Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Popgrupas Black Eyed Peas dalībnieks Viljams Adamss, kurš sabiedrībā vairāk zināms ar vārdu will.i.am., ticis pie augsta amata tehnoloģiju kompānijā Intel, proti, turpmāk, viņš būs Intel radošais direktors, ziņo Belfast Telegraph.

Black Eyed Peas līdera pienākumi kompānijā būs veidot mūziku Intel vajadzībām, kā arī rast jaunus veidus komunikācijai ar esošajiem un potenciālajiem Intel klientiem.

«Gandrīz viss, ko es daru, saistās ar mikroprocesoriem un datoriem, un, kad es ieraugu Intel mikroprocesoru, es iedomājos visus tos dižos prātus, kas to radījuši, lai palīdzētu realizēt manu kreativitāti. Sadarboties ar zinātniekiem, pētniekiem un programmētājiem kompānijā Intel ar mērķi izstrādāt un kopīgi attīstīt jaunus komunikācijas, radīšanas, informēšanas veidus, būs fantastiski,» komentējot savu jauno amatu norāda V. Adamss.

Eiropas Komisija (EK) piektdien piemēroja ASV mikroshēmu ražotājam "Intel Corp." samazinātu naudassodu 376 miljonu eiro apmērā par dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo iepriekšējo sodu krietni lielākā apmērā Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa pērn anulēja.

EK norādīja, ka "Intel" īstenojis vairākus pret konkurenci vērstus pasākumus, lai izslēgtu konkurentus no tirgus.

Komisija skaidro, ka atjauno iepriekš piemērotu naudassodu vien daļēji.

Kā ziņots, ES Vispārējā tiesa pērnā gada sākumā anulēja 1,06 miljardu eiro sodu, kuru EK pirms 12 gadiem noteica "Intel".

ES otras augstākās instances tiesa tolaik secināja, ka EK nav spējusi pienācīgi pierādīt konkurences noteikumus pārkāpjošu praksi.

EK kompānijai šo naudassodu piemēroja 2009.gadā, norādot, ka "Intel" klientiem piedāvājusi atlaides, lai tie izmantotu "Intel" ražotos "x86" procesorus, nevis konkurenta "Advanced Micro Devices" (AMD) piedāvājumus.

Komisija "Intel" lietu izmeklēja jau kopš 2000.gada, kad tika saņemtas sūdzības no kompānijas galvenā konkurenta - ASV mikroshēmu ražotāja AMD. Tolaik "Intel" tirgus daļa "x86" procesoriem veidoja 70%, un tos izmantoja vairums lielāko personālo datoru ražotāju, tostarp "Dell", "Lenovo", HP un NEC, kuriem tika piedāvātas atlaides.

ASV konkurences iestāde iesūdzējusi tiesā kompāniju Intel, kas ir lielākais mikroshēmu ražotājs pasaulē, ziņo BBC.

Federālā tirdzniecības komisija (FTC) apsūdz kompāniju dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanā pret konkurentiem. Intel esot izmantojusi gan draudus, gan atlīdzības, lai atturētu dažus no lielākajiem datoru ražotājiem no citu kompāniju ražoto shēmu iegādes. Sūdzībā minētas tādas kompānijas kā Dell, Hewlett-Packard un IBM.

Iestāde norāda, ka Intel apzināti mēģinājusi «apcirpt spārnus» mazākajiem konkurentiem.

Savukārt Intel paziņojusi, ka FTC lieta ir «aplama». FTC šādu soli spērusi mēnesi pēc tam, kad Ņujorkas galvenais prokurors uzsāka līdzīgu tiesas prāvu. Ņujorkas galvenais prokurors Endrjū Kuomo (Andrew Cuomo) apsūdzēja Intel «nelikumīgu draudu» izmantošanā, lai dominētu mikroshēmu pārdošanā.

Par konkurences noteikumu pārkāpšanu Eiropas Komisija nolēmusi sodīt pasaules lielāko mikroprocesoru ražotāju Intel Corp, vēsta The Wall Street Journal.

Paredzams, ka paziņojums par kompānijai uzlikto sodu tiks publiskots 13.maijā, bet pagaidām šīs WSJ rīcībā ziņas komentēt atsakās gan Intel, gan EK oficiāllie pārstāvji. Intel tiek pārmests, ka kompānija maksājusi datoru ražotājiem, lai tie neizmanto komponentes ar konkurenta ražotajiem mikroprocesoriem.

WSJ norāda, ka problēmmas ar EK Intel aizsākās vēl 2000.gadā, kad mikroprocesoru ražotājs Advanced Micro Devices Inc (AMD), iesniedza sūdzību, kurā Intel vainoja darbībā, kas vērsta uz konkurenta nepielaišanu tirgum.

ASV bāzētā izdevuma avoti vēsta, ka Intel piemērojamais sods būs viens no lielākajiem Eiropas Savienības vēsturē. Tieši šī iemesla dēļ sevišķi rūpīgi tiekot strādāts pie lēmuma juridiskajām finesēm, lai Intel nebūtu ne mazāko iespēju EK lēmumu apšaubīt tiesā.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(182).jpg

Ražotni, kas ir piecu ar pus futbola laukumu lielumā, kopīgi atklāja Intel prezidents Pauls Otelīnī (Paul Otellini) un Vjetnamas premjerministra vietnieks Hoangs Trangs Hajs (Hoang Trung Hai).

Intel prezidents norāda, ka ražošanas aktivitātes rūpnīcā sākušās jau šā gada vidū, taču tagad, kad rūpnīca ir pilnībā pabeigta, tā sāks strādāt ar pilnu jaudu nodrošinot darbu vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Pavisam Intel pasaulē ir septiņas rūpnīcas, kurās tiek ražoti mikroprocesori, kuri tālāk tiek piegādāti mobilo telefonu, datoru un citu ierīču ražotājiem, kas ir Intel klienti.

Par šo projektu Vjetnamā Intel paziņoja jau pirms četriem gadiem, toreiz norādot, ka investīcijas Vjetnamā būšot lielākās, kādas līdz šim veikusi kāda ASV kompānija.

Mikročipu ražotājs Intel, paziņojis par trešā ceturkšņa peļņas pieaugumu 17% apmērā, pēc šīm ziņām arī Intel akciju vērtība palielinājusies par 4%, raksta BBC.

Intel peļņa trešajā gada ceturksnī veidoja 3,47 miljardus ASV dolāru, salīdzinājumam – attiecīgajā periodā pērn tika nopelnīti 2,96 miljardu ASV dolāru.

Intel peļņa ir pārspējusi iepriekšējās aplēses un atspēkojusi bažas par planšetdatoru pieaugošajiem pārdošanas apjomiem, kas pamatīgi iedragājuši personālo datoru un klēpjdatoru pieprasījumu, un to ietekmi uz Intel peļņu. Tādas ierīces kā Apple iPad un Google izstrādātās operētājsistēmas Android viedtālruņi «nospiež» pieprasījumu pēc klēpjdatoriem kā ASV, tā Eiropā.

Intel norāda, ka kopumā lēnāko izaugsmi «vecajos» tirgos palīdzējis izlīdzināt pieprasījums no Ķīnas un citām attīstības valstīm. «Attīstības valstu tirgi ir labi – uzņēmējdarbība ir stipra, un «veco» tirgu pircējs ir nedaudz vājāks,» pavēstījis Intel pārstāvis Steisijs Smits (Stacy Smith).

Eiropas Komisija publiskojusi vadošo IT kompāniju saraksti par to, kāpēc tās spiestas atteikties no AMD procesoriem par labu Intel.

Jāatgādina, ka jau maijā EK sodīja Intel par rekordsummu – 1.06 miljardiem eiro un lika uzņēmumam atteikties no savas pārdošanas stratēģijas, kas izspieda no tirgus pārējos dalībniekus, ziņo newsru.com.

Intel nepiekrita šim lēmumam un draudēja iesniegt apelāciju. Kompānija uzskata, ka ES pieļāvusi nopietnu kļūdu savstarpējās attiecībās. Pēc Intel pārstāvju domām, EK ierēdņiem būtu jāpārbauda, vai Intel atlaides tiešām izspiedušas no tirgus AMD un vai tas ietekmējis patērētāju pieprasījumu.

Tiesa, kompānijas Dell topmenedžeru elektroniskā sarakste 2003. gadā liecina, ka viņi brīdina kolēģus – AMD procesoru iegāde var izsaukt Intel sankcijas, kas negatīvi atspoguļosies pārdošanas rādītājos. Savukārt, ja Dell izvēlēsies AMD, tad Intel liegs kompānijai atlaides. Līdzīga situācija bija novērojama arī ar citām kompānijām.

Attālināts darbs ir šeit uz palikšanu. Tāpēc Dell Technologies sadarbojoties ar Intel ir laiduši klajā jauno klēpjdatoru un monitoru klāstu. Uzlabojot produktivitāti un sadarbību, šie inovatīvie produkti maksimāli palielinās darba efektivitāti. Inteliģentas, drošas un ilgtspējīgas - datorsistēmas, kas piemērotas attālinātā darba gadsimtam – ir ieradušās.

Gudrā datorsistēma darbavietā

Visinteliģentākais portatīvais dators biznesa pasaulē. Latitude 9000 sērijas datori pārspēj savus priekšgājējus. Latitude 9420 un 9520, kas satur 11. paaudzes Intel® Core ™ i7 vPro procesorus, var lepoties ar 32 GB atmiņu un integrētu Intel® Iris® Xe grafiku. Ar iebūvēto AI - pirmo šāda veida - 9000. Sērijas portatīvie datori mācās kopā ar jums un reaģē uz to, kā jūs strādājat, lai uzlabotu lietojumprogrammas veiktspēju, akumulatora lietošanas darbības laiku un audio iestatījumus.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Eiropas Komisija (EK) ir kļūdaini izvērtējusi pierādījumus pret kompāniju Intel, kas novedusi pie rekordlielas soda naudas uzlikšanas kompānijai, uzsvēruši mikroprocesora ražotāja advokāti, ziņo Financial Times.

Tādējādi kompānija pārsūdzēs EK lēmumu.

Atgādinām, ka Eiropas Savienība kompānijai Intel šā gada maijā piesprieda 1.06 miljardu eiro lielu sodu. Sods tika piespriests par negodīgu konkurenci, bloķējot mazākā konkurenta AMD attīstību tirgos. AFP ziņo, ka Intel ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošu statusu tirgū, lai neļautu tirgū ienākt AMD. Intel esot piedāvāji atlaides datoru ražotājiem Acer, Dell, HP, Lenovo un NEC, ja šīs kompānijas visos vai gandrīz visos savos datoros izmatos Intel mikroprocesorus.

Intel jau jūlijā paziņoja, ka tā ir nolēmusi pārsūdzēt šo lēmumu un kompānijas advokāti izvērtēs kā EK ir savākuši šo pierādījumus.

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 14.jūnijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 30 līdz 70 eiro. Tādu pat sodu paredzēts piemērot motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu vadītājiem par aizsargķiveres nelietošanu vai pasažiera vešanu, kuram galvā nav aizsprādzēta aizsargķivere. Šobrīd par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu 30 eiro apmērā.

Par tālruņa, planšetdatora, piezīmjdatora vai citas viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, likuma grozījumi paredz piemērot naudas sodu no 25 līdz 100 eiro šobrīd spēkā esošā brīdinājuma vai 15 eiro naudas soda vietā. Sodu nepiemēros, ja ierīci lietos brīvroku režīmā.

Tunisijas pilotam, kas veicot avārijas nosēšanos uz brīdi pārstāja vadīt lidmašīnu, lai noskaitītu lūgšanu, piesprieda 10. gadus cietumā, ziņo Reuters.

Avārija notika 2005. gadā un šajā katastrofā bojā gāja 16 cilvēki. Prokurore tiesas prāvas laikā uzsvērusi, ka degvielas padeves traucējumi ir tikai daļēji vainojami pie katastrofas.

Prokurore uzskatīja, ka pilota darbība, veicot avārijas nolaišanos, bijusi nepieņemama. Pilots avārijas nosēšanās laikā esot skaļi skaitījis lūgsnas, nevis centies nogādāt lidmašīnu līdz tuvējam lidlaukam.

Amerikāņu mikroshēmu ražotāja Intel paziņotās aplēses par nākamā gada pārdošanas apjomiem otrdien likušas ievērojami samazināt akciju cenas datoru mikroshēmām Āzijas tirgos, vēsta BBC.

Intel, pasaules lielākais mikroprocesoru ražotājs, pavēstījis par cieto disku trūkumu. Plūdi Taizemē, kas nogalināja 600 cilvēku, apstādinājuši ražošanu. Līdz ar to kompānija šā gada ceturtajā ceturksnī paredz aptuveni 13,7 miljardus ASV dolāru ieņēmumus iepretim aptuveni 14,7 miljardu ieņēmumiem, ko Intel paredzēja iepriekš.

Pēc Intel paziņojuma Dienvidkorejas Samsung Electronics akciju vērtība samazinājās par 1,29%, bet Hynix Semiconductor akciju cena bija par 2,02% zemāka.

Ņemot vērā Intel kompānijas lielumu un nozīmību, bieži vien tās nākotnes aplēšu paziņojumi satricina visu nozari.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Likuma grozījumi paredz, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, vai par peļņas un citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 125 eiro līdz 2000 eiro, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 50 eiro līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 50 eiro līdz 350 eiro.

Kompānija Intel izstrādājusi un prezentējusi 48 kodolu procesora prototipu. Jaunais attīstības procesā esošais procesors, kurš ir pastmarkas izmērā, sastāv no 1.3 miljardiem tranzistoru, taču patērē tikpat daudz elektroenerģiju, cik viena kodola procesors, raksta PC World.

Patlaban jaunākajiem galda datoriem ir četru kodolu procesori, taču plānots, ka jau 2010. gadā gan Intel, gan tā sīvākais konkurents AMD nāks klajā ar sešu kodolu procesoriem.

Jaunā Intel procesora nosaukums ir Single-chip Cloud Computer (SCC) un to veido 24 «daļiņas», kas katra ir divkodolu procesors. Intel norāda, ka panākumi SCC procesora attīstībā rāda, ka nākotnē būs iespējams izveidot arī 100 kodolu procesoru.

Kompānijas Intel un Nvidia jau agrāk paziņojušas par super-procesoriem ar 80 līdz 512 kodoliem, taču atšķirībā no šiem «monstriem», SCC plānots uz Intel x86 sistēmas bāzes, kas nozīmē, ka tas spēs atbalstīt tādas ierastās operētājsistēmas kā Windows un Linux.

Tehnoloģiju kompānija Intel ir laidusi klajā Oak Trail procesoru, kas ir speciāli veidots lietošanai planšetdatoros, vēsta BBC.

Jaunais procesors patērē mazāk elektroenerģijas nekā citi Atom saimes modeļi.

Neskatoties uz to, ka Intel ir pasaulē lielākais procesoru ražotājs, kompānija ir lielākoties izstumta no augošā planšetdatoru tirgus. Līdz šim planšetdatoru ierīces galvenokārt lietoja kompāniju Apple un Arm Holdings ražotos procesorus, tomēr Intel cer, ka šī situācija jau tuvākajā laikā mainīsies.

Jaunais Intel procesors atbalstīs vairākas planšetdatoru operētājsistēmas, tādējādi tas būs universālāks nekā pašreiz izplatītie procesori. Intel Oak Trail atbalstīs Windows 7, Android, MeeGo un Google topošo Honeycomb. Pašlaik Arm procesori neatbalsta ar Windows 7, tāpēc Intel cer iekarot šo tirgus nišu. Tomēr kompānija Microsoft ir paziņojusi, ka savā nākošajā operētājsistēmā (kura tiek saukta par Windows 8) tā iekļaus Arm procesoru atbalstu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Atbildīgās iestādes ir sagatavojušas grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz bargākus sodus par ātruma pārsniegšanu.

Aģentūras LETA rīcībā esošie Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi, kas iesniegti Saeimas Juridiskajā komisijā, paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā izteiks brīdinājumu vai piemēros naudas sodu 10 eiro apmērā.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā motociklistiem, vieglo automašīnu vadītājiem un kravas automašīnu vadītājiem, kuru spēkrata masa nepārsniedz 7,5 tonnas, draudēs brīdinājums vai naudas sods 20 eiro apmērā. Šobrīd APK paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā var piemērot brīdinājumu vai septiņu eiro naudas sodu.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.