Latvijā trūkst vienotas valsts informācijas sistēmu attīstības politikas un pārraudzības, kas rada bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu. To apliecina DB apsekojums, jo datus par ministrijas padotības iestāžu informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksām varēja sniegt tikai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka VARAM ir atbildīgā institūcija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos. Kamēr Latvijā nav vienotas IKT izmaksu uzskaites sistēmas, uz kādiem kopējiem datiem varam cerēt? – DB jautā VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis, atgādinot, ka VARAM iepriekš aktīvi iestājies par pārmaiņām valsts IKT pārvaldībā.

Tāpat ne visas ministrijas varēja DB sniegt datus par savām informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksām, arī, salīdzinot šobrīd sniegtos datus ar 2011.gadā saņemto informāciju, iekrāsojās nepilnības. Piemēram, Kultūras ministrija kā informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas 2009.gadā DB bija norādījusi 182,6 tūkst. Ls, 2010.gadā – 127,2 tūkst. Ls, bet 2012. un 2011.gadā – vien 1,3 tūkst. Ls apmērā.

Vēl aizvien ministriju vidū ir atšķirīgi viedokļi par to, kas tiek saprasts ar informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksām un IKT izmaksām kā tādām. Šāds secinājums izkristalizējies arī pērn veiktajā Valsts kancelejas pasūtītājā pētījumā, kurā atzīts, ka esošā uzskaites griezumā nav iespējams izdalīt atsevišķi informācijas sistēmu un IKT izveides izdevumus, kā arī uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus. Tādējādi VARAM kā atbildīgajai institūcijai nav iespējams novērtēt, kā valstī tiek tērēti ar valsts informācijas sistēmu un IKT saistītie finanšu līdzekļi, kā arī pieņemt pamatotus lēmumus par turpmāko sistēmu un IKT attīstību.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra