Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) līdz 15.decembrim ir lūgusi raidorganizācijām iesniegt pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi tās būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda padomniece Inga Spriņķe Db pastāstīja, ka NRTP, saņemot raidorganizāciju pieteikumus, līdz Ziemassvētkiem varētu nosaukt termiņu, kad Latvijā notiks pāreja no analogās uz ciparu apraidi, kā arī datumu, kad Latvijā pilnībā tiks atslēgta analogā TV.

I.Spiņķe sacīja, ka arī pašas raidorganizācijas apliecinājušas gatavību uz ciparu apraidi pāriet pirms ES noteiktā termiņa. Datumi, kas diskusijās tiek minēti, ir 2010.gada 1.marts vai 1.aprīlis.

Ciparu TV ieviesējs Lattelecom jau apliecinājis, ka ir gatavs tam, ka analogā apraide Latvijā varētu tik atslēgta ātrāk pirms Eiropas Savienības regulā noteikta laika, proti, 2012.gada. Arī ciparu TV infrastruktūras nodrošinātājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), norāda, ka ir ieinteresēts, lai TV raidorganizācijas pēc iespējas ātrāk un vienlaicīgi pārietu uz ciparu apraidi.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) cer, ka pārējie Latvijas TV kanāli jau pēc gada sekos LTV7 piemēram un pilnībā pāries uz ciparu apraidi.

Otrdien, 20.oktobrī, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots un Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis parakstīja līgumu par LTV7 pilnīgu pāreju uz ciparu apraidi sākot jau ar 2010. gada 1.martu (janvāris, februāris būs pārejas periods, kad kanāls būs skatāms abos formātos).

«Man ir liels prieks, ka tieši sabiedriskā televīzija ir pirmais karognesējs, kas iezīmē Latvijas pāreju no analogās uz ciparu apraidi. Šis faktiski ir vēsturisks brīdis, jo parasti komerckanāli ir tie, kas pirmie ievieš dažādus tehnoloģiskos jauninājumus. Mēs ļoti ceram, ka arī pārējās televīzijas jau drīz sekos LTV7, un Latvija veiksmīgi noslēgs pāreju uz ciparu TV apraidi,» priecājas NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.

Televīzijas kanāls TV3 nosūtījis Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) oficiālu apstiprinājumu, ka akceptē LVRTC līguma piedāvājumu, paliekot analogajā apraidē arī pēc 1.jūnija.

TV3 akceptē LVRTC 30.aprīļa piedāvājumu ar jauno apraides tarifu par analogās apraides nodrošināšanu. Tas ļaus nodrošināt analogās apraides turpināšanu visā Latvijā - gan Rīgā, gan reģionos.

TV3 Latvia sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone atgādināja, ka patlaban Ministru kabineta rīkojums paredz analogās apraides termiņu līdz 2011.gada 1.decembrim, savukārt LVRTC ir pienākums nodrošināt apraidi analogajā formātā, tādējādi patlaban nav juridisku šķēršļu analogās apraides turpināšanai.

«Patlaban TV3 notiek sarunas ar Lattelecom par apraidi virszemes ciparu formātā. Savukārt Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmums paredz, ka līdz 2010.gada 22.jūlijam tiek turpināta TV3 apraide virszemes ciparu formātā,» viņa norādīja.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Televīzijas kanāls LNT, visticamāk, arī turpmāk saglabās bezmaksas kanāla statusu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Savukārt TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena konkrētu atbildi nesniedz.

Beigu termiņš, kad raidorganizācijām jāsniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju NRTP, ir 15.decembris, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt, vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

TV kanāla pāreja no analogās un ciparu apraidi notiks pakāpeniski, un LNT ģenerāldirektors pieļauj, ka tas varētu notikt, sākot no nākamā gada 1.marta. Sākotnēji pārejas process varētu būt Rīgā, kam sekotu lauku reģioni. Gala lēmums šajā jautājumā nav pieņemts un diskusijas turpinās.

A.Ēķis arī atgādināja, ka TV5 jau no 1.decembra veiksmīgi pilnībā ir pārgājis no analogās un ciparu apraidi. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka arī pārējie TV kanāli pakāpeniski domā par iekļaušanos tikai ciparu apraidē.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) konceptuāli ir atbalstījusi TV kanāla LTV1 pāreju uz ciparu apraidi no nākamā gada 1.marta, Db apstiprināja NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

Viņa paskaidroja, ka 3.decembrī panāks konceptuāls atbalsts, bet oficiālais lēmums tiks pieņemts nākamnedēļ 10.decembrī.

«Lai gan sākotnēji tika paziņots, ka pēdējais no TV ētera kanāliem, kas pāries uz ciparu apraidi, būs LTV1, tomēr situācija ir mainījusies. Ņemot vērā LTV budžeta līdzekļus televīzijai nākas optimizēt līdzekļus un mēs ņemam to vērā» sacīja D.Buceniece, informējot, ka pārejot uz ciparu apraidi, tiks ietaupīti 560 tūkst. Ls.

NRTP jau iepriekš atļāvusi LTV7 no nākamā gada 1.marta pāriet uz ciparu apraidi.

Svarīgi, ka ētera TV kanālu pāreja uz ciparu apraidi Latvijā notiek vienlaicīgi, atzīmēja D.Buceniece, atgādinot, ka līdz 15.decembrim raidorganizācijām NRTP ir jāiesniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu. Pēc tam tiks pieņemt attiecīgs lēmums atkarībā no raidorganizāciju nostājas.

Lattelecom kategoriski noraida TV kanālu LNT un TV3 apgalvojumus un netieši paustās spekulācijas par to, ka ciparu apraide izmaksā dārgāk nekā analogā, gluži pretēji – tā ir par 30% lētāka.

Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča Db uzsvēra, ka analogā apraide, kas šobrīd pat nenodrošina 99% Latvijas teritorijas pārklājumu (pieejama 50-87% valsts teritorijas), proporcionāli ir ievērojami dārgāka par ciparu apraidi.

To apliecina LTV piemērs, izlemjot ar nākamā gada 1.martu pilnībā pāriet uz ciparu apraidi un atteikties no analogās apraides, LTV7 ietaupīs 300 tūkst. Ls, atgādināja K.Gabriloviča.

«Pašreizējā televīzijas komerckanālu svārstīšanās izlemt, vai palikt par bezmaksas kanālu vai kļūt par maksas kanālu, ir saistīta ar pašu raidorganizāciju finansiālo stāvokli, ko ietekmējusi ekonomiskā situācija un reklāmas tirgus kritums, nevis ar augstajiem tarifiem par ciparu apraidi,» norādīja K. Gabriloviča, aicinot komerckanālus beidzot šajā jautājumā pieņemt lēmumu un definēt savu statusu.

Lai nodrošinātu ciparu televīzijas signāla pārklājumu visā Latvijā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir uzbūvējis jaunu, 80 metru augstu sakaru mastu Saldus novada Ēvaržos, kurā ieguldīti 100 tūkst. Ls.

Šis nav pirmais sakaru masts, ko LVRTC uzbūvējis ciparu TV vajadzībām, 2003. gadā LVRTC uzbūvēja 60 metru augstu sakaru mastu Lielaucē, bet 2004. gadā – 80 metru augstu sakaru mastu Embūtē, Db norādīja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Signāla pārraidi LVRTC nodrošina no divu veidu infrastruktūras objektiem – torņiem un mastiem, kas ir konstrukcijas ar atsaitēm. Kopumā LVRTC īpašumā šobrīd ir 32 torņi un masti, no kuriem 23 tiek izmantoti tieši ciparu TV vajadzībām.

Kopš gada sākuma LVRTC ir sācis TV apraidi ciparu formātā testa režīmā visā Latvijā, bet no 1. februāra ciparu TV apraidi Latvijā plānots nodrošināt komercrežīmā.

Db jau rakstīja, ka līdz pērnā gada decembra otrajai pusei ciparu TV ieviešanas projektā Latvijā ir ieguldīti 9.3 milj. Ls, liecina LVRTC sniegtā informācija, vienlaikus centrs norāda, ka ciparu TV ieviešanai prognozētās izmaksas būs mazākas, nekā sākotnēji kopumā plānotie 14 milj. Ls, jo krīzes laikā lielu daļu infrastruktūras bija iespējams iepirkt par lētākām cenām.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valde ir nolēmusi no 1. jūnija pārtraukt analogo apraidi Latvijā. Tādējādi TV ētera kanālus bez dekodera vairs nevarēs uztver ar parasto TV antenu, apliecina LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Savukārt tiem TV skatītājiem, kas šobrīd skatās digitālo, kabeļtelevīziju vai satelīttelevīziju, nekas nemainās un tie arī turpmāk redzēs izraudzītās TV pārraides. Savukārt analogās TV skatītājiem ir jāizvēlas vai nu kāda no šim iespējām vai Lattelecom virszemes TV, kuras skatīšanai nepieciešams dekoders par 39 Ls, vai uz nomaksu 1.98 Ls mēnesī.

LVRTC pieņemto lēmumu, skaidro ar to, ka gandrīz visas raidorganizācijas ir sekojušas Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) aicinājumam par pakāpenisku pāreju uz ciparu apraidi, līdz ar to - LVRTC valde to uzskatīja par optimālāko laiku analogās TV raidītāju atslēgšanai.

Pirmais no TV ētera kanāliem no analogās apraides ir atvadījies TV5, kas analogā apraidē vairs neraida kopš pērnā gada decembra.

Maksas televīzijas un elektronisko sakaru operators Lattelecom sācis pievērst uzmanību virszemes ciparu televīzijas licences atjaunošanai, solot nodrošināt bezmaksas dekoderus 50 000 mazturīgām mājsaimniecībām, ja licences atjaunošanas konkurss notiks līdz septembra beigām un tajā uzvarēs Lattelecom, informēja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

«Gadījumā, ja Lattelecom konkursa kārtībā iegūtu tiesības nodrošināt televīzijas programmu ciparu apraidi arī pēc 2013.gada beigām, uzņēmums ir gatavs piešķirt līdz 50 000 bezmaksas dekoderu Latvijas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem,» teikts paziņojumā medijiem.

Lattelecom uzskata, ka dekoderu dārdzība un to trūkums daļēji izskaidro medijos izskanējušos apgalvojumus, it kā Latvijas dažādo televīziju pārraides nevarot uztver Krievijas pierobežas rajonos, kas savukārt tiek piesaukts kā iemesls Latgales balsojumā «par» krievu valodu kā otro valsts valodu nesenā referendumā.

Apliecinājumu, ka ir gatavs veikt dekoderu akciju maznodrošinātiem iedzīvotājiem, Lattelecom šodien ir nosūtījis vēstulē Ministru prezidentam, Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, satiksmes ministram, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam un virknei institūciju, atsaucoties uz Ministru prezidenta Valda Dombrovska rezolūciju iesniegt konkrētus priekšlikumus sabiedrības saliedēšanai, teikts paziņojumā.

Pilnīgai pārejai uz ciparu apraidi Latvijā jānotiek līdz 2011.gada beigām, tāpēc likumiski nav nekādu šķēršļu pēc 1.jūnija turpināt raidīt analogajā apraidē, DB uzsvēra TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

Eiropas Savienībā izņēmums ir Polija, kura nolēmusi pāriet uz digitālo apraidi līdz 2015.gadam, piebilda B. Zūzena.

Latvijā analogo apraidi aizvien skatās ievērojams skaits mājsaimniecību tieši lauku reģionos. «Tas rada jēgu šiem skatītājiem piedāvāt televīziju viņiem pieejamā formātā, nevis piespiedu kārtā forsēt pāreju uz digitālo televīziju. Ir skaidrs, ka daļa skatītāju ekonomisku apsvērumu dēļ to līdz 1.jūnijam nedarīs un var vispār palikt bez Latvijas televīzijas programmām,» skaidroja B. Zūzena.

Tiesa, viņa atzina, ka Rīgā analogās TV skatītāju loks ir neliels, jo galvaspilsētā daudzi iedzīvotāji izvēlējušies maksas TV pakalpojumus.

Līdz šim ciparu televīzijas ieviešanas projektā Latvijā ir ieguldīti 9.3 miljoni latu, Db informēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne.

Viņa atgādināja, ka no 15. janvāra tiks sākta ciparu TV infrastruktūras izveides 2. kārtā, bet jau šobrīd paredzams, ka LVRTC ciparu TV ieviešanai prognozētās izmaksas būs mazākas, nekā sākotnēji kopumā plānotie 14 miljoni latu, jo krīzes laikā lielu daļu infrastruktūras bija iespējams iepirkt par lētākām cenām.

LVRTC, kā solījis iepriekš – gada nogalei tuvojoties, gandrīz ir pabeidzis nepieciešamos tehniskos darbus, lai no 2010. gada 1. janvāra sāktu TV apraidi ciparu formātā testa režīmā visā Latvijā.

Savukārt no 1. februāra ciparu TV apraidi Latvijā plānots sākt nodrošināt komercrežīmā.

Latvijā pāreju no analogās uz virszemes ciparu TV apraidi realizē Lattelecom sadarbībā ar LVRTC, kurš ir projekta partneris infrastruktūras nodrošināšanā.

Ciparu TV ieviesējs Lattelecom ir vienojies ar telekompāniju LNT par TV kanāla iekļaušanu virszemes televīzijas bezmaksas pakā. Tas nozīmē, ka arī turpmāk LNT visā Latvijā būs skatāms bez maksas, informē Lattelecom.

Saskaņā ar vienošanos, LNT pilnībā uz ciparu apraidi Rīgas reģionā, visticamāk, pāries jau sākot ar 1.martu, bet visā Latvijā – jau vasaras sākumā.

«Ņemot vērā, ka Latvijā ir uzsākta pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, arī LNT bija jāpieņem šis lēmums par tālāko biznesa modeli un, cienot savu skatītāju, mēs izvēlējāmies palikt par bezmaksas kanālu,» paskaidro LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis.

Lēmuma novilcināšana par virszemes TV apraidi pēc 2013.gada, neļauj samazināt esošos apraides tarifus, raksta Dienas bizness.

Tā DB norādīja vairāki aptaujātie nozares eksperti. Lattelecom tiesības nodrošināt virszemes televīziju ir līdz 2013.gada nogalei. Savukārt raidorganizācijām šobrīd gadā par virszemes apraidi Lattelecom ir jāmaksā 650 tūkst. Ls, tāpēc publiskā telpā ik pa laikam LNT un TV3 draud pamest bezmaksas apraidi. Lai arī šobrīd LNT un TV3 ir solījušas vēl nākamgad palikt bezmaksas apraidē, ir skaidrs, ka ir jāmeklē risinājums, lai šādi raidorganizāciju paziņojumi turpmāk izpaliktu. Ja netiks iedarbināts mehānisms, pēc pusgada, visticamāk, atkal varēsim lasīt ziņas par raidorganizāciju plāniem pamest bezmaksas apraidi. Kopumā Satiksmes ministrija piedāvā četrus variantus, kā bezmaksas virszemes TV nodrošināt pēc 2013.gada.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Piedāvājot virszemes televīziju, Lattelecom ir paredzējis atņemt daļu klientu kabeļu un satelīttelevīzijas operatoriem, Db neslēpa Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Patlaban Lattelecom virszemes digitālo televīziju (TV) skatās vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību, no kurām puse abonē kādu no maksas kanāliem, liecina Lattelecom apkopotā informācija. Jāpiebilst, ka analogo virszemes televīziju saskaņā ar publiskajiem datiem skatās ap 220 000 mājsaimniecību, kas ir 27% no Latvijas mājsaimniecību kopējā skaita.

Kā piebilst Lattelecom, kopš brīža, kad Latvijā uzsākta pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, ir pagājuši nepilni pieci mēneši. Uzņēmums prognozē, ka lielāka iedzīvotāju aktivitāte būs, tuvojoties analogās TV atslēgšanas brīdim..

J. Gulbis norādīja, ka kopumā Lattelecom šis gads ir bijis ļoti spraigs, uzņēmums daudz strādājis, lai sasniegtu gada sākumā izvirzītos mērķus. Lattelecom šogad ir uzsācis divu stratēģiski un valstiski svarīgu projektu realizāciju – optiskā tīkla izbūvi un valsts pāreju no analogās uz virszemes ciparu TV apraidi.

Pēc Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) aprēķiniem, ja analogajā apraidē paliktu tikai TV3 ar esošo tarifu un teritorijas noklājumu, 2010.gadā tiktu radīti 1.6 milj. Ls zaudējumi, tā Db informēja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Viņa paskaidroja, ka Radio un Televīzijas likumu, nosaka, ka parejas periodā LVRTC nodrošina elektroniskā sakaru tīkla darbību televīzijas programmuzemes apraidei analogajā formātā, bet elektroniskā sakaru tīkla uzturēšanas izmaksas sedz attiecīgās raidorganizācijas, kuras savā darbībā izmanto televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā.

Tādējādi atbilstoši minētajiem noteikumiem izriet, ka raidorganizācijai TV3 vajadzētu pašai atmaksāt izmaksas, ja tā vienīgā ir nolēmusi turpināt raidīt analogajā formātā.

«Iespējams, attīstoties šādam scenārijam, LVRTC būs spiests vienpusīgi, izmantojot savas tiesības, lauzt līgumu ar raidorganizāciju, iepriekš par to brīdinot,» brīdināja I.Līne.

Ja tuvāko nedēļu laikā valdība neradīs risinājumu komerctelevīziju problēmām, kas saistītas ar nacionālo apraidi, telekompānija LNT kopā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju paredzējušas rīkot piketu pie Ministru kabineta vai Saeimas, kā arī nepārraidīt ziņas, norāda telekompānijas LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Kā stāsta Traubergs, šonedēļ LNT vēl paredzēta tikšanās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Nav saņemta konkrēta atbilde no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. LNT kopā ar Latvijas Raidorganizācijas asociāciju tuvākajā laikā plāno tikties arī ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) vai citiem augsta līmeņa politiķiem.

Paralēli notiek gatavošanās piketam pie Ministru kabineta vai Saeimas, kas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā, ko paredzēts pastiprināt, nepārraidot ziņu izlaidumus.

Precīzu laiku, kad LNT pieņems lēmumu par palikšanu vai iziešanu no nacionālās apraides, kļūstot par maksas kanālu, Traubergs vēl neprognozē.

Lielākās komerctelevīzijas - LNT un TV3 apsver iespēju atteikties no analogās apraides vismaz Rīgā jau no 2010.gada 1.janvāra.

www.lnt.lvKā argumentus televīzijas min to, ka televīzijas torņa pakalpojumi ir pārāk dārgi, nekvalitatīvi, un tos izmanto pārāk maza skatītāju daļa, šodien vēsta laikraksts Diena. Tas nozīmē, ka tad vismaz galvaspilsētā un tās apkaimē, ja ne visā Latvijā, kompāniju TV3 un LNT pārraides bez dekoderiem ar parasto antenu nebūs uztveramas.

Iepriekš jau Latvijas TV 7.kanāls paziņoja par pāreju uz digitālo virszemes apraidi no 2010.gada 1.marta. Visā Latvijā analogā apraide tiks pārtraukta 2012.gada 1.janvārī.

Latvijā ir sākusi darboties ciparu televīzija, kurā pieejami četri bezmaksas kanāli – LTV 1, LTV 7, TV5 un LNT, kā arī plašāks maksas saturs.

Par to šodien LNT raidījumā 900 sekundes informēja ciparu TV ievesēja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Ciparu TV var skatīties, ja ir jaunākās paaudzes televizors, kurā jau ir iebūvēta ciparu TV uztveršanas iekārta, vai arī iegādājoties īpašu dekoderu. Pēc J. Gulbja teiktā, tirgū ir pieejami dažādi dekoderi, taču Lattelecom tirgotajiem ir īpaši pārbaudīta savietojamība ar uzņēmuma veidoto digitālās TV tīklu. Tie maksā 39 latus, kā arī dekoderus iespējams iegādāties uz nomaksu, maksājot divus latus mēnesī.

Turpinot īstenot pāreju uz ciparu TV apraidi, laikā no 20. līdz 22.aprīlīm Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veiks radiofrekvenču kanālu maiņu ciparu TV programmu izplatīšanas tīklos.

«Šo darbu rezultātā uzlabosies bezmaksas televīzijas kanālu uztveramība visā Latvijas teritorijā, kā arī tiks palielināta virszemes televīzijas maksas kanālu apraides teritorija,» DB skaidroja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Tiesa, lai netraucētu TV skatīšanos, plānotie darbi - minētajos datumos notiks nakts stundās no plkst. 1 līdz 5.

Tādējādi, virszemes televīzijas skatītājiem periodā no 20. līdz 22.aprīlim būs jāveic kanālu automātiskā meklēšana, jo pēc radiofrekvenču kanālu maiņas TV ekrānā var parādīties dažādi uzraksti – vājš signāls, nav programmu, digitālās plūsmas atjaunošana u.c. Var arī neparādīties nekāds uzraksts, bet ekrānā būs melna bilde.

Apgalvojumi par ciparu TV projekta sadārdzinājumu vai starpnieku barošanu ir spekulatīvi, tendenciozi un neatbilst patiesībai, DB uzsvēra Lattelecom Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu vadītāja Līga Bite.

Lattelecom kā ikviens komercuzņēmums darbojas atbilstoši tirgus un konkurences situācijai, skaidroja L. Bite, vienlaikus atzīmējot, ka Lattelecom iecere piedalīties konkursā par ciparu TV ieviešanu ir saskaņota ar uzņēmuma akcionāriem (Latvijas valsti un TeliaSonera), kuri ir tieši ieinteresēti, lai uzņēmums darbotos sekmīgi un ar peļņu.

Tāpēc Lattelecom uzskata, ka ir absolūti nepamatoti vilkt paralēles starp iepriekšējo mēģinājumu Latvijā ieviest ciparu TV un Lattelecom realizēto valsts pāreju no analogās uz ciparu apraidi.

Diena 5.jūlijā raksta, ka bēdīgi slavenās firmas Kempmayer atvasi ciparu TV projekts turpina barot caur Lattelecom. Proti, tas, iespējams, ir izdevīgs arī Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem, lai būtu kur likt Kempmayer digitālgeitas rezultātā pārpalikušos raidītājus.

Optimistiski paziņojot par veiksmīgu īstenoto pāreju uz ciparu apraidi, atbildīgās institūcijas izliekas, ka reģionālās televīzijas neeksistē, tāpēc iespējami Eiropas līmeņa tiesu darbi.

1.jūnija tika atslēgta analogā apraide nacionālajām televīzijām, taču lokālās televīzijas reģionos no Rīgas atslēgt tehniski nav iespējams. Tas ir tāpēc, ka vietējās izmanto savus analogos raidītājus, tātad, ja vien nevēlēsies pašlikvidēties, turpinās raidīt, trešdien raksta Neatkarīgā Rīta avīze.

Nacionālais radio un televīzijas centrs atslēdzis vien tās trīs televīzijas, kurām nomāja savu infrastruktūru. Taču Latvijā kopumā ir 21 vietējā televīzija, un to kopējā auditorija ir ap 300 tūkst. skatītāju liela.

Latvijas reģionālo televīziju asociācijas priekšsēdētājs, divu reģionālo televīziju līdzīpašnieks un vadītājs Jānis Galviņš stāsta, ka pašlaik Saeimas atbildīgajā komisijā panākta konceptuāla vienošanās, ka vēl līdz 2011. gada beigām mazās televīzijas tomēr drīkstēs raidīt analogajā signālā.

Noslēgusies aptauja, kuras ietvaros Konkurences padome (KP) noskaidroja piecu specializēto kanālu atpazīstamību, pieejamību un to savstarpējo aizvietojamību. Papildus KP uzzināja patērētāju televīzijas operatora izvēles kritērijus, priekšrocības un paradumus.

KP lietas par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu izpētes ietvaros saskārās ar grūtībām noteikt televīzijas programmu savstarpējo aizvietojamību, jo izvēli par programmām neizdara skatītāji, bet gan televīzijas operatori, piedāvājot tiem programmas nevis atsevišķi, bet pakas ietvaros. Televīzijas operatori, iegādājoties televīzijas programmas vairumtirdzniecības tirgū, neatspoguļo patiesās skatītāju vēlmes un pieprasījumu pēc tām, skaidro padome.

Ar aptaujas palīdzību KP pētīja, vai konkurence starp piecām specializētajām televīzijas programmām (Eurosport, Eurosport2, Discovery, Animal Planet, TLC) ir žanra ietvaros vai starp žanriem. Tāpat KP noskaidroja skatītāju priekšrocības un iespējamo rīcību, ja konkrētās programmas tiem kļūtu nepieejamas.