Samazinātās PVN likmes augļiem un dārzeņiem negatīvo fiskālo ietekmi uz budžetu nākamos trīs gadus kompensēs no VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) dividendēm, otrdien lēmusi valdība.

LETA jau vēstīja, ka ministri vakar vienojās par 2021.gada budžeta ietvaru. Valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu turpmākos trīs gadus par trim miljoniem eiro palielināt LVM dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, lai kompensētu PVN ieņēmumu samazinājumu saistībā ar PVN samazinātās 5% likmes saglabāšanu augļiem, ogām un dārzeņiem no 2021.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim.

Pēc ZM sniegtās informācijas, iepriekš PVN samazinātās likmes 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ieviešana ir bijusi efektīva. "Ieviešanas mērķi ir sasniegti, jo ēnu ekonomika nozarē ir samazinājusies par 20%, tādā veidā legālajā tirgū darbojošies komersanti ir kļuvuši konkurētspējīgāki, augļu, ogu un dārzeņu cenas samazinājās par 11,7 procentpunktiem, turklāt Latvijā tās visā apsekošanas periodā ir zemākās starp Baltijas valstīm," norādīja ZM.

Bīstamā augļu koku infekcija bakteriālās iedegas rada būtisku apdraudējumu augļkopības nozarei un sākusies cīņa par dārzu pastāvēšanu.

Lai gan atsevišķi speciālisti norāda, ka apdraudējums skar tikai slimības skartās saimniecības un līdz šim drakoniskie slimības ierobežošanas pasākumi skāruši tikai piemājas saimniecības, kam solītas kompensācijas no 10 līdz 30 Ls par izcirstu augļukoku, otrdien izplatītā atbildīgo dienestu informācija jau liecina par bīstamās slimības klātbūtni vienā no komercdārziem. Zemkopības ministrija budžeta grozījumos jau pieprasījusi 154 224 Ls sērgas ierobežošanas pasākumu īstenošanai. Kā liecina Db aplēses, ja bīstamā infekcijas slimība skartu ābeļu un bumbieru komercdārzus ap 830 ha platībā, tad būtu vajadzīgi vismaz 5 milj. Ls sērgas ierobežošanai un kompensācijām.

Latvijā lielākās lauksaimniecības nozaru pārstāvošās nevalstiskās organizācijas “Zemnieku saeima” un “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP) informē, ka nozarei nav pieņemams un atbalstāms Ministru prezidentes Evikas Siliņas paziņojums par 12% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām.

“Vēlamies atgādināt, ka kompromisi tiek meklēti abpusējās sarunās, nevis tos pieņemot vienpersoniski. Lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Šobrīd, spriežot pēc publiskās komunikācijas, atsevišķas ministrijas un koalīcijas pārstāvji paniski mēģina “lāpīt budžetu” uz iedzīvotāju un uzņēmēju rēķina. Sāpīgi, jo ir skaidrs, ka netiek domāts par ilgtermiņa sekām īstermiņa lēmumu rezultātā,” norāda biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Svaigiem augļiem un dārzeņiem piemēros 12% PVN likmi 

Svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemēros pievienotās vērtības nodokļa...

“Šobrīd atsevišķi valdības pārstāvji, nekonsultējoties ar nozari un neuzklausot nozares pārstāvjus, vien publiski “izmetot ideju” vispirms par 21% PVN likmes atgriešanu un tagad sociālajā vietnē X (iepriekš Twitter) paziņojot par 12% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām, faktiski manipulē ar cipariem un sabiedrības domu. Esam patiesi apbēdināti, jo jau pirms vairāk kā 11 dienām Ministru prezidentei Evikai Siliņai nosūtījām aicinājumu tikties ar mums un uzklausīt argumentus, kāpēc ir jāsaglabā 5% PVN likme konkrētajai produktu grupai. Diemžēl E. Siliņa šādai konstruktīvai sarunai nav atradusi laiku,” secina biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

M. Trons izsaka arī nožēlu, ka šobrīd valdība manipulē ar sabiedrību un nozares noskaņojumu: “Vispirms publiski izspēlējot sliktāko versiju un tagad “piedāvājot no pieciem pirkstiem nogriezt tikai divus ar pusi. Jāatzīst, mēs tiekam ignorēti!””

Kā informatīvajā ziņojumā atzinusi Zemkopības ministrija, tad laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam, pateicoties piemērotajai 5% PVN likmei Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, nozare ir ievērojami attīstījusies. Augļkopības un dārzeņkopības platības palielinājušās par 5%, saražotās produkcijas vērtība kāpusi par 46%, bet eksporta vērtība - par 77%.

Ziņojumā akcentēts, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir dubultojusies, Latviju ierindojot trešajā vietā ES aiz Luksemburgas un Slovēnijas, dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs ES vidējā rādītāja, savukārt kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57%, Latviju ierindojot sestajā vietā. Vērtējot situāciju augļkopības un dārzeņkopības nozarē kopš samazinātās PVN likmes 5% apmērā ieviešanas augļiem, ogām un dārzeņiem, var secināt, ka samazinātās likmes ieviešana ir attaisnojusies, jo ir devusi pozitīvu efektu uz augļkopības un dārzeņkopības nozari kopumā.

Paredzamās sekas, ja tiks atcelta 5% PVN likme konkrētai produktu grupai:

Atteikšanās no 5% PVN likmes augļiem un dārzeņiem nozarē faktiski ir “spļāviens sejā” vietējiem zemniekiem, vietējās produkcijas patērētājiem, kā arī tirgotājiem, kas ilgstoši cīnījušies ar negodprātīgiem ēnu ekonomiku atbalstošiem konkurentiem.

Biedrība “Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija” pārstāvis Uldis Jaunzems atzīst, ka ir pārsteigts par Zemkopības ministra Armanda Krauzes publiski pausto atbalstu atgriezt augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, neskatoties uz to, ka, vēl atrodoties opozīcijā, Krauze solījis cīnīties par nozari.

U. Jaunzems: “Vēl lielāku neizpratni mūsos raisa fakts, ka vien pirms dažiem mēnešiem Zemkopības ministrija pati rosināja saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi augļiem un dārzeņiem, balstoties tieši uz veiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Toreiz ministrija uzsvēra, ka, vērtējot samazinātās PVN likmes efektivitāti, svarīgi ir ņemt vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, ražošanas resursu cenu sadārdzinājumu un kara Ukrainā sekas. Acīmredzot politiķiem jāatgādina, ka šī gada pavasarī visos Latvijas reģionos augļkopji ievērojami cieta no pavasara salnu postījumiem un vasarā no sausuma.”

Norit noslēdzošie darbi pie Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla dienvidu laukuma labiekārtošanas un apzaļumošanas projekta, kura uzdevums ir padarīt šo vietu Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pieejamu, mūsdienīgu un ērtu.

Rīgas Centrālā mezgla dienvidu daļas labiekārtošanas projektu BERERIX izstrādā sadarbībā ar uzņēmumu LABIE KOKI un starptautisko arhitektu biroju CREW.

“Ar labiekārtošanas un apzaļumošanas palīdzību Rīgas Centrālas stacijas dienvidu laukumam ir jārada sajūta par Rīgu kā piejūras valsts galvaspilsētu. Sajūtu, ka esi braucis cauri visai Eiropai un nonācis stacijā, kas atrodas ūdens tuvumā. Simboliski valsts diženumu un vēsturi attēlosim arī ar koku masu – dominēs lielie koki 5 līdz 7 metru augstumā, dažiem sasniedzot pat 11 metrus jeb 100 cm stumbra apkārtmēru. Rīgas centrs kļūs vairākas reizes zaļāks, kopumā projekta labiekārtotā teritorija sasniegs 8707 kvadrātmetrus, ” norāda LABIE KOKI vadītājs, arborists Edgars Neilands.

SIA Rīgas meži Rīgas mežniecība ir uzsākusi kopšanas un izlases cirti Rīgā, Mežciemā, mežā starp Hipokrāta, Malienas un Juglas ielām, blakus Austrumu slimnīcai Gaiļezers.

Ciršanas laikā Rīgas mežniecības 133. un 134.kvartālā tiks izcirsti slimie, bojātie un augšanā atpalikušie koki, kā arī atbrīvota vieta palikušajiem kokiem. Tāpat cirsmās tiks izkopti pameža krūmi.

Rīgas administratīvajā teritorijā esošajos mežos ir ierobežota saimnieciskā darbība, tie pamatā tiek apsaimniekoti pilsētnieku rekreācijas un atpūtas vajadzībām. Taču kopšanas cirtes mežā ir nepieciešamas, jo nekoptā mežā koki atrodas pārāk blīvi, kā rezultātā koki izstīdzē, to vainagu, resnuma un garuma proporcijas ir nesamērīgas un samazinās meža noturības spēja. Tāpat veidojas blīvs pamežs, kas ierobežo ne tikai meža augšanu, bet arī tā izmantošanu drošām pastaigām, sportiskām aktivitātēm vai sabiedriskiem pasākumiem, jo nekoptā mežā krūmi var kalpot par aizsegu noziedzīgām darbībām, skaidro SIA Rīgas meži.

Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs

Pēdējos gados Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Furfurols, kas tulkojumā no latīņu valodas burtiski nozīmē sēnalu eļļa, jo pirmo reizi to ieguva no sēnalām, ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela.

No pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior amata atkāpies līdzšinējais institūta direktors Rafaels Joffe, kurš direktora amatā bija kopš 1997. gada.

Pagaidām netiek atklāts, vai Bior direktors atkāpies saistībā ar atklātībā nākušo dārgo zušu mazuļu iepirkumu. Pēc šī skandāla zemkopības ministre Laimdota Straujuma izteica neuzticību institūta vadībai.

No šā gada 5. aprīļa līdz jauna direktora apstiprināšanai institūta darbību vadīs direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa. Viņai ir ilggadēja darba pieredze zinātniskajā un administratīvajā darbā institūta struktūrās.

Notikušas izmaiņas arī institūta Zinātniskajā padomē, kas valsts vārdā pārvalda institūta darbību, ievēlēts institūta Pētniecības un attīstības departamenta direktors Aivars Bērziņš. Viņš uzskata, ka institūtā ciešāk jāsavieno zinātniskā un administratīvā pārvaldība.

Samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme vietējiem augļiem un dārzeņiem negatīvi ietekmēs valsts budžetu, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

LETA jau vēstīja, ka nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) 2021.gada budžeta sarunu ciklā viens no trim neatrisinātiem jautājumiem ir par samazināto PVN augļiem un dārzeņiem. VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars atzina, ka samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem nesusi būtiskus, pozitīvus ieguvumus, piemēram, pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm, šajā nozarē ir par 20% samazinājusies ēnu ekonomika, PVN maksātāju skaits esot pieaudzis par 9%, augļkopības un dārzkopības produkcijas vērtība pieaugusi par 45% un cenas samazinājušās par 11,7%.

Vienlaikus, pēc FM sniegtā operatīvā vērtējuma, samazinātās PVN likmes piemērošana atsevišķiem pārtikas produktiem norāda uz pozitīvām iezīmēm nozarē, piemēram, augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis reģistrēto PVN maksātāju skaits, preču un pakalpojumu apgrozījums, augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņš, kā arī vidējais atalgojums augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē.

Arhitekta un uzņēmēja Ulda Pīlēna kopīgi ar domubiedriem veidotais Integrālās izglītības institūts atradīsies Ķīpsalā

Ideja par Integrālās izglītības institūta (I³) izveidi uzņēmējam Uldim Pīlēnam radusies pirms nepilna gada, plašāk iepazīstoties ar viena no pasaules izcilākajiem vadībpratības teorētiķiem un praktiķiem, ekonomista Otto Šarmera grāmatu «U teorija». Institūtu attīstīt aktīvi palīdz arī U. Pīlēna dzīvesbiedre Ilze Pīlēna, kā arī labs draugs un domubiedrs teologs Juris Rubenis ar dzīvesbiedri Ingu Rubeni. Institūts jau kopš šā gada vasaras ir rīkojis testa seminārus, taču tagad oficiāli atklāta arī I³ pagaidu mājvieta Ķīpsalā, Tīklu ielā 5. Šajā ēkā gan institūts atradīsies tikai uz laiku, jo jau 2019. gada vasarā to plānots pārcelt uz U. Pīlēna speciāli šai iecerei projektēto ēku, kas arī atradīsies Ķīpsalā un būs veidota stikla olas formātā, simbolizējot dzīvību, pārveidi un emocionālo inteliģenci. «Pats olas jēdziens atnāca kaut kur no kosmosa, bet pēc tam radās arī skaidrojums, kāpēc ēkai būs tieši tāda forma. Ir tā, ja olu sasit no ārpuses, tā iet bojā, bet, ja no iekšpuses- rodas jauna dzīvība. Šis skaidrojums labi ilustrē arī mūsu institūta darbības formulu, kas ir virzīta uz cilvēka iekšējās izaugsmes veicināšanu,» stāsta U. Pīlēns, viņš skaidro, ka viss ēkas, kas kopā ar tai pievienoto hoteli aizņems aptuveni 1000 m2, koncepts ir zaļš- gan pati ēka būs apzaļumota un izmantos saules paneļus, gan arī visa teritorija būs zaļa. Ēkas jumts būs atverams, lai vēl vairāk dotu iespēju saskarsmei ar apkārtējo vidi un visumu. Ēkā būs arī speciālas telpas meditācijai un jogas nodarbībām «Esmu novērojis, ka šobrīd modernos birojos tiek ierīkotas meditācijas un bērnu spēlēšanās telpas. Tās palīdz cīnīties pret izdegšanu un dzīvot un strādāt ilgtspējīgi,» paskaidro U. Pīlēns.

Pasaules līmeņa ražotni var izveidot arī ar vietējām zināšanām, nepiesaistot ārzemniekus. To pierādījis gāzbetona bloku ražotāja Aeroc izveidotājs Jāzeps Paplavskis.

Dzimis Dobeles pusē, Jāzeps Paplavskis jau vairāk nekā 40 gadus dzīvo Igaunijā. Vēl studiju gados Rīgas Politehniskajā institūtā viņš iepazinies ar savu nākamo dzīvesbiedri, igaunieti Vīvi, Tartu Universitātes Medicīnas fakultātes studenti. «Kad viņa beidza universitāti, mums vajadzēja pieņemt lēmumu, kur kopā dzīvot. Vienam no mums vajadzēja šķirties — vai nu man no Latvijas, vai viņai no Igaunijas.»

Tika izlemts, ka ar Jāzepa specialitāti un valodu zināšanām pārcelties uz Igauniju būs vieglāk. «Man bija skaidrs, ka Igaunijā es uzreiz nevarēšu strādāt tādā organizācijā, kur jāzina igauņu valoda. Centos atrast darba vietu, kur varētu iztikt ar krievu valodu.»

Desmitiem miljoni datoru ASV izmanto viltus antivīrusa programmas, kas tos padara ievainojamākus hakera uzbrukumiem, liecina Symantec ziņojums par kibernoziegumiem.

Parasti šīs viltus antivīrusa programmas tiek piedāvātas internetā, sakot, ka nodrošinās datora drošību bezmaksas, vai par kādu konkrētu summu. Līdz ko lietotājs šo programmu ir lejupielādējis un uzinstalējis savā datorā, tā izskatās kā parasta antivīrusa programma, kas ķer vīrusus un surogātpastus, bet papildus tā sazinās ar hakera datoru un nosūta tam vajadzīgo informāciju no Jūsu datora.

Symantec eksperti internetā jau ir atraduši vairāk nekā 250 šādas viltus antivīrusa programmas, kuras viena gada laikā ir lejupielādējuši apmēram 43 miljoni lietotāju.

Sakām –augļkopība, domājam – āboli. Taču pat tos vēl nespējam izaudzēt vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē

Tā uzskata Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Ābolu raža kopumā ir laba, taču dažādos reģionos – atšķirīga. Ābolu cena ir kritusi.

Augļkopji uzsver, ka pircēji psiholoģiski nevar pieņemt šķietamo cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas. Vēl kāds drauds – poļu āboli; vienīgā cerība uz to, ka veiklie poļi atradīs aplinkus iespējas tos nogādāt ierastajiem ēdājiem.

Aptaujātie dārzu īpašnieki atzīst, ka augļkopība nav ātrs un viegls bizness, tomēr – ienesīgs dzīvesveids; sekmīgāk darbojas ģimenes uzņēmumi. Augļkopībā bez roku darba neiztikt, un to nekad nebūs iespējams pilnībā aizstāt ar tehniku, salīdzinot ar graudu audzēšanu. Tā kā laukos iedzīvotāju skaits samazinās, problēma ir tieši darba roku atrašana. Tādējādi daudzas saimniecības, sevišķi ogu audzētāji, nopietni pārdomā iespēju nākamgad ievest viesstrādniekus. Šīs sezonas ieguvums – atvieglotā programma sezonas laukstrādnieku reģistrācijā.

Augļkopības un dārzkopības nozarē dominē nelegālā nodarbinātība, kas nesamaksātu nodokļu veidā rada aptuveni 1,75 miljonu latu lielus zaudējumus valsts budžetam, secinājusi Finanšu ministrija (FM).

Lai situāciju mainītu, piedāvāts ieviest sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, nosakot 15% nodokļa likmi. Uzņēmumi, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar augļu, ogu un dārzeņu audzēšanu, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli varēs piemērot ienākumam, kuru izmaksās personai, kas tieši nodarbināta augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, sējumu kopšanā, ražas novākšanā u.c.

Minimālais sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksājums būs 0,5 lati (0,7 eiro) par katru nostrādāto dienu, liecina sagatavotie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Apkopojot datus par augļu, ogu un dārzeņu audzēšanas nozarē sezonas darbos (sēja, stādīšana, stādījumu kopšana, ražas novākšana un šķirošana) nodarbinātajām personām, FM secinājusi, ka 2011.gadā minētajos darbos 32 uzņēmumos legāli nodarbinātas 232 personas un darbaspēka aprēķināti aptuveni 86,4 tūkst. latu. «Līdz ar to var secināt, ka 2011.gadā legāli nodarbināts nesamērīgi mazs sezonas darbinieku skaits (attiecīgi maza ir samaksāto nodokļu summa),» skaidro FM. Tāpat ministrija secinājusi, ka augļkopības un dārzkopības nozarē ir augsts administratīvais slogs, kas saistīts ar tai raksturīgo specifisko nevienmērīgo darbinieku plūsmu, piemēram, ražas novākšanai bieži vien neregulāri tiek izmantoti skolēni vai pensionāri. Atbilstoši normatīvajiem aktiem šīs personas dienā, kad tās ieradušās darbā, ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), tādējādi darba devējam sezonas laikā mēneša ietvaros gandrīz katru dienu būtu jādodas uz VID.

Lauksaimnieki iebilst pret Finanšu ministrijas rosinātajiem augstajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kas jāsasniedz pēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanas augļiem un dārzeņiem.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē plašas diskusijas raisījās par likumprojektu Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Likumprojekts paredz, ka, ieviešot PVN samazināto likmi 5% apmērā, no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam, jāsasniedz šādi rezultatīvie rādītāji:

- reģistrētu PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis par 10%;

- augļkopības un dārzeņkopības nozares preču un pakalpojumu apgrozījums ir pieaudzis par 10%;

- augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņš palielinājies par 60 %;

- vidējais atalgojums augļu un dārzeņu tirdzniecības nozarē ir pieaudzis par 35%.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot pastiprinātu monitoringu visā Latvijas teritorijā, bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju konstatē arī Latvijas Valsts Augļkopības institūtā.

VAAD monitoringa ietvaros ņēma paraugus Latvijas Valsts Augļkopības institūtā. Testu rezultāti apstiprina bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju.

Lai pārbaudītu infekcijas izplatību institūtā dienests ņem papildus paraugus, kuru testēšana vēl turpinās, kā arī veic izmeklēšanu.

Institūtam ir noteikta karantīna, tas nozīmē, ka no tā nevarēs izvest un ievest tajā saimniekaugus.

Kopā ar Latvijas augļkopju asociāciju, Stādu audzētāju biedrību un citām zinātniskām institūcijām, tiks lemts par turpmākajiem fitosanitārajiem pasākumiem infekcijas izplatības ierobežošanai.

Vēlreiz atgādinām, ka zaru apgriešana nevis samazina infekciju un neārstē augu vai likvidē perēkli, bet pastiprina to un rada lielāku infekcijas izplatību. Bakteriālo iedegu aizdomu gadījumā lūdzam nekavējoties sazināties ar VAAD reģionālajiem inspektoriem.

Šī gada jūlijā Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) augļu kokiem un dekoratīvajiem stādījumiem Latvijā konstatēja kaitīgās bakteriālā iedegas (Erwinia amylovora) uzliesmojumu Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, Dobeles rajona Tērvetes novadā un Dobelē - Latvijas Valsts Augļkopības institūtā.

Pēc pastiprināta monitoringa un paraugu noņemšanas saslimšana atklāta arī Bauskas, Jēkabpils, Rīgas, Ogres, Rēzeknes, Jelgavas un Bauskas rajonos.

Slimības uzliesmojums valstī izraisījis satraukumu iedzīvotājos par to, kas notiks ar viņu piemājas dārziem, augļkopji satraucas par ražojošiem dārziem.

Kā baktērija izplatās?

Baktērija lokalizējas un pārziemo t.s. saimniekaugā. Ja infekcijas brīdī klimatiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi baktērijas attīstībai un inficētais augs ir veselīgs, saslimšanas simptomi nav pamanāmi. Nākamajā veģetācijas periodā pie labvēlīgiem apstākļiem kaitīgā baktērija, aktivizējoties auga vielmaiņai un attīstības procesiem, vairojas un izplatās pa auga vadaudiem. Tad arī parādās simptomi un tiek inficēti pārējie augi. Riskantākais ir augļu koku un dekoratīvo augu ziedēšanas laiks, arī mitri un silti klimatiskie apstākļi veicina mikroorganisma vairošanos un izplatību.

Vairāku iemeslu – koku selekcijas, mežkopības, augsnes uzlabošanas, klimata izmaiņu – dēļ Latvijā koki aug ātrāk, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tie kļūst garāki un resnāki, nekā tas notika pirms 50 – 70 gadiem, liecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētījumi daudzu gadu garumā. Mežzinātnieki vairākus gadu desmitus parauglaukumos salīdzinājuši, kā apmērā un garumā pieņemas tie koku sugu īpatņi, kas mežā iesējušies, un tie, kuri gājuši cauri selekcijai – labāko indivīdu atlasei. Rezultāti pierāda selekcionēto stādu priekšrocības salīdzinājumā ar vidējo rezultātu audzēs, kuras atjaunojušās ar sēklām. Tas komplektā ar atbilstošu mežkopības praksi – stādīšanu, kopšanu – sniedz izredzes mežu īpašniekiem iegūt koksnes ražu mežā ievērojami ātrāk, nekā vedina domāt pašlaik valstī noteiktais ciršanas vecums konkrētai koku sugai. Vienlaikus tā būs iespēja kokrūpniekiem iegūt nepieciešamo apaļkoksni koksnes izstrādājumu ražošanai, tādējādi stiprinot vienas no Latvijas tautsaimniecības stūrkameņiem konkurētspēju.

Salīdzinoši īsā laikā savu vietu Latvijas tirgū ir atraduši zīdaiņiem paredzētie augļu un dārzeņu biezenīši «Rūdolfs», kuru izejvielas tiek iegūtas bioloģiskajās saimniecībās. Tie izstrādāti LLU un Latvijas Valsts augļkopības institūtā Dobelē un tikko saņēmuši Latvijas Zinātņu akadēmijas (ZA) apbalvojumu kā viens no 12 pērnā gada zinātniskajiem sasniegumiem valstī. Drīzumā tirgū blakus augļu un ogu biezenīšiem parādīsies arī biezenīši ar gaļu, tostarp lasi, un piena produktiem, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Sadarbība ar ražotājiem un pētījumi LLU sākušies jau 2010. gadā. Pētījums tapis trīs kārtās, sadarbojoties LLU un Latvijas Valsts augļkopības institūta zinātniekiem. Pētījuma pirmā kārta norisinājusies Dobelē Dalijas Segliņas un Anitas Olšteines vadībā, tur notika augļu un ogu biezenīšu izstrāde. Savukārt pētījuma otrā un trešā kārta noritējusi LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē attiecīgi asociētās profesores Anitas Blijas un docentes Solvitas Kampuses vadībā. A.Blija vadīja dārzeņu biezenīšu izstrādi, savukārt S.Kampuses vadībā tapuši biezenīši ar gaļu un piena produktiem, un plānots, ka tuvākajā laikā tie nonāks tirgū.

Zinātnieks Aivars Zemītis ir piedzīvojis tehnomatemātikas attīstību no pašiem pirmsākumiem, un viņa izstrādātie algoritmi un programmatūra kalpo dažādās nozarēs daudzviet pasaulē.

Šobrīd Aivars Zemītis ir zinātniskais līdzstrādnieks Fraunhofera Tehno- un lietišķās matemātikas institūtā (ITWM) Kaizerslauternē, Vācijā. Uz turieni viņu jau 80. gadu beigās aizveduši veiksmīgi veiktie elastības teorijas aprēķini — izstrādātais algoritms, kas sekunžu laikā uzrādījis tos pašus rezultātus, kas gatavajai komerciālajai programmai prasīja vairākas stundas.

Man allaž ir gribējies pārbaudīt, ko spēju, saka Aivars Zemītis. Šī vēlme savulaik likusi arī doties studēt ārpus Latvijas. «Sekmīgi mācījos Latvijas Universitātē, bet likās, ka nevaru tikt zinībās iekšā gana dziļi. Uzvarēju Zinātnes akadēmijas studentu zinātnisko darbu konkursā un aizbraucu uz Maskavu. Tagad gan nezinu, vai es vēlreiz to darītu. Biju jau precējies, mums piedzima pirmais bērns, un grūti bija braukt projām. Mana sieva Rūta bija tā, kas mani mudināja un pārliecināja, ka tas jādara. Bez viņas es neko nebūtu sasniedzis.»

Latvijā pārtikas ražotājiem un tirgotājiem nav vienlīdzīgs tirgus spēks, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe, komentējot Konkurences padomes (KP) konstatēto, ka Latvijā ražotām pārtikas precēm tirgotāji piemēro lielāku uzcenojumu.

Viņa norādīja, ka Latvijā pārtikas ražotāji nav vienlīdzīgā situācijā, runājot ar tirgotāju, un tā nav tikai Latvijas problēma.

"Ražotājs vienmēr ir ne tik vienlīdzīgs sarunās ar tirgotāju, jo ražotāju ir daudz un, ja kāds tirgotājam nepatīk vai viņš var atrast labākus piegādes nosacījumus, produkcija netiek ņemta vai arī ir jāpiekāpjas nosacījumiem. Savukārt tirgotāju nav tik daudz, un Latvijā šī situācija ir vēl izteiktāka nekā citās valstīs - mums praktiski ir tikai divas ļoti nopietnas ķēdes," teica Gulbe.

Viņa pauda viedokli, ka šajā gadījumā būtu nepieciešama valsts iesaiste, veidojot labvēlīgus nosacījumus biznesa videi visā valstī, kā arī būtu nepieciešams atbalstīt vietējos ražotājus, taču to nevarētu paveikt tikai Zemkopības ministrija.

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet "Maxima" tīklā - Lietuvā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) šogad jūnijā un jūlijā apkopotā informācija.

Kopumā AREI "Rimi" tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne "Rimi" zīmola produkcijas.

No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm "Rimi" veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.

Vienlaikus Lietuvā "Rimi" veikalos no izvēlētajiem produktiem 55 ir augstākā cena Baltijā, kamēr 83 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vidējā līmenī cena Lietuvas "Rimi" veikalos ir 36 produktiem.

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Pārtikas produkt cenas tuvākajā laikā turpinās kāpt, intervijā Latvijas Radio sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa izteicās, ka cenas diemžēl kāps visām pārtikas precēm, jo situācija neuzlabojas un neviens no pieejamajiem resursiem, kas ir nepieciešams, lai saražotu vai izaudzētu pārtiku, nekļūst lētāks, piemēram, minerālmēsli vien ir kļuvuši jau vairākas reizes dārgāki.

"Šajā brīdī ir skaidrs, ka tuvākajā laikā uz cenu samazināšanos pārtikai varam pat necerēt, jautājums, cik būtiski tās pieaugs," sacīja Gulbe.

I.Gulbe norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji pašlaik veikalos intensīvi izpērk sāli, griķus, makaronus, kā arī rīsus, taču daļa no šiem produktiem tiek iegādāti nevis pašu patēriņam, bet gan palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem.

Agroresursu un ekonomikas institūts ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Tuvākos mēnešus pārtikas produktu cenu kāpums vēl turpināsies, piektdien intervijā Latvijas Radio teica Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Nevajadzētu domāt, ka cenu kāpums ir uz visiem laikiem, bet tuvākos mēnešus tas vēl turpināsies," teica I.Gulbe, piebilstot, ka parasti cenu kāpumam seko arī cenu kritums.

I.Gulbe uzsvēra, ka nevajadzētu cerēt, ka pēc šī cenu kāpuma perioda sekos ļoti straujš pārtikas produktu cenu kritums. Cenu kāpums skar visas produktu grupas, jo ir sadārdzinājušies resursi, lai saražotu produkciju.

Par iespējamo pārtikas produktu cenu kāpuma apstāšanos liecina tas, ka vairāku resursu cenas vairs neuzrāda tikai augšupejošu tendenci.

Agroresursu un ekonomikas institūts ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.