Patlaban lietošanā komersantiem ir piešķirti 90% no 10 miljoniem mobilo telefonu tīklu numuru, taču daļa no tiem netiek izmantota, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Numerācijas lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersantiem piešķir SPRK atbilstoši Nacionālajam numerācijas plānam. Visvairāk komersanti pieprasa fiksētā telefona tīkla numerāciju Rīgas zonā un mobilā tīkla numerāciju. Savukārt no 2 miljoniem Rīgas numerācijas zonas fiksētā telefona tīkla numuriem lietošanā piešķirti ir 64%.

Analizējot ierobežoto numerācijas resursu izmantošanu, SPRK ir konstatējis vairākas problēmas. Viena no galvenajām problēmām ir neefektīva ģeogrāfiskās un neģeogrāfiskās numerācijas resursu izmantošana. Komersanti ir vērsušies SPRK ar lūgumu piešķirt numerāciju, taču, kā izrādās, numerācija netiek izmantota. No 109 komersantiem, kuriem ir piešķirtas tiesības lietot ierobežotos numerācijas resursus, tikai 53 komersanti jeb 49% tos faktiski izmanto. No 49 komersantiem, kuriem lietošanā piešķirti mobilo telefonu tīkla numuri (2XXXXXXX), tos izmanto tikai viena ceturtā daļa.

Plānots atteikties no ģeogrāfiskās numerācijas (vēsturiskā) dalījuma zonās, kas nozīmēja, ka pēc numura sākuma cipariem bija iespējams atpazīst tā piederību kādai no apdzīvotajām vietām. Turpmāk publiskā fiksētā telefonu tīkla numuru raksturos numerācijas indekss «6XXXXXXX», informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

To paredz VARAM izstrādātais un valdības otrdien, 2015.gada 30.jūnijā akceptētais nacionālais numerācijas plāns, kas nosaka numura struktūru un formātu tā identifikācijai un maršrutēšanai, numura sastādīšanas procedūras, kā arī numerācijas lietošanas mērķus un veidus.

Dalījums numerācijas zonās, piemēram, Aizkraukles numerācijas zona vai Tukuma numerācijas zona, ir veidojies vēsturiski un, attīstoties elektronisko sakaru tirgum, zaudējis savu aktualitāti. Tāpēc turpmāk plānots, ka publiskā fiksētā telefonu tīkla numurs nesaturēs ģeogrāfisku informāciju. Izmaiņas ietekmēs sarunu tarifikāciju, jo nebūs vajadzības pēc vietējo sarunu un iekšzemes tālsarunu dalījuma.

Izvērtējot vairāku komersantu pieprasījumus, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) piešķīrusi numerācijas lietošanas tiesības komersantiem SIA Lattelecom, SIA Esteria, SIA Izzi, SIA Telegrupa Baltijā, bet komersantiem SIA AM-Mobile un SIA Adamasto anulēja piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības.

Kā informē SPRK, SIA Lattelecom piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības uz īso kodu 8855 publisko telefonu tīklu operatoru pakalpojumu sniegšanai. Savukārt SIA Esteria piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības uz 30 tūkstošiem publisko mobilo telefonu tīklu numuriem, lai komersants varētu sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus saviem galalietotājiem.

Regulators pieņēma lēmumu anulēt SIA AM-Mobile numerācijas lietošanas tiesības uz nacionālo publisko fiksēto telefonu tīklu numuriem Ogres, Rīgas un Talsu numerācijas zonās. Šāds lēmums pieņemts ņemot vērā to, ka SIA AM-Mobile ir izslēgta no elektronisko sakaru komersantu saraksta. Lai neaizskartu elektronisko sakaru lietotāju tiesības, tie SIA AM-Mobile numuri, kas numura saglabāšanas pakalpojuma ietvaros bija pārvietoti uz SIA Telegrupa Baltijā elektronisko sakaru tīklu, ar regulatora lēmumu tika piešķirti SIA Telegrupa Baltijā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, nostiprinot Numerācijas plānā noteiktās prasības, veica grozījumus noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām.

Grozījumi precizē numerācijas lietošanas tiesību uz publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem piešķiršanas kārtību. Jaunā kārtība paredz, ka elektronisko sakaru komersanti, kuriem nav mobilā tīkla infrastruktūras, nevarēs iegūt mobilo tīklu numerāciju, informē SPRK.

Grozījumi MK noteikumos nosaka, ka publiskā mobilā telefona tīkla numurs turpmāk būs tāds numurs, ko lieto publiskajā mobilajā telefonu tīklā. Lai tehniski būtu iespējams sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus mobilajā tīklā, elektronisko sakaru komersantiem ir nepieciešami galalietotāji un mobilā tīkla infrastruktūra. Līdz ar to komersants, kas neizpilda abus šos nosacījumus, nevar reāli galalietotājam sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un numerācijas lietošanas tiesības netiek izmantotas Nacionālajā numerācijas plānā paredzētajam mērķim. Turklāt tās nevar izmantot arī citi komersanti, tādējādi galalietotāji nesaņem elektronisko sakaru pakalpojumus.

Iecerēts, ka ar šā gada 1.jūliju, elektronisko sakaru komersanti maksās nodevu valstij par īsā koda jeb īsā telefona numura lietošanu, šādu ierosinājumu ir iecerējusi Satiksmes ministrija (SM).

Līdz ar to uzņēmumi, kuriem ir piešķirtas īso kodu (piemēram, 118X vai 1184X) lietošanas tiesības, reizi ceturksnī veiks iemaksas valsts budžetā. To paredz 16. aprīļa Valsts sekretāru sanāksmē atbalstītais Ministru kabineta noteikumu projekts "Par ikgadējo valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām”.

Tiesa, lai normatīvais akts stātos spēkā, tam jāgūst atbalsts valdībā.

SM paskaidro, ka izstrādātais dokuments nosaka ikgadējās valsts nodevas par numerācijas lietošanas tiesībām aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, kā arī atvieglojumus. Turpmāk par katru īso kodu pēc noteiktas formulas tiks aprēķināts nodevas apmērs. To aprēķinās - ikgadējo valsts nodevu par vienu kodu gadā sareizinot ar operatoriem piešķirto īso kodu skaitu, reizinot ar dienu skaitu, kurās elektronisko sakaru komersantam ir piešķirtas vai pagarinātas numerācijas lietošanas tiesības konkrētajiem īsajam kodam, un iegūto rezultātu izdalot ar attiecīgo dienu skaitu gadā. Nodevas apmērs par vienu kodu gadā veidojas no pamatlikmes 0.12 Ls un īso kodu pamatkoeficienta reizinājuma. Piemēram, uzziņu dienesta pakalpojuma numuriem (118X) pamatkoeficients ir 57 000.

Lai palielinātu finansējumu sakaru nozares politikas īstenošanai un ierobežotu elektronisko sakaru komersantu vēlmi rezervēt nevajadzīgi daudz tālruņa numurus, ir plānots noteikt valsts nodevu par katra no tiem piešķiršanu. Tiek lēsts, ka kopējie valsts pamatbudžeta ieņēmumi no nodevas ieviešanas būs 1.9 miljoni latu gadā.

Ikgadējās valsts nodevas bāzes likme par numerācijas lietošanas tiesībām ir 12 santīmi gadā par vienu numuru. Nodevas apjomu aprēķina par katru numuru vai kodu, uz kuru ir piešķirtas lietošanas tiesības, ņemot vērā gan tā izmantošanas mērķi (piemēram, papildu samaksas, dalītas samaksas un bezmaksas izsaukuma pakalpojumu numuriem valsts nodeva ir augstāka par standartlikmi, kas tiek piemērota galvenokārt nekomerciāliem numuriem), gan arī laika periodu, uz kādu numurs tiek piešķirts, Db.lv informē Elīna Balgalve, Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece.

Nodevas apjoms pēc noteiktas formulas būs jāaprēķina pašam elektronisko sakaru komersantam. Maksājums būs jāveic reizi ceturksnī. To administrēs Valsts ieņēmumu dienests. Tiek lēsts, ka kopējie valsts pamatbudžeta ieņēmumi no nodevas ieviešanas būs 1.9 miljoni latu gadā.

Mobilā tīkla numurus pagarināt neplānojam, uzsvars tiks likts uz numuru izmantošanas efektivizāciju un neizmantoto numuru atgūšanu, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Gundega Rutka.

Db.lv jau ziņoja, ka sāk izsīkt mobilo tālruņu numuri, un SPRK plāno ieviest nosacījumus komersantiem, kas tos pieprasa.

Visneefektīvākie numuru izmantotāji ir mazie uzņēmumi, intervijā Latvijas Radio skaidro Rutka, savukārt pozitīvais piemērs ir lielie mobilo sakaru operatori, kas izmanto 80-90% no piešķirtajiem numuriem.

Kā skaidroja Rutka, saskaņā ar SPRK ieviestajiem nosacījumiem noteiktiem komersantiem sešu mēnešu laikā būs jāsāk izmantot vismaz 30% no piešķirtajiem numuriem. Ja šie nosacījumi netiks izpildīti, regulators lems par numerācijas lietošanas tiesību anulēšanu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, balstoties uz SIA Latvijas Mobilais telefons iesniegumu, anulējusi numerācijas tiesības uz īso kodu 1187, informē SPRK.

Atšķirībā no fiksētās vai mobilās numerācijas resursu izmantošanas, kas ir bezmaksas, īso kodu izmantošana ir par maksu. Maksas apmērs ir atkarīgs no koda veida.

Regulatora padome arī anulēja SIA Latvijas Mobilais telefons piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības uz 600 papildu samaksas pakalpojuma numuriem numerācijas diapazonā 90007000 – 90007599, kā arī 600 papildu samaksas pakalpojuma numuriem numerācijas diapazonā 90907000 - 90907599. Šādu lēmumu Regulatora padome pieņēma, balstoties uz SIA Latvijas Mobilais telefons iesniegumu.

Elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo ierobežoto resursu - numerācijas lietošanas tiesību izmantošanas uzraudzība ir viena no funkcijām, ko SPRK īsteno elektronisko sakaru nozarē. Atbilstoši kompetencei, Regulators elektronisko sakaru nozarē regulē elektronisko sakaru komersantu sniegtos pakalpojumus - balss telefoniju, publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraidi, nomātās līnijas, publiskā interneta piekļuvi, radio vai televīzijas programmu izplatīšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, piekļuvi, kā arī starpsavienojumus.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 27. oktobrī, skatīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādāts informatīvais ziņojums par valsts (pašvaldību) nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu ar mērķi identificēt problēmas, kas saistītas ar pašvaldību nodevu noteikšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus nodevu administrēšanas procesa uzlabošanai.

Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 107 nodevu objektiem 2011.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli.

Tādēļ informatīvajā ziņojumā FM piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd uzlikto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu nepieciešams skaidri noteikt, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas, un kuros gadījumos tā sniedz maksas pakalpojumus.

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugtu tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā plānots noteikt, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome noteikusi pienākumu SIA Telefant nekavējoties pārtraukt izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi publisko mobilo telefonu tīklu numuriem numerācijas diapazonā 29000000 – 29009999, informē SPRK.

Šādu lēmumu regulatora padome pieņēma, jo komersants nepareizi izmantojis tam piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības uz publisko mobilo telefonu tīklu numuriem.

SIA Telefant kā elektronisko sakaru komersantam atbilstoši Elektronisko sakaru likumam ir jāievēro un jāizpilda ierobežoto resursu lietošanas nosacījumi, tai skaitā nosacījumi attiecībā uz numerācijas lietošanas tiesību pareizu izmantošanu. Regulators, veicot pārbaudes, secināja, ka ir nosacījumi, kurus SIA Telefant neievēro - izsaukumu uzsākšana, maršrutēšana vai saņemšana tiek nodrošināta uz numuriem, kas nav aktivizēti vai izmantoti publiskajā telefonu tīklā Latvijā, kā arī nav izmantoti galalietotāja galiekārtas pieslēgumiem Latvijā reģistrēta elektronisko sakaru komersanta publiskajā mobilo telefonu tīklā. Izsaukuma uzsākšana no numuriem tiek veikta caur Igaunijā reģistrētu komersantu AS Telefant.

Šā gada 1. oktobrī deviņās Eiropas valstīs ieviestā elektroniskā eirovinjete pirmajos tās darbības mēnešos pierādījusi savu augsto efektivitāti – pārdots 1.5 miljons eirovinješu.

Kopējais apgrozījums pirmajos divos eirovinjetes pārdošanas mēnešos bija vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tādā veidā jaunā elektroniskā eirovinjete ir sevi pierādījusi kā lietotājam draudzīga augstākā līmeņa ceļu nodevu iekasēšanas sistēma.

Šo jauno efektīvo ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu, kas ir pirmā vienotā ceļu nodevu iekasēšanas sistēma ne tikai deviņās valstīs Eiropā, bet arī visā pasaulē, izveidoja viens no vadošajiem Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ceļu nodevu iekasēšanas jomā - AGES.

Elektroniskā eirovinjete ir izveidota, par pamatu ņemot tās priekšgājēju – standarta papīra vinjeti. "Būtiskākā atšķirība ir tās autorizācijas veids: agrāk eirovinjete bija dokuments papīra veidā, taču jaunās eirovinjetes darbība balstās uz elektroniski uzglabātām izmantošanas tiesībām, tādēļ papīra dokumentu izmantošana vairs nav nepieciešama un vadītājam nav jāsatraucas par uzlīmes līmēšanu logā vai vinjetes dokumentu vadāšanu sev līdzi. Šāda vinjetes iegādes sistēmas attīstība ir tikpat nozīmīga kā iespēja skaidras naudas vietā norēķināties ar maksājuma karti," stāsta AGES Produktu pārvaldības nodaļas vadītājs Dr. Ludgers Linnemans.

Valdība atbalstījusi ieceri elektronisko sakaru komersantiem piemērot nodevu par īsā koda jeb īsā tālruņa numura lietošanu. Noteikumi stāsies spēkā šā gada 1. oktobri, Db pavēstīja Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Eida.

Līdz ar to uzņēmumi, kuriem ir piešķirtas īso kodu lietošanas tiesības (piemēram, operatora izvēles vai uzziņu dienesta pakalpojumi u.c.), reizi ceturksnī veiks iemaksas valsts pamatbudžetā.

Valsts nodeva noteikta, jo nepieciešams panākt šī ierobežotā resursa – īso tālruņa numuru – efektīvu izmantošanu.

Noteikumos paredzēta ikgadējās valsts nodevas par numerācijas lietošanas tiesībām aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, kā arī piemērojamie atvieglojumi. Turpmāk par katru īso kodu pēc noteiktas formulas tiks aprēķināts nodevas apmērs.

2009. gadā no nodevas plānotie ieņēmumi varētu sasniegt 161 tūkstoti latu. Bet līdz 2012. gadam valsts pamatbudžetu plānots papildināt līdz pat 647 tūkstošiem latu gadā.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Latvija iebilst autoceļu lietošanas nodevas piemērošanai tikai atkarībā no nobrauktās distances, liecina publicētā informācija šodien valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā par Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajām nacionālajām pozīcijām «Mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumi».

Kā norādīja SM Autosatiksmes departamenta speciālisti, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem nosaka transporta nodokļu minimālos līmeņus par dažu autoceļu lietošanu un kārtību, kā iekasējama maksa par infrastruktūras lietošanu, tostarp maksas diferenciāciju atkarībā no transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

Šīs direktīvas prasības Latvijā ir pārņemtas ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu, skaidroja ministrijā.

Maksu par dažu autoceļu lietošanu ir iespējams noteikt divos veidos - atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma un atkarībā no pa autoceļu nobrauktās distances. Latvijā autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma.

Satversmes tiesa (ST) Saeimas noteikto regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos ir atzinusi par atbilstošu Satversmei, bet ierobežoto nomas maksas apmēru - par pamatlikumam neatbilstošu, informēja ST.

Pēc vairāku gadu diskusijām, kā risināt piespiedu dalīto īpašumu problēmu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet ēkas - citam, 2022.gada 1.janvārī stājās spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Likumiskā lietošanas maksa veido 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Ja 4% gadā ir mazāk par 50 eiro, lietošanas maksa ir 50 eiro gadā. Minimālā lietošanas maksa - 50 eiro gadā - nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu.

Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trīs posmos, atkarībā no situācijas. 2022.gada 1.janvārī regulējums stājas spēkā visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

Latvijā ir izstrādāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā - Viglat, informē lietotnes izstrādātāja SIA CraftW.

Viglat mobilās lietotnes mērķis ir atvieglot vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Ar lietotnes palīdzību iespējams nodevu apmaksāt neierobežotā laikā pirms robežas faktiskās šķērsošanas, tādā veidā izvairoties no iespējas aizmirst apmaksāt nodevu un saņemt nepatīkamu sodu. Nodevas apmaksa stāsies spēkā iepriekš norādītājā dienā un laikā. Lietotnē iespējams ievadīt datus par uzņēmumu, tādējādi, atvieglojot uzņēmuma grāmatvedības uzskaiti.

«Ideja par vienkāršotu vinješu apmaksas rīku, mobilo lietotni radās vairāku apsvērumu dēļ. Līdzšinējā sistēma paredzēja vinješu apmaksu veikt uz robežām atrodamos kioskos, kas visbiežāk ir ilgs un nepatīkams process. Tāpat automašīnu vadītāji mēdz doties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju, kas nereti atrodas vairāku kilometru attālumā no robežas. Paradoksāli, bet šī attāluma mērošana ir neatļauta darbība, par kuru pēc likuma pienākas bargs sods», pieredzē dalās Viglat idejas autors Aldis Ozols.

Izstrādāti priekšlikumi valsts budžetā ieskaitāmo nodevu un maksas pakalpojumu ieņēmumu uzskaites, uzraudzības un kontroles sistēmas uzlabošanai, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 98 nodevu objektiem 2010.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli.

Tādēļ koncepcija piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd piemēroto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu nepieciešams skaidri noteikt, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas, un kuros gadījumos tā sniedz maksas pakalpojumus, norāda FM.

Trīs Latvijas mobilo sakaru operatori par 5G tīkla izvēršanai izmantojamo radiofrekvenču joslu 700 megahercu (MHz) diapazonā lietošanas tiesībām samaksās 13,273 miljoni eiro, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

SPRK rīkotās frekvenču lietošanas tiesību izsoles ieņēmumi sešu mēnešu laikā nonāks valsts budžetā.

Visvairāk - 5,758 miljonus eiro - valsts budžetā ieskaitīs SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT). SIA "Tele2" samaksās 4,655 miljonus eiro, bet SIA "Bite Latvija" - 2,860 miljonus eiro.

Izsoles pirmajā daļā 16.decembrī tika izsolītas trīs pamatjoslu lietošanas tiesības uz 20 gadiem - no 2022.gada 1.februāra līdz 2042.gada 31.janvārim. Katras pamatjoslas sākumcena bija 2,2 miljoni eiro, un katrs dalībnieks varēja iegūt vienu pamatjoslu.

Astoņās izsoles kārtās trīs pamatjoslu lietošanas tiesības kopsummā par 8,803 miljoniem eiro ieguva visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori.

Satversmes tiesai būs jāvērtē gan politiķu radītais dalītā īpašuma risinājums, kurš aizstāts ar likumiskām lietošanas tiesībām — reālservitūtu, kas likumā nav precizēts jeb izskaidrots, gan arī tas, vai atlīdzība zemes īpašniekam 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā ir taisnīga.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņš cer, ka Latvijas konstitucionālā tiesa apvienos visas šāda veida sūdzības vienā lietā un tās skatīs mutvārdu procesā, nevis rakstveidā, turklāt normu izvērtēšanai pieaicinās cenu noteikšanas un nekustamā īpašuma profesionāļus, nevis tikai un vienīgi valsts iestādes, juristus un ierēdņus, kā tas bijis novērots citu lietu izskatīšanā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Diemžēl, bet vissliktākās prognozes ir piepildījušās, jo Saeimā sēdošie politiķi, vēloties izbeigt (atrisināt) dalītā īpašuma (zeme - vienam īpašniekam, māja vai tajā esošie dzīvokļi - citiem īpašniekiem) problēmu, radīja jaunas problēmas, un zemes īpašniekiem (gan pašmāju, gan ārvalstu) citas iespējas, kā aizstāvēt savas pamattiesības un vērsties Satversmes tiesā, nav. Tāpēc iesniegtas daudzas sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei.

No šā gada 1.septembra ".lv" domēna reģistra uzturētājs NIC paaugstinās maksu par ".lv" domēna vārdu lietošanas tiesībām.

"Ņemot vērā resursu cenu un normatīvo aktu prasību sloga pieaugumu, lai arī turpmāk NIC spētu attīstīt un nodrošināt drošu un nepārtrauktu ".lv" domēna darbību atbilstoši starptautiski pieņemtajiem tehniskajiem standartiem, esam pieņēmuši lēmumu paaugstināt maksu par ".lv" domēna vārda lietošanas tiesībām līdz 12EUR (+PVN) gadā.", norāda ".lv" reģistra NIC vadītāja Katrīna Sataki.

Šī ir pirmā reize ".lv" domēna 30 gadu pastāvēšanas laikā, kad tiek paaugstināta tā cena.

Maksa par ".lv" domēna vārda reģistrēšanu un lietošanu tika ieviesta 1997.gada 1.aprīlī. Pirmos četrus ".lv" domēna pastāvēšanas gadus domēna vārdu reģistrācijas, uzturēšanas, infrastruktūras izbūves u.c. izdevumus sedza reģistra uzturētājs. Interneta pielietojumam vēršoties plašumā un piesaistot arvien vairāk ne tikai godprātību lietotāju, bet arī kiberuzbrucēju, radās nepieciešamība arvien vairāk resursu ieguldīt ".lv" domēna drošības un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, infrastruktūras attīstībā, ".lv" domēna vārdu lietošanas noteikumu izstrādē, strīdu un sūdzību izskatīšanā u.c. Bez papildu finansiālu līdzekļu piesaistes to visu paveikt bija neiespējami, tādēļ, sekojot pieredzei citās pasaules valstīs, tai skaitā, jau tajā laikā populārā domēna ".com" piemēram, tika ieviesta maksa arī par ".lv" domēna vārdu lietošanas tiesībām.