa satiksmes darbinieki,» Db.lv teica Latvijas Gaisa satiksmes (LGS) iepirkumu speciālists Andris Purmalis.

«Apmācības tiks organizētas Gaisa satiksmes vadības dispečeriem un tehniskajiem darbiniekiem, kuriem jāpiedalās starptautisku projektu realizācijā. Tā kā angļu valoda ir noteikta kā vienīgais aviācijas radiosakaru līdzeklis visos starptautiskajos lidojumos visā pasaulē, šīs valodas zināšanu līmenis tiek stingri reglamentēts no Starptautiskās Civilās Aviācijas organizācijas un Eiropas Savienības. No 2010. maija stāsies spēkā ES Regula, kas nosaka, ka visiem dispečeriem angļu valodas zināšanu līmenim jāatbilst vismaz ICAO noteiktajam Operational level 4, kas nozīmē augstas prasības gan radiosakaru frazeoloģijā, gan spēju lietot angļu sarunu valodu. Lai to sasniegtu, LGS vadība pastāvīgi nodrošina savus speciālistus ar iespējām uzlabot savas angļu valodas zināšanas kursos (tos apmaksājot) tepat Latvijā, kā arī sniedz iespējas padziļināti mācīties Lielbritānijā,» DB skaidroja LGS Sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Stīpnieks. Viņš piebilda, ka konkrētā angļu valodas apmācības kompānija tikusi izvēlēta, jo spēj piedāvāt augstu pakalpojumu kvalitāti un sniedz ICAO noteiktajām prasībām atbilstošus angļu valodas kursus.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Spāņu kultūras centrā Séneca Latvijas iedzīvotāji ne vien apgūst spāņu valodu un kultūru, bet arī trenējas nomest kautrības bruņas.

«Esam auguši, esam paplašinājuši savu kulturālo aktivitāšu piedāvājumu. Tagad pasniedzam arī gastronomijas meistarklases, ir kino pulciņš un šogad sākām sadarboties ar partneriem Valensijā – piedāvājam apgūt spāņu valodu tur. Pieprasījums bija liels, mūsu studenti vasarā grib braukt atvaļinājumā un turpināt mācīties vai arī apgūt intensīvo valodas apmācības kursu Spānijā. Vajadzēja atrast uzticamu uzņēmumu. Ir labas un ir sliktas skolas, mēs nevaram riskēt ar savu vārdu, sūtot cilvēkus uz skolu ar nekvalitatīvu piedāvājumu. Ja iesakām vietu, kur mūsu studentiem nepatiks, riskējam ar reputāciju. Atrast partneri nebija viegli,» stāsta Fransisko Havjers Fernandess Kruzs (Francisco Javier Fernández Cruz), spāņu kultūras centra Séneca īpašnieks.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem brīvi pārvalda kādu svešvalodu, kas ir augstākais svešvalodu zināšanu līmenis Eiropas Savienībā (ES), liecina Eurostat dati.

Angļu valoda ir tā, kuru vislabāk pārvalda ES iedzīvotāji, taču Latvijas, Lietuvas un Polijas stirpā puse ir krievu valoda. Tajā pat laikā, piemēram, Lielbritānijas iedzīvotāji vislabāk zina franču valodu, savukārt Slovākijas iedzīvotāji – čehu valodu.

Latvijā 54,7% aptaujāto atzinuši, ka tiem ir teicamas krievu valodu zināšanas, kamēr 24,7% norādīja, ka labi pārvalda šo valodu, savukārt 15,2% paskaidroja, ka prot šo valodu pamatzināšanu līmenī.

Lietuvā 41,6% respondentu norādīja, ka teicami pārvalda krievu valodu, kamēr 28,1% un 26,6% krievu valodu pārvalda attiecīgi labi un pamata līmenī.

Igaunijā tajā pat laikā iedzīvotāju vislabāk pārvaldītā svešvaloda ir angļu. 28% valsts iedzīvotāju norādīja, ka tiem ir ļoti labas angļu valodas zināšanas, 33,3% apgalvoja, ka labi pārvalda šo valoda, savukārt 25,1% atzina, ka viņu angļu valodas zināšanas ir pamata līmenī.

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Darba likums joprojām pietiekami neaizsargā tos darba ņēmējus, kuri neprot krievu valodu un veicina viņu aizbraukšanu uz angļu vai vācu valodā runājošajām valstīm, portālam Diena.lv sacījis Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis.

Šā gada 25.jūlijā Darba likuma 32.pantā stājās spēkā izmaiņas, kas liedz darba sludinājumos norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Taču A.Kursītis uzskata, ka papildus šai prasībai nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta (MK) noteikumus, kuri precīzi reglamentētu, kurās profesijās un kādā līmenī darba devējs drīkst pieprasīt svešvalodu zināšanas, vēsta medijs.

VVC pārstāvis norāda, ka, piemēram, Francijā nav zemāks dzīves vai algu līmenis kā Lielbritānijā, taču no Latvijas salīdzinoši neliels procents emigrē uz Franciju. «Galvenais iemesls ir tāds, ka viņi neprot franču valodu. Bet viņi ir mācījušies un prot angļu un vācu valodu,» teic A.Kursītis. Viņš norāda, ka šobrīd jaunietim, kurš nav mācījies krievu valodu, ir vieglāk aizbraukt uz Īriju, Lielbritāniju un Vāciju, kur pietiek ar skolā apgūtajām valodu zināšanām. Šādā veidā valodu nezināšanas dēļ tiek veicināta daudzu jauniešu emigrācija.