Problēma ir nevis stress, bet gan tas, ka nav starpbrīža starp diviem stresa momentiem

Vai kāds jums novēlēja stresainu jauno gadu? Vai jūs kādam novēlējāt stresainu jauno gadu? Kāpēc ne? Mums ir milzum gari saraksti ar lietām, no kurām būtu jātiek vaļā, lai tiktu paradīzē, un šo sarakstu augšgalā lielākai daļai būs stress. Tas mums ir kļuvis par tādu kā ekvivalentu cunami, kam labuma vienkārši nav. Tomēr, tāpat kā ar daudzām citām lietām, arī stresam ir sava baltā un pūkainā puse.

«Stress pats par sevi ir pilnīgi labs,» intervijā holandiešu laikrakstam NRC Handelsblad saka amerikāņu neirozinātnieks Brūss Makjūens (Bruce McEwen). Viņš, kurš nesen nosvinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu, pirms pusgadsimta bija viens no pirmajiem, kas sāka pētīt stresa ietekmi uz smadzenēm. «Mēs visi piedzīvojam stresu. Tas vienkārši piederas pie dzīves,» viņš saka un turpina: «Mums tas pat ir vajadzīgs, lai mēs reaģētu uz situācijām, kas prasa mūsu uzmanību, lai mēs varētu pielāgoties un izdzīvot.»

Stress mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Lai arī tas ir ļoti izplatīts, mums bieži vien trūkst izpratnes par tā cēloņiem. Stress nav slimība, tomēr ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī var ietekmēt ne tikai psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Stress ir organisma fiziska, emocionāla un garīga reakcija uz dažādiem kairinājumiem.

Pēc statistikas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa pasaules pieaugušo saskaras ar stresa izraisītiem traucējumiem, piemēram, galvas sāpēm, nogurumu vai pat miega problēmām. Stresa ietekmē paceļas adrenalīns, kā rezultātā tiek ietekmēti dažādi procesi ķermenī, piemēram, rodas muskuļu savilkumi, gremošanas traucējumi, vai pasliktinās redze, un nepieciešams lietot brilles. Savukārt vairāk nekā puse iedzīvotāju apgalvo, ka stress ietekmē uzvedību – parādās neiecietība, dusmu lēkmes vai panika, kas var izpausties kā apdraudējums sev vai citiem. 80 procenti aptaujāto apstiprina, ka izjūt stresu ikdienā, un ir reģistrēti ap 300 miljoniem trauksmes gadījumu.

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

2022. gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

Darbavietā mazāk stresu izjūt strādājošie vecumā virs 35 gadiem, par pārlieku lielo atbildību lielākoties ir uztraukušies strādājošie vecumā līdz 35 gadiem, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja «Kas Jums darbavietā izraisa stresu?».

Tikmēr sievietes biežāk nekā vīrieši kā stresa iemeslu darbā minējušas pienākumu apjomu un termiņus, problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā un grūtības iekļauties kolektīvā. Tikmēr stiprā dzimuma pārstāvji biežāk norādījuši uz neapmierinošiem darba apstākļiem un kontroli no vadības puses.

Dati atklāj, ka strādājošajiem visbiežāk stresu darbavietā izraisa problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā, uz ko norādījuši 25% aptaujas dalībnieku. Tikmēr 26% aptaujāto darbā stresa nav vispār. Otrs populārākais stresa iemesls, uz ko norādījuši 18% respondentu, ir pienākumu apjoms un to izpildes termiņi, tikmēr 14% strādājošo stresu izraisa neapmierinoši darba apstākļi. 7% aptaujas dalībnieku sūdzas par kontroli no vadības puses, 5% respondentu uztraucas par sacensību darbinieku starpā, 3% aptaujāto ir grūtības iekļauties kolektīvā, bet 2% strādājošo nomoka pārlieku liela atbildība.

Dažādas organizācijas pasaulē un arī Latvijā mēra sabiedrības finanšu pratības līmeni, izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai, rīko izglītojošus pasākumus un meklē veidus, kā padarīt sabiedrību zinošāku un prasmīgāku naudas lietās.

Finanšu pratība jeb vienkārši prasme rīkoties ar savu naudu – kādēļ tā ir svarīga katram un sabiedrībai kopumā? Prasme rīkoties ar naudu nav stāsts par to, cik labi spēju saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt maksājuma summu ar visu atlaidi pie kases. Naudas prasme iezīmējas noteiktā rīcībā: domāt par ikdienas vajadzībām un spēt tās pārdomāti apmaksāt, domāt par nākotni, paredzot iespējamos izdevumus ilgākā laika periodā, un prast izvairīties no maldīgiem finanšu lēmumiem, tajā skaitā pasargāt savu naudu no krāpniekiem. Kā tad mums kopumā veicas šajā jomā?

Domāju par ikdienas vajadzībām

Naudas lietas un kārtība tajās būtiski ietekmē kopējo labsajūtu. Šķiet loģiski – jo vairāk naudas, jo priecīgāks esi. Tomēr šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, proti, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek.

A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” ražotā produkta “Relaxols Stress Support” ražošanas apjoms šogad ir divkāršojies

Pēc A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” valdes priekšsēdētājas Diānas Stepiņas–Gaujas domām, pēdējā pusotra gada laikā vērojamais pieprasījuma pieaugums saistāms ar mūsdienu saspringto dzīves ritmu.

Uzņēmums šo produktu ražo jau kopš 2013. gada, bet šogad “Dr. Pakalns” zīmols piedzīvojis būtiskas izmaiņas. “Iepriekš tas izskatījās kā tradicionālais “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” produkts, par ko vairāk zināja vecāka gadagājuma auditorija. Līdz ar vizuālajām pārmaiņām esam ieinteresējuši plašāku sabiedrību. Pārdošanas rezultāti rāda, ka jaunā zīmola stratēģija ir veiksmīga, turklāt līdz ar to esam pamanīti arī eksporta tirgos. Uz Kipru jau ir aizsūtītas pirmās partijas un šobrīd notiek pārrunas ar Poliju un Austriju,” norāda D. Stepiņa–Gauja.

«Līgsti taksi – turi acis vaļā,» tāds vienkāršojot ir starptautiskās lidostas Rīga vēstījums ārvalstu tūristiem, kuri ierodas Latvijā. Pie bagāžas saņemšanas ārzemniekus sagaida informatīvs video, tālāk seko plakāti ar aicinājumu aplūkot izcenojumus uz taksometru durvīm.

Līdzīgi rīkojas policija, kad vairs netiek galā ar kabatas zagļiem. Izplata paziņojumus, ka pilsētā nav droši un cilvēkiem kādu brīdi pašiem rūpīgāk jāseko savām kabatām. Vairums to dara, tomēr vienmēr atradīsies kāds, kuram jānoklausās: «Mēs taču tev teicām. Pats vien esi vainīgs!»

Ir otrs aspekts – ziņas par iespējamām nepatikšanām izplatās ātrāk, ja tās skar daudzus un tiek izziņotas. Uz brīdi atcerēsimies Imantas pedofila tvarstīšanas laiku, kad uz visiem stūriem rēgojās bērnu izmantotāja fotorobots. Stāsts ir par to, ka šie plakāti ātri padarīja nervozus teju visus Rīgas iedzīvotājus. Cilvēki sāka aizdomīgi uzlūkot jebkuru vīrieti, kurš viens pats pastaigājās. Mammas nelaida bērnus spēlēties pagalmos, līdz varmāka tika notverts. Pēc notveršanas sabiedrības stress neizzuda vienā dienā.

Pēdējos mēnešos maržinālās tirdzniecības jeb tirdzniecības ar plecu apmēri traukušies debesīs. Piemēram, ASV regulatoru dati liecina, ka tur maržinālās tirdzniecības parāds janvārī gada skatījumā palēcies par veseliem 42% un sasniedzis jaunu rekordu pie teju 800 miljardiem ASV dolāru.

Turklāt vēl gandrīz par 2% no janvāra līmeņa tas audzis arī februārī, pārsniedzot minēto apaļo 800 miljardu līmeni. Jāteic, ka vēsture attiecībā uz maržinālās tirdzniecības rekordiem ir bijusi visai skaidra, kas rada zināmu pamatu bažīgumam. Tās pīķi bijuši pirms nozīmīgu burbuļu plīšanas

Spītējot spriedumiem, ka vairāku finanšu aktīvu cena varētu būt atrāvusies no realitātes, šā gada pirmais ceturksnis pagājis pat vēl tālāka to vērtības pieauguma un rekordu biruma zīmē. Piemēram, ASV akciju cena ceturkšņa laikā pieauga par gandrīz 6%, kas ir izcils sniegums. Tas nozīmē, ka kopš pagājušā gada marta zemākajiem punktiem ASV akciju vērtība augusi jau par 80%. Vēl pat labāk ceturksnī klājies Eiropas akcijām, kuru cena, neskatoties uz ne pārāk pārliecinošo cīņu ar pandēmiju, pieauga par 7,5%, ja vērtē reģiona lielas kapitalizācijas publiski kotēto uzņēmumu Stoxx 600 akciju indeksa izmaiņu.

Volstrīta satraucas par lēciena sekundi , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dažkārt finanšu tirgus dalībnieku stress saistīts ne tikai ar uzņēmumu un makroekonomisko datu kopumu. Finanšu vēsturē zināms Volstrītas sarukums mēdz saistīties arī ar laika rēķināšanas fenomeniem. Piemēram, tuvojoties 2000. gadam, bija vispārējs satraukums, ka datorizēto sistēmu sabrukumu varētu rādīt pāreja uz laika skaitīšanu jaunās tūkstošgades formātā. Tagad radies satraukums par tā saucamo lēciena sekundi. Proti, pasaulē ik pēc dažiem gadiem laiks tiek koriģēts par vienu sekundi, lai to saskaņotu ar patieso zemes apgriešanos ap savu asi.

The Wall Street Journal raksta, ka mūsdienās par normu kļuvusi robotizētā tirdzniecība, kurai šo sekundes korekciju nāksies pārdzīvot 30. jūnijā. Tiek norādīts, ka daudzām pasaules biržām ir ļoti dažādi plāni, kā pieskaņot savu tirdzniecību šīm nelielajām laika korekcijām. Tas savukārt potenciāli var radīt apjukumu, piemēram, algoritmu tirdzniecībai, ja tā nebūs tam pietiekami sagatavota.

Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšanu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Tāpēc papildus esošajai uzraudzības pieejai tiek ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie (piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām (too big to fail) kredītiestādēm) sistēmiskie riski.

Šādos gadījumos var tikt piemēroti atbilstoši instrumenti – ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c.

Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu ir atbildīga par makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu. Ciklisko sistēmisko risku mazināšanas nolūkā FKTK jau šobrīd reizi ceturksnī nosaka un publicē pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Savukārt, lai mazinātu strukturālos sistēmiskos riskus, FKTK saskaņā ar FKTK padomes lēmumu ir identificējusi šādas citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (C‑SNI): AS ABLV Bank, AS Citadele banka, AS Rietumu Banka, AS DNB banka, AS SEB banka un AS Swedbank.

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē. Viņš uzskata, ka ideālā gadījumā mūzika un kultūra ļauj nopelnīt un ir svarīgi atbalstīt tos projektus, kam tas neizdodas, jo mūsdienu straujajā dzīves un darba ritmā kultūra cilvēkiem ļauj kaut uz brīdi aizbēgt no realitātes, gūt atelpu. Vairāk par to, kāpēc pirms vairāk nekā desmit gadiem aizbrauca no Latvijas, kā analizējis dzīvi ieslodzījumā, kas ir virtuālie mūzikas instrumenti, un to, kādu destrukciju viņš atbalsta, Dāvids stāsta intervijā Dienas Biznesam.

"Grāmatiņās esmu sarakstījusi tādas lietas, kuras man savā dzīvē būtu gribējies zināt ātrāk," saka dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

"Happy Playbooks" ir nelielas grāmatiņas, kuras veltītas dažādām tēmām, piemēram, kā izveidot sava personīgā zīmola dizainu, atklāt savu iespējamo karjeras virzienu, uzlabot attiecības ar bērniem u.c.

"Es tās saucu par grāmatiņām, jo tās ir kā grāmatas, bet mazākas un praktiskākas. Saturā ir daudz grāmatai atbilstošas informācijas," saka A.Citko.

Savu pirmo "Happy Playbooks" A.Citko izdeva 2017. gada pavasarī un šo gadu laikā kopumā tapušas astoņas dažādas grāmatiņas.

"Pirmā grāmatiņa bija veltīta zīmoliem un tā radās no tā, ka pati strādāju ar zīmoliem, palīdzu viņiem izveidot grafisko identitāti, stila vadlīnijas un tad es sapratu, ka katru reizi uzdodu vienus un tos pašus jautājumus. Sapratu, ka tie jāsaliek kaut kādā formātā, ka uzreiz varu iedot gatavus jautājumus un uz tiem var atbildēt. Sazīmēju, saliku kā man likās pareizi un sapratu, ka to var izveidot grāmatiņas formātā. Bija pāris cilvēki, kas teica, ka tas varētu būt noderīgi gan aģentūrām, kas strādā ar saviem klientiem, gan pašnodarbinātajiem, lai labāk saprastu savu zīmolu," stāsta A.Citko.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja ir uzdevusi Satiksmes departamentam līdz 2022. gada 1. aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Krišjāņa Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Rīgas domes deputāte Ieva Siliņa informē, ka šis projekts varētu tikt īstenots jau 2022. gada vasarā. Izvērtējot Rīgas un citu Eiropas pilsētu īstermiņa vai ilgtermiņa pieredzi, tas būtu liels ieguvums pilsētas iedzīvotājiem, tūristiem, bet jo īpaši - uzņēmējiem.

Ar mērķi atdzīvināt pilsētas centru, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un pilsētvides attīstību, līdz šim ir veikti trīs eksperimenti – uz laiku atvēlot gājējiem Tērbatas, Ģertrūdes un Blaumaņa ielas. Rīgas domes aptaujas dati liecina, ka vietējo kafejnīcu un tirdzniecības vietu apmeklējums un peļņa tajā laikā pieauga līdz pat 30%. Turklāt vairākas privātpersonas, uzzinot, ka Tērbatas iela varētu kļūt par gājēju ielu, tur ir iegādājušās nekustamo īpašumu.

Grieķija pašlaik patiešām ir nonākusi tuvu tam, lai iekšējo norēķinu nodrošināšanai būtu spiesta izlaist savu individuālo valūtu, tādējādi faktiski izstājoties no eiro zonas. Šāda iespējamība šobrīd ir stipri virs 50%. Situācija neapšaubāmi ir vēsturiska, un nav nekāds brīnums, ka teju visas pasaules uzmanība ir pievērsta Grieķijai.

Mēs Latvijā, par laimi, uz visu šo «uguņošanu» varam noskatīties no malas. Būtu pārgalvīgi un vīzdegunīgi teikt, ka Grieķijas problēmas uz Eiropu un, attiecīgi uz Latviju neatstās pilnīgi nekādu ietekmi. Ietekme būs, tā būs negatīva, tomēr Latvijas gadījumā minimāla.

Tiešie efekti uz Latviju - caur ārējās tirdzniecības kanālu - būs niecīgi, jo Latvijas eksports uz Grieķiju veido 0.2% no kopējā eksporta un 0.1% no mūsu IKP. Arī sekundārie tirdzniecības efekti būs tuvi nullei. Relatīvi ciešas tirdzniecības saites ar Grieķiju, kas varētu atstāt redzamu ietekmi uz šo valstu ekonomiskām, ir Bulgārijai, Kiprai un Rumānijai, bet savukārt Latvijai šīs valstis ir ekonomikas mērogā maznozīmīgi partneri.

Cilvēkam ir tendence pārspīlēt dažādu īstermiņa notikumu ietekmi. Pēdējā laikā pārspīlētu emocionālu reakciju uz dažādiem politiskajiem notikumiem ļoti labi varam redzēt finanšu tirgos

Piemēram, pēc Brexit sākotnēji viss gāzās, bet, kad nāca atklāsme, ka tomēr dzīvosim tālāk, dažādu finanšu aktīvu cenas strauji atguvās. Tāpat arī Donalda Trampa triumfu sākotnēji bija aptvēris milzīgs stress, lai gan tagad visi lielākie ASV akciju indeksi gandrīz katru nākamo dienu spēj aizsniegties līdz jauniem vēsturiskiem maksimumiem.

Aplūkojot šo reakciju, kārtējo reizi, šķiet, var secināt, ka mūsu sugai viena no izteiktajām vājībām ir pārspīlēta reakcija uz īstermiņa notikumiem. Daudzi uzreiz cenšas novērtēt, piemēram, Brexit vai jaunā ASV prezidenta ietekmi, tai piešķirot pārspīlēti lielu lomu. Būtībā arī Volstrītas cenu tendences bīda pūļa gudrība (un pūļa gudrība nav gudrība), kas gan nekāds fenomenāls jaunums nav. Arī investori mazākā mērā uzmanību mēdz pievērst kādiem fundamentāliem rādītājiem, bet lielāku – tam, ko dara citi tirgus dalībnieki.

Ikdienā mēs sastopamies ar dažādiem kārdinājumiem – atlikt kāda darba darīšanu uz rītdienu, apēst lieku kūkas gabalu (kaut arī vēlamies veselīgāku ķermeni) utt. Patiesībā mūsu ķermenī mājo spēks, kas palīdz gan atteikties no visa, kas nav derīgs, gan saņemties un paveikt teju neiespējamo – celties piecos no rīta, iet aukstā dušā, uzsākt meditēt un nomierināt savu prātu.

Ja uz gribasspēku skatāmies caur muskuļa analoģiju, tad zinām - jo vairāk trenē un noslogo savu muskulatūru, jo spēcīgāks un izturīgāks paliec. Galvenie jautājumi ir divi – kā pareizi trenēt šo «gribasspēka» muskuli un kurš no treniņu veidiem ir man piemērotākais, biznesa portālam db.lv stāsta Ivars Juškēvics, «Training Lab» biznesa personības izaugsmes treneris.

Viņš par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Slepenais ierocis, kā izveidot jaunus ieradumus - gribasSpēks

Stenforda universitātes ph.d Kellija Makgonigala (Kelly McGonigal) uzskata, ka ir trīs dažādu veidu gribasspēki, kurus var nosaukt šādi: «Es nedarīšu» gribasspēks, «Es gribu» gribasspēks, «Es varu un darīšu» gribasspēks.

Mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs Niks Haļavins izstrādājis jaunu mobilo lietotni "Coronavirus Tracker", kas apkopo uzticamu informāciju par koronvīrusu, bet "Apple" noraidījis tās ievietošanu "App Store".

"Es investēju 20 tūkstošus dolāru un izstrādāju mobilo aplikāciju, kas apkopo uzticamu informāciju par saslimšanas, nāves un izveseļošanās gadījumiem no koronvīrusa. Tā rāda arī interaktīvu karti, kur var pietuvināt jebkuru reģionu un redzēt vīrusa izplatību. Papildu tam aplikācija rāda visas jaunākās ziņas saistībā ar koronvīrusu un prevencijas pasākumus. Diemžēl es saņēmu ziņu no "Apple" ar noraidījumu publicēt šo aplikāciju, jo aplikācijas izstrādātājs "Nikita Halavins" nav atzīta institūcija. Principā "Apple" parāda, ka viņi var noraidīt jebkuru aplikāciju pasaulē pat tad, ja tā pilda sabiedrības vajadzības. Tas ierobežo pieeju informācijai un indivīdu iespējām izteikties," uzskata N. Haļavins.

Tirdzniecības centrs "Domina Shopping" ieguldījis vairāk nekā 40 000 eiro savas klientu kartes digitalizācijā, līdzšinējo plastikāta risinājumu aizstājot ar jaunizveidotu mobilo lietotni "DO Shopping", informē uzņēmumā.

Jaunā digitālā klientu karte jeb "DO Shopping" lietotne pieejama lejupielādēšanai "App Store" un "Google Play" platformās.

Lietotnē ir iebūvēta funkcija - krāt punktus par pirkumiem 1% apmērā no katra pirkuma summas, pēcāk to uzkrātos punktus apmainot pret "Domina Shopping" dāvanu kartēm.

Vēl lietotnē uzkrātos punktus turpmāk būs iespēja novirzīt labdarības mērķim - atbalstot Bērnu slimnīcas fonda iniciatīvu "Palīdzi piepildīt Bērnu slimnīcas drosmes kastes!". Tās misija ir palīdzēt visu vecumu Bērnu slimnīcas pacientiem pārvarēt bailes izmeklējumos vai procedūrās, kā uzmundrinājumu saņemot nelielu mantiņu - dāvaniņu.

"Drosmes kastē ir dažādas rotaļlietas un aksesuāri, no kurām pacients par drosmīgi izturētu manipulāciju vai izmeklējumu var pats sev izvēlēties mantiņu. Ir svarīgi motivēt bērnus varonīgi veikt nepieciešamās procedūras, un mūsu pieredzē redzam, ka neliels apbalvojums par drosmi patiešām palīdz ne tikai konkrētajā situācijā, bet arī uzlabot ārstniecības rezultātus ilgtermiņā. Reizēm liela drosme ir kaut vai pats slimnīcas apmeklējums vien. Iespējams, vēršoties slimnīcā arī citās reizēs, pacients, atminoties iepriekšējo pozitīvo pieredzi, vairs neizjutīs bailes, būs mazinājies stress gan viņam pašam, gan vecākiem," sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pacientu pieredzes un klientu vadības daļas Pacientu pieredzes projektu vadītāja Austra Straume.

Piena ražotni patlaban stutē ar graudu nozares ieņēmumiem. Kopā ar partneri Bauskas un Iecavas novadā strādājošais zemnieks skaidro – pamatīgi izrēķinājuši, ka ir vērts savilkt jostu un pārciest kārtējo grūto posmu, jo «Latvijas kvalitatīvais piens atkal būs tirgū vajadzīgs,» trešdien raksta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Tuvu lēmumam par piena devēju likvidēšanu ir dažu desmitu gotiņu turētāja Bauskas novadā, kura nevēlējās publiskot savu vārdu. Zemniece gan atzīst – no svara arī tas, ka jaunā paaudze nepārņems ražošanu, bet pašai jau sāk pietrūkt spēka to vadīt, cīnoties ar finanšu grūtībām. Pussimta hektāru zemes apstrādi solījies pārņemt kaimiņu saimnieks – Zemgalē iekoptas platības ir pieprasītas.

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta piena fermas līdzīpašnieks Mārtiņš Mediņš dziļi nopūšas, taču nepadodas: «Pašlaik ir ļoti smagi, taču centīsimies izķepuroties, līdzīgi kā visas iepriekšējās krīzes. Esam uz robežas, turklāt ne tikai materiāli, bet arī fiziski un morāli – mums nav graudu, ar ko balstīt piena ražošanu, un fermā jāstrādā katru dienu. Ja tam pievienojas stress par nesaņemtajiem maksājumiem un paša parādiem piegādātājiem, spēki šķiet izsmelti.»

Nokļūstot autoservisā, auto īpašnieku visvairāk interesē laiks, kādā mašīna tiks saremontēta un darbu izpildes kvalitāte, liecina BTA pētījums. To apliecina arī autoservisa Senson Paint mārketinga nodaļas vadītājs Dmitrijs Skripņiks, kurš uzsver, ka apdrošinātājiem un autoservisiem jāturpina meklēt risinājumi, kā paātrināt remontdarbu tāmes izskatīšanas un apstiprināšanas laiku.

Nonākot servisā klientam neizbēgami ir stress un trauksme, jo īpaši, ja tas noticis pēc avārijas. Viņš satraucas par to, cik ilgu laiku būs jāiztiek bez mašīnas, cik kvalitatīvi darbs tiks veikts, cik remonts izmaksās, vai tam būs garantija. Taču būtiskākais ir laika jautājums, kas bieži ir atkarīgs arī no tā, cik ātri serviss ar apdrošinātāju vienosies par remontdarbu tāmi. Tā kā gan servisam, gan apdrošinātājam būtiskākais ir tas, lai klients ir apmierināts, šajā virzienā jāturpina aktīvi strādāt, situāciju vērtē autoservisa Senson Paint mārketinga nodaļas vadītājs Dmitrijs Skripņiks.

Tam piekrīt arī AAS “BTA Baltic Insurance Company” Apdrošināšanas atlīdzību departamenta Ekspertīžu nodaļas vadītājs Ilmārs Džeriņš, kurš atzīst, ka nesen veiktā BTA pētījumā tieši remontdarbu ilgums tika atzīts par biežāko jautājumu, ko klients uzdod servisam. “Pētījumā anonīmi aptaujājām 89 autoservisus visā Latvijā. No tiem 64% atzina, ka OCTA un KASKO ietvaros remontdarbu ilgums ir galvenais jautājums, kas satrauc klientu. Turklāt, vērtējot faktorus, kas nosaka, cik laba vai neveiksmīga ir auto servisu sadarbība ar apdrošinātājiem, kā būtiskāko parametru servisi nosauca tāmes izskatīšanas un apstiprināšanas laiku. Abi šie rādītāji parāda, ka apdrošinātājiem ir jāmeklē risinājumi, kā paātrināt tāmju saskaņošanu ar autoservisiem,” vērtē Ilmārs Džeriņš.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Šīs otrdienas kāpums finanšu tirgus stāvajā slīdkalniņā patiešām izrādījās vien pauze. Akciju cena nedēļas vidū atsāka savu planēšanu uz krietni zemākiem atmosfēras slāņiem.

Eiropā vadošo akciju vērtība saruka vēl aptuveni par 5%. Tāpat akciju cenu gāšanas, sākoties tirdzniecības sesijai, turpinājās ASV. Šobrīd finanšu tirgū valda neziņa par to, kāda kuriem aktīviem varētu būt "godīgā" cena. Pārmaiņas ir asas un haotiskas. Turklāt parādās bažas par likviditāti.

Jāteic, ka viens ir tas, kas notiek akciju tirgū (akcijas pēc savas būtības ir riska aktīvi), lai gan faktiski tikpat nozīmīgas cenu pārbīdes notiek vēl parādu tirgū. Un situācija arī tur diemžēl liecina par paaugstinātu stresu. Būtībā jau nākamā pakāpe ir, ka investori ar visu reizē sāk izpārdot arī obligācijas, kurām ieguldījumu portfeļos teorētiski un praktiski būtu jānodrošina stabilitāte. Nav gan tā, ka DB par to nebūtu brīdinājis.

2015.gada augustā veiktajā DNB Latvijas barometra Nr.83 pētījumā respondentiem lūdza atbildēt uz dažādiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Saskaņā ar aptaujas datiem aptuveni trešdaļa respondentu, ja tiktu pie lielas naudas summas, ieguldītu to uzņēmējdarbības uzsākšanā.

Aptuveni 1/4 respondentu pozitīvi vērtēja uzņēmējdarbības vidi Latvijā, un kopumā nedaudz vairāk nekā puse ir domājuši sākt veidot vai ir sākuši strādāt pie sava uzņēmuma izveides.

Raksturojot jomas, kurās varētu dibināt savu uzņēmumu, visbiežāk tika nosaukta apkalpojošā sfēra, tirdzniecība.

Starp būtiskākajiem ieguvumiem no savas uzņēmējdarbības visbiežāk tika minēta iespēja nopelnīt, bet starp zaudējumiem – papildu stress.

Tikai aptuveni katrs desmitais respondents uzskatīja, ka bankas pret jaunajiem uzņēmējiem ir pretimnākošas, bet starp lietām, ko vēlētos sagaidīt no bankas, visbiežāk tika atzīmēts elastīgs kredīta atmaksas grafiks.

Ar epizodiskām saspringuma galvassāpēm sirgst 70% populācijas, un tā lielā mērā ir nodeva tā saucamajam izziņas kaklam

Biežāk sastopamās saspringuma jeb tenzijas tipa galvassāpes ir vieglas vai vidējas intensitātes un lielā mērā darba spējas nepazemina. To biežākie cēloņi ir stress, muskuļu saspringums, pārslodze, kā arī «izziņas kakls» no mobilo telefonu un klēpjdatoru lietošanas, vēsta klīnikas Diamed neiroloģe, neirosonoloģe Ruta Plotniece. Iepriekšminētie mūsdienīgie sāpju cēloņi iet roku rokā ar ikdienas darba vidi vai ģimenes problēmām. Tomēr biežo sūdzību iemesli var būt arī daudzi citi.

Skaidrs, ka galvassāpju ārstēšanā allaž iespējama medikamentozā terapija, taču, ja uzsvaru liek uz profilaksi, sāpju remdēšanu bez medikamentiem, jāmin vesela aktivitāšu plejāde, tostarp regulārs ēšanas (īpaši nozīmīgas ir brokastis) un dzeršanas režīms, māka iziet no darba un aizvērt tā durvis tiešā un pārnestā nozīmē. «Ir jādomā arī par sevi, nevis tikai par darbu. Lai «atslēgtos», noderēs arī pastaigas, vanna, tēja. Ir jādzīvo harmonijā, un galvenais - nebūt perfekcionistam. Galvassāpes biežāk ir tiem, kuri par visu uztraucas un kuriem visu vajag izdarīt nevainojami. Te ir darbs arī psihologam,» bilst Veselības centra 4 neiroloģe, neirosonoloģe Ilze Seržante.