SIA Rets investīcijas, kas iepriekš bija pazīstama kā Latvijas pirmā lielā vēja parka Grobiņā apsaimniekotāja, reorganizēta 11 mazākās kapitālsabiedrībās.

Komersanta sašķelšanās daļās notikusi, SIA Rets investīcijas sadalot SIA Vēja parks 10, Vēja parks 11, Vēja parks 12, Vēja parks 13, Vēja parks 14, Vēja parks 15, Vēja parks 16, Vēja parks 17, Vēja parks 18, Vēja parks 19 un Vēja parks 20. Katrai no kapitālsabiedrībām ir 172 tūkstošus latu liels pamatkapitāls, liecina informācija Latvijas Vēstnesī. SIA Rets investīcijas pamatkapitāls bija 700 tūkstoši latu.

«Rets investīcijas reorganizācija grupas ietvaros veikta, lai vienkāršotu ieguldījumu struktūru INPO 5,» Db.lv reorganizāciju komentēja uzņēmumā.

SIA Rets Investīcijas valdi pametis tās līdzšinējais valdes loceklis Valdis Rupmejs, liecina informācijas laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izmaiņas uzņēmuma amatpersonu sastāvā reģistrētas 7. novembrī.

SIA Rets Investīcijas, kas līdz šim bija pazīstama kā Latvijas pirmā lielā vēja parka Grobiņā apsaimniekotāja, šā gada oktobrī tika reorganizēta 11 mazākās kapitālsabiedrībās. SIA Rets Investīcijas šķelšanās notikusi, uzņēmuma investīcijas sadalot SIA Vēja parks 10 un desmit citiem uzņēmumiem ar līdzīgu nosaukumu (Vēja parks 11, Vēja parks 12 utt.). Katrai no kapitālsabiedrībām ir 172 tūktošus latu liels pamatkapitāls, bet līdz reorganizācijai SIA Rets Investīcijas pamatkapitāls bija 700 tūkstoši latu.

Vienā no lielākajiem Baltijas vēju parkiem Liepājas rajona Grobiņas un Medzes pagastos notiek kārtējā īpašnieku maiņa. Db norādīja SIA Rets investīcijas valdes loceklis Edgars Puriņš. Tā Db apgalvoja Helmuts Balderis-Sildedzis, viens no reģistrētajiem daļu turētājiem vēju parka mātes uzņēmumā SIA Rets investīcijas.

Runā izvairīgi

«Pašreizējie uzņēmuma dalībnieki nav lūguši valdei veikt izmaiņas dalībnieku reģistrā,» norādīja SIA Rets investīcijas valdes loceklis Edgars Puriņš. SIA Rets investīcijas īpašnieku dati Lursoft datubāzē aktualizēti 2006. gada 6. novembrī, tomēr uzrādītās personas vai nu noliedz savu dalību uzņēmumā, vai arī izvairās no kontaktiem. Neoficiāla informācija liecina, ka SIA Rets investīcijas birojā Rīgā norit audits. Īpašnieku maiņas vēju parkā netieši norāda uz uzņēmēja Andra Šķēles interesēm, jo darbojošās personas un notikumi savstarpēji saistās līdzīgi kā atkritumu biznesā, a/s Valmieras piens un Rīgas sporta pils īpašnieku maiņās, par ko Db jau vairākkārt rakstījis iepriekš. «Privāto aktīvu pārvaldes vārdā varu informēt, ka šobrīd publiskajos reģistros pieejamā informācija ir patiesa un iespējamos nākotnes plānus šobrīd nekomentējam,» uz Db jautājumu - vai kādam no Šķēles ģimenes kontrolētajiem uzņēmumiem (Uzņēmumu un vadības konsultācijām, Privāto aktīvu pārvaldei vai kādam no uzņēmumiem ar līdzīgajiem nosaukumiem INPO) ir biznesa intereses Grobiņas vēju parkā, atbildēja investīciju uzņēmuma SIA Privāto aktīvu pārvalde sabiedrisko attiecību konsultants Juris Pētersons.

Viena no Latvijas lielākajiem vēja parkiem Grobiņas novadā apsaimniekotāja SIA Rets investīcijas paziņojusi par reorganizāciju.

Par Grobiņas vēja parku tiešo īpašnieku reorganizācijas rezultātā kļūst SIA INPO 5, kuram līdz šim piederēja Rets investīcijas. Reorganizācijas mērķis ir organizācijas struktūras optimizēšana, informē SIA Privāto aktīvu pārvalde sabiedrisko attiecību speciālists Juris Pētersons. Līdz šim Rets investīcijas īpašumā bija meitas uzņēmumi, kam savukārt pieder vēja turbīnas Grobiņas novadā. Reorganizācijas ietvaros Rets investīcijas manta (aktīvi un saistības) tiek nodota proporcionāli visām meitas kapitālsabiedrībām, bet pati sabiedrība beidz pastāvēt kā tiesību subjekts. Līdz ar to tiek vienkāršota uzņēmumu struktūra, kuri nodarbojas ar enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, skaidro J. Pētersons.

Reģistrētas jaunas sabiedrības ar ierobežotu atbildību INPO 19 un INPO 20, kuras nosaukums ir līdzīgs jau citiem reģistrētajiem INPO uzņēmumiem, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Jaundibināto uzņēmumu pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu katrai kompānijai, un gan INPO 19, gan INPO 20 valdi pārstāv valdes priekšsēdētājs Edgars Šķenderis, kuram ir tiesības pātrstāvēt kapitālsabiedrības arī atsevišķi.

Db.lv jau rakstīja, ka šī gada maijā par Grobiņas vēju parku tieši īpašnieku kļuvis uzņēmums INPO 5, kuram iepriekš piederēja Rets investīcijas, kam piederēja meitas uzņēmumi – Grobiņas novada vēja turbīnu īpašnieki.

Pērn SIA Rets investīcijas, SIA Vēja parks 10, SIA Vēja parks 11 un SIA Vēja parks 12 reģistrēja piecas ķīlas vairāk nekā deviņu miljonu latu vērtībā, un šo ķīlu parādnieks bija SIA INPO 5. Kā vēstīts iepriekš, SIA INPO 5 ir SIA Privāto aktīvu pārvalde meitasuzņēmums, kas savukārt pieder SIA Sabiedrība privātiem ieguldījumiem, kuras īpašnieki saskaņā ar 2010. gada datiem ir Andra Šķēles meitas Madara Dobrāja un Anete Šķēle-Pētersone, A. Šķēles sieva Kristiāna Lībane-Šķēle, kā arī Iveta Smilga-Krogorne un Edgars Šķenderis.

Tiesvedībā par a/s Valmieras piens pirkuma nosacījumiem panākts izlīgums.

J. Jasāns nevēlējās sniegt laikrakstam komentārus par izlīguma nosacījumiem. No komentāriem atteicās arī INPO 7 pārstāvis Juris Pētersons, norādot, ka pēc abu pušu vienošanās izlīguma noteikumi ir konfidenciāli. Db jau rakstīja, ka J. Jasāns vērsās tiesā, prasot no INPO 7 piedzīt 906 617 Ls. Pagājušā gada maijā INPO 7 par 12 milj. EUR nopirka Valmieras piena bijušajam kontrolpaketes īpašniekam J. Jasānam piederošo SIA Jānis JJ. Mēnesi pēc pirkuma līguma noslēgšanas J. Jasāns vērsās tiesā pret INPO 7, lūdzot piedzīt nesamaksāto Valmieras piena pirkuma maksas daļu ar procentiem un tiesas izdevumiem pavisam 850 245 Ls apmērā.

Bijušais Valmieras piena īpašnieks Jānis Jasāns palielina prasījuma summu tiesvedībā ar Andra Šķēles ģimenes uzņēmumu, tagadējo a/s Valmieras piens īpašnieci SIA INPO 7.

Iepriekšējo 850 245 Ls vietā J. Jasāns prasa 906 617 Ls, Db uzzināja Rīgas apgabaltiesā. Summa palielināta, pieskaitot nokavējuma procentus. Savukārt procentu likme ir likumiskā, t.i., 6%.

Db jau rakstīja, ka Rīgas apgabaltiesa šodien plānoja skatīt J. Jasāna prasību pret INPO 7 un INPO 7 pretprasību pret J. Jasānu. INPO 7 vēlas samazināt pērn notikušā darījuma summu par 2,6 milj. Ls. Pagājušā gada maijā INPO 7 par 12 milj. eiro (8.4 milj. Ls) nopirka Valmieras piena bijušajam kontrolpaketes īpašniekam J. Jasānam piederošo SIA Jānis JJ. Mēnesi pēc pirkuma līguma noslēgšanas J. Jasāns vērsās tiesā pret INPO 7, lūdzot piedzīt nesamaksāto Valmieras piena pirkuma maksas daļu ar procentiem un tiesas izdevumiem pavisam 850 245 Ls apmērā. INPO 7 samaksājusi tikai 90% no darījuma summas.

Ar Andra Šķēles (TP) ģimeni saistīti uzņēmumi aizvadītajā nedēļā reģistrējuši vairāk nekā 9,1 miljonu latu vērtu komercķīlu, ziņo Dienas Bizness.

SIA Rets investīcijas, SIA Vēja parks 10. SIA Vēja parks 11 un SIA Vēja parks 12 devušas Nordea Bank Finland Plc. piecas ķīlas ar nodrošinājumu 9,136 miljonu latu vērtībā.

Parādnieks šajā darījumā ir SIA INPO 5, kurai pieder pagaidām lielākais vēja parks Latvijā Grobiņas novadā. Par parka īpašnieci oficiāli SIA INPO 5 kļuva 2007. gadā, iegādājoties SIA Rets investīcijas. Komercķīlas reģistrācija saistīta ar SIA Rets investīcijas finanšu saistību pārstrukturēšanu, DB informēja SIA INPO5 pārstāvis Juris Pētersons.

Aizdevuma ņēmēja SIA INPO 5 ir SIA Privāto aktīvu pārvalde meitasuzņēmums. Savukārt mātesuzņēmums pilnībā pieder SIA Sabiedrība privātiem ieguldījumiem, un tās īpašnieki ir Madara Dobrāja, Kristiāna Lībane-Šķēle, Anete Šķēle-Pētersone, Iveta Smilga-Krongorne un Edgars Šķenderis.

A/s Valmieras piens īpašnieks INPO 7 vēlas samazināt pērn notikušā darījuma summu par 2.6 milj. Ls, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Starp pusēm noslēgtais pirkuma līgums paredzēja: jāatver darījuma konts Latvijas Hipotēku un zemes bankā, no kura J. Jasānam uzreiz jāizmaksā 90% no darījuma summas. Pārējo naudu J. Jasāns saņemtu, kad tiktu dzēsta Hansabankas labā reģistrēta komercķīla - Jānis JJ piederošās 280 552 a/s Rūjienas Piensaimnieku Biedrība akcijas. Ķīla ir dzēsta, taču J. Jasāns savus desmit procentus jeb l, 2 milj. EUR joprojām nav saņēmis, turklāt šā gada jūnijā INPO 7 nāca klajā ar pretprasību. Valmieras piena jaunie saimnieki lūdz tiesu samazināt pērn notikušā darījuma summu par 2,6 milj. Ls (3, 7 milj. EUR), attiecīgi šo summu līdz ar tiesāšanās izdevumiem tagad piedzenot no J. Jasāna, Db uzzināja Rīgas apgabaltiesā.

Neilgi pirms trešā lielākā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijā a/s Valmieras Piens pārdošanas par tā meitasuzņēmuma SIA Rūjienas saldējums kontrolpaketes īpašnieku kļuvusi ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni saistītā SIA INPO 19.

Kā liecina Lursoft dati, 21. septembrī reģistrētā INPO 19 par 51% Rūjienas saldējuma īpašnieku kļuva jau nedēļu pēc tās reģistrēšanas; līdz INPO 19 ienākšanai uzņēmumā šāds kapitāldaļu apjoms piederēja a/s Valmieras Piens. Pārējo daļu īpašnieki gan palikuši nemainīgi - 33 % pieder līdzšinējā a/s Valmieras Piens valdes priekšsēdētāja Rolanda Gulbja pilnībā piederošajai SIA Rogul, bet 16 % - Rūjienas saldējuma valdes priekšsēdētājam Igoram Miezim.

Lursoft dati arī liecina, ka Rūjienas saldējums no 2009. gada oktobra līdz 2010. gada beigām strādāja ar 1,5 miljonu Ls apgrozījumu un 114,8 tūkstošu Ls tīro peļņu. Savukārt a/s Valmieras Piens zaudējumi pērn sasniedza 885 tūkstošus latus pretstatā 110 tūkstošu latu peļņai gadu iepriekš. Valmieras Piena vadība iepriekš skaidroja, ka pērnais gads bijis sarežģīts visiem nozares pārstāvjiem, ko noteica vairāki faktori - piena iepirkuma cenas pastāvīgi auga, savukārt produktu realizācijas cenas dažbrīd bija pat jāpazemina, lai spētu konkurēt un noturēties tirgū.

Septembra sākumā tuvāka kļuvusi saikne starp nacionālās lidsabiedrības airBaltic bijušā prezidenta Bertolta Flika radītajā ar aviācijas biznesu saistīto kompāniju tīklā ietilpstošo uzņēmumu SIA Nord Hub Security un Tautas partijas (TP) vadītāja un uzņēmēja Andra Šķēles ģimeni, izkrītot vienam posmam uzņēmuma 10% līdzīpašnieku ķēdē.

Portāls delfi.lv raksta, ka uzņēmumu reģistrā veiktās izmaiņas dalībniekos liecina, ka kopš 1.septembra par 10% North Hub Security īpašnieci kļuvusi SIA INPO 14 – viens no daudzajiem uzņēmumiem, kas caur vairāku firmu ķēdi pieder Šķēles sievai un meitām, kā arī viņa ilglaicīgajam menedžerim Edgaram Šķenderim un cita menedžera, finansista Harija Krongorna sievai.

90% North Hub Security īpašniece joprojām ir SIA North Hub, kas pilnībā pieder airBaltic līdzīpašniecei SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS). BAS uz pusēm pieder Flikam un Bahamu salās reģistrētajai Taurus Asset Management Fund Limited, par kuras patieso labuma guvēju pieteicies Krievijas finansists Andrejs Rudeško.

Par 90% Veolia vides serviss kapitāldaļu īpašnieku kļuvis Guntara Kokoreviča uzņēmums Vides investīcijas, šodien raksta Dienas bizness.

Nepilna pusgada laikā pēc lēmuma pieņemšanas franču atkritumu apsaimniekošanas gigants Veolia Latvijas tirgu ir pametis. DB jau pērnā gada nogalē rakstīja, ka šis solis, visticamāk, tiks sperts, jo Veolia mātes koncerns ir sarežģītā finanšu situācijā un tāpēc aiziet no mazāk rentablajiem tirgiem kopumā aptuveni 30 valstīs. Starp šīm valstīm bija arī Baltijas reģions, lai gan pašlaik savas daļas Veolia izdevies pārdot tikai Latvijā. Par to īpašnieku kļuvis līdzšinējais Veolia vides serviss valdes loceklis Guntars Kokorevičs. Turklāt bez 51% franču uzņēmumam piederējušo kapitāla daļu iegādes, G. Kokorevičs atpircis arī uzņēmuma daļas no SIA Bioinvest, kas savukārt pieder uzņēmumam INPO 3. Līdz ar to pastarpināti ekspolitiķa Andra Šķēles ģimenei piederošās Veolia vides serviss kapitāla daļas tagad sarukušas līdz 10%. Lai arī pati iegādes darījuma shēma ir gana sarežģīta, tāpat arī netiek atklāta darījuma summa, kas lēšama uz vairākiem miljoniem latu, G. Kokorevičs kategoriski noliedz, ka nebūtu faktiskais Veolia vides serviss 90% īpašnieks un aiz viņa muguras slēptos, piemēram, A. Šķēle. «Nu, beidziet! Es šādās spekulācijās neiesaistos. Darījums ir pilnīgi skaidrs, tam tika piesaistīts Nordea bankas līdzfinansējums. Turklāt INPO 3 dalība uzņēmumā jau tagad ir ļoti maza. Iespējams, ka pēc zināma laika INPO 3 pilnībā aizies no šī uzņēmuma,» DB sacīja G. Kokorevičs.

Ārpus Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona nekustamo īpašumu megapircējus visvairāk interesē Jelgava, - to rāda Baltic Screen apkopotie dati par šā gada pirmajā pusgadā veiktajiem lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā.

Ceturtā daļa no visiem pirmajā pusgadā fiksētajiem darījumiem, kuru summa pārsniegusi 0,35 miljonus latu, notikusi tieši Jelgavā, un pircēju vidū pārsvarā bijuši Igaunijas uzņēmumi. Turklāt tāpat igauņus interesējuši lieli un dārgi īpašumi arī Kurzemes pusē.

Vēl vienu lielo darījumu grupu ārpus Rīgas veidojuši „formālie” darījumi, kuros dažādu iemeslu dēļ – galvenokārt, lai saņemtu bankas kredītu, - kompāniju īpašnieki vai līdzīpašnieki tām pārdevuši līdz tam pašiem piederējušas ēkas un zemesgabalus.

Ja šīs tendences atbilst pirms pusgada izteiktajām nekustamo īpašumu ekspertu prognozēm, tad kopumā īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Rīgas rajona vismaz lielo darījumu ziņā nav attīstījies tik strauji, kā tika paredzēts.

Ar ekspolitiķi Aināru Šleseru saistītais uzņēmums SIA "Mācību centrs Andrejsala" plāno būvēt septiņstāvu apartamentu viesnīcu Andrejsalā, Andrejostas ielā 27 pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojuma, aģentūrai LETA sacīja "Mācību centrs Andrejsala" valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš.

Viņš stāstīja, ka šovasar tiks sākta plānoto četru viesnīcas ēku projektēšana, savukārt viesnīcas būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2022.gada nogalē.

"Tā būs pirmā jaunbūve Andrejsalā, būtībā neliels kvartāls, ar kuru tiks sākta Andrejsalas detālplānojuma īstenošana. Patlaban iecere paredz izveidot viesnīcu ar vairāk nekā 300 numuriem, bet projektēšanas laikā to skaits vēl var mainīties," teica Māziņš.

Plānots, ka apartamentu viesnīca nebūs klasiska viesnīca, bet tajā būs iespēja noīrēt numuru uz ilgāku laika periodu, piemēram, pāris mēnešiem vai gadu, skaidroja Māziņš.

Patlaban vēl nav aplēstas iespējamās investīcijas viesnīcas projektā, tās varētu būt skaidras pēc projekta pabeigšanas, sacīja Māziņš. Viņš norādīja, ka projektā būs jāatrisina jauni Andrejostas ielas satiksmes pieslēgumi pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas, arī tie ietekmēšot nepieciešamās investīcijas.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Gandrīz gadu pēc fermas iegādes septembra beigās atklāta ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošā ferma Ogres novadā.

Jau ziņots, ka pērnā gada nogalē INPO 20 veicis ieguldījumu SIA Ogres piens, iegādājoties zemnieku saimniecību Ogres novadā. Šajā piena lopkopības saimniecībā ir vairāk nekā 440 govis. Iepriekš saimniecības nosaukums bija z/s Ogre, kas dažas dienas pēc īpašnieka maiņas tikai pārreģistrēta uz Ogres piens. SIA Ogres piens iegāde veikta 2011.gada 20.oktobrī, INPO 20 iegūstot 48,9% sabiedrības kapitāldaļu. Pārējie 51 % pieder ekspremjera meitai Madarai Šķēlei. A. Šķēle jau iepriekš publiski izteicies par piena lopkopības perspektīvu.

SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta, kura lielākais īpašnieks ir Andra Šķēles ģimenes uzņēmums INPO 1, pagājušā gada novembrī paklusām un «pa lēto» ticis pie vēl viena zemesgabala Andrejostas ielā. Savukārt VAS Privatizācijas aģentūra (PA) uzsver, ka nav pārdevusi zemes gabalu.

Saskaņā ar portāla pietiek.com vēstīto, uzņēmumam 3384 kvadrātmetri zemes izmaksājuši tikai 180 tūkstošus latu: tātad kvadrātmetrs vērtīgās zemes Šķēļu uzņēmumam izmaksājis 53 latus. Privatizācijas aģentūra uzsver, ka nav pārdevusi zemes gabalu un nav slēgusi pirkuma līgumu par šī zemes gabala pārdošanu ne ar SIA INPO 1, ne ar SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta, ne arī ar jebkuru citu juridisku vai fizisku personu.

Portāls norāda, ka Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata uzrāda, ka, jau 2006. gadā Šķēles ģimenes uzņēmumam, pateicoties Privatizācijas aģentūras lēmumam, uz šo zemesgabalu nostiprināta nomas tiesība līdz 2021. gadam. Savukārt pagājušā gada novembrī zemesgrāmatā reģistrēts darījums, ko, kā izrādās, Rīgas jahtu centrs Andrejosta un Privatizācijas aģentūra bez lieka trokšņa noslēgušas jau 2010. gada 16. decembrī – ar šo dienu datēts aģentūras un Šķēļu uzņēmuma slēgtais nomaksas pirkuma līgums.

Ekspremjera Andra Šķēles ģimene iegādājusies piena ražošanas saimniecību. Kā liecina Privāto aktīvu pārvaldes informācija, INPO 20 veicis ieguldījumu SIA Ogres piens, iegādājoties zemnieku saimniecību Ogres rajonā.

Šajā piena lopkopības saimniecībā ir 400 govis. Saimniecība ir ar kvalitatīvu lopu bāzi, nodrošinot vienu no augstākajiem un kvalitatīvākajiem izslaukumiem valstī. SIA Ogres piens iegāde veikta pirms divām nedēļām, INPO 20 iegūstot 49% sabiedrības kapitāldaļu. Pēc Lursoft datiem, pārējie 51 % kapitāldaļu pieder ekspremjera meitai Madarai Šķēlei. Saskaņā ar reģistrētajām izmaiņām Lursoft reģistrā, par valdes locekli uzņēmumā kļuvis Ingmārs Sniedze.

Saimniecības līdzšinējais nosaukums bija z/s Ogre, kas dažas dienas pēc tās iegādes pārreģistrēta kā SIA Ogres piens. Līdz 24. oktobrim SIA Ogres piens pārvaldnieks bija Mārtiņš Emsiņš, bet īpašniece Laura Ķigule. Kompānijas reģistrētais pamatkapitāls uz darījuma brīdi fiksēts 1,37 miljoni Ls, kas ir apmaksāts. Lursoft dati liecina, ka saimniecība pagājušo gadu pabeigusi ar 392,8 tūkstošu Ls apgrozījumu, kas ir par 48 tūkstošiem Ls vairāk, nekā gadu iepriekš un 39 tūkstošu Ls peļņu pretstatā 42 tūkstošu Ls peļņai gadu iepriekš.

Piena pārstrādes a/s Valmieras piens vadība un īpašnieku pārstāvis noraida izskanējušo informāciju, ka kompānijai mainījušies akcionāri.

Zināms, ka a/s Rīgas piena kombināts akcionārs Andrejs Bezhmeļņickis nav nopircis un negrasās pirkt Valmieras piena akcijas, informē a/s Rīgas piena kombināts pārstāve Irēna Bērziņa, lūdzot precizēt izskanējušo informāciju.

A/s Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis sacīja, ka viņš nav saņēmis oficiālu informāciju no īpašniekiem par kompānijas pārdošanu. Tās ir baumas, viņš teica, piebilstot, ka Valmieras piens aizvadīto gadu laikā daudz precinieku jau pieredzējis.

Arī uzņēmuma lielākā akcionāra INPO 7 īpašnieka Privātās aktīvu pārvaldes mediju attiecību speciālists Juris Pētersons atzina, ka situācija nav mainījusies, izmaiņas oficiālos reģistros nav veiktas un viss ir pārrunu procesā. Pārrunas īpašnieki nekomentēšot. Jautāts, vai ir noslēgts nodomu protokols par kompānijas pārdošanu, J. Pētersons sacīja, ka to nevar komentēt.

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

Nule kā noslēdzies Somijas sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un profesionālās tīrīšanas uzņēmumam Lassila&Tikanoja piederošā Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma L&T iegādes darījums.

Noslēdzoties darījumam, kuru līdzfinansēja Nordea banka, 100% atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma L&T kapitāla daļu pieder uzņēmumam Bioinvest. Nordea piešķīrusi finansējumu SIA Bioinvest 9,4 miljonu eiro apmērā.

Pēc pirkšanas un pārdošanas darījuma noslēgšanās, notikušas arī izmaiņas uzņēmuma L&T vadībā. Turpmāk šo uzņēmumu vadīs Ieva Jansone, kas iepriekš bija atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Vides pakalpojumu grupa vadītāja.

«Būtiskas izmaiņas uzņēmuma L&T darbībā nākotnē nav gaidāmas. Izmaiņas nav sagaidāmas arī personāla sastāvā, jo esošā komanda ir pierādījusi sevi kā savas jomas profesionāļus, sasniedzot labus uzņēmuma darbības rādītājus. Mēs kopā centīsimies panākt, lai uzņēmums turpinātu izaugsmi gan galvaspilsētā, gan valsts reģionos,» norāda I.Jansone.

Guntaram Kokorevičam piederošais uzņēmums Enerģijas risinājumi iegādājies 10% uzņēmuma Bioinvest kapitāldaļu no uzņēmuma Inpo 3, tādējādi pastarpināti kļūstot par vienīgo Bioinvest īpašnieku, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Noslēdzoties šim darījumam, 90% Bioinvest kapitāldaļu pieder uzņēmumam Vides investīcijas, savukārt 10% kapitāldaļu – uzņēmumam Enerģijas risinājumi.

Uzņēmums Bioinvest dibināts 2003.gadā. Iepriekš tika ziņots, ka Bioinvest iegādājies Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmuma L&T 100% kapitāla daļu no Somijas sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un profesionālās tīrīšanas uzņēmuma Lassila&Tikanoja.

Pagājušajā nedēļā atkritumu apsaimniekotāja SIA Zaļā josta iegādājās citu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Vides pakalpojumu grupa (VPG). Vides pakalpojumu grupas vienīgais īpašnieks ir SIA Bioinvest.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Valsts ir radījusi mehānismu, kas vēja enerģiju Latvijā padara par dārgāko Eiropā un sēj aizdomas, ka ar labajiem nodomiem par atbalstu zaļajai enerģijai bruģēts ceļš konkrētu uzņēmēju interesēs, raksta Diena.

Radušās bažas, ka valsts par daudziem miljoniem sadārdzinājusi vēja enerģijas atbalsta cenu, lai, iespējams, konkrētiem spēlētājiem radītu ļoti pievilcīgu spēles laukumu.

Lielākais spēlētājs esot Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles meitām un sievai Kristiānai piederošs uzņēmums Rets investīcijas, kas saimnieko Grobiņas vēja parkā un kura ražoto enerģiju Latvenergo vēl visu šo gadu iepirks pēc vecās atbalsta shēmas, tā sauktā dubultā tarifa. Pēc tam Rets investīcijas varēs pretendēt uz jauno atbalsta shēmu. Savukārt viens no potenciālajiem jaunajiem spēlētājiem ir firma Rapsoil, kas, iespējams, esot saistīta ar Šķēlem un ekspremjeram Aigaram Kalvītim (TP) pietuvināto uzņēmēju Jāni Sprinovski.