Politiskas vilcināšanās, nesaskaņas ar Eiropas Komisiju (EK) par nepieciešamo finansējumu un sliktā plānošana sekmējusi to, ka slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) kodolatkritumu glabātavas celtniecība Lietuvā atpaliek no termiņa par vismaz četriem gadiem.

Iecerētais projekts paredz, ka Lietuvā tiks uzbūvēta pagaidu kodolatkritumu glabātava, kurā būs iespējams turēt 15,5 tūkstošus izlietotās kodoldegvielas stienīšu pirms tos izvietos pazemes glabātavā, vēsta Euobserver.

Ja degvielas stieņi netiks pienācīgi uzglabāti, pastāv reāls piesārņojuma risks, sacīja Ignalinas AES ģenerāldirektors Žilvins Jurkšus. «Viena lieta ir uzcelt reaktoru, bet pavisam cita – to demontēt. Atlikšana nozīmē, ka izmaksas palielināsies,» klāstīja Ž. Jurkšus.

Pagaidu kodolatkritumu glabātavas celtniecības izmaksas ir 193 miljonu eiro apmērā, tai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā, taču tad tās pabeigšanas termiņš tika atlikts līdz 2011. gadam, bet pēc tam – līdz 2013. gada decembrim. Ž. Jurškus arī pastāstīja, ka Vācijas kompānija GNS, kura nolīgta glabātavas tvertņu būvēšanai, iekļāvusi «novirzes», kuru neesot bijis sākotnējā projektā un kas varētu ietekmēt drošību.

Lietuva sākusi izmeklēt ASV kompānijas Data Systems & Solutions darbību pēc tam, kad amerikāņu varasiestādes atklājušas, ka tā devusi kukuļus slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) vadītājiem.

«Prokuratūra uzsākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu korupciju un Ignalinas AES vadītāju dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu,» pausts Lietuvas Ģenerālprokuratūras izplatītajā paziņojumā.

Iepriekš ASV Tieslietu departaments nāca klajā ar paziņojumu, ka kompānija Data Systems & Solutions devusi kukuļus Ignalinas AES vadībai, lai nodrošinātu sev izdevīgus līgumus. Kā aģentūrai AFP norādīja Ignalinas AES pārstāve Daiva Rimasauskaite, ASV kompānija atomelektrostacijā īstenojusi vairākus projektus, kuri bijuši saistīti ar drošības un novērošanas sistēmām. Projekti īstenoti laika posmā no 1999. līdz 2006. gadam un to izmaksas veidojušas desmitiem miljonu ASV dolāru.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Telekanāla HBO seriāla «Chernobyl» («Černobiļa») panākumi ir vairojuši tūrisma pieplūdumu Lietuvā, kur notika seriāla filmēšana un slēgtā Ignalinas atomelektrostacija (AES) ir veidota pēc tā paša prototipa, kā Černobiļas AES.

Tā dēvētie atomtūristi dodas apmeklēt dažādas vietas Viļņā, kur filmēts HBO augstu popularitāti un kritiķu atzinību ieguvušais seriāls, kā arī Ignalinu, kur mirdzoši urāna stieņi dziest betona baseinos.

Ignalinas AES ir atvērta tūristiem, un jūlijā vien to apmeklējuši 1630 cilvēku. Pērn kopumā AES uzņēma 2240 tūristus. Ignalinas AES amatpersonas norāda, ka tūristu interese arvien pieaug.

«Šķiet, ka viņi ir uztaisījuši labu filmu. Tomēr tas, kas notika tik sen, mūs vairs neuztrauc. Domāju, ka skatīšanās pagātnē nav laba,» ziņu aģentūrai AP sacījis inženieris Mihails Nefedjevs, kurš vada ekskursijas pirms desmit gadiem slēgtajā Ignalinas AES.

160 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas esošajā Ignalinas AES tiek piedāvāta trīs stundas ilga ekskursija, kuras laikā cita starpā tiek stāstīts arī par Černobiļas AES katastrofas apstākļiem. Ekskursijas cena ir 67 eiro.

Jaunajā Lietuvas atomelektrostacijā elektrība maksās 7-8 centus par kilovatu, pašreizējā Ignalinas stacijā elektrības cena ir 6.11 centi.

To, atsaucoties uz Lietuvas enerģētikas ministra Arvīda Sekmokasa vārdiem, raksta baltinfo.ru. Elektrības cena gan būšot atkarīga no jaunajā AES izvēlētās tehnoloģijas, kopējās jaudas un viena reaktora jaudas. Tomēr AES ražotā elektrība izmaksājot lētāk, nekā dabasgāzes vai šķidrā kurināmā elektrostacijā, tāpēc Lietuvai jāstrādā pie atomenerģijas attīstīšanas, uzsvēris ministrs. Pēc pašreizējiem plāniem Lietuvas AES varētu būt pabeigta 2018.-2020. gadā. Iepriekš jaunā stacijas būvniecībā bija paredzēts iesaistīt arī abas pārējās Baltijas valstis un Poliju, tagad Lietuva 2010. gada laikā grib atrast vienu stratēģisko investoru. Stacijas izmaksas lēstas uz 4-4.5 miljardiem eiro.

Eiropas Komisija pavēstījusi, ka starptautiskie «donori», no kuriem lielākais ir Eiropas Savienība (ES), lēmuši par Ignalinas atomelektrostacijas demontāžas projektam paredzēto fondu iesaldēšanu, ziņo euractiv.com.

Ignalinas atomelektrostacijas (AES) demontāžas projekts paredz kodolatkritumu glabātavas celtniecību. Jau vēstīts, ka Lietuvai jāizbūvē kodoldegvielas stieņu pagaidu glabātuvi, kurai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā. Ignalinas AES demontēšanai, kā norādījusi Lietuva, ES budžetā jāatvēl 770 miljoni eiro (541,16 miljoni latu), lai varētu līdz 2029. gadam pabeigt visus demontāžas darbus un agrākās AES vietā zaļotu zāle. Kopējās izmaksas tiek lēstas 2,8 miljardu eiro apmērā, bet ES piekritusi līdz 2013. gadam sniegt atbalstu 1,37 miljardu eiro apmērā.

Ceturtdien pieņemtais lēmums, ka Ignalinas AES demontāžai paredzētie līdzekļi tiks «iesaldēti», jo pēc divus gadus ilgušām diskusijām starp Lietuvu un AES pārvaldītāju – Vācijā un ASV bāzētu kompāniju Nukem vēl nav pieņemts lēmums, kā tieši šo projektu realizēt. Lietuva jau iepriekš vairākkārt paudusi neuzticību par Nukem nodrošināto konteineru drošību.

Vēja enerģijas attīstīšana Lietuvā var palīdzēt valstij uzlabot savu enerģētisko neatkarību un kompensēt iztrūkumu elektroenerģijas bilancē, kas radies slēdzot Ignalinas atomelektrostaciju (AES).

Kā aprēķinājusi Lietuvas Vēja enerģijas asociācija, līdz 2015. gadam kaimiņvalstī vēja enerģijas kapacitāte varētu sasniegt 500 megavatus, kas savukārt nodrošinātu ceļu uz enerģētisko neatkarību bez kodolenerģijas, vēsta Bloomberg.

Oktobrī vairāk nekā 60 procenti Lietuvas vēlētāju nesaistošā referendumā noraidīja Visaginas AES celtniecību, kas tiktu izbūvēta slēgtās Ignalinas AES vietā. Novecojušās Ignalinas AES slēgšana bija viens no pamatnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES). Iepriekš Ignalinas AES saražoja aptuveni 85% no Lietuvas patērētās elektroenerģijas un kopš tās slēgšanas ievērojami pieauga kaimiņvalsts elektrības importa apmēri.

Bankas Snoras nedienas radījušas nedienas arī Ignalinas atomelektrostacijai AES, kuras pārstāve Daiva Rimašauskaite norādījusi, ka banka pagaidām uzņēmumam atdevusi vien 100 tūkstošus eiro (345 tūkst. Lt; 70,3 tūkst. Ls), kas ir krietni zemāka summa nekā bankā veiktās iemaksas.

Rimašauskaite gan precīzu Ignalinas AES noguldījumu apmēru nav izpaudusi. Pēc neoficiāliem datiem, Ignalinas AES bankā Snoras bija noguldījusi kopumā 86 miljonus litu (17,5 milj. Ls), vēsta Delfi.lt.

«Jā, mums bankā Snoras ir termiņnoguldījumi, kas pārsniedz valsts noteikto noguldījumu nodrošinājuma summu,» sacījusi Rimašauskaite, piebilstot, ka Ignalina savus līdzekļus noguldījusi kopumā septiņās bankās, no kurām viena bijusi Snoras. «Mūsu naudas plūsmu un projektu kopumā tas neietekmē,» situāciju komentēja Ignalinas pārstāve.

Lietuvas Investoru asociācija aprēķinājusi, ka neapdrošināto noguldījumu īpašnieki var cerēt atgūt savus līdzekļus 0 līdz 20 % apmērā.

«Tūlīt Lietuvu sagaida tās Parex, kas ir Ignalinas atomelektrostacijas slēgšana, kuras ekonomiskais efekts ir salīdzināms ar Parex efektu Latvijā,» uzskata IBS Prudentia investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Šādu viedokli Ģ. Rungainis paudis LTV pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes. Db jau vairākkārt rakstīja, ka Ignalinas AES tiks slēgta 2009. gada 31. decembrī, kas radīs 1300 MW jaudas deficītu visā reģionā. Ignalinas demontāža, kas pēc Eiropas Savienības nostādījuma skaitās nedroša AES, izmaksās 1 miljardu eiro.

«Tas, ka Lietuvā un Igaunijā nav bijušas līdzīgas situācijas (kā ar Parex bankas pārņemšanu Latvijā – red.), parāda tikai vienu – ka Lietuva un Igaunija ir bijušas mazāk veiksmīgas šī finanšu biznesa attīstībā. Mēs esam guvuši labumus no šā sektora attīstības, bet gūstam arī zināmus mīnusus šādā krīzes momentā,» paudis Ģ. Rungainis.

A/s Latvenergo meitasuzņēmums Latvenergo Prekyba uzvarējis Ignalinas atomelektrostacijas (AES) rīkotajā elektroenerģijas iepirkuma konkursā un no 2010.gada sākuma pārdos elektroenerģiju Ignalinas AES patēriņam.

Par to Db.lv informēja a/s Latvenergo Ārējo komunikāciju nodaļas vadītājs Andris Siksnis, piebilstot, ka Ignalinas AES konkursu elektrības iegādei izsludināja savu tehnoloģisko vajadzību nodrošināšanai, jo – kā zināms – elektrību no 2009.gada 31.decembra vairs neražos.

Konkursā Latvenergo vinnējis starp vairākiem vietējiem un ārvalstu elektrības piegādātājiem.

Uz no nākamā gada atvērto Lietuvas elektroenerģijas tirgu Latvenergo raugās pilns optimisma. Latvijas uzņēmumam izdevies Lietuvā piesaistīt jau gandrīz 10 klientus. Par savu priekšrocību Latvenergo kaimiņvalstu tirgos uzskata pieredzi, jo Latvijai pirmai pirms nepilniem diviem gadiem atvērts elektrības tirgus, kas devis iespēju mācīties ne tikai no savas prakses, bet arī no konkurentu kļūdām. Latvijā pašlaik elektroenerģiju var iegādāties no diviem uzņēmumiem- pašmāju Latvenergo un igauņu Enefit. Šo gadu laikā igauņiem izdevies iekarot ap 5% Latvijas tirgus.

Saražotās elektroenerģijas apjoms Latvijā pakāpeniski pieaug, eksperti prognozē, ka šāda tendence varētu saglabāties arī turpmāk

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis par 781 GWh jeb 13,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan ražošanas tendences pēdējo 25 gadu laikā bijušas svārstīgas, pēdējos gados novērojams pakāpenisks pieaugums. Līdz ar ražošanas attīstību būtiski palielinājies arī elektrības eksports.

Ignalinas AES slēgšana mainīja Lietuvas statusu no elektroenerģijas eksportētājvalsts uz milzīgu enerģijas deficīta punktu Eiropas kartē, kur vietējā elektroenerģijas ražošana nosedz vien trešo daļu valsts patēriņa, norāda energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. Viņš uzsver, ka AES slēgšanas rezultātā ievērojami saruka enerģijas imports no Lietuvas un Latvija palielināja savu lomu kā tranzīta valsts. CSP dati liecina, ka Latvijā saražotās elektroenerģijas eksports uz Lietuvu strauji palielinājās 2007. gadā, kad uz kaimiņvalsti tika eksportēts 13 reizes vairāk elektroenerģijas nekā gadu iepriekš. Pēc Ignalinas slēgšanas eksporta apjoms dubultojās, sasniedzot 3053 GWh 2010. gadā un 3725 GWh 2016. gadā.

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Jau esam rakstījuši par Uretek tehnoloģijām, kas dod iespēju stabilizēt gan privātmājas, gan lielākas celtnes un pat Pizas torni, kas sācis nosēsties. Taču kādi ir izplatītākie mīti par ēku nostiprināšanu?

Laikietilpīgi

Mīts: Nosēdušos ēkas sienu vai grīdu pacelšana sākotnējā stāvoklī prasa daudz laika, jo celtniecība kopumā ir ļoti laikietilpīgs process.

Patiesībā: Ēku stabilizēšanai Uretek izmanto ģeopolimēru sveķus, kas tiek ievadīti gruntī tieši zem pamatiem vai celtnes. Nosēšanās apturēšana un mājas pacelšana ar šādas metodes palīdzību neapšaubāmi ir ātrākais veids ēkas sākotnējā stāvokļa atjaunošanai. „Parasti privātmāju pacelšana aizņem pāris dienas. Paceļot pamatus, darbi atkarībā no mājas lieluma var ilgt 4-5 dienas,” paskaidro Uretek Baltic vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Arī nosēdušos komercplatību gadījumā Uretek metode salīdzinājumā ar parastām celtniecības metodēm prasa ievērojami mazāk laika. „Kādā lielā noliktavā pacēlāju pastāvīgas pārvietošanās dēļ bija nosēdušās betona plātnes un darbs bija kļuvis bīstams. Ja būtu nolemts slēgt visu noliktavu, izgriezt veco betona daļu un ieklāt jaunu betona grīdu, tad šādu darbu veikšanai būtu nepieciešamas vismaz 30 dienas, jo betona sacietēšanai ir vajadzīgas 28 dienas. Mēs šo darbu veicām daudz ātrāk - dažās dienās.”

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir arvien vairāk satraukti un neizpratnē par nepamatotajiem ierobežojumiem iedzīvotāju apgādē ar pirmās nepieciešamības precēm.

Latvijas Tirgotāju asociācija aicina valdību ierobežojumus veikt saprātīgi un pamatoti, vadoties pēc prioritāras infekcijas ierobežošanas mērķa, nevis represīvo orgānu kontroles ērtībām, uzliekot arvien sarežģītākus un dārgākus iedzīvotāju pārvietošanās kontroles mehānismus un platību aprēķina formulas.

Precīzi paredzējām pirms Ziemassvētku tirdzniecības aizlieguma sekas. Valdības lēmums "saspieda" svētku iepirkšanās 8 dienas 8 stundās. Cilvēku nevaldāmā vēlme nopirkt dāvanas mīļajiem noveda pie milzīgas burzmas un rezultātā pandēmijas uzliesmojums pēc 10 dienām - no 508 (28.decembrī) uz 838 (29.), tad 1367 (30.) un 1861 (31.) saslimšanas gadījumiem dienā.

Viens no visplašāk sastopamajiem pārpratumiem, runājot par kriptovalūtām, ir maldīgais uzskats, ka tās tiek plaši izmantotas dažādām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Cilvēki, kas saprot blokķēdes un kriptovalūtu tehnoloģijas, zina, ka kripto ir neērts un ļoti nepiemērots līdzeklis naudas atmazgāšanai.

Pirmkārt, Zini savu klientu jeb KYC procedūras kripto nozarē ir tik stingras, ka krāpniekiem daudz vienkāršāk varētu būt izmantot viltotus identifikācijas dokumentus bankas konta atvēršanai.

Otrkārt, nav iespējams pārvietot lielus kriptovalūtu apjomus, lai to nepamanītu. Treškārt, kriptovalūtu darījumi ir pilnībā izsekojami. Pat lielākā daļa tā saukto “privātuma monētu” ir daudz pārskatāmākas un vieglāk izsekojamas nekā tradicionālā nauda.

Patieso situāciju vislabāk raksturo reālie fakti un skaitļi. 2021. gadā no visiem kriptovalūtu darījumiem tikai 0,15 % bija iespējams sasaistīt ar kāda veida nelikumīgām darbībām¹. Tajā pašā laikā 2 %–5 % skaidras naudas darījumiem jeb līdz pat 2 triljoniem tradicionālās fiat, izteikti ASV dolāros, bija saistāmi ar nelikumīgām darbībām².Izsekot skaidras naudas darījumus ir praktiski neiespējami. Savukārt blokķēdes tehnoloģija praksē ir sevi pierādījusi kā viens no efektīvākajiem tiesībaizsardzības iestāžu instrumentiem finanšu plūsmas pārvaldībai.

Jau esam rakstījuši par Uretek tehnoloģijām, kas dod iespēju stabilizēt gan privātmājas, gan lielākas celtnes un pat Pizas torni, kas sācis nosēsties. Taču kādi ir izplatītākie mīti par ēku nostiprināšanu?

Laikietilpīgi

Mīts: Nosēdušos ēkas sienu vai grīdu pacelšana sākotnējā stāvoklī prasa daudz laika, jo celtniecība kopumā ir ļoti laikietilpīgs process.

Patiesībā: Ēku stabilizēšanai Uretek izmanto ģeopolimēru sveķus, kas tiek ievadīti gruntī tieši zem pamatiem vai celtnes. Nosēšanās apturēšana un mājas pacelšana ar šādas metodes palīdzību neapšaubāmi ir ātrākais veids ēkas sākotnējā stāvokļa atjaunošanai. „Parasti privātmāju pacelšana aizņem pāris dienas. Paceļot pamatus, darbi atkarībā no mājas lieluma var ilgt 4-5 dienas,” paskaidro Uretek Baltic vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Arī nosēdušos komercplatību gadījumā Uretek metode salīdzinājumā ar parastām celtniecības metodēm prasa ievērojami mazāk laika. „Kādā lielā noliktavā pacēlāju pastāvīgas pārvietošanās dēļ bija nosēdušās betona plātnes un darbs bija kļuvis bīstams. Ja būtu nolemts slēgt visu noliktavu, izgriezt veco betona daļu un ieklāt jaunu betona grīdu, tad šādu darbu veikšanai būtu nepieciešamas vismaz 30 dienas, jo betona sacietēšanai ir vajadzīgas 28 dienas. Mēs šo darbu veicām daudz ātrāk - dažās dienās.”

Augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā.

To intervijā DB norāda Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, kurš par asociācijas vadītāju kļuva pērnā gada nogalē. Viņš stāsta, ka viens no viņa galvenajiem darba uzdevumiem ir panākt enerģētikas un būvniecības nozares pārstāvju sadarbību, kā arī izglītot sabiedrību, kliedējot mītus gan par elektroenerģiju kā produktu, gan šī resursa cenu veidošanās principiem.

Fragments no intervijas

Kādi ir jūsu mērķi jaunajā amatā?

Vēsturiski asociācija pārsvarā komunicējusi ar enerģētikas nozares pārstāvjiem un ekspertiem, aktīvi neiesaistoties publiskās diskusijās ar pārējo sabiedrības daļu, taču arvien vairāk redzam, ka šobrīd ir ļoti daudz sāpīgu un strīdīgu jautājumu, kas tomēr pieprasa to darīt. Jāsaka, ka būvniecības un enerģētikas nozares zināmā mērā atrodas pretējās nometnēs, taču, lai panāktu rezultātu, abām pusēm jādarbojas plecu pie pleca, aktīvi aizstāvot kopējās intereses. Panākt veiksmīgu šo nozaru sadarbību ir viens no maniem galvenajiem uzdevumiem izpilddirektora amatā. Ilgtermiņā vēlamies mainīt arī sabiedrības uzskatus. Pašlaik liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka enerģētika ir nozare, kurai vajadzētu kalpot gan sociāliem, gan uzņēmējdarbības atbalsta mērķiem, taču tas nav īsti korekti. Jāņem vērā, ka enerģētikā izmaksas veidojas tieši tāpat kā jebkurā citā uzņēmējdarbības nozarē – no cilvēku darba, investīcijām un ikdienā pakalpojuma sniegšanā izmantotajiem resursiem. Noteikti vēlētos kliedēt arī mītu par to, ka Latvijā ir dārga elektrība. Eurostat dati bieži vien atspoguļo slimnīcas vidējo temperatūru, kas īsti neko neraksturo – ne tarifu struktūru, ne klientu grupas. Jāsaka, ka augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā. Dialogs par izmaksu konkurētspēju noteikti būs manā prioritāšu sarakstā.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Baltkrievija iesniegusi Lietuvai protesta notu saistībā ar šonedēļ medijos publiskoto informāciju par problēmām ar radioaktīvo atkritumu sakārtošanu pirms astoņiem gadiem apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā (AES).

Kā ziņots, portāls «15min.lt», atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja, ka decembra beigās spēkstacijā noticis incidents, par kuru nav paziņots sabiedrībai. Proti, veicot tā dēvēto karsto testēšanu kodoldegvielas uzglabāšanas iekārtām un izceļot radioaktīvos atkritumus no vecajām glabātavām, izrādījies, ka šo atkritumu radioaktivitātes līmenis ir lielāks par aprēķināto, tādēļ darbs pārtraukts.

Reaģējot uz šo publikāciju, Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI) paziņoja, ka minētais notikums saskaņā ar Starptautisko kodolincidentu un radioloģisko incidentu skalu (INES) notikušais nav uzskatāms par incidentu, jo darbinieki nav saņēmuši tādas apstarojuma devas, kas pārsniedz kritiskās robežas un nav konstatēta radioaktīvo vielu noplūde vidē vai pieļaujamā radioaktivitātes līmeņa pārsniegšana.