Viens no Igaunijas premjera amata kandidātiem Sīms Kallass (Siim Kallas) atsaucis savu kandidatūru šim amatam. Viņš norādījis, ka nevēlas veidot nākamo valdību «nomelnošanas kampaņas» dēļ, ziņo ERR.

«Līdz ko parādījās doma, ka es varētu būt nākamais Igaunijas premjers, sekoja mediju kampaņa, kas tagad kļuvusi īpaši izteikta. Nav pamata domāt, ka šī kampaņa neturpināsies,» teikts S. Kallasa paziņojumā medijiem.

Tādējādi ir radusies situācija, ka tā vietā, lai pieņemtu lēmumus, kuri svarīgi Igaunijai, S. Kallass un viņam lojālie asistentiem nācies pavadīt laiku, atvairot apvainojumus, aizdomas, dažādus jautājumus. Turklāt rezultātā izrādījies, ka paskaidrojumi nav bijuši pietiekami, savu motivāciju atsaukt kandidatūru skaidroja S. Kallass.

«Premjers šādā situācijā nevar efektīvi strādāt,» piebilda bijušais premjera amata kandidāts.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš šonedēļ iesniedza prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam demisijas rakstu, pauda, ka labākais premjera amata kandidāts ir Sīms Kallass (Siim Kallas), ziņo BBN.

A. Ansips pauda, ka S. Kallass, kurš pašlaik ir Eiropas Transporta lietu komisāra amatā, ir labākais viņa pēctecis. Viņš norādīja, ka Igaunijas kā ES prezidējošās valsts tituls 2018. gadā tikai vēlreiz pastiprina to, ka S. Kallass ir labākā izvēlē premjera amatam. Pēc viņa vārdiem, S. Kallasam darbā noderēs desmit gadu pieredze darbā Briselē.

Jau vēstīts, ka Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu. T. H. Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt. Pēc A. Ansipa demisijas pieņemšanas T. H. Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras. Saskaņā ar Igaunijas likumiem demisionējusī valdība turpina darbu līdz jaunas valdības apstiprināšanai.

Igaunijas elektoru kolēģijai sestdien Tallinā arī otrajā balsošanas kārtā nav izdevies ievēlēt jauno valsts prezidentu, līdz ar to prezidentu atkal vēlēs parlaments.

Bijušais eirokomisārs Sīms Kallass no valdošajā koalīcijā ietilpstošās Reformu partijas otrajā balsošanas kārtā ar 138 balsīm pārspējis savu sāncensi, pie partijām nepiederošo bijušo tieslietu kancleru Allaru Jeksu, kurš saņēmis 134 balsis, taču ievēlēšanai bija vajadzīgas vismaz 168 balsis.

Balsošanai bija reģistrējušies 334 no 335 elektoru kolēģijas locekļiem, skaitīšanā konstatēti 57 tukši biļeteni, trīs atzīti par nederīgiem, bet divi kolēģijas locekļi nav nobalsojuši.

Jekss un Kallass paziņojuši, ka vairs nekandidēs uz prezidenta amatu.

Pirms tam sestdien notikušajā pirmajā balsošanas kārtā Jekss negaidīti saņēma visvairāk balsu - 83, aiz sevis ar 81 balsi atstājot Kallasu.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu, vēsta Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR.

Ansips ar Ilvesu tikās plkst.11.

Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošā Tēvzemes un ResPublica apvienība (IRL) saistībā ar notikumiem Ukrainā bija aicinājusi Ilvesu nepieņemt Ansipa demisiju.

Pēc Ansipa demisijas pieņemšanas Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras.

«Tādēļ es nesaskatu šeit loģiku. Ko mēs tad darīsim? Teiksim, ka, lai gan valdībai joprojām ir visas pilnvaras, valdība nedemisionēs? Šāds signāls drīzāk izraisītu paniku,» skaidroja Igaunijas prezidents.

Otrdien Ansips par savu nolūku rakstiski informēja arī parlamentu.

Igaunijas bijušais premjerministrs un pašreizējais Eiropas Komisijas viceprezidents Andruss Ansips neplāno nākotnē kandidēt uz Igaunijas premjera vai prezidenta amatu, viņš teicis intervijā laikrakstam Eesti Paevaleht.

«Man nav tāda sapņa vai vēlmes, un es izslēdzu abus scenārijus,» Ansips sacīja. Viņš piebilda, ka ir pilnībā piepildījis savas ambīcijas Igaunijas premjerministra amatā un nevēlas vēlreiz atrasties šajā amatā.

Ansips intervijā uzstāja, ka plāno visu savu enerģiju ielikt Eiropas Savienības komisāra amata pienākumu izpildē.

Bijušais Igaunijas Reformu partijas līderis atzina, ka nav domājis par to, kas notiks nākotnē.

«Es nezināju pirms diviem gadiem, ka notiks šādi, un es nesaku, ka tāda attieksme ir pareiza vai ka ar to esmu labs piemērs jauniem cilvēkiem,» viņš teica. «Jaunam cilvēkam ir jāplāno dzīve daudz rūpīgāk, bet mana dzīve pašlaik ir kā Forestam Gampam - lietas vienkārši notiek,» Igaunijas bijušais premjers salīdzināja savu dzīvi ar Vinstona Grūma romāna galveno varoni.

Šodien ir pēdējā diena, kad 57 gadus vecais Andruss Ansips atrodas Igaunijas premjera amatā. Viņš bija premjerministrs gandrīz deviņus gadus, konkrēti - 8 gadus, 11 mēnešus un divas nedēļas, raksta Postimees.

Intervijā Ansips sacījis, ka viņš ir ļoti pateicīgs Igaunijas iedzīvotājiem par viņam veltīto uzticību.

«Pagājušajā nedēļā Turu-uuringute AS publicēja savu pētījumu par sabiedrības uzticību. Valdībai uzticas 46% iedzīvotāju. Tas ir ļoti augsts rādītājs, īpaši salīdzinot ar pārējo Eiropu, kur valdības parasti atbalsta aptuveni 25% iedzīvotāju. Kad Juhana Pārta valdība atkāpās, tai bija 31% atbalsts, un Marta Lāra valdībai bija 25%. Es esmu ļoti pateicīgs, ka man ir tik daudz spēcīgu atbalstītāju un tik daudz spēcīgu ienaidnieku,» skaidrojis Ansips.

Igaunijā lietā par izvairīšanos no nodokļiem piena pārstrādes kompānijā Tere otrdienas vakarā aizturēts šī uzņēmuma valdes loceklis uzņēmējs Olivers Krūda un vēl pieci cilvēki, informēja Igaunijas Ziemeļu apgabala prokuratūras preses sekretārs Kārels Kallass.

Viņš sacīja, ka visiem sešiem aizturētajiem noteikts aizdomās turēto statuss, un ka četri no viņiem ir Tere darbinieki.

Pēc preses sekretāra sniegtajām ziņām, aizdomās turēto statuss noteikts sešām fiziskām personām un vienai juridiskai personai. Aizdomas ir saistītas ar nepatiesu ziņu sniegšanu nodokļu departamentam, kā rezultātā valstij nav samaksāts ienākuma nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis kopumā 375 000 eiro apmērā.

Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka uzņēmumā Tere un visu sešu aizturēto dzīvesvietās veiktas kratīšanas.

Prokuratūra neatklāj pārējo aizturēto vārdus, norādot, ka atšķirībā no Krūdas tās nav publiskas personas.

Eiropas Savienības (ES) ekonomika šogad varētu palielināties par 1,6%, tādējādi pieaugot straujāk par iepriekš prognozēto pieaugumu 1,5% apmērā, liecina Eiropas Komisijas (EK) pavasara prognozes.

Saskaņā ar jaunākajām prognozēm Latvijā šogad un nākamgad gaidāma straujākā ekonomiskā izaugsme gan ES dalībvalstīs, gan arī eirozonā.

Eirozonas ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam EK saglabājusi nemainīgu 1,2% apmērā.

Savukārt 2015.gadā eirozonas ekonomika varētu palielināties par 1,7%, tādējādi pieaugot mazāk par iepriekš prognozēto izaugsmi 1,8% apmērā.

Tikmēr ES ekonomika nākamgad varētu palielināties par 2%, kas atbilst iepriekšējām prognozēm.

Latvijai EK 2015.gadā EK prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4,1% apmērā, kas arī būtu straujākais pieaugums no visām ES valstīm.

EK paziņojumā norādīts, ka jaunākās prognoze balstās uz pieņēmumu, ka dalībvalstis un ES, veicot nepieciešamās korekcijas, īstenos rīcībpolitikas pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās.

Igaunijas uzņēmēji vēlas panākt, lai tiktu atjaunota aviosatiksme starp Rīgu un Kuresāri, bet kā vēl viens variants tiek apsvērta iespēja pagarināt šo maršrutu līdz Helsinkiem, vēsta Sāremā reģionālais laikraksts «Saarte Haal».

Uzņēmējs Tullio Libliks pagājušajā nedēļā par to apspriedies ar Rīgas lidostas vadību. «Mēs pārrunājām, cik lietderīgi būtu atklāt pilnīgi atsevišķu līniju, atjaunot savulaik pastāvējušo maršrutu,» viņš pastāstījis avīzei.

Runājot par otro variantu, Libliks norādījis, ka diezgan daudzi salinieki no Sāremā dodas strādāt uz Somiju un viņus šāds maršruts, jādomā, interesētu.

Jau notikušas sarunas ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību «airBaltic», kas pašlaik veic reisus maršrutā Rīga-Helsinki un savulaik lidoja maršrutā Rīga-Kuresāre.

«Taču projektā ieinteresētas arī vairākas mazākas lidsabiedrības,» atzinis uzņēmējs, piebilstot, ka satiksmi varētu atklāt jau šopavasar.

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) nākusi klajā ar jaunākajiem norādījumiem par pārnēsājamu elektronisko ierīču — viedtālruņu, planšetdatoru, e grāmatu lasīšanas ierīču u. c. — lietošanu lidmašīnās. Tā apstiprina, ka šīs ierīces reisa (arī manevrēšanas, pacelšanās un nolaišanās) laikā varēs lietot t.s. lidojuma režīmā — bez datu pārraides.

Tas neapdraudēs drošību.

«Šis ir pirmais solis uz elektronisko ierīču drošu lietošanu lidojuma laikā: manevrējot, paceļoties un nolaižoties. Tad pievērsīsimies tam, kā pieslēgties tīklam lidojuma laikā. Šāds pārskats prasīs laiku, un tas jāsagatavo, balstoties uz apstiprinātiem faktiem. Nākamā gada laikā ir gaidāmi jauni ES norādījumi par datus pārraidošo ierīču lietošanu ES gaisa kuģos,» sacījis ES transporta komisārs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass.

Šodien publicētajos atjauninātajos norādījumos par drošību runa ir par pārnēsājamu elektronisko ierīču lietošanu lidojuma režīmā (bez datu pārraides). Pirmo reizi atļauts lietot personiskās elektroniskās ierīces visos lidojuma posmos.

Iecere jau šovasar atklāt prāmju satiksmi starp Ventspili un Igaunijas Sāremā salu acīmredzot būs jāatliek, jo sagatavošanās darbi ievilkušies garumā, ziņo Sāremā laikraksts «Saarte Haal».

«Lai gan cerējām atklāt prāmju satiksmi jau 2019.gada vasarā, tomēr ar šo maršrutu saistītās procedūras dažādu iemeslu dēļ diemžēl ieilgušas,» avīzei pastāstījis Sāremā pašvaldības vadītājs Madiss Kallass. Pēc viņa teiktā, prāmju līniju, visticamāk, izdosies atklāt 2020.gadā.

Igaunijas kompānija «Arenguruum» pērn martā pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma veica pētījumu, kas liecināja, ka prāmju satiksme starp Sāmsalu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem.

Tika lēsts, ka maršrutā Mentu-Ventspils saskaņā ar optimistiskām prognozēm pirmajos gados būtu vajadzīgas dotācijas, kas pārsniegtu 100 000 eiro gadā, tomēr astoņu gadu laikā tas kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārija gadījumā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, bija norādīts pētījumā.

Starp Sāremā un Stokholmu vasaras sezonā būs regulārā tiešā aviosatiksme, kuru subsidēs Igaunijas salas pašvaldība.

To paredz līgums, kuru Sāremā pašvaldība parakstījusi ar Zviedrijas aviokompāniju "Braathens Regional Airlines", vēsta pašvaldības preses dienests.

Līguma termiņš ir trīs gadi.

Reisi starp Kuresāri un Stokholmas Brommas lidostu notiks no 15.maija līdz 18.septembrim pirmdienās un piektdienās ar turbopropelleru lidmašīnu "ATR 72-600", kurā ir 72 sēdvietas.

Lidojuma ilgums būs nepilna stunda.

Lai subsidētu šos reisus, Sāremā pašvaldība piešķīrusi 180 000 eiro.

"Šis starptautiskais aviomaršruts pavērs pilnīgi jaunas iespējas Sāremā iedzīvotājiem, jo no Kuresāres Stokholmas centrā varēs nokļūt nepilnā stundā. Arī Sāremā kļūs pieejama miljoniem Zviedrijas iedzīvotāju, kuri līdz šim atteikušies no domas doties uz salu ērtu transporta savienojumu trūkuma dēļ, un izvēlējušies citus galamērķus," sacījis Sāremā pašvaldības mērs Madiss Kallass.

Igaunijas parlaments otrdien ievēlējis par nākamo valsts prezidentu Nacionālā muzeja direktoru Alaru Karisu, kam 11.oktobrī būs jānomaina šai amatā pašreizējā prezidente Kersti Kaljulaida.

Otrajā balsošanas kārtā aizklātā balsojumā abu valdošās koalīcijas partiju - Reformu partijas un Centra partijas - izvirzīto kandidātu Karisu atbalstīja 72 Rīgikogu deputāti, vēl astoņi biļeteni nebija aizpildīti.

Lai kandidāts tiktu ievēlēts, Igaunijas parlamentā, kurā ir 101 deputāts, viņam jāiegūst vismaz divu trešdaļu deputātu atbalsts jeb 68 balsis.

"Pateicos visiem, kuri balsoja par mani, un arī tiem, kuri to neizdarīja. Apsolu būt labs partneris parlamentam," pēc rezultātu paziņošanas sacījis Kariss, solīdams censties uzturēt kontaktus ar visiem politiskajiem spēkiem un meklēt ceļus Igaunijas turpmākajai attīstībai.

63 gadus vecais Kariss absolvējis Igaunijas Dabaszinātņu universitāti, pēc specialitātes ir biologs. No 2003. līdz 2007.gadam bijis Dabaszinātņu universitātes rektors, no 2007. līdz 2012.gadam - Tartu Universitātes rektors, no 2013. līdz 2018.gadam - Igaunijas valsts kontrolieris, bet kopš 2018.gada ir Igaunijas Nacionālā muzeja direktors.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pirmdien paziņoja par līdzšinējās valdības demisiju pēc parlamenta jaunā sasaukuma darba uzsākšanas.

Kallasa paziņoja, ka saskaņā ar konstitūciju pašreizējā Reformu partijas, sociāldemokrātu un nacionālkonservatīvās partijas "Tēvzeme" veidotā valdība atkāpjas.

Demisionējusī valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz stāsies amatā jaunā valdība.

Kallasa tikusies ar prezidentu Alaru Karisu, kurš viņai kā vēlēšanās uzvarējušās partijas priekšsēdētājai piedāvājis veidot jauno valdību.

Pēc prezidenta teiktā, mēnesi ilgās sarunas par koalīcijas izveidi demonstrēja trīs politisko partiju kopīgo gribu valdīt kopā. "To man apstiprināja visas partijas, ar kurām es runāju. Šīm trim partijām parlamentā ir spēcīgs vairākums – 60 balsis. Tāpēc man nav vajadzīgas divas nedēļas, lai pieņemtu lēmumu. Turklāt uzskatu, ka jaunajai valdībai pēc iespējas ātrāk jāķeras pie darba, jo darāmā vēl ir daudz," sacīja Kariss.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips drīzumā varētu kļūt par amatā ilgāk esošo valdības vadītāju Eiropas Savienības (ES) valstīs, jo drīzumā amatu zaudēs līdzšinējais rekordists Luksemburgas premjers un bijušais Eiropgrupas vadītājs Žans Klods Junkers.

Luksemburgas premjers šajā amatā atradies jau 18 gadus. Tomēr pēc Luksemburgā notikušajām vēlēšanām oktobra sākumā, jaunās valdības veidošana uzticēta Liberālās partijas līderim Ksavjē Betelam (Xavier Bettel).

Ž. Klods Junkers izcēlies ne tikai ar savas politiskās karjeras ilgmūžību, bet arī bijis dedzīgs Eiropas vienotās valūtas aizstāvis un spējis nogludināt diplomātiskās nesaskaņas starp Vāciju un Franciju.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips savu amatu ieņem jau kopš 2005. gada 13. aprīļa. Sākotnēji, līdz 2007. gadam viņš vadīja Reformu Parijas, Centra Partijas un Tautas Savienības izveidoto koalīciju, pēc tam, līdz 2009. gadam – Reformu Partijas, apvienības Pro Patria un Res Publica (PRU) un Sociāldemokrātu valdību, bet kopš 2009. gada Igaunijas valdošo koalīciju veido Reformu Partija un PRU.

Sīvās konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu kļūt par 5G tehnoloģiju līderi, tāpēc nepieciešami sadarbības partneri, preses konferencē par rudenī plānoto Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumu - 5G Techritory un 5G tehnoloģijām žurnālistiem sacīja VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda.

Viņš skaidroja, ka 5G standarts ir «karsta tēma», kas ir aktuāla globālā un nacionālā mērogā. «Patlaban notiek cīņa, kurš būs 5G tehnoloģiju līderis. Konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu par tādu kļūt, tāpēc mums ir jāatrod savi partneri,» uzsvēra «Elektroniskie sakari» valdes priekšsēdētājs.

Bārda norādīja, ka septembra Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumā «5G Techritory» plānotie galvenie akcenti būs Baltijas jūras reģiona gatavība un izaicinājumi, nozares, kurām jāsadarbojas, lai gūtu pienesumu no 5G tehnoloģijām un kā pārvērst 5G iespējas biznesa projektos. «Forumā akcentētās nozares, kas būs lielākie ieguvēji un nesīs lielākās pārmaiņas, taču forumā spriedīs arī par »spēles laukumu« jaunu biznesa modeļu veidošanai,» sacīja Bārda. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis uzsvēra, ka patlaban 4G tīkla ātrums ir 100 megabiti sekundē, taču 5G tīkls būs simts reizes ātrāks. «Atzīmēšu, ka 5G tīkls nebūs tikai mobilo sakaru operatoru ieguvums - iedzīvotājiem 5G tīkls būs kā platforma, kurā attīstīsies dažādu jomu pakalpojumi. Piemēram, transporta, medicīnas, ražošanas un robotizācijas jomās 5G tehnoloģijas nodrošinās ātrāku datu pārraidi ar robotizētām vienībām, atrodoties pat citā pasaules malā,» skaidroja Beļskis.

Principiālā problēma Eiropas Komisijas jauno portfeļu dalīšanā ir dažādā izpratne par to, kas tā Eiropa tāda ir; par labu nenāk arī ieilgušās «pagaidu» problēmas

Britiem Eiropas Savienība ir tirgus un nekas vairāk. Vāciešiem tā ir finansiāli disciplinētu valstu kopa, un kārtības labad vēlama to ciešāka centralizācija. Francūžiem pret centralizāciju principiālu iebilžu nav, tomēr ar to finanšu disciplīnu ir tā kā Sv. Augustīna savulaik formulētajā ironijā par liekulīgas lūgšanas tēmu: «Kungs, dari mani svētu, bet ne vēl šodien.»

Pēdējais apsvērums ir kompromitējošs Francijas pretenzijām uz ES finanšu pārvaldību Eiropas Komisijā (EK). Eiropas visādi citādi godājamā ekonomikas lielvara savu neseno ekonomikas un finanšu ministru Pjēru Moskoviči ir pieteikusi par EK portfeļa kandidātu, un viņa profesionālā kompetence acīmredzami ir attiecīgajā sfērā. Nelaime vien tā, ka Francija nu nekādi neierakstās eirozonas publisko finanšu disciplīnas rāmjos, un mesjē Moskoviči ES finanšu politikas amatā atgādinātu āzi par dārznieku, kas drīzāk būtu ieinteresēts skatīties caur pirkstiem uz Parīzes nespēju tikt galā ar valsts budžetu. Attiecīgi var šaubīties, vai tās izvirzītais kandidāts būs ar degsmi no Briseles augstumiem raudzīties, lai tiktu īstenoti pašu nolīgtie kritēriji, vai tomēr izmantot savu varu dažu pašmāju nesmukumu paslaucīšanai zem paklāja.

Neilgi pēc atsevišķu Lietuvas valdības pārstāvju nosaukšanas par «muļķiem» Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Parts iekūlies jaunās nepatikšanās, turklāt šoreiz tās var maksāt viņam ministra krēslu, ziņo BBN.

Šoreiz J. Parts saniknojis Igaunijas premjeru Andrusu Ansipu. Viņš izpelnījās Ministru prezidenta dusmas, jo iepriešējā nedēļā tikšanās laikā ar savu Somijas kolēģi Jānu Vapāvuori (Jan Vapaavuori) ierosināja uzbūvēt divus sašķidrinātās dabasgāzes LNG termināļus iepriekš plānotā viena vietā. J. Parts rosināja vienu termināli uzcelt Somijā, bet otru – Igaunijā.

A. Ansips norādīja – iepriekš valdībā tika uzsvērts, ka J. Partam nevajagot piedāvāt somiem versiju par divu termināļu būvi.

Iespējams, ļaunāk par šāda priekšlikuma izteikšanu Somijas ekonomikas ministram bija tas, ka J. Parts labprāt šādu ideju izklāstīja arī Somijas biznesa laikrakstam Kauppalehti.

Jaunais Eiropas Savienības komisārs liek saprast, ka ģenētiski modificētie organismi Eiropā tiks regulēti stingrāk

Lietuvas kandidāts uz Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisāra posteni Vītenis Povils Andrjukaitis visai sekmīgajā noklausīšanās reizē Eiropas Parlamentam cita starpā paudis stingru nostāju par pārtikas drošību un ģenētiski modificētās (ĢM) pārtikas izplatību Eiropā, liecina Eiropas Parlamenta (EP) audiovizuālie materiāli.

Varu valstīm

Lietuvas kandidātam vēl jāsaņem galīgais EP apstiprinājums kopā ar visu Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, kam vajadzētu notikt nākamnedēļ. Pēc profesijas būdams ārsts un politiķa karjerā arī līdzšinējais Lietuvas veselības ministrs, V. P. Andrjukaitis ir viens no visprecīzāk «tēmētajiem» dalībvalstu kandidātiem uz ES vadošajiem amatiem, jo pārsvarā valstu izteiktās intereses par vēlamajiem EK portfeļiem bija diezgan plašas. Pēc «grilēšanas» EP kaimiņu eksministrs bija visnotaļ pārliecināts par savas kandidatūras akceptu. Par prioritāti amatā viņš deklarēja pašreizējā pārtikas drošības līmeņa nodrošināšanu Eiropā, tomēr izteiktie komentāri par politikas niansēm ļauj domāt, ka gan sevišķi importētās pārtikas kvalitātes, gan ĢMO jautājumā nākamajos piecos gados skrūves tiks pievilktas. Arī telefonsarunā ar DB V.P. Andrjukaitis apstiprināja, ka viņa pārraudzītajā sfērā tieši ĢMO jomā paredzama lielākas teikšanas piešķiršana ES dalībvalstu līmenī. Viņa šefs Žans Klods Junkers devis «ļoti skaidru mandātu sešu mēnešu laikā izvērtēt situāciju pašreizējos regulējumos», lai noteiktu to vājās vietas salīdzinājumā ar dalībvalstu pašnoteikšanās politikas pozīcijām. Par spīti tam, ka tie tika pasniegti kā stingrākie pasaulē, sevišķi Eiropas dabas aizsardzības organizācijas ir kritizējušas šogad jūnijā ES Padomes apstiprinātos noteikumus par ĢMO statusu ES. Vienošanās paredz deleģēt dalībvalstīm teikšanu, vai tās savās teritorijās aizliedz vai ierobežo ĢMO. Nevalstiskās organizācijas Zemes draugi padomes loceklis Jānis Ulme DB komentē, ka tā gan ir patiesības viena puse, jo no otras puses pašreizējā ES likumdošanas ietvarā dalībvalstīm ir vien pilnvaras uz atteikšanās iespēju.

Lietuvas Transporta ministra Arijanda Sliupa vietnieks nepiekrīt Igaunijas premjeram Anrusam Ansipam, kurš pirmdien pavēstījis, ka Lietuvas galvaspilsētas Viļņas iekļaušana Rail Baltica projekta tīklā ir jautājums, kas jālemj Lietuvai un Eiropas Komisijai, vēsta ERR.

Jau ziņots, ka iepriekš Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkevičs (Rimantas Sinkevičius) izteicās, ka dzelzceļam Rail Baltic būtu jāiet cauri gavlaspilsētai Viļņai, kas ir krietni vairāk uz austrumiem nekā sākotnēji paredzēts projektā. Šī ideja sadusmoja Igaunijas ekonomikas ministru Juhanu Partu, kurš savā blogā savus Lietuvas kolēģus nodēvēja par «muļķiem». Pēc tam gan J. Partam nācās taisnoties Igaunijas premjeram A. Ansipam.

Saskaņā ar A. Sliupa teikto, Viļņas iekļaušana Rail Baltic tīklā ir jautājums, kas ir jārisina visām trim Baltijas valstīm. «Tā ir kopīgā uzņēmuma, ne tikai Lietuvas jautājums,» Lietuvas laikrakstā Verslo Zinios uzsvēra transporta ministra vietnieks.

Eiropas Parlaments tikko apstiprināja jauno Eiropas Savienības 27 komisāru Komisiju, ar kuras sastāvu trešdienas rītā deputātus oficiāli iepazīstināja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.

Deputāti nākamo komisāru komandu atbalstīja ar 423 balsīm par, 209 pret un 67 atturoties.

Jaunā Komisija oficiāli jāieceļ arī ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai 1. novembrī tā varētu sākt pildīt sava piecu gadu pilnvaru termiņa pienākumus.

Iepriekšējo, Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju Eiropas Parlaments apstiprināja 2010. gada 9. februārī ar 488 balsīm par, 137 pret un 72 atturoties. Savukārt aizpērnā ES Komisija, ko arī vadīja Barrozu, 2004. gada novembrī guva 449 deputātu atbalstu, 149 balsojot pret un 82 atturoties.

Jaunajā EK apstiprināti

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga),

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);